Language of document : ECLI:EU:C:2016:483

Lieta C‑486/14

Kriminālprocess

pret

Piotr Kossowski

(Hanseatisches Oberlandesgericht Hamburg lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu – 54. pants un 55. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 50. pants – Princips ne bis in idem – Apsūdzētā kriminālvajāšanas pieļaujamība dalībvalstī pēc tam, kad prokuratūra, neveicot padziļinātu izmeklēšanu, ir izbeigusi pret viņu uzsākto kriminālprocesu citā dalībvalstī – Lietas neizskatīšana pēc būtības

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2016. gada 29. jūnija spriedums

1.        Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Tiesas kompetence – Prejudiciāli jautājumi – Jautājums par tādas konvencijas interpretāciju, kas pieņemta, pamatojoties uz ES līguma VI sadaļu – Interpretācijas lūgums, kurā nav minēts LES 35. pants, bet tikai ir atsauce uz LESD 267. pantu – Kompetence sniegt šo interpretāciju

(LES 35. pants; LESD 267. pants; Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu)

2.        Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Protokols, ar ko iekļauj Šengenas “acquis” – Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu – Princips “ne bis in idem” – Piemērošanas nosacījums – Publiskās apsūdzības izbeigšana – Piemērojamība – Prokurora galīgais lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu – Iekļaušana – Soda neizpilde – Ietekmes neesamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants, Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 54. pants)

3.        Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Protokols, ar ko iekļauj Šengenas “acquis” – Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu – Princips “ne bis in idem” – Piemērošanas joma – Bez padziļinātas izmeklēšanas pieņemts prokurora lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu – Izslēgšana

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants, Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 54. pants)

1.        Fakts, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas attiecas uz Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, – konvencijas, kas pieņemta, pamatojoties uz ES līguma VI sadaļu – redakcijā, kas bija piemērojama pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, interpretāciju, nav minēts LES 35. pants, bet ir atsauce uz LESD 267. pantu, pats par sevi nenozīmē, ka Tiesas kompetencē nav atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.

(sal. ar 27. punktu)

2.        Lai personu varētu uzskatīt par tādu, kuras lietā pieņemts galīgais tiesas nolēmums Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (KĪŠN), 54. panta izpratnē, publiskajai apsūdzībai ir jābūt galīgi izbeigtai. Šī nosacījuma novērtēšana ir jāizdara, pamatojoties uz līgumslēdzējas valsts, kas ir pieņēmusi attiecīgo krimināltiesisko nolēmumu, tiesībām. Lēmums, kurš saskaņā ar līgumslēdzējas valsts, kura pret kādu personu uzsākusi kriminālvajāšanu, tiesībām neaizliedz galīgi turpmāku tiesvedību valsts līmenī, principā nevar būt procesuāls šķērslis tam, ka kriminālvajāšana pret šo personu par tiem pašiem nodarījumiem, iespējams, tiek uzsākta vai turpināta citā līgumslēdzējā valstī.

Turklāt apstākļiem, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu ir pieņēmusi prokuratūra un, otrkārt, sods nav ticis izpildīts, nav izšķirošas nozīmes, lai varētu izvērtēt, vai ar šo lēmumu ir ticis galīgi izbeigts kriminālprocess. Būtībā, pirmkārt, KĪŠN 54. pants ir piemērojams arī lēmumiem, ko pieņēmusi tāda iestāde, kuras uzdevums ir piedalīties kriminālās tiesvedības īstenošanā attiecīgajā valsts tiesu sistēmā, kā rajona prokuratūra, un ar kuriem tiek galīgi pārtraukts kriminālprocess dalībvalstī, pat ja šāds lēmums tiek pieņemts, neiesaistot tiesu, un par to netiek pieņemts tiesas nolēmums. Otrkārt, attiecībā uz soda neesamību KĪŠN 54. pantā nosacījums par to, ka sods jau ir izciests, to izcieš vai to vairs nevar izpildīt atbilstīgi izcelsmes līgumslēdzējas puses tiesību aktiem, ir paredzēts tikai notiesāšanas gadījumā. Līdz ar to norādi uz sodu nevar interpretēt tādējādi, ka atbilstoši tai KĪŠN 54. panta piemērojamība citos gadījumos, izņemot notiesāšanas gadījumu, ir pakārtota papildu nosacījumam.

(sal. ar 34., 35. un 38.–41. punktu)

3.        Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (KĪŠN), 54. pantā nostiprinātais ne bis in idem princips, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka prokurora pieņemts lēmums par kriminālvajāšanas izbeigšanu un pret personu uzsāktās izmeklēšanas galīgu izbeigšanu, nepiemērojot sodu, ar nosacījumu, ka šī procedūra netiek atjaunota vai lēmums netiek atcelts, nevar tikt kvalificēts kā galīgais spriedums šo pantu izpratnē, ja no šī lēmuma pamatojuma izriet, ka minētā procedūra ir tikusi izbeigta, neveicot padziļinātu izmeklēšanu, ciktāl tas, ka nav ticis nopratināts cietušais un iespējamais liecinieks, norāda, ka šāda izmeklēšana nav tikusi veikta. Tā tas ir, ja lēmums, neveicot padziļinātāku izmeklēšanu, lai iegūtu un izvērtētu pierādījumu elementus, ir ticis pieņemts tikai tādēļ vien, ka apsūdzētais bija atteicies sniegt liecību un cietušais un vēl viens liecinieks dzīvoja citā dalībvalstī, kā dēļ tos izmeklēšanas ietvaros nevarēja uzklausīt un tādējādi nebija iespējams pārbaudīt cietušā sniegtās norādes.

Šajā ziņā, it īpaši, lai gan KĪŠN 54. panta mērķis ir garantēt personai, attiecībā uz kuru ir pasludināts spriedums un kura ir izcietusi sodu vai arī kura līgumslēdzējā valstī attiecīgi ir galīgi attaisnota, ka tā var brīvi pārvietoties Šengenas telpā, nebaidoties no kriminālvajāšanas par tiem pašiem nodarījumiem citā līgumslēdzējā valstī, tomēr tā mērķis nav aizdomās turamo aizsargāt no iespējas, ka vairākās līgumslēdzējās valstīs tiks veiktas secīgas izmeklēšanas attiecībā uz viņu par tiem pašiem nodarījumiem. Līdz ar to dalībvalsts krimināltiesiska nolēmuma galīgā rakstura interpretācija ir jāveic, ņemot vērā ne vien nepieciešamību nodrošināt personu brīvu pārvietošanos, bet arī nepieciešamību veicināt noziedzības novēršanu un apkarošanu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

KĪŠN 54. panta piemērošana šādam lēmumam turklāt varētu padarīt sarežģītāku, pat neiespējamu, jebkādu konkrētu iespēju sodīt par prettiesisku rīcību, par ko apsūdzētajam ir izvirzīta apsūdzība, jebkurā no attiecīgajām dalībvalstīm.

Visbeidzot KĪŠN 54. panta piemērošana šādam lēmumam varētu apdraudēt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos. Proti, minētā savstarpējā uzticēšanās var pastāvēt tikai tad, ja otrā līgumslēdzēja valsts, pamatojoties uz pirmās līgumslēdzējas valsts iesniegtajiem dokumentiem, var pārliecināties, ka attiecīgais nolēmums, ko ir pieņēmušas šīs pirmās valsts kompetentās iestādes, patiešām ir galīgs nolēmums, kas ietver lietas izskatīšanu pēc būtības.

(sal. ar 45., 47.–49., 52.–54. punktu un rezolutīvo daļu)