Language of document : ECLI:EU:C:2016:149

KOPSAVILKUMS – LIETA C‑247/14 P

Lieta C‑247/14 P

HeidelbergCement AG

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Konkurence – “Cementa un saistītu produktu” tirgus – Administratīvais process – Regula (EK) Nr. 1/2003 – 18. panta 1. un 3. punkts – Lēmums par informācijas pieprasīšanu – Pamatojums – Pieprasījuma precizitāte

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 10. marta spriedums

1.        Apelācija – Pamati – Nepietiekams vai pretrunīgs pamatojums – Pieņemamība

(LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

2.        Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Pienākuma norādīt pamatojumu novērtējums atkarībā no lietas apstākļiem – Nepieciešamība izklāstīt visus atbilstošus faktiskus un tiesiskus apstākļus – Neesamība

(LESD 296. pants)

3.        Konkurence – Administratīvais process – Informācijas pieprasījums – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. pants 3. punkts)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 15. punktu)

2.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 16. punktu)

3.        Runājot par lēmuma par informācijas pieprasīšanu atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktam pamatojumu, šajā tiesību normā ir definēti tā būtiskie elementi. Šis pienākums norādīt konkrētu pamatojumu ir fundamentāla prasība, kas ir paredzēta ne tikai, lai būtu skaidrs, ka informācijas pieprasījums ir pamatots, bet arī, lai tie attiecīgie uzņēmumi varētu saprast sava pienākuma sadarboties apjomu, vienlaikus aizsargājot to tiesības uz aizstāvību.

Runājot par pienākumu norādīt pieprasījuma mērķi, ir jānorāda, ka tas nozīmē, ka Komisijai savā pieprasījumā ir jānorāda izmeklēšanas priekšmets, un tātad – jāidentificē apgalvotais konkurences noteikumu pārkāpums. Šajā ziņā Komisijai lēmuma par informācijas pieprasīšanu adresātam nav jāpaziņo visa tās rīcībā esošā informācija par iespējamajiem pārkāpumiem un nav jāsniedz šo pārkāpumu precīza juridiska kvalifikācija, tomēr tai ir skaidri jānorāda aizdomas, ko tā plāno pārbaudīt. Tā kā tas, cik informācija ir vajadzīga, ir jāizvērtē attiecībā pret informācijas pieprasījumā norādīto mērķi, šis mērķis ir jānorāda pietiekami precīzi, pretējā gadījumā nav iespējams noteikt, vai informācija ir vajadzīga, un Tiesa nevarēs veikt savu pārbaudi.

Šajā ziņā, patiešām, informācijas pieprasījums ir izmeklēšanas līdzeklis, kas parasti tiek izmantots pierādījumu savākšanas posmā, kurš ir pirms paziņojuma par iebildumiem un kura vienīgais mērķis ir ļaut Komisijai savākt ziņas un dokumentus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, vai noteiktā faktiskā un tiesiskā situācija pastāv un kāds ir tās apmērs. Turklāt, lai arī attiecībā uz lēmumiem par pārbaudes veikšanu ir ticis uzskatīts, ka, lai gan Komisijai ir iespējami precīzi jānorāda, kas tiek meklēts, un apstākļi, uz kuriem attieksies pārbaude, lēmumā par pārbaudes veikšanu nav jāiekļauj nedz precīzas attiecīgā tirgus robežas, nedz arī precīza iespējamo pārkāpumu juridiskā kvalifikācija vai norāde par laikposmu, kurā šie pārkāpumi būtu varējuši notikt, šis apstāklis ir ticis pamatots ar to, ka pārbaudes tiek veiktas izmeklēšanas sākumposmā, kad Komisijai vēl nav precīzas informācijas. Tomēr pārmērīgi īss, neskaidrs, vispārīgs un zināmā mērā neviennozīmīgs pamatojums neatbilst Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punkta pamatošanas prasībām, lai pamatotu informācijas pieprasījumu, ja šāds pieprasījumus ir ticis iesniegts vairāk nekā divus gadus pēc pirmajām pārbaudēm, lai gan Komisija jau bija nosūtījusi uzņēmumiem, kas tiek turēti aizdomās par dalību pārkāpumā, vairākus informācijas pieprasījumus, – un vairākus mēnešus pēc lēmuma par procedūras uzsākšanu.

(sal. ar 17., 19.–21., 24. un 37.–39. punktu)