Language of document : ECLI:EU:F:2014:236

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(viena tiesneša sastāvā)

2014. gada 15. oktobrī

Lieta F‑15/14

Evert Anton De Bruin

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Pārbaudāmais ierēdnis – Civildienesta noteikumu 34. pants – Ziņojums par pārbaudes laiku, kurā ir konstatēta pārbaudāmā neatbilstība – Pārbaudes laika pagarināšana – Atlaišana pārbaudes laika beigās – Atlaišanas iemesli – Sniegums – Ātrums darba izpildē – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā – Procedūras pārkāpumi – Ziņojumu komitejai viedokļa sniegšanai norādītais termiņš

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko E. A. De Bruin lūdz galvenokārt atcelt Eiropas Parlamenta Iecēlējinstitūcijas (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”) 2013. gada 12. aprīļa lēmumu, ar ko tā, beidzoties pārbaudes laikam apstiprināšanai amatā, viņu ir atlaidusi, un tādējādi atjaunot viņu darbā Parlamentā, kā arī pakārtoti, ja nebūtu iespējams viņu atjaunot darbā, piespriest atbildētājai iestādei samaksāt summu EUR 45 000 apmērā, kam pieskaitīti nokavējuma procenti, kā atlīdzību par kaitējumu, kas, viņaprāt, tam nodarīts ar to, ka viņš, iespējams, atlaists prettiesiski

Nolēmums      Prasību noraidīt. E. A. De Bruin sedz savus un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Noraidošs lēmums – Tajā ietvertā pamatojuma ņemšana vērā

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Lēmums neapstiprināt amatā pārbaudāmo ierēdni – Lēmums atlaist no darba amatā apstiprinātu ierēdni – Juridiskā rakstura atšķirība – Attiecīgie vērtējuma elementi, kas jāņem vērā

(Civildienesta noteikumu 34. pants)

3.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Rezultātu vērtējums – Pārbaudāmā ierēdņa spēju novērtējums – Konkursa sekmīga nokārtošana, kas nav fakts, kurš administrācijai varētu būt saistošs, sniedzot vērtējumu

(Civildienesta noteikumu 34. pants)

4.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Rezultātu vērtējums – Pārbaudāmā ierēdņa spēju novērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Pārbaudāmais ierēdnis tulkošanas jomā

(Civildienesta noteikumu 34. pants)

5.      Ierēdņi – Darbs – Tulkotāja amats – Spējas, kas nepieciešamas tulkošanas termiņu ievērošanai

6.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Norises nosacījumi – Brīdinājums

(Civildienesta noteikumu 34. pants)

7.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Pārbaudes laika nobeiguma ziņojums – Otrā ziņojuma pieņemšana – Ziņojums par triju mēnešu laikposmu – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 34. pants)

1.      Ņemot vērā pirmstiesas procedūras attīstību, pārbaudot sākotnējā nelabvēlīgā akta tiesiskumu, ir jāņem vērā arī pamatojums lēmumam, ar kuru tiek noraidīta sūdzība, jo ir jāpieņem, ka šis pamatojums sakrīt ar minēto nelabvēlīgo aktu.

(skat. 35. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums Mocová/Komisija, F‑41/11, EU:F:2012:82, 21. punkts.

2.      Konkursa veiksmīgais kandidāts, kurš pieņemts darbā pārbaudāmā ierēdņa statusā, var tikt iecelts par amatā apstiprinātu ierēdni vienīgi tad, ja viņš sekmīgi nostrādā Civildienesta noteikumu 34. pantā paredzēto pārbaudes laiku, un šajā ziņā iecēlējinstitūcijai ir jānodrošina viņam piemēroti materiālie apstākļi un atbalsts pienākumu izpildē.

Ja pārbaudes laika beigās vai nu ir izrādījies, ka pārbaudāmā ierēdņa darbs ir acīmredzami neatbilstošs Civildienesta noteikumu 34. panta 2. punkta izpratnē, vai arī pārbaudāmais ierēdnis nav pierādījis, ka tam ir pietiekamas profesionālās spējas iecelšanai amatā Civildienesta noteikumu 34. panta 3. punkta trešās daļas izpratnē, tad viņš tiek atlaists no darba. Šāds lēmums par neapstiprināšanu amatā pēc rakstura atšķiras no lēmuma vārda tiešā nozīmē atlaist no darba personu, kura tikusi iecelta par amatā apstiprinātu ierēdni. Ja šajā pēdējā gadījumā ir jāveic rūpīga to motīvu pārbaude, ar kuriem attaisno iedibinātu darba tiesisko attiecību izbeigšanu, tad lēmumos par pārbaudāmo apstiprināšanu amatā ir jāveic vispārīgāks novērtējums, un tajā ir jābūt minētam tam, vai no pārbaudes laikā parādītajām labajām un/vai sliktajām īpašībām kopumā izriet, ka pārbaudāmā ierēdņa apstiprināšana amatā ir dienesta interesēs, vai nav.

(skat. 42. un 45. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums Tréfois/Tiesa, 290/82, EU:C:1983:334, 24. un 25. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums BW/Komisija, F‑2/11, EU:F:2012:194, 78. punkts.

3.      Nedz konkursa atlases komisijas lēmums iekļaut personu rezerves sarakstā vai šī saraksta īpašā nopelnu grupā, nedz šī saraksta publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nav akti, kas dotu šai personai tiesības tikt ieceltai par ierēdni. Atlases komisijas lēmums, ar ko pieņem rezerves sarakstu, nepiešķir konkursa veiksmīgajiem kandidātiem tiesības tikt ieceltiem amatā, bet piešķir vienīgi iespēju tikt ieceltiem amatā.

Šajā ziņā tad, ja veiksmīgais kandidāts tiktu iecelts par pārbaudāmo ierēdni, ieinteresētā persona nevarētu iepretim negatīvam ziņojumam par pārbaudes laiku norādīt uz to, ka ir sekmīgi nokārtojusi konkursa pārbaudījumus, lai pierādītu, ka iecēlējinstitūcijas sniegtais novērtējums par darbu, ko šī persona veikusi parastos iestādes darba apstākļos, iespējams, ir nekonsekvents vai maz ticams. Pārbaudes laika beigās minētā institūcija lemj par pārbaudāmā ierēdņa apstiprināšanu amatā; to nesaista novērtējumi, kas sniegti, pieņemot viņu darbā, vai rezerves saraksta nopelnu grupa, kurā ieinteresētā persona iekļauta, bet gan tā lemj, pamatodamās vienīgi uz vispārēju novērtējumu par pārbaudāmā ierēdņa īpašībām un uzvedību, nospriežot, vai pārbaudāmais ierēdnis ir pelnījis tikt iecelts tajā amatā, kuru tas vēlas iegūt.

(skat. 53. un 54. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums Luxem/Komisija, T‑306/04, EU:T:2005:326, 22. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: spriedums Da Silva Pinto Branco/Tiesa, F‑52/09, EU:F:2010:98, 59. punkts.

4.      Plašā iecēlējinstitūcijas rīcības brīvība, izvērtējot pārbaudāmā ierēdņa spējas un darbu saskaņā ar dienesta interesēm, nozīmē tieši to, ka katrai iestādei ir jānosaka savu ierēdņu darba kvalitātes un ātruma līmenis, it īpaši tādā jomā, kāda ir tulkošana, neskarot Civildienesta noteikumu normas. Tādējādi, iespējams, neatkarīgai trešajai personai nevar tikt uzticēts iestādes vietā noteikt standartu kvalitātei, kāda var tikt gaidīta no pārbaudāmā ierēdņa.

Šajā ziņā, veicot rezultātu vērtējumu pārbaudāmajam ierēdnim, kurš iecelts tulkotāja amatā, iecēlējinstitūcijai nevar būt saistoši apsvērumi, ko paudusi privāta sabiedrība, pat ja tā ir specializējusies tulkošanā. Šāds tiesību subjekts – kuram Eiropas civildienesta interešu jēdziens turklāt principā ir svešs – nevar iestādes uztveri par to, kādām jābūt Savienības iestādes kvalitātes prasībām, aizstāt ar savu uztveri. Savukārt ieinteresētās personas tulkojumu pārbaudi, ko lūgusi Ziņojumu komiteja, attiecīgā institūcija var atbilstoši lūgt, jo šī pārbaude ietilpst minētās institūcijas novērtējuma kompetences īstenošanā šajā jomā.

Turklāt, pat uzskatot, ka būtu vairāki pieļaujami veidi, kā iztulkot vienu tekstu, atsevišķas atkārtotas kļūdas, piemēram, interpunkcijas kļūdas vai gramatikas kļūdas, un atsevišķi izlaidumi to rakstura dēļ nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas saistīti ar tulkojuma stila brīvību, kas raksturīga jebkuram tulkošanas darbam.

Visbeidzot, attiecībā uz redaktoru sistemātisko iesaistīšanos tulkošanas procesā, to esamība nevar ietekmēt kvalitātes līmeni, kāds tiek gaidīts no sākotnējiem tulkojumiem, kurus tie rediģē. Ar šo argumentu, pirmkārt, tiktu pieņemts, ka pārbaudāmie ierēdņi, neraugoties uz vājo darbu, tiktu iecelti amatā par tulkotājiem tādēļ, ka redaktori varētu novērst viņu darba slikto kvalitāti, un, otrkārt, netiktu atzīts fakts, ka parasti no ikviena tulkotāja, it īpaši pēc pārbaudes laika apstiprināšanai amatā tiek gaidīts, ka tas vidējā termiņā arī var būt spējīgs tulkot tekstus, kuros ne vienmēr sistemātiski iesaistīsies redaktori.

(skat. 57. un 59.–61. punktu)

5.      Tulkotājam kā administratoram ir jābūt spējīgam atklāt to, cik būtisks ir termiņš, kas saistīts ar dokumentu, kuru iztulkot ir viņa uzdevums, un attiecīgi viņš nevar slēpties aiz iespējamās kļūdas, ko pieļāvusi persona, kura ietilpst asistentu kategorijā un kura attiecīgi iesaistās tulkotāja darbā.

(skat. 72. punktu)

6.      Pārbaudāmā ierēdņa tiesības nostrādāt pārbaudes laiku pienācīgos apstākļos ir tieši garantētas ar brīdinājumu – vai tas būtu mutisks, vai rakstveida, – kas tam ļauj laikus pielāgot un uzlabot savu darbu atbilstoši dienesta prasībām.

Šajā ziņā šāds brīdinājums zaudētu jēgu, ja tas tiktu izteikts jau pārāk vēlā pārbaudes laika stadijā, jo tas ieinteresētajai personai vairs neļautu pielāgot sava darba kvalitāti un ātrumu, lai pārbaudes laika beigās pierādītu tādas profesionālās spējas, kas var pamatot viņa iecelšanu amatā.

Tātad iecēlējinstitūcijas mēģinājums brīdināt pārbaudāmo ierēdni divus mēnešus pēc viņa pienākumu pildīšanas sākšanas pilnībā ietilpst pienākumos, kas tai noteikti saskaņā ar labas pārvaldības principu un pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses.

(skat. 77.–79. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums Rozand‑Lambiotte/Komisija, T‑96/95, EU:T:1997:25, 100. un 102. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi Doktor/Padome, F‑73/07, EU:F:2008:42, 36. punkts un Giannini/Komisija, F‑49/08, EU:F:2009:76, 84. punkts.

7.      Tā kā otrais ziņojums par pārbaudes laiku attiecas uz pārbaudāmā ierēdņa profesionālo sniegumu gandrīz triju mēnešu laikposmā, kas ir no dienas, kad iecēlējinstitūcija pieņem lēmumu pagarināt viņa pārbaudes laiku, līdz minētā ziņojuma dienai, tad līdzīgs ilgums ir pietiekams, lai pārbaudītu, vai minētais pārbaudāmais ierēdnis ir uzlabojis savu profesionālo sniegumu, lai varētu pretendēt uz iecelšanu amatā.

Turklāt, ja Ziņojumu komiteja uzskata, ka šis termiņš liedz izstrādāt Civildienesta noteikumu prasībām atbilstošu atzinumu, tā var lūgt papildu paskaidrojumus vai papildu termiņu.

(skat. 96. un 98. punktu)