EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(otrā palāta)

2014. gada 10. jūlijā

Lieta F‑22/13

Mátyás Tamás Mészáros

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Konkurss – Paziņojums par konkursu EPSO/AD/207/11 – Konkursa veiksmīgais kandidāts, kurš iekļauts rezerves sarakstā – Iecēlējinstitūcijas veikta nosacījumu dalībai AD 7 pakāpes konkursā pārbaude – Profesionālā pieredze, kas ir mazāka par prasīto minimālo pieredzi – Acīmredzama kļūda atlases komisijas vērtējumā – Darba piedāvājuma atsaukšana, ko veikusi iecēlējinstitūcija – Iecēlējinstitūcijas saistošā kompetence

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko M. T. Mészáros lūdz atcelt Eiropas Komisijas iecēlējinstitūcijas (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”) 2012. gada 26. septembra lēmumu, ar kuru Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) atteicies viņu pieņemt darbā no konkursa EPSO/AD/207/11 rezerves saraksta un informējis viņu par nodomu lūgt, lai Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) datubāzē tiktu iekļauta piezīme ar mērķi informēt Eiropas Savienības iestādes, ka viņš neatbilst nosacījumam par šajā konkursā prasīto minimālo profesionālo pieredzi, lai, pamatojoties uz minēto konkursu, varētu tikt pieņemts darbā par administratoru (AD) AD 7 pakāpē

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu. Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina M. T. Mészáros tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Rezerves saraksta izveidošana – Tiesiskuma pārbaude, ko veic iecēlējinstitūcija – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā konstatēšana – Sekas – Atteikums iecelt amatā konkursa veiksmīgo kandidātu

(Civildienesta noteikumu 30. pants un III pielikuma 5. pants)

2.      Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Pielaišanas nosacījumi – Profesionālā pieredze – Jēdziens – Studiju periodi – Izslēgšana – Darbības, kas veiktas pašnodarbinātas personas statusā vai brīvajā profesijā – Iekļaušana – Nosacījums

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. pants)

3.      Ierēdņi – Konkurss – Pielaišanas nosacījumi – Konkursa paziņojumā paredzētie nosacījumi – Prasība par minimālo profesionālo pieredzi – Prasība, kas jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzēta pieredze, kura no darba laika viedokļa atbilst pilna laika darbam

(Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkts)

4.      Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Darba piedāvājums – Sagatavojošs tiesību akts – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

5.      Ierēdņi – Konkurss – Organizācija – Divi dažādi, bet saistīti konkursi, kuru mērķis ir pieņemšana darbā dažādās pakāpēs – Iespēja augstākas pakāpes konkursa veiksmīgo kandidātu pārcelt uz zemākas pakāpes konkursu bez pienākuma kārtot pēdējā minētā konkursa pārbaudījumus – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punkts)

1.      Lai arī iecēlējinstitūcijai nav pilnvaru atcelt vai grozīt lēmumu, ko pieņēmusi konkursa atlases komisija, tai, īstenojot pašai savu kompetenci, tomēr ir jāpieņem likumīgi lēmumi. Tāpēc tai nevar būt saistošs atlases komisijas lēmums, kura nelikumīgums tādējādi var padarīt nelikumīgus tās pašas lēmumus. Tieši tādēļ minētajai iestādei ir pienākums pirms personas iecelšanas par ierēdni pārbaudīt, vai tā atbilst šajā ziņā izvirzītajiem nosacījumiem. Ja atlases komisija kļūdaini ļauj kandidātam piedalīties konkursā un tā rezultātā iekļauj viņu rezerves sarakstā, tad iecēlējinstitūcijai ar pamatotu lēmumu ir jāatsakās šo kandidātu iecelt amatā, ļaujot Savienības tiesai izvērtēt šī lēmuma pamatotību.

Tādējādi, veicot pārbaudi par atlases komisijas lēmumu tiesiskumu, minētajai institūcijai ir jāpārbauda vienīgi tas, vai, īstenodama savu novērtējuma brīvību, atlases komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu. Tātad, ja tā uzskata, ka kandidāta pielaišana dalībai konkursā ir nelikumīga, tad šai institūcijai ir jāatsakās iecelt amatā pārbaudāmā ierēdņa statusā personu, kuras vārds ir iekļauts konkursa rezerves sarakstā acīmredzamas kļūdas vērtējumā rezultātā, tomēr bez iespējas lūgt atlases komisijai grozīt minēto sarakstu, jo tā būtu administrācijas iejaukšanās atlases komisijas darbā, kas nav savienojama ar atlases komisijas neatkarību.

Turklāt kļūdu var kvalificēt par acīmredzamu tikai tad, ja tā ir viegli konstatējama, izmantojot kādu no kritējiem, kurus likumdevējs ir izvirzījis administrācijas plašās novērtējuma brīvības īstenošanai. Tādējādi, lai pierādītu, ka ir pieļauta tāda acīmredzama kļūda faktu vērtējumā, kas var pamatot lēmuma atcelšanu, ir nepieciešams pierādīt, ka apstrīdētajā lēmumā sniegtais vērtējums nav ticams. Citiem vārdiem sakot, acīmredzama kļūda nevar būt tad, ja apstrīdētais vērtējums var tikt atzīts par patiesu vai pieņemamu.

(skat. 48.–50. un 52. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedumi Schwiering/Revīzijas palāta, 142/85, EU:C:1986:405, 19. un 20. punkts; Parlaments/Hanning, C‑345/90 P, EU:C:1992:79, 22. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedums Luxem/Komisija, T‑306/04, EU:T:2005:326, 22. un 24. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi Pascual‑García/Komisija, F‑145/06, EU:F:2008:65, 55. punkts, un Eklund/Komisija, F‑57/11, EU:F:2012:145, 49.–51. punkts.

2.      Ja vien paziņojumā par konkursu nav noteikts citādi, studiju periodi – neatkarīgi no minēto studiju līmeņa – nav periodi, kuri var tikt ņemti vērā kā profesionālā pieredze, kas iegūta pēc diploma saņemšanas, jo studiju rezultātā tiek iegūtas zināšanas, nevis kompetences.

Protams, periodi, kuros kandidāts ir studējis, vienlaikus strādādams, var tikt ņemti vērā, bet jānorāda, ka tādā situācijā nozīme kā profesionālajai pieredzei ir veiktajam darbam, bet tajā pašā laikā notikušās studijas, kas ir mazsvarīgākas un pakārtotas, neliedz ņemt vērā profesionālo darbību.

Turklāt, runājot par darbību, kas veikta pašnodarbinātās personas statusā vai brīvajā profesijā, vienkārša norāde uz akadēmiskām publikācijām nekādi nevar pierādīt to, ka šāda profesionālā pieredze patiešām pastāv. Attiecībā uz šādu profesionālo pašnodarbinātību kā pierādījumi var tikt pieņemti rēķini vai pasūtījumu veidlapas, kurās detalizēti norādīti izpildītie uzdevumi, vai jebkāds cits atbilstīgs oficiāls apliecinošs dokuments.

(skat. 57.–59. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums Wolf/Komisija, T‑101/96, EU:T:1997:171, 71. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi Pascual‑García/Komisija, EU:F:2008:65, 66. punkts, un Eklund/Komisija, EU:F:2012:145, 54. punkts.

3.      Izvērtējot kandidāta profesionālo pieredzi attiecībā pret minimālo ilgumu, kas konkursa paziņojumā paredzēts kā nosacījums pielaišanai dalībai konkursā, konkursa atlases komisijai periods, kurš pie darba devēja nostrādāts nepilnu darba laiku, ir jāņem vērā tikai kā faktiskais periods, kurā būtu nostrādāts pilna laika darbs.

(skat. 64. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums Giulietti/Komisija, T‑293/03, EU:T:2006:37, 71. punkts.

Civildienesta tiesa: rīkojums Klopfer/Komisija, F‑118/05, EU:F:2006:137, 35. punkts.

4.      Darba piedāvājums, kas izteikts kandidātam, lai ieceltu viņu par pārbaudāmo ierēdni, ir sagatavojošs tiesību akts, proti, paziņojums par nodomu, kuram attiecīgā gadījumā pievienoti informācijas pieprasījumi, un tātad tas nerada tiesības.

(skat. 73. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: spriedums Eklund/Komisija, EU:F:2012:145, 66. punkts.

5.      Attiecībā uz diviem vienlaikus rīkotiem konkursiem pieņemšanai darbā dažādās pakāpēs, Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) Vērtēšanas centrā organizēto pārbaudījumu saturs noteikti ir atkarīgs no pakāpes, uz kuru kandidāts ir pieteicies; tādējādi, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, nevar apgalvot, ka kandidāts, kurš veiksmīgi nokārtojis pārbaudījumus konkursā augstākas pakāpes ierēdņu pieņemšanai darbā, noteikti būtu veiksmīgi nokārtojis pārbaudījumus citā konkursā, kura mērķis ir zemākas pakāpes ierēdņu pieņemšana darbā. Šādos apstākļos viena konkursa kandidāta pārcelšana uz otru tiesiski var notikt vienīgi pirms tam, kad notikuši pārbaudījumi, kuri atbilst konkursam, uz kuru kandidāts tiek pārcelts. Tātad, uzskatīdama, ka kandidāts, kurš ir veiksmīgi nokārtojis AD 7 pakāpes konkursa pārbaudījumus, nevar tikt automātiski pārcelts uz AD 5 pakāpes konkursu, pat ja šis konkurss atbilst zemākai pakāpei, jo šis kandidāts faktiski nav nokārtojis tieši AD 5 pakāpes konkursam atbilstošos pārbaudījumus, administrācija nepieļauj kļūdu tiesību piemērošanā.

(skat. 76. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: spriedums Demeneix/Komisija, F‑96/12, EU:F:2013:52, 64. punkts.