Lieta C‑529/15

Tiesvedība, ko ierosinājis Gert Folk

(Verwaltungsgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Atbildība vides jomā – Direktīva 2004/35/EK – 17. pants – Piemērojamība laikā – Tādas hidroelektrostacijas ekspluatācija, kura ir nodota ekspluatācijā pirms šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām – 2. panta pirmās daļas b) punkts – Jēdziens “kaitējums videi” – Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram ir izslēgts jebkurš kaitējums, uz kuru attiecas atļauja – 12. panta 1. punkts – Iespēja vērsties tiesā saistībā ar vides jautājumiem – Locus standi – Direktīva 2000/60/EK – 4. panta 7. punkts – Tieša iedarbība

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2017. gada 1. jūnijā

1.        Vide – Videi nodarītā kaitējuma novēršana un atlīdzināšana – Atbildība vides jomā – Direktīva 2004/35 – Piemērošana laikā – Kaitējums videi, kas radies pēc direktīvas transponēšanas termiņa beigām, bet ko ir izraisījusi iekārtas ekspluatācija, kas ir nodota ekspluatācijā pirms šī datuma – Direktīvas piemērojamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/35, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/31, 17. pants)

2.        Vide – Videi nodarītā kaitējuma novēršana un atlīdzināšana – Atbildība vides jomā – Direktīva 2004/35 – Jēdziens “kaitējums videi” – Valsts tiesiskais regulējums, kurā no kaitējuma videi jēdziena ir izslēgts jebkurš kaitējums, uz kuru attiecas atbilstoši valsts ūdeņu tiesību normām izsniegta atļauja – Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/35, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/31, 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

3.        Vide – Kopienas rīcība ūdens resursu politikas jomā – Direktīva 2000/60 – Vides mērķi – Pienākums īstenot vajadzīgos pasākumus, lai novērstu virszemes ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos – Atkāpes iespēja attiecība uz projektiem, kas ietilpst sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs – Minētās direktīvas 4. panta 7. punktā paredzētie nosacījumi – Valsts tiesas pienākums kontrolēt šajā tiesību normā paredzēto noteikumu ievērošanu, lai konstatētu kaitējumu videi Direktīvas 2004/35 izpratnē, gadījumā, ja atļauja ir izsniegta, nepārbaudot šo nosacījumu ievērošanu – Trūkums

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60 4. panta 7. punkta a)–d) apakšpunkts un Direktīvas 2004/35, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/31, 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

4.        Vide – Videi nodarītā kaitējuma novēršana un atlīdzināšana – Atbildība vides jomā – Direktīva 2004/35 – Pārbaudes procedūras – Valsts tiesiskais regulējums, kurā tiesību nodarboties ar zveju īpašniekiem tiek liegts uzsākt pārskatīšanas procedūru sakarā ar kaitējumu videi – Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/35, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/31, 12. un 13. pants)

1.      Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/31/EK, 17. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, neskarot pārbaudes, kuras ir jāveic iesniedzējtiesai, minētā direktīva ratione temporis ir piemērojama kaitējumam videi, kas ir radies pēc 2007. gada 30. aprīļa, bet kas ir izraisīts, ekspluatējot iekārtu, kura ir atļauta saskaņā ar ūdens resursu tiesībām un kura ir nodota ekspluatācijā pirms šī datuma.

(skat. 25. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.      Direktīva 2004/35, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/31, it īpaši tās 2. panta pirmās daļas b) punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā valsts tiesību norma, atbilstoši kurai jēdziens “kaitējums videi” vispārīgi un automātiski netiek attiecināts uz kaitējumu, kam ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz konkrēto ūdeņu ekoloģisko, ķīmisko vai kvantitatīvo stāvokli vai ekoloģisko potenciālu, tikai tādēļ, ka uz to attiecas saskaņā ar šo tiesību normu piešķirta atļauja.

(skat. 34. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.      Gadījumā, ja atļauja ir piešķirta saskaņā ar valsts tiesību normām, nepārbaudot Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, 4. panta 7. punkta a)–d) apakšpunktā paredzēto nosacījumu ievērošanu, valsts tiesai pašai nav jāpārbauda, vai šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, lai noteiktu, vai pastāv kaitējums videi Direktīvas 2004/35, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/31, 2. panta pirmās daļas b) punkta izpratnē.

Valsts iestādēm, kam ir kompetence atļaut projektu, ir pienākums kontrolēt, lai tiktu izpildīti Direktīvas 2000/60 4. panta 7. punkta a)–d) apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi pirms minētās atļaujas izsniegšanas, neskarot iespējamo pārbaudi tiesā. Savukārt Savienības tiesībās nekādi nav paredzēts pienākums valsts tiesām aizstāt kompetento iestādi, pašām pārbaudot minētos nosacījumus, ja šī iestāde ir izsniegusi atļauju, neveicot minēto pārbaudi.

(skat. 39. un 40. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

4.      Direktīvas 2004/35, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/31, 12. un 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, kāda ir pamatlietā, kurā tiesību nodarboties ar zveju īpašniekiem tiek liegts uzsākt pārskatīšanas procedūru sakarā ar kaitējumu videi minētās direktīvas 2. panta pirmās daļas b) punkta izpratnē.

(skat. 50. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)