Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 15. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-37/15 un T-38/15 Abertis Telecom Terrestre S. A. un Telecom Castilla-La Mancha, S. A./Eiropas Komisija 2017. gada 20. februārī iesniedza Cellnex Telecom S. A., agrāk - Abertis Telecom S. A.

(lieta C-91/17 P)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Cellnex Telecom S. A., agrāk – Abertis Telecom S. A. (pārstāvji – J. Buendía Sierra un A. Lamadrid de Pablo, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija un SES Astra

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

taisīt galīgu spriedumu par prasību atcelt Komisijas lēmumu un to atcelt; un

piespriest Eiropas Komisijai un SES Astra atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pārsūdzēto spriedumu tika apstiprināts Komisijas lēmums par valsts atbalstu, kas attiecās uz noteiktiem pasākumiem, ko Kastīlijas Lamančas autonomās kopienas iestādes ir veikušas, lai nodrošinātu, ka zemes ciparu televīzijas signāls (ZCP) nonāktu attālās un mazāk urbanizētās teritorijās, kurās ir tikai 2,5 % iedzīvotāju. Lēmumā tika atzīts, ka pēc būtības tirgus nepiedāvā minēto pakalpojumu bez publisko tiesību subjektu iejaukšanās. Tomēr Lēmumā tika apšaubīts, ka attiecīgā darbība būtu uzskatāma par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (PVTN) atbilstoši Spānijas tiesību normām, un apgalvots, ka no formālā viedokļa publisko tiesību iestādes to neesot “skaidri” noteikušas un deleģējušas. Tāpat tajā ir norādīts, ka katrā ziņā šīs iestādes nav tiesīgas izvēlēties konkrētu tehnoloģiju, lai organizētu PVTN.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus apelācijas pamatus par kļūdām tiesību piemērošanā, kas esot pieļautas pārsūdzētajā spriedumā, interpretējot LESD 14. pantu, 106. panta 2. punktu un 107. panta 1. punktu, kā arī 26. protokolu par pakalpojumiem ar vispārēju nozīmi.

Konkrēti, apelācijas sūdzībā ir apgalvots, ka pārsūdzētajā spriedumā esot pieļautas kļūdas:

pārkāpjot “acīmredzamas kļūdas” robežas, izvērtējot dažādos tiesību aktus, ar kuriem ir noteikti un deleģēti PVTN;

kļūdaini ierobežojot dalībvalstu “plašo novērtējuma brīvību”, kas ir piemērojama gan PVTN definēšanai, gan organizēšanai un kas ietver PVTN sniegšanas kārtības izvēli un konkrētas tehnoloģijas izvēli, neatkarīgi no tā, vai tās ir iekļautas noteikšanas tiesību aktā vai atsevišķā tiesību aktā;

analizējot piemērojamās Spānijas tiesības, sagrozot analizējamo tiesību normu un tās interpretējošās judikatūras saturu, tās interpretējot tādā veidā, kas acīmredzami ir pretrunā to saturam, un piešķirot dažiem datiem apmēru, kāds tiem nebūtu jāpiešķir, ņemot vērā pārējos datus;

neņemot vērā, ka PVTN “definēšana” un “deleģēšana” vienam vai vairākiem uzņēmumiem var notikt, pieņemot vienu vai vairākus tiesību aktus;

neņemot vērā, ka PVTN “definēšanai” un “deleģēšanai” nav vajadzīga kāda konkrēta formula vai izteiksmes veids, bet gan materiāltiesiska un funkcionāla analīze; un

aprēķinot apgalvotās priekšrocības, kas esot saņemta, apmēru kā visu to līgumu summu, kurus ir noslēgušas publisko tiesību iestādes, un neņemot vērā, ka šī summa nav neatmaksājama dotācija, bet gan atlīdzība par precēm un pakalpojumiem, ko attiecīgais uzņēmums sniedz valstij.

____________