Language of document : ECLI:EU:F:2014:250

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2014. gada 19. novembrī

Lieta F‑42/14

EH

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdnis – Atalgojums – Ģimenes pabalsti – Noteikums par valsts tiesībās un Civildienesta noteikumos paredzēto pabalstu pārklāšanās novēršanu – Ierēdņa laulātais, kurš saņem valsts tiesībās noteiktos ģimenes pabalstus – Ierēdnis, kurš administrācijai nav paziņojis par izmaiņām savā personiskajā situācijā – Disciplinārlieta – Disciplinārsods – Līmeņa pazemināšana – Samērīgums – Pamatojums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Administrācijas rūpības neesamība

Priekšmets      Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar ko EH lūdz atcelt Eiropas Komisijas iecēlējinstitūcijas (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”) 2013. gada 24. jūnija lēmumu, ar kuru viņam ir noteikts sods – pazemināšana par trīs līmeņiem, kā arī atcelt 2014. gada 24. janvāra lēmumu, ar ko ir noraidīta viņa sūdzība

Nolēmums      Prasību noraidīt. EH sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies Eiropas Komisijai.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Atalgojums – Ģimenes pabalsti – Valsts pabalsti – Noteikums par pārklāšanās novēršanu – Ierēdņa pienākums paziņot par ģimenes pabalstiem, kas tiek saņemti no citiem avotiem – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 67. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Atalgojums – Ģimenes pabalsti – Valsts pabalsti – Noteikums par pārklāšanās novēršanu – Ierēdņa pienākums paziņot par ģimenes balstiem, kas tiek saņemti no citiem avotiem – Administrācijas nolaidība vai kļūda – Ietekmes neesamība

(Civildienesta noteikumu 67. panta 2. punkts)

3.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Pienākums būt lojālam – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 11. pants)

4.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Sods – Iecēlējinstitūcijas rīcības brīvība – Atbildību pastiprinošu vai atbildību mīkstinošu apstākļu ņemšana vērā

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. pants)

5.      Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Disciplinārsods – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa)

1.      Kad ierēdnis prasa un viņam tiek piešķirts pabalsts saistībā ar viņa ģimenes stāvokli, viņš nevar atsaukties uz iespējamo zināšanu trūkumu par viņa laulātā situāciju, neatkarīgi no tā, vai tas attiektos uz viņa laulātā nodarbinātību, par šo darbu saņemtā atalgojuma apmēru vai arī informāciju par šī laulātā saņemtajiem valsts pabalstiem, kas ir līdzvērtīgi Civildienesta noteikumos paredzētajiem pabalstiem. Ja šāds arguments būtu jāpieņem, tas ļautu ierēdņiem vai darbiniekiem, kas saņem Civildienesta noteikumos paredzētos ģimenes pabalstus pilnā apmērā, uzskatīt, ka viņi ir atbrīvoti no pienākuma deklarēt no citiem avotiem saņemtos valsts ģimenes pabalstus, kas tiek maksāti nevis tieši ierēdnim, bet viņa laulātajam viņa personīgajā bankas kontā. Turklāt šāda pieeja varētu mudināt noklusēt informāciju, kas kaitētu Savienības finansiālajām interesēm.

(skat. 99. un 100. punktu)

2.      Ikvienam ierēdnim, kas saņem finanšu priekšrocības, ir vispārējs pienākums sniegt visu informāciju par savu personisko situāciju un informēt savu administrāciju par jebkādām izmaiņām personiskajā situācijā, un šis pienākums turklāt skaidri ir atgādināts Civildienesta noteikumu 67. panta 2. punktā saistībā ar noteikumu par ģimenes pabalstu pārklāšanās novēršanu. Par Savienības finansiālo interešu aizsardzību atbildīgā administratīvā dienesta iespējamā neefektivitāte vai bezdarbība nevar attaisnot to, ka ierēdnis nav izpildījis šo pienākumu. Rūpīgs ierēdnis, kurš ir iepazinies ar Civildienesta noteikumiem, uz kuriem pamatojoties pēc viņa pieprasījuma viņš saņem pabalstu, it īpaši, ja šie noteikumi ir atgādināti lēmumā par attiecīgā pabalsta piešķiršanu, klusējot nevar turpināt saņemt minēto pabalstu, ja par tiem pašiem bērniem viņa laulātais saņem līdzvērtīgus valsts pabalstus pilnā apmērā. Šādā situācijā ierēdnis savu klusēšanu nevar pamatot ar to, ka viņa administrācija nolaidības dēļ šos maksājumus netieši bija pieņēmusi vai piecietusi. Atzīt šādu administrācijas nolaidību par atbildību mīkstinošu apstākli nozīmētu mudināt ierēdņus un darbiniekus, iespējams, savā labā izmantot administrācijas kļūdas. Turklāt ierēdnim, kas saņem Civildienesta noteikumos paredzēto pabalstu, katrā ziņā ir pienākums iesniegt viņa rīcībā jau esošos dokumentus un informēt savu administrāciju par to, ka valsts iestāde, kas ir atbildīga par sociālo pabalstu izmaksu, iespējams, viņa laulātajam maksā šos pabalstus.

(skat. 104., 105., 107. un 108. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums Lopez Cejudo/Komisija, F‑28/13, EU:F:2014:55, 67. punkts.

3.      Civildienesta noteikumu 11. pantā paredzētais pienākums būt lojālam nozīmē, ka ierēdņi atvieglo administrācijas uzdevumu saistībā ar Civildienesta noteikumos paredzēto finansiālo pabalstu apjoma noteikšanu. Šajā ziņā parasti rūpīgs ierēdnis nevarētu nezināt, ka paziņojums par izmaiņām ģimenes situācijā, pamatojoties uz kuru viņš saņem pabalstus, tieši skaidrā un nepārprotamā veidā ir jāadresē viņa iestādes kompetentajam dienestam, un šajā ziņā ierēdnis nevar atsaukties uz to, ka administrācija atsevišķu informāciju ir saņēmusi nejauši vai netieši. Tas it īpaši ir attiecināms uz gadījumu, kad no Civildienesta noteikumu 67. panta 2. punkta formulējuma nepārprotami izriet, ka iestādei nav pienākuma pašai noskaidrot, vai, iespējams, no citiem avotiem tiek saņemti līdzīgi ģimenes pabalsti, bet darbiniekiem ir jāziņo, ka viņi saņem šādus, no citiem avotiem maksātus pabalstus. Turklāt Civildienesta noteikumu 11. pants ir viens no īpašiem pienākuma būt lojālam izteiksmes veidiem, ar kuru ierēdnim ir uzlikts pienākums ne tikai atturēties no rīcības, kas aizskar ar amatu saistītu cieņu un cieņu pret iestādi, bet arī rīkoties tā, ka nerodas nekādas aizdomas, it īpaši tad, ja viņam ir augsta pakāpe, lai nodrošinātu, ka starp iestādi un ierēdni vienmēr valda paļāvība.

(skat. 108., 112. un 123. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums Costacurta/Komisija, T‑34/89 un T‑67/89, EU:T:1990:20, 45. un 46. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums Andreasen/Komisija, F‑40/05, EU:F:2007:189, 233. punkts un tajā minētā judikatūra.

4.      Apstāklis, ka ierēdnis pēc iepazīšanās ar disciplinārlietu kolēģijas ziņojumu brīvprātīgi apņēmās atmaksāt nepamatoti saņemtās ģimenes pabalstu summas, nemaina pārmestās pienākumu neizpildes kvalifikāciju, jo minētais pārkāpums tika atklāts tikai pēc iestādes veiktās pārbaudes, nevis, pamatojoties uz ierēdņa savlaicīgi, pēc savas ierosmes izdarītu paziņojumu. Ierēdnis pieļauj rupju nolaidību, ja viņš pieļauj kļūdu, kas, lai arī neliecināja par tīšu nolūku iedzīvoties uz Savienības budžeta rēķina, ir grūti attaisnojama, it īpaši ņemot vērā attiecīgās personas amata pienākumus un atbildību, tās augsto dienesta pakāpi un darba stāžu iestādē. Turklāt Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta formulējumā nav ietverts nekas, kas liktu iecēlējinstitūcijai par uzliktā soda mīkstināšanu pamatojošu apstākli uzskatīt to, ka ierēdnim tuvojas pensionēšanās vecums.

(skat. 115., 118., 124. un 125. punktu)

5.      Ja disciplinārsods, ko ierēdnim ir noteikusi iecēlējinstitūcija, beigu beigās ir smagāks par to, kuru bija ierosinājusi disciplinārlietu kolēģija, iecēlējinstitūcijas lēmumā tomēr detalizēti ir jāprecizē iemesli, kuru dēļ minētā iestāde ir atkāpusies no šīs kolēģijas sniegtā atzinuma.

(skat. 132. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums F./Komisija, 228/83, EU:C:1985:28, 35. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedums N/Komisija, T‑198/02, EU:T:2004:101, 95. punkts un tajā minētā judikatūra.