Language of document : ECLI:EU:F:2015:20

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(tiesnesis vienpersoniski)

2015. gada 24. martā

Lieta F‑61/14

Carola Maggiulli

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Paaugstināšana amatā – 2013. gada paaugstināšana amatā – Lēmums par nepaaugstināšanu amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru C. Maggiulli lūdza atcelt Eiropas Komisijas lēmumu nepaaugstināt viņu AD 13 pakāpē 2013. gada paaugstināšanas amatā ietvaros

Nolēmums      Prasību noraidīt. C. Maggiulli sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums –Administrācijas novērtējuma brīvība – Apjoms – Novērtējuma ziņojuma ņemšana vērā – Citi fakti, kas var tikt ņemti vērā

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums –Administrācijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts)

1.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktu iecēlējinstitūcija, lai ieceltu ierēdni viņa funkciju grupas nākamajā augstākajā pakāpē un izvērtētu salīdzinošos nopelnus, jo īpaši ņem vērā ziņojumus par ierēdņiem, to, kā pienākumu izpildē tiek lietotas citas valodas, nevis tās, par kurām ierēdnis ir sniedzis pierādījumus, ka viņam ir labas zināšanas, un, ja nepieciešams, amatā paaugstināmo ierēdņu īstenotās atbildības līmeni. Šie ir trīs galvenie fakti, kas noteikti ir jāņem vērā, veicot salīdzinošu nopelnu izvērtējumu. Iecēlējinstitūcija gadījumā, ja, pamatojoties uz trim Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā tieši minētajiem elementiem, amatā paaugstināmo ierēdņu nopelni ir vienādi, pakārtoti var ņemt vērā citus elementus, piemēram, kandidātu vecumu un viņu darba stāžu pakāpē vai dienestā.

(skat. 28. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums Casini/Komisija, T‑132/03, EU:T:2005:324, 57. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi Bouillez u.c./Padome, F‑53/08, EU:F:2010:37, 50. punkts, un AC/Padome, F‑9/10, EU:F:2011:160, 25. punkts.

2.      Iecēlējinstitūcijai, lai veiktu to ierēdņu salīdzinošo nopelnu izvērtējumu, kas ir kandidāti paaugstināšanai amatā, ir plaša novērtējuma brīvība, un Savienības tiesas kontrolei šajā kontekstā ir jāaprobežojas ar jautājumu, vai, ņemot vērā iespējas un līdzekļus, kas var palīdzēt administrācijai veikt izvērtēšanu, tā ir ievērojusi neapstrīdamas robežas un nav izmantojusi savas pilnvaras acīmredzami kļūdainā veidā. Tādējādi Civildienesta tiesa nevar iecēlējinstitūcijas veikto ierēdņu kvalifikācijas un nopelnu vērtējumu aizstāt ar savu. Tādējādi Savienības tiesas kompetencē nav pārbaudīt administrācijas izdarītā ierēdņa profesionālo spēju novērtējuma pamatotību, kas ietver sarežģītus vērtējošus spriedumus, kuri pēc sava rakstura nav objektīvi pārbaudāmi. Tātad Civildienesta tiesai nav jāveic detalizēts visu amatā paaugstināmo kandidātu lietas dokumentu izvērtējums, lai pārliecinātos, ka tā piekrīt iecēlējinstitūcijas secinājumam, jo, ja tā veiktu šādu uzdevumu, tā pārkāptu tiesiskuma pārbaudes robežas, kuras tai ir jāievēro, tādējādi minētās iestādes amatā paaugstināmo kandidātu nopelnu vērtējumu aizstājot ar savu vērtējumu.

Šādi administrācijai atzītā novērtējuma brīvība tomēr ir ierobežota, ņemot vērā nepieciešamību salīdzinošo nopelnu izvērtējumu veikt rūpīgi un objektīvi, dienesta interesēs un saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu. Ja iecēlējinstitūcijai ir Civildienesta noteikumos paredzētas pilnvaras veikt šādu izvērtējumu saskaņā ar tādu procedūru vai pēc tādas metodes, ko tā uzskata par piemērotāko, tad praksē minētais izvērtējums ir jāveic uz vienlīdzīga pamata un izmantojot salīdzināmus informācijas un ziņu avotus.

Saistībā ar pārbaudi, kuru Savienības tiesa veic attiecībā uz izvēlēm, ko administrācija izdarījusi amatā paaugstināšanas jomā, kļūda ir acīmredzama, ja tā ir viegli pamanāma un skaidri nosakāma, ņemot vērā kritērijus, kurus likumdevējs ir paredzējis attiecināt uz lēmumiem attiecībā uz paaugstināšanu amatā, un atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktam. Tādējādi, lai pierādītu, ka administrācija, izvērtēdama faktus, kas attaisno lēmuma atcelšanu, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pierādījumiem, kuri prasītājam ir jāsniedz, ir jābūt pietiekamiem, lai ar tiem varētu atspēkot administrācijas sniegto vērtējumu ticamību. Citiem vārdiem, pamats saistībā ar acīmredzamu kļūdu ir jānoraida, ja, neraugoties uz prasītāja izvirzītajiem pierādījumiem, apstrīdētais vērtējums var tikt pieņemts kā patiess vai derīgs.

(skat. 29.–31. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums Casini/Komisija, EU:T:2005:324, 52. un 53. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedumi Canga Fano/Padome, T‑281/11 P, EU:T:2013:252, 35., 41. un 42. punkts un tajos minētā judikatūra, un Stols/Padome, T‑95/12 P, EU:T:2014:3, 31. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi AC/Padome, EU:F:2011:160, 22. un 24. punkts; Buxton/Parlaments, F‑50/11, EU:F:2012:51, 38. punkts, un rīkojums Debaty/Padome, F‑47/13, EU:F:2013:215, 33. punkts.