Language of document : ECLI:EU:F:2015:162

EIROPAS SAVIENĪBAS
CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(viena tiesneša sastāvā)

2015. gada 18. decembrī

Lieta F‑37/12

Carlo De Nicola

pret

Eiropas Investīciju banku (EIB)

Civildienests – EIB personāls – Psiholoģiska vardarbība – Izmeklēšanas procedūra – Izmeklēšanas komitejas ziņojums – Kļūdaina psiholoģiskas vardarbības jēdziena definīcija – EIB priekšsēdētāja lēmums neturpināt izskatīt sūdzību – Atcelšana – Prasība par zaudējumu atlīdzību

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu un ar kuru C. De Nicola būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt 2011. gada 20. decembra lēmumu, ar kuru Eiropas Investīciju bankas (EIB vai turpmāk tekstā – “Banka”) priekšsēdētājs noraidīja viņa sūdzību par morālo vardarbību, un, otrkārt, piespriest EIB atlīdzināt kaitējumu, kas, viņaprāt, viņam ir nodarīts minētās vardarbības dēļ

Nolēmums      Atcelt 2011. gada 20. decembra lēmumu, ar kuru Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājs noraidīja C. De Nicola sūdzību par psiholoģisku vardarbību. Pārējā daļā prasību noraidīt. Eiropas Investīciju banka sedz savus un atlīdzina C. De Nicola tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Sagatavojošs tiesību akts – Izmeklēšanas komitejas vardarbības jomā atzinums

(Eiropas Investīciju bankas personāla uzvedības kodeksa 3.6. pants; Eiropas Investīciju bankas politikas attiecībā uz cieņu darbā 5.5. punkts)

2.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Iekšēja izmeklēšana saistībā ar apgalvotu psiholoģisku vardarbību – Izmeklēšanas komitejas atzinumā pieļautie pārkāpumi – Bankas iekšējos dokumentos noteiktās vardarbības definīcijas neievērošana – Prasība par psiholoģiskās vardarbības izdarītāja ļaunprātīgu nodomu – Nepieļaujamība

(Eiropas Investīciju bankas personāla uzvedības kodeksa 3.6.1. pants; Eiropas Investīciju bankas politikas attiecībā uz cieņu darbā 2.1. punkts)

1.      Nelabvēlīgi ir tikai tādi pasākumi ar juridiski saistošu iedarbību, kas var tieši un tūlītēji skart prasītāja intereses, noteiktā veidā grozot tā tiesisko stāvokli. Ja runa ir par tiesību aktiem vai lēmumiem, kas tiek sagatavoti vairākos posmos, tostarp iekšējas procedūras noslēgumā, par apstrīdamiem aktiem principā ir atzīstami tikai tie pasākumi, kuros tiek pausta iestādes galīgā nostāja šīs procedūras noslēgumā, nevis galīgā lēmuma sagatavošanai domātie starppasākumi. Lēmumu sagatavojoši akti nav nelabvēlīgi akti, un tikai gadījumā, kad prasība ir celta par lēmumu, kurš ir pieņemts procedūras beigās, prasītājs var norādīt uz iepriekšējo aktu nelikumību, kuri ar to ir cieši saistīti.

Līdz ar to Eiropas Investīciju bankas Izmeklēšanas komitejas atzinums pats par sevi nav apstrīdams tiesību akts, un tādēļ prasījumi par tā atcelšanu ir jānoraida kā nepieņemami.

Turpretī minētās izmeklēšanas komitejas atzinuma prettiesiskums var tikt minēts, lai pamatotu prasījumus atcelt Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētāja pieņemto galīgo lēmumu. Proti, no iekšējā regulējuma ar nosaukumu “Politika attiecībā uz cieņu pret personu darbā”, ko ir pieņēmusi Eiropas Investīciju banka un kas ir minēts Eiropas Investīciju bankas personāla uzvedības kodeksa 3.6. pantā, izriet, ka Izmeklēšanas komitejas atzinums ir būtiska formāla prasība un materiālas vai procesuālas kļūdas tajā, kas iespējami pieļautas tā izstrādē, ir pārkāpums, kas skar Bankas priekšsēdētāja galīgā lēmuma tiesiskumu, ko tas ir pieņēmis, tieši pamatojoties uz šo atzinumu.

(skat. 47.–49. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums, 2014. gada 11. novembris, De Nicola/EIB, F‑52/11, EU:F:2014:243, 144. un 145. punkts.

2.      Saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas personāla uzvedības kodeksa 3.6.1. pantu psiholoģiskā vardarbība ir definēta kā pietiekami ilgstošā laikposmā viena vai vairāku personāla locekļu atkārtoti īstenoti naidīgi vai nevietā esoši apgalvojumi, attieksme vai rīcība pret citu personāla locekli. Bankas dokumentā “Politika attiecībā uz cieņu pret personu darbā” ir precizēts, ka nav nozīmes tam, vai attiecīgā uzvedība ir tīša vai nav. Noteicošais princips ir tas, ka vardarbība un pazemošana ir nevēlama un nepieņemama uzvedība, kas ir tās objekta pašcieņas un pašapziņas aizskārums.

Līdz ar to atbilstoši Bankas iekšējam regulējumam pastāv psiholoģiska vardarbība kas rada palīdzības pienākumu Bankai, ja vardarbības autora apgalvojumi, attieksme vai rīcība objektīvi un attiecīgi to satura dēļ ir radījuši tās objekta Bankā pašcieņas un pašapziņas aizskārumu, un nav jānosaka, vai vardarbības autoram bijis šāds nodoms.

Izmeklēšanas komitejas vardarbības jomā atzinums, kurā ir noteikts, ka, lai tiktu konstatēta psiholoģiska vardarbība, uzvedībai jābūt tīšai, neatbilst šim saistošajam iekšējam regulējumam.

(skat. 53., 54. un 56. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums, 2014. gada 11. novembris, De Nicola/EIB, F‑52/11, EU:F:2014:243, 154. punkts.