Language of document : ECLI:EU:F:2014:197

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2014. gada 10. septembrī

Lieta F‑120/13

Sylvia Tzikas

pret

Eiropas Dzelzceļa aģentūru (ERA)

Civildienests – Pagaidu darbinieks – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Aģentūras personāls – Darbinieku skaita samazināšana – ERA daudzgadu finanšu shēma – Divu amata vietu svītrošana no štatu saraksta – Būtisko prasību ievērošana – Tiesības tikt uzklausītam – Iekšēji noteikumi – Dienesta intereses

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu un ar kuru S. Tzikas lūdz atcelt Eiropas Dzelzceļa aģentūras (ERA vai turpmāk tekstā – “Aģentūra”) izpilddirektora 2013. gada 22. marta lēmumu, ar ko tas ir apstiprinājis prasītājai, ka viņas pagaidu darbinieka līgums beigsies šajā līgumā paredzētajā dienā, proti, tā paša gada 30. septembrī

Nolēmums      Prasību noraidīt. Eiropas Dzelzceļa aģentūra sedz savus un atlīdzina pusi no S. Tzikas tiesāšanās izdevumiem. S. Tzikas sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Iekšēju noteikumu, kuros darbiniekam dota iespēja pirms lēmuma pieņemšanas iesniegt apsvērumus, pieņemšana – Tiesiskās sekas

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. pants)

2.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Iekšēju noteikumu, kuros darbiniekam dota iespēja pirms lēmuma pieņemšanas iesniegt apsvērumus, pieņemšana – Noteikumi par pārrunām ar darbinieku

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. pants)

3.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Iekšēju noteikumu, ar ko izveidota lēmumu nepagarināšanas jomā procedūra, pieņemšana – Tajos paredzēto aptuveno termiņu neievērošana no administrācijas puses – Sekas

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. pants)

4.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Administrācijas novērtējuma brīvība –Apjoms – Amata vietu likvidēšana ar budžetu saistītu iemeslu dēļ

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. pants)

5.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pagarināšana – Administrācijas novērtējuma brīvība – Administrācijas rūpības pienākums – Attiecīgā darbinieka interešu ņemšana vērā – Robežas

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. un 47. pants)

1.      Lai gan Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, it īpaši tās 47. pantā tiešām nav paredzēta īpaša procedūra, kuras mērķis būtu nodrošināt, ka pagaidu darbinieks, kurš pieņemts darbā uz noteiktu laiku, tiktu pienācīgi uzklausīts, pirms attiecībā uz viņu tiek pieņemts lēmums nepagarināt viņa līgumu, tomēr, ja tiesību normās par civildienestu nekas nav teikts, iestāde vai aģentūra var paredzēt iekšējas procedūras un noteikumus, kas ļauj uzklausīt pagaidu darbinieku, pirms tiek lemts par viņa turpmāko nodarbināšanu, it īpaši pieņemdama iekšējus rīkojumus tiktāl, ciktāl šīs iespējas izmantošana neliek atkāpties no skaidra noteikuma, kurš paredzēts Civildienesta noteikumos vai minētajā Nodarbināšanas kārtībā.

Šajā ziņā šādu iekšēju noteikumu – nozarē, kurā iestādei vai aģentūrai ir ar Civildienesta noteikumiem piešķirta plaša novērtējuma brīvība, – forma var būt lēmums, kas ir paziņots visam personālam un ar ko tiek nodrošināta līdzvērtīga attieksme pret attiecīgajiem ierēdņiem un darbiniekiem. Ja iestāde vai aģentūra pieņem šādu lēmumu, tad pat šis lēmums ir jāuzskata par norādošiem rīcības noteikumiem, kurus administrācija ir pati sev noteikusi un no kuriem tā nevar atkāpties, nepaskaidrodama cēloņus, kuri tai liek šādi rīkoties, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.

(skat. 46.–48. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedumi Louwage/Komisija, 148/73, EU:C:1974:7, 12. punkts; Lux/Revīzijas palāta, 129/82 un 274/82, EU:C:1984:391, 20. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedumi Schneider/Komisija, T‑54/92, EU:T:1994:283, 19. punkts; Monaco/Parlaments, T‑92/96, EU:T:1997:105, 46. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi Petrilli/Komisija, F‑98/07, EU:F:2009:7, 55. punkts un tajā minētā judikatūra; Bernard/Eiropols, F‑99/07 un F‑45/08, EU:F:2009:84, 79. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Īstenojot Savienības aģentūras pamatnostādnes par uz noteiktu laiku noslēgtu pagaidu darbinieku darba līgumu pagarināšanas procedūru – konkrēti, pārrunām, kādām starp aģentūru un attiecīgo darbinieku jānotiek saistībā ar iespējām viņa līgumu pagarināt, – aģentūrai ir jāraugās, lai attiecīgais darbinieks saistībā ar pamatnostādņu piemērošanu tiktu skaidri informēts par viņa pārrunu ar priekšniekiem priekšmetu, lai viņš varētu lietderīgi paust savu viedokli, pirms tiek pieņemts lēmums, kurš viņu nelabvēlīgi skar attiecībā uz viņa darba līguma beigām. Tādējādi – pat ja pamatnostādnēs pamatnostādnēs šīm paredzētajām pārrunām starp tiešo priekšnieku un attiecīgo darbinieku nav prasīta rakstveida forma un tātad informācija par pārrunu priekšmetu var tikt sniegta mutvārdos un var izrietēt no konteksta, kādā pārrunas noritējušas, – ieinteresētās personas uzaicināšana rakstveidā var izrādīties piemērotāka.

(skat. 55. punktu)

3.      Gadījumā, ja Savienības aģentūras iekšējos noteikumos paredzētie aptuvenie termiņi uz noteiktu laiku noslēgtu pagaidu darbinieku darba līgumu pagarināšanas procedūrai netiek ievēroti, tad vēl ir nepieciešams, lai šāds pārkāpums būtu varējis ietekmēt lēmuma par nepagarināšanu saturu.

Šajā ziņā gadījumā, ja attiecīgo amata vietu nākas likvidēt, tad saistībā ar izdevumiem aģentūras darbības budžetā plānotā budžeta ietekme, kāda ir ierosinājumam nepagarināt pagaidu darbinieka līgumu darbiniekam, kurš ieņem šo amata vietu, faktiski ir neitrāla, jo ar šādu lēmumu tiek vienīgi apstiprināts, ka netiek izmantoti līdzekļi, kuri ir atcelti nākošajam budžeta gadam. Tādējādi attiecībā uz iekšējos rīkojumos ietvertu prasību par to, ka, pirms pieņemt lēmumu par nepagarināšanu, ir jāvēršas aģentūras cilvēkresursu dienestā – jo minētais dienests varētu nesniegt nekādus komentārus par priekšlikumu lēmumam, kurš tieši nevar izraisīt ar budžetu saistītas sekas, – iespējamā šāda vēršanās, pat ja tā notiktu paredzētajos termiņos, nevarētu ietekmēt lēmuma par nepagarināšanu saturu un tātad tiesiskumu.

(skat. 67., 69. un 70. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: spriedums Wunenburger/Komisija, T‑246/04 un T‑71/05, EU:T:2007:34, 149. punkts un tajā minētā judikatūra.

4.      Dienesta organizēšana un darbība ir vienīgi iestādes kompetencē, un tikai iestādes vadība ir atbildīga par dienestu organizēšanu. Vienīgi tai pašai ir jāizvērtē dienesta vajadzības, attiecīgi norīkojot tās rīcībā esošo personālu.

Savienības iestādes un aģentūras arī var brīvi veidot savu administratīvo vienību struktūru, ņemot vērā virkni faktoru, piemēram, tām uzticēto uzdevumu raksturu un apjomu un budžeta iespējas. Šī brīvība nozīmē brīvību likvidēt amata vietas un mainīt uzdevumu sadalījumu darba organizācijas lielākas efektivitātes interesēs vai lai apmierinātu budžeta prasības likvidēt amata vietas, ko noteikušas Savienības politiskās institūcijas, tāpat arī pilnvaras uzticēt citai personai uzdevumus, ko iepriekš pildījusi persona, kura ieņēmusi likvidēto amata vietu, šai amata vietas likvidācijai ne vienmēr izvirzot nosacījumu, ka visi uzticētie uzdevumi būtu jāpilda mazākam personu skaitam, nekā pirms reorganizācijas. Turklāt amata vietas likvidācija ne vienmēr nozīmē ar to saistīto uzdevumu likvidēšanu.

Tādējādi, ar budžeta prasībām saistītu iemeslu dēļ nolemdama likvidēt asistentu amata vietas, nevis administratoru amata vietas, un identificēdama un izraudzīdamās no asistentu amata vietām, ko ieņem pagaidu darbinieki, kuru līgumi attiecīgajā gadā beidzas, vienu amata vietu, kuras likvidēšana vismazāk ietekmētu tās darbību, iestāde ievēro savas novērtējuma brīvības robežas šajā jomā.

(skat. 81.–83. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedumi Labeyrie/Komisija, 16/67, EU:C:1968:37, 445. lpp.; Geist/Komisija, 61/76, EU:C:1977:127, 38. punkts; Bellardi‑Ricci u.c./Komisija, 178/80, EU:C:1981:310, 19. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedumi Scheuer/Komisija, T‑108/89, EU:T:1990:45, 41. punkts; Pitrone/Komisija, T‑46/89, EU:T:1990:62, 60. punkts; Sebastiani/Parlaments, T‑163/89, EU:T:1991:49, 33. punkts; Lacruz Bassols/Tiesa, T‑109/92, EU:T:1994:16, 88. punkts; Cesaratto/Parlaments, T‑108/96, EU:T:1997:115, 48.–51. punkts; Karatzoglou/ERA, T‑471/04, EU:T:2008:540, 59. punkts.

5.      Lai gan Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pantā ir paredzēta iespēja pagarināt pagaidu darbinieka darba līgumu, jautājums nav par tiesībām, bet gan par vienkāršu iespēju, kas ir atstāta kompetentās iestādes vērtējumam. Turklāt, pretēji tam, kas paredzēts attiecībā uz ierēdņiem, pagaidu darbiniekam, kurš pieņemts darbā uz noteiktu laiku un kura līgums drīz beigsies, nav prioritāru tiesību, kuras ļautu viņam, kad viņa nodarbināšana beigsies, tikt atjaunotam darbā pavisam citā tās pašas funkciju grupas amata vietā, kura atbrīvotos vai kura tiktu radīta iestādē vai aģentūrā, kura viņu nodarbinājusi.

Tātad arī saistībā ar Savienības iestādēm un aģentūrām izvirzītajām kopējām politiskajām prasībām pakāpeniski ik gadu samazināt savu personālu, institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, nevar pārmest, ka tā nebūtu izpildījusi rūpības pienākumu, amata vietu likvidēšanas dēļ savā budžetā nepagarinādama darbinieka nodarbinātību uz nenoteiktu laiku.

Vēl jo vairāk, tas pats katrā ziņā ir tad, ja attiecīgā darbinieka dienesta apstākļi neliecina par īpašiem nopelniem pēdējā laikā uzticēto uzdevumu izpildē. Pienākums ņemt vērā darbinieka, kura profesionālais sniegums atzīts par neapmierinošu, personiskās intereses nevar aizliegt kompetentajai iestādei, ja to prasa dienesta intereses, nepagarināt viņa darba līgumu uz noteiktu laiku, neraugoties uz šī darbinieka iebildumiem.

(skat. 91., 92., 95. un 96. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedumi Nebe/Komisija, 176/82, EU:C:1983:214, 18. punkts; Lux/Revīzijas palāta, 69/83, EU:C:1984:225,17. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedums Potamianos/Komisija, T‑160/04, EU:T:2008:438, 30. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedums ETF/Michel, T‑108/11 P, EU:T:2013:625, 88. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi Klug/EMEA, F‑35/07, EU:F:2008:150, 79. punkts; AI/Tiesa, F‑85/10, EU:F:2012:97, 167. un 168. punkts; Solberg/EMCDDA, F‑124/12, EU:F:2013:157, 45. punkts.