Language of document :

Prasība, kas celta 2017. gada 22. maijā – Aldridge u.c./Komisija

(lieta T-319/17)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Adam Aldridge (Šāerbīka, Beļģija) un trīsdesmit divi citi prasītāji (pārstāvji – S. Rodrigues un A. Tymen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to:

atcelt 2016. gada 15. jūlija lēmumu, ar kuru noraidīts 2016. gada 16. marta lūgums par pārklasificēšanu;

atcelt 2017. gada 13. februāra lēmumu, ar kuru noraidīta 2016. gada 14. oktobra sūdzība;

piespriest atlīdzināt prasītājiem nodarīto mantisko un morālo kaitējumu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek pausta iebilde par prettiesiskumu attiecībā pret Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (turpmāk tekstā – “OLAF”) direktora 2012. gada 16. oktobra lēmumu veikt vienīgi vienreizēju pārklasificēšanu saistībā ar pagaidu darbiniekiem, kas nodarbināti uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma pamata.

Prasītāji uzskata, ka attiecīgais lēmums esot prettiesisks, jo tas esot pieņemts, pārkāpjot Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā –“PDNK”) 10. panta 3. punktu un 15. pantu, pārkāpjot normu hierarhiju, kā arī tiesiskās paļāvības principu. Tādējādi, OLAF direktora 2016. gada 15. jūlija lēmumi, noraidot 2016. gada marta un 2017. gada 13. februāra lūgumus par pārklasificēšanu, ka arī noraidot 2016. gada 14. oktobra sūdzību (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”), esot pieņemti uz lēmuma, kas esot prettiesisks, pamata, tādēļ tie būtu atceļami.

Ar otro pamatu tiek apgalvots labas pārvaldības principa pārkāpums, galvenokārt tāpēc, ka jauno Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās 2014. gadā un noteikumu, kas ierobežo karjeras izaugsmes iespējas pēc AD 12 un AST 9 pakāpes, spēkā stāšanās neesot pamatots iemesls tam, lai izslēgtu pagaidu darbiniekus no piedalīšanos pārklasificēšanas procesā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgās attieksmes principa pārkāpums, ciktāl apstrīdētie lēmumi esot pretrunā Komisijas lēmumam attiecībā uz Eiropas Savienības aģentūrām, ar kuru paredzēta pagaidu darbinieku piedalīšanās pārklasificēšanas procesā. Tāpat Komisijas Kopīgā pētniecības centra (turpmāk tekstā – “JRC”) pagaidu darbinieki tiek nodarbināti uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma pamata esot iekļauti ikgadējā pārklasificēšanas sistēmā, no kā prasītāji argumentē, ka atšķirīgā attieksme neesot pamatota.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums, jo īpaši attiecībā uz ierobežojumu par vienīgo pārklasificēšanas iespēju karjeras laikā, neesot uzskatāms par tādu pasākumu, kas atbilstu 2016. gada 16. oktobra lēmuma norādītājam mērķim, proti, nodrošināt OLAF vajadzību segšanu specifisko zināšanu jomās, bet gan būtu pretējs, proti, tāds, kas pēc būtības neļautu OLAF saglabāt tā pagaidu darbinieku štatu uz ilgāku laiku.

____________