Language of document : ECLI:EU:F:2016:76

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2016. gada 12. aprīlī

Lieta F‑98/15

CP

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Nodaļas vadītājs – Pārbaudes laiks – Neapstiprināšana nodaļas vadītāja amatā – Sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, izpilde – Iespējas zaudēšana

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru CP būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Parlamenta 2014. gada 18. jūlija lēmuma 2. pantu, ciktāl tajā ir paredzēts, ka viņa pamatalgas palielinājums, kas ir saistīts ar viņa iecelšanu par nodaļas vadītāju un ko sauc par “piemaksu par vadošu amatu”, tiks piemērots pēc deviņu mēnešu laikposma, un, otrkārt, atlīdzināt viņam nodarīto “mantisko un finansiālo kaitējumu”

Nolēmums      Eiropas Parlaments samaksā CP summu EUR 3219,55 apmērā. Šai summai tiks pieskaitīti nokavējuma procenti, kas aprēķināti pēc likmes, ko Eiropas Centrālā banka ir noteikusi galvenajām refinansēšanas darbībām un kas ir piemērojama attiecīgajā laikposmā, pieskaitot vēl divus punktus, par laiku no 2011. gada 1. jūlija līdz faktiskās samaksas datumam. Prasību pārējā daļā noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Īpašas grūtības – Taisnīga kompensācija par nelabvēlīgo situāciju, kas prasītājam ir radusies atceltā tiesību akta dēļ

(LESD 266. pants)

2.      Ierēdņu celta prasība – Neierobežota kompetence – Mantiskā kaitējuma, kas saistīts ar iespējas zaudēšanu, atlīdzināšana – Novērtēšana – Kritēriji

(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)

1.      Ja tiesa atceļ iestādes vai aģentūras aktu, iestādei vai aģentūrai saskaņā ar LESD 266. pantu ir jāveic atbilstoši pasākumi sprieduma izpildei. Lai ievērotu spriedumu, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, un to pilnībā izpildītu, iestādei, kas ir izdevusi atcelto tiesību aktu, ir jāievēro ne tikai sprieduma rezolutīvā daļa, bet arī tā pamatojums, uz kuru balstoties tika taisīts šis spriedums un kurš veido tā obligāto pamatu, kas ir nepieciešams, lai noskaidrotu sprieduma rezolutīvajā daļā izdarīto atzinumu precīzo nozīmi. Tieši šajā pamatojumā, pirmkārt, ir norādīta tieši tā norma, kas ir atzīta par prettiesisku, un, otrkārt, ir norādīti iemesli, kāpēc rezolutīvajā daļā akts ir atzīts par prettiesisku, un attiecīgajai iestādei tas ir jāņem vērā, aizstājot atcelto tiesību aktu. Runājot par tiesību akta atcelšanas, ko ir pasludinājusi tiesa, sekām, šī atcelšana darbojas ex tunc un tādējādi tās sekas ir atceltā akta izslēgšana no tiesību sistēmas ar atpakaļejošu spēku. Tādējādi atbildētājai iestādei saskaņā ar LESD 266. pantu ir jāveic pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai novērstu konstatēto nelikumību sekas, kas saistībā ar jau izpildītu aktu nozīmē, ka prasītājs ir jāatjauno tiesiskajā stāvoklī, kāds viņam bija pirms šī akta.

Iestāde, kuras tiesību akts ir atcelts, nevar aizbildināties ar praktiskām grūtībām, lai izvairītos no sava pienākuma novērst pieļauto pārkāpumu. Ja sprieduma par tiesību akta atcelšanu izpilde rada īpašas grūtības, attiecīgā iestāde var izpildīt pienākumu, kas tai paredzēts LESD 266. pantā, pieņemot lēmumu, kas taisnīgi kompensētu nelabvēlīgās sekas, kādas ieinteresētajai personai radušās no atceltā lēmuma.

(skat. 59. un 71. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums, 1992. gada 8. oktobris, Meskens/Parlaments, T‑84/91, EU:T:1992:103, 78. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi, 2010. gada 15. aprīlis, Angelidis/Parlaments, F‑104/08, EU:F:2010:23, 35. un 36. punkts un tajos minētā judikatūra; 2011. gada 13. septembris, AA/Komisija, F‑101/09, EU:F:2011:133, 81. punkts, un 2013. gada 21. marts, Brune/Komisija, F‑94/11, EU:F:2013:41, 59. punkts.

2.      Ar nosacījumu, ka zaudētās iespējas ir pietiekami pierādītas, tās ir atlīdzināms mantisks kaitējums. Lai noteiktu atlīdzības summu, kas ir jāmaksā par iespējas zaudēšanu, pēc tam, kad ir noteikta ierēdņa zaudētās iespējas būtība, ir jānosaka datums, no kura viņš būtu varējis gūt labumu no šīs iespējas, tad šī iespēja ir jāaprēķina skaitļos un, visbeidzot, jāprecizē minētās iespējas zaudēšanas finansiālās sekas. Turklāt, ja tas ir iespējams, ierēdņa zaudētā iespēja ir jānosaka objektīvi, izmantojot matemātisko koeficientu, kas izriet no precīzas analīzes. Tomēr, ja minēto iespēju šādā veidā nevar noteikt, ir pieļaujams zaudējumus novērtēt ex aequo et bono.

(skat. 68. un 79. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: spriedums, 2010. gada 10. novembris, ITSB/Simões Dos Santos, T‑260/09 P, EU:T:2010:461, 104. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums, 2013. gada 13. marts, AK/Komisija, F‑91/10, EU:F:2013:34, 69., 91. un 92. punkts un tajos minētā judikatūra.