Language of document : ECLI:EU:F:2015:32

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(otrā palāta)

2015. gada 23. aprīlī

Lieta F‑54/14

François Vainker

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Vakantais Parlamenta juriskonsulta amats – Kandidatūras noraidīšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Dienesta attiecību galīga izbeigšanās prasības iesniegšanas dienā – Intereses celt prasību neesamība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Prasība par zaudējumu atlīdzību bez precizējuma – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru F. Vainker lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Parlamenta biroja 2013. gada 9. septembra lēmumu, ar kuru X tika iecelts Parlamenta juriskonsulta amatā, un, otrkārt, noteikt atlīdzību, lai atlīdzinātu zaudējumu, kas nodarīts ar konstatētajiem dienesta pārkāpumiem

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. F. Vainker sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Interese celt prasību – Novērtēšana prasības celšanas brīdī – Lēmums par iecelšanu amatā – Prasība atcelt tiesību aktu, ko iesniedzis pirms prasības iesniegšanas pensionējies ierēdnis – Nepieņemamība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Skaidrs un precīzs izvirzīto pamatu izklāsts – Prasības pieteikums, ar kuru lūdz atlīdzināt kaitējumu, ko radījusi iestāde

(Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts)

1.      Lai ierēdnis vai bijušais ierēdnis varētu celt prasību atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantam, ar to lūdzot atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu par iecelšanu amatā, viņam jābūt personīgai interesei apstrīdētā akta atcelšanā, šādai interesei nozīmējot, ka prasības rezultātā šī persona var gūt labumu. Kā pieņemamības nosacījums prasītāja interese celt prasību ir jāizvērtē prasības celšanas brīdī.

Faktiski bijušais ierēdnis, kurš savas prasības celšanas brīdī ir pensionējies un kurš līdz ar to vairs nepieder Eiropas Savienības civildienestam, vairs nevar gadījumā, ja Civildienesta tiesa atceļ lēmumu par iecelšanu amatā, pieteikties uz strīdīgo amata vietu, jo viņš vairs neatbilst vienam no paziņojumā par vakanci norādītajiem nosacījumiem, proti, ka personai jābūt ierēdnim. Tātad, tā kā viņš vairs nevar pieteikties uz strīdīgo amatu savas prasības celšanas brīdī, bijušajam ierēdnim nav personīgas intereses tajā, lai tiktu atcelts lēmums par iecelšanu amatā, un šāda atcelšana viņam nevar radīt labumu.

Apstāklis, ka bijušais ierēdnis ir pensionējies pēc sava lūguma pirms konkrēta vecuma sasniegšanas, kurā viņš būtu pensionējies automātiski, neatspēko šo secinājumu. Faktiski no Civildienesta noteikumu 47. panta f) punkta un 52. panta b) punkta kombinētajām normām izriet, ka priekšlaicīga pensionēšanās, kas tiek atļauta pēc ieinteresētās personas šai sakarā iesniegta lūguma, izraisa dienesta attiecību galīgu izbeigšanos. Tātad šādas pensionēšanās sekas ir tādas pašas kā atbrīvošanai no amata.

Lai gan bijušajam ierēdnim vairs nav juridiski pamatotas intereses panākt, ka lēmums par iecelšanu amatā tiek atcelts, viņš tomēr saglabā interesi lūgt, lai par šo iecelšanu amatā tiek taisīts spriedums prasības, kas celta, lai saņemtu atlīdzību par materiālu zaudējumu un morālu kaitējumu, ko tas uzskata, ka ir cietis savas administrācijas dažādo pieļauto pārkāpumu dēļ, ietvaros.

(skat. 17.–19., 22. un 25. punktu)

Atsauces:

Tiesa: spriedums Del Plato/Komisija, 126/87, EU:C:1989:115, 18.– 20. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedumi Marcato/Komisija, T‑82/89, EU:T:1990:77, 54. punkts; Moritz/Komisija, T‑20/89, EU:T:1990:80, 15. punkts; Latham/Komisija, T‑82/91, EU:T:1994:14, 24. – 26. punkts; Moat/Komisija, T‑41/95, EU:T:1996:87, 26. punkts; Contargyris/Padome, T‑6/96, EU:T:1997:76, 32. punkts, un Combescot/Komisija, T‑250/04, EU:T:2007:262, 28. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedums Komisija/Q, T‑80/09 P, EU:T:2011:347, 156. punkts, un tajā minētā judikatūra, un rīkojums Attey u.c./Padome, T‑118/11, T‑123/11 un T‑124/11, EU:T:2012:270, 28. punkts.

2.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 35. [50.] panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu prasības pieteikumā tostarp ir jānorāda strīda priekšmets un izvirzīto pamatu kopsavilkums. Lai izpildītu šīs prasības, prasības pieteikumam par zaudējumu, ko nodarījusi Savienības iestāde, atlīdzību ir jāietver informācija, kas ļauj noteikt rīcību, par kuru prasītājs iestādei izsaka pārmetumus, iemesli, kuru dēļ viņš uzskata, ka pastāv cēloņsakarība starp šo rīcību un zaudējumiem, kas, iespējams, nodarīti, kā arī šo zaudējumu raksturs un apmērs. Savukārt prasībai saņemt jebkādu atlīdzību trūkst nepieciešamās precizitātes un tā tāpēc ir jāuzskata par nepieņemamu.

Civildienesta tiesas Reglamenta 35. [50.] panta 1. punkta d) un e) apakšpunkta prasībām neatbilst tāds prasības pieteikums, kurā prasītājs neapgalvo, ka ir cietis zaudējumus vai kaitējumu, kā, piemēram, morālo kaitējumu vai peļņas zudumu, neprecizējot to, vai ar lūgto zaudējumu atlīdzību viņš paredz kompensēt morālo kaitējumu vai materiālos zaudējumus, vai arī abus reizē, nenorāda zaudējuma apmēra summu, kuru tas ir cietis, kā arī pietiekami precīzi nenorāda tos faktus, kas ļauj novērtēt to raksturu un apmēru.

(skat. 26. un 27. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums Zuckerfabrik Schöppenstedt/Padome, 5/71, EU:C:1971:116, 9. punkts.

Pirmās instances tiesa: rīkojumi Osorio/Komisija, T‑505/93, EU:T:1994:76, 33. punkts, un Moat/Komisija, T‑112/94, EU:T:1995:31, 32. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums N/Komisija, F‑95/05, EU:F:2007:226, 86. punkts.