Language of document : ECLI:EU:F:2014:160

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2014. gada 12. jūnijā

Lieta F‑28/14 R

Stéphane De Loecker

pret

Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD)

Civildienests – Pagaidu darbinieks – Līguma izbeigšana – Pagaidu noregulējuma tiesvedība – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Pamatprasības pieņemamība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 278. pantu un EAEKL 157. pantu, kā arī LESD 279. pantu, kas EAEK līgumam ir piemērojams atbilstoši tā 106.a pantam, ar kuru S. De Loecker, gaidot lēmumu pēc būtības, ir lūdzis apturēt: – Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk tekstā – “Augstais pārstāvis”) 2013. gada 20. decembra lēmumu no 2014. gada 31. marta izbeigt viņa pagaidu darbinieka darba līgumu Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība”) 2. panta e) punkta izpratnē; – Augstā pārstāvja atteikumu viņu uzklausīt pēc sūdzības par vardarbību, kuru viņš bija iesniedzis par Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) administratīvo ģenerāldirektoru; – prasības iecelt neatkarīgu augsta līmeņa izmeklētāju, lai izskatītu viņa sūdzību par vardarbību, noraidījumu; – lēmumu iepriekš minēto sūdzību reģistrēt “kā prasību un likt to izskatīt Eiropas Komisijas [Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātam]”

Nolēmums      S. De Loecker pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pieņemamības nosacījumi – Prasītāja interese panākt apturēšanu – Prasība ar mērķi panākt Augstā pārstāvja lēmuma nepieņemt ierēdni, lai viņam sniegtu paskaidrojumus par lēmumu, piemērošanas apturēšanu – Apturēšana, kas nevar mainīt prasītāja situāciju – Nepieņemamība – Prasība apturēt lēmumu atteikties iecelt izmeklētāju, lai izskatītu sūdzību par vardarbību – Pieņemamība

(LESD 278. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Aizsardzības pasākums – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Augstā pārstāvja lēmums sūdzību par vardarbību likt izskatīt Komisijas dienestiem – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

4.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Pierādīšanas pienākums – Morālais kaitējums, kas nevar tikt labāk atlīdzināts pagaidu noregulējuma tiesvedībā nekā pamattiesvedībā – Steidzamības neesamība

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

5.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Piešķiršanas nosacījumi – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Cēloņsakarība starp apgalvoto kaitējumu un apstrīdēto aktu

(LESD 278. pants)

1.      Principā pieteikumu par negatīva administratīva lēmuma piemērošanas apturēšanu nevar iesniegt, ja šāda apturēšana nevar mainīt prasītāja situāciju. Tieši tā ir šajā gadījumā attiecībā uz Augstā pārstāvja atteikuma pieņemt ierēdni, lai klātienē sniegtu paskaidrojumus par lēmumu, piemērošanas apturēšanu, jo šādai apturēšanai nebūtu nekādas praktiskas lietderības prasītājam, ciktāl tā nevar aizstāt apstiprinošu lēmumu, kas apmierinātu viņa lūgumu tikties. Piemērošanas apturēšana tātad nemainītu prasītāja situāciju.

Savukārt Augstā pārstāvja atteikums iecelt neatkarīgu augsta līmeņa izmeklētāju, lai izskatītu ieinteresētās personas sūdzību par psiholoģisku vardarbību, veido nedalāmu kopumu ar lēmumu likt izskatīt šo sūdzību iestādes dienestiem. Līdz ar to šo atteikumu nevar uzskatīt par noraidošu lēmumu.

(skat. 27. un 28. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: rīkojumi Ellinikos Niognomon/Komisija, T‑312/08 R, EU:T:2008:407, 26. punkts, un Henkel un Henkel France/Komisija, T‑607/11 R, EU:T:2012:22, 21. punkts.

Civildienesta tiesa: rīkojums Bermejo Garde/ESK, F‑41/10 R, EU:F:2010:89, 38. punkts.

2.      Vienkāršs aizsardzības pasākums ar mērķi saglabāt administrācijas lēmumu, par kuru jau ir iesniegta prasība, nav uzskatāms par nelabvēlīgu aktu.

(skat. 31. punktu)

3.      Lēmumu sagatavojoši tiesību akti nav nelabvēlīgi, un ierēdnis iepriekšējo, ar lēmumu cieši saistīto aktu pretlikumību var apstrīdēt, tikai ceļot prasību par lēmumu, kas ir pieņemts procedūras noslēgumā. Tādējādi, ja noteikti tikai sagatavojoša rakstura pasākumi var būt nelabvēlīgi ierēdnim, ciktāl tie var ietekmēt vēlāka apstrīdama akta saturu, par šiem sagatavojošajiem pasākumiem tomēr nevar iesniegt atsevišķu prasību un tie ir jāapstrīd prasībā, kas ir celta par šo aktu.

Līdz ar to sagatavošanās pasākumi, par kādiem ir uzskatāms Augstā pārstāvja – kā Eiropas Ārējās darbības dienesta pilnvarotās personas slēgt darba līgumus – lēmums sūdzību par [psiholoģisku] vardarbību likt izskatīt Komisijas dienestiem un viņa atteikšanās iecelt augsta līmeņa neatkarīgu izmeklētāju, lai izskatītu šo sūdzību, iekļaujas norādījumos par šīs sūdzības izskatīšanu, un par tiem nevar celt atsevišķu prasību papildus prasībai par administrācijas galīgo lēmumu. It īpaši – ne tas, ka pastāv tiesību uz aizstāvību un objektivitātes principa – kas, domājams, ir pierādīts – apdraudējums, ne fakts, ka iestāde esot sākusi izmeklēšanu saistībā ar lūgumu sniegt palīdzību, neļauj pierādīt, ka ir pieņemti nelabvēlīgi akti, par kuriem varētu celt prasību tiesā.

(skat. 34., 35. un 37. punktu)

Atsauces

Tiesa: rīkojumi Santarelli/Komisija, 78/87 un 220/87, EU:C:1988:255, 13. punkts, un Gómez-Reino/Komisija, C‑471/02 P(R), EU:C:2003:210, 65. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedums Latino/Komisija, T‑145/01, EU:T:2003:42, 101. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums Nijs/Revīzijas palāta, F‑64/08, EU:F:2008:179, 17. punkts; spriedumi Marcuccio/Komisija, F‑65/09, EU:F:2010:149, 42. punkts un tajā minētā judikatūra, un Marcuccio/Komisija, F‑1/10, EU:F:2010:166, 47. punkts un tajā minētā judikatūra.

4.      Pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nevis nodrošināt kaitējuma atlīdzināšanu, bet nodrošināt pilnīgu sprieduma pēc būtības efektivitāti. Lai sasniegtu šo pēdējo mērķi, prasītajiem pasākumiem ir jābūt steidzamiem tādā nozīmē, ka, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu prasītāja interesēm, tie ir jānosaka un to iedarbībai jāizpaužas pirms nolēmuma pieņemšanas pamattiesvedībā. Turklāt lietas dalībniekam, kas iesniedz pieteikumu par pagaidu pasākumiem, ir jāiesniedz pierādījumi, ka tas nevar gaidīt pamattiesvedības iznākumu, neciešot šāda veida kaitējumu.

Šajā ziņā nav nekādas steidzamības, ja piemērošanas apturēšana nevar atlīdzināt apgalvoto morālo kaitējumu labāk kā iespējama apstrīdētā lēmuma atcelšana pamattiesvedības beigās.

(skat. 38. un 55. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: rīkojums De Loecker/EĀDD, F‑78/13 R, EU:F:2013:134, 20. un 25. punkts un tajos minētā judikatūra.

5.      Akta piemērošanas apturēšanu var pamatoti noteikt tikai tad, ja pastāv cēloņsakarība starp attiecīgo aktu un apgalvoto būtisko un neatgriezenisko kaitējumu un – vēl konkrētāk – ja šis akts ir uzskatāms par kaitējuma izšķirošo iemeslu.

(skat. 56. punktu)

Atsauces

Tiesa: rīkojums Marcuccio/Komisija, C‑399/02 P(R), EU:C:2003:90, 26. punkts.

Vispārējā tiesa: rīkojums Al‑Chihabi/Padome, T‑593/11 R, EU:T:2011:770, 16. punkts un tajā minētā judikatūra.