Language of document : ECLI:EU:F:2014:61

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2014. gada 6. maijā

Lieta F‑153/12

Claude Forget

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdnis – Darba samaksa – Ģimenes pabalsti – Apgādnieka pabalsts – Piešķiršanas nosacījums – Atbilstoši Luksemburgas tiesībām reģistrētas partnerattiecības – Pastāvīgu nelaulātu partneru pāris, kam ir pieeja civiltiesiskai laulībai – Ierēdnis, kas neatbilst Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) daļā paredzētajiem nosacījumiem

Priekšmets      Prasība, kura ir celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas EAEK līgumam piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru C. Forget lūdz, pirmkārt, atcelt 2012. gada 25. septembra lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija ir noraidījusi viņa lūgumu piešķirt apgādnieka pabalstu un apgādnieka zaudējuma pensiju par viņa partneri, un, otrkārt, atzīt par prettiesisku Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) daļu un VIII pielikuma 17. panta pirmo daļu

Nolēmums      Prasību noraidīt. C. Forget sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus. Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Darba samaksa – Ģimenes pabalsti – Apgādnieka pabalsts – Noteikšanas nosacījumi – Ierēdnis, kurš ir reģistrēts kā pastāvīgs partneris, kas nav laulātais – Pieeja civiltiesiskai laulībai – Autonomi jēdzieni

(Civildienesta noteikumu 1.d pants un VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

2.      Ierēdņi – Darba samaksa – Ģimenes pabalsti – Apgādnieka pabalsts – Noteikšanas nosacījumi – Vienlīdzīgas darba samaksas princips – Pastāvīgu partneru pāris, kam ir pieeja civiltiesiskai laulībai – Diskriminācija dzimuma dēļ – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 1.d pants un VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

1.      Partnerattiecību, kas nav laulība, jēdziens Civildienesta noteikumu 1.d. pantā ir autonoms, jo minētajā Civildienesta noteikumu pantā nav atsauces uz nosacījumiem, kas ir noteikti valsts tiesībās, kuras piemērojamas katrā gadījumā atsevišķi, bet ar to ir izveidota atšķirīga tiesiska kārtība saskaņā ar nosacījumiem, kas šajā sakarā ir noteikti VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

Šajā pantā it īpaši ir noteikts, pirmkārt, ka pārim ir jāiesniedz attiecīgajai administrācijai juridisks dokuments, ko par tādu atzinusi dalībvalsts vai jebkura dalībvalsts kompetentā iestāde, kas apliecina viņu statusu kā partneriem, kas nav laulātie, un, otrkārt, kā papildu nosacījums jāpierāda, ka pārim dalībvalstī nav pieejamas civiltiesiskas laulības. Runājot par šī pēdējā nosacījuma saturu un apjomu, šajā pašā normā ir precizēts, ka tiek uzskatīts, ka pārim ir pieejamas civiltiesiskas laulības, ja pāra locekļi atbilst visiem dalībvalsts tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem, kas atļauj šāda pāra laulības.

Pāra, kam ir pieeja civiltiesiskai laulībai, jēdziens attiecas uz Civildienesta noteikumiem un tas ir interpretējams tikai autonomi. Tas turklāt atbilst likumdevēja izvirzītajam mērķim, kas noteikts Regulas Nr. 723/2004, ar kuru pieņemta šo Civildienesta noteikumu redakcija, preambulas 8. apsvērumā, saskaņā ar kuru ierēdņiem, kuriem nav laulāto attiecību, ko dalībvalsts atzinusi kā stabilu partnerību, un kuriem nav pieejas laulībai, jāpiešķir tādas pašas pakāpes priekšrocības, kā precētiem pāriem.

(skat. 22.–24. punktu)

2.      Runājot par apgalvoto diskrimināciju, kas saistībā ar apgādnieka pabalstu izriet no atšķirīgas attieksmes pret ierēdņiem, kas ar tā paša dzimumam personu ir noslēguši partnerattiecības, kas nav laulība, un kuriem piemērojamais valsts tiesiskais regulējums liedz pieeju laulībām, no vienas puses, salīdzinājumā ar ierēdņiem, kuri, lai gan būdami atšķirīga dzimuma un ar pieeju civiltiesiskām laulībām, tomēr ir devuši priekšroku pastāvīgu partnerattiecību, kas nav laulība, noslēgšanai, no otras puses, jākonstatē, ka šāds salīdzinājums ir kļūdains, jo ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu nav un nevar tikt izveidots autonoms tiesiskais regulējums, kas varētu būt pretrunā vai paredzēt vairāk nekā noteikumi, kas katrā Savienības dalībvalstī reglamentē tiesības un pienākumus attiecībā uz iespējamajām laulāto vai kvazilaulāto attiecību kategorijām, kuras paredzētas to tiesību aktos. Tieši šo valsts tiesību aktu atšķirību dēļ minētajā pantā attiecībā uz jebkuru ierēdni, kas ir partneris dalībvalstī likumīgi atzītās partnerattiecībās un kas lūdz piešķirt apgādnieka pabalstu, ir vienīgi izvirzīts specifisks nosacījums, proti, ka pārim nevis pašam ierēdnim kā tādam nav pieejas laulībām. Runājot par partnerattiecībās esošā ierēdņa dzimumu vai seksuālo orientāciju, šis nosacījums ir atkarīgs tikai un vienīgi no tiesiskās kārtības, kura katras dalībvalsts tiesību aktos ir atzīta attiecībā uz šīm partnerattiecībām, kas nav laulība, tāpēc šī iemesla dēļ šis nosacījums no Civildienesta noteikumu viedokļa ir tiešām neitrāls.

Turklāt, ņemot vērā valsts tiesību aktu dažādību šajā jomā un faktu, ka tie ietilpst tikai dalībvalstu kompetencē, nosacījums, ka pārim nav pieejas laulībām, nerada netiešu diskrimināciju, ja reiz no visām iespējamajām juridiski atzītajām personu savstarpējām attiecībām laulība pašlaik ir vienīgā civiltiesisko attiecību forma, kura ir kopīga visām Savienības dalībvalstīm, kas savukārt partnerattiecību gadījumā tā nemaz nav.

Protams, ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) daļas noteikumiem tiek ieviesta objektīvi atšķirīga attieksme pret šīm divām ierēdņu kategorijām. Taču, pieņemot, ka šīs divas personu kategorijas atrodas līdzīgā situācijā saistībā ar mērķi, kas sasniedzams ar apgādnieka pabalstu, šāda atšķirīga attieksme būtu jāuzskata par objektīvi pamatotu, jo Savienības likumdevējs ir vēlējies, lai ierēdņi, kuriem ir nelaulāto attiecības, kuras dalībvalsts ir atzinusi kā pastāvīgas partnerattiecības, un kuriem nav pieeja laulībām, varētu saņemt tādas pašas priekšrocības kā laulātie pāri.

(skat. 27.–29., 31. un 32. punktu)