Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 1. februārī iesniedza Fővárosi Ítélőtábla (Ungārija) – Teréz Ilyés un Emil Kiss/OTP Bank Nyrt. un OTP Faktoring Követeléskezelő Zrt.

(lieta C-51/17)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Ítélőtábla

Pamatlietas puses

Prasītāji: Teréz Ilyés, Emil Kiss

Atbildētāji: OTP Bank Nyrt., OTP Faktoring Követeléskezelő Zrt.

Prejudiciālie jautājumi

Vai līguma noteikums, saskaņā ar kuru valūtas maiņas risks ir jāuzņemas patērētājam un kurš negodīga noteikuma attiecībā uz pirkšanas un pārdošanas cenu starpību un pienākumu uzņemties attiecīgu valūtas maiņas risku atcelšanas dēļ ir kļuvis par līguma sastāvdaļu ar ex tunc iedarbību tāpēc, ka bija iejaucies likumdevējs, ņemot vērā strīdus par spēkā neesamību, kas skāra ļoti daudzus līgumu, ir uzskatāms par noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās Direktīvas 93/13/EK 1 3. panta 1. punkta izpratnē un kurš šī iemesla dēļ ietilpst tās piemērošanas jomā?

Ja līguma noteikums, saskaņā ar kuru valūtas maiņas risks ir jāuzņemas patērētājam, ietilpst direktīvas piemērošanas jomā, vai direktīvas 1. panta 2. punkta izslēgšanas norma ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir attiecināma arī uz līguma noteikumu, kas atbilst obligātajām tiesību normām Tiesas sprieduma lietā RWE Vertrieb AG (C-92/11) 26. punkta izpratnē, kuras tika pieņemtas vai stājās spēkā pēc līguma noslēgšanas? Vai minētās izslēgšanas normas piemērošanas jomā ir jāiekļauj arī līguma noteikums, kas pēc šī līguma noslēgšanas ir kļuvis par līguma sastāvdaļu ar ex tunc iedarbību, ko ir izraisījusi obligāta tiesību norma, ar ko tiek novērsta negodīga līguma noteikuma izraisītā spēkā neesamība, kas padara neiespējamu līguma izpildi?

Ja saskaņā ar atbildēm, kas sniegtas uz iepriekšējiem jautājumiem, var pārbaudīt līguma noteikumu, ar kuriem valūtas maiņas risks ir jāuzņemas patērētājam, negodīgumu, vai direktīvas 4. panta 2. punktā minētā skaidra un saprotama formulējuma prasība ir jāinterpretē tādējādi, ka šī prasība ir izpildīta arī tad, ja iepriekš izklāstītajos apstākļos ir izpildīts tiesību aktos paredzētais un vispārīgi formulētais informēšanas pienākums, vai arī patērētajam ir jāsniedz šī informācija par risku, par ko ir informēta finanšu iestāde vai tie, kam līguma noslēgšanas brīdi var būt tai piekļuve?

Vai, no skaidrības un pārskatāmības prasības un no direktīvas pielikuma 1. punkta i) apakšpunkta noteiktā viedokļa raugoties, ir nozīme tam, ka līguma noslēgšanas brīdī kopā ar noteikumu par valūtas maiņas riska uzņemšanos līgumā tika iekļauti noteikumi par iespēju vienpusīgi veikt grozījumus un pirkšanas un pārdošanas cenu starpību – kas dažus gadus vēlāk tika atzīti par negodīgiem, tādējādi, ka šo noteikumu kumulatīvās iedarbības dēļ patērētājs faktiski pilnībā nevarēja paredzēt, kā turpmāk mainīsies maksāšanas pienākumi, nedz to svārstību mehānisms? Vai arī, pārbaudot noteikumu attiecībā uz valūtas maiņas risku negodīgumu, līguma noteikumi, kas vēlāk tika atzīti par spēkā neesošiem, nav jāņem vērā?

Gadījumā, ja valsts tiesa atzīst, ka līguma noteikums, saskaņā ar kuru valūtas maiņas risks ir jāuzņemas patērētājam, ir negodīgs – vai, nosakot tiesiskās sekas saskaņā ar valsts tiesību normām, tai pēc savas ierosmes un, ievērojot pušu tiesības uz apspriešanos uz sacīkstes principa balstītajā procedūrā, ir jāņem vērā arī citi negodīgi noteikumi, kurus prasītāji savā prasības pieteikumā nav minējuši? Vai ir piemērojams arī [tiesas] rīcības pēc savas ierosmes princips saskaņā ar Tiesas judikatūru, ja prasītājs ir patērētājs, vai arī, ņemot vērā statusu, kas visā procedūrā ir dispozitīvajām tiesībām, un procedūras īpatnības, dispozitīvais princips attiecīgajā gadījumā izslēdz pārbaudi pēc savas ierosmes?

____________

1     Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.)