Language of document : ECLI:EU:C:2017:754

TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)

2017. gada 12. oktobrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Īstenošanas regula (ES) Nr. 412/2013 – 1. panta 3. punkts – Kopienas Muitas kodekss – 78. pants – Norma, kurā kā priekšnoteikums individuālu antidempinga maksājuma likmju piemērošanai ir prasīta derīga rēķina uzrādīšana – Derīga rēķina uzrādīšanas pēc muitas deklarācijas iesniegšanas pieļaujamība – Atmaksas atteikums

Lieta C‑156/16

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Finanzgericht München (Minhenes Finanšu tiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 25. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 17. martā, tiesvedībā

Tigers GmbH

pret

Hauptzollamt Landshut.

TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Malenovskis [J. Malenovský] (referents), tiesneši D. Švābi [D. Šváby] un M. Vilars [M. Vilaras],

ģenerāladvokāts P. Mengoci [P. Mengozzi],

sekretāre L. Karasko Marko [L. Carrasco Marco], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2017. gada 16. marta tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Tigers GmbH vārdā – G. Eder un J. Dehn, Rechtsanwälte,

–        Hauptzollamt Landshut vārdā – G. Pieper, pārstāvis,

–        Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

–        Eiropas Komisijas vārdā – L. Grønfeldt, kā arī T. Maxian Rusche un N. Kuplewatzky, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2017. gada 15. jūnija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 2013. gada 13. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu (OV 2013, L 131, 1. lpp.), 1. panta 3. punktu, kā arī Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV 2000, L 311, 17. lpp.) (turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”), 78. pantu.

2        Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Vācijas sabiedrību Tigers GmbH un Hauptzollamt Landshut (Landshūtes Galvenā muitas pārvalde) (turpmāk tekstā – “muitas iestāde”) saistībā ar muitas iestādes noraidīto lūgumu daļēji atmaksāt antidempinga maksājumu.

 Atbilstošās tiesību normas

 Antidempinga tiesiskais regulējums

 Regula (ES) Nr. 1072/2012

3        Komisijas 2012. gada 14. novembra Regulas (ES) Nr. 1072/2012, ar ko uzliek antidempinga pagaidu maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam (OV 2012, L.318, 28. lpp.), 1. pantā ir paredzēts:

“1.      Ar šo keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem, izņemot keramikas nažus, kuri pašlaik tiek apzīmēti ar KN kodiem ex 6911 10 00, ex 6912 00 10, ex 6912 00 30, ex 6912 00 50 un ex 6912 00 90 (Taric kodi 6911100090, 6912001011, 6912001091, 6912003010, 6912005010 un 6912009010) un kuru izcelsmes valsts ir Ķīnas Tautas Republika, tiek noteikts antidempinga pagaidu maksājums.

2.      Piemērojamā pagaidu antidempinga maksājuma likme, ko piemēro neto cenai par 1. punktā minēto ražojumu, kuru ražo turpmāk minētie uzņēmumi, ar piegādi līdz Savienības robežai, pirms nodokļu nomaksas ir šāda.

Image not found

3.      Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteiktās pagaidu antidempinga maksājumu likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, kas atbilst II pielikumā minētajām prasībām. Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājuma likmi.

4.      Par 1. punktā norādītā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Savienībā iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

5.      Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.”

 Īstenošanas regula Nr. 412/2013

4        Saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 preambulas 229. apsvērumu:

“Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Īpašie pasākumi ietver to, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.”

5        Minētās īstenošanas regulas 1. pantā ir noteikts:

“1.      Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tādu ĶTR izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam (izņemot keramikas nažus, no keramikas izgatavotas garšvielu dzirnaviņas un šo dzirnaviņu keramikas daļas, kas paredzētas malšanai, mizojamos nažus no keramikas, nažu asinātājus no keramikas un no kordierīta keramikas izgatavotus picas akmeņus, kurus izmanto picu vai maizes cepšanai), kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 6911 10 00, ex 6912 00 10, ex 6912 00 30, ex 6912 00 50 un ex 6912 00 90 (TARIC kodi 6911100090, 6912001011, 6912001091, 6912003010, 6912005010 un 6912009010).

2.      Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro 1. punktā aprakstīt[ajai] turpmāk minēto uzņēmumu ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, ir šāda.

Image not found

3.      Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteiktās individuālās antidempinga maksājumu likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst II pielikumā minētajām prasībām. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto maksājumu.

4.      Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.”

6        Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 II pielikumā ir noteikts:

“Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja parakstītam paziņojumam šādā formā:

1)      rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats;

2)      šāds paziņojums: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītie (apjoms) keramikas galda piederumi un virtuves piederumi, ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražoti uzņēmumā (uzņēmuma nosaukums un adrese), (TARIC papildu kods), (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.

3)      Datums un paraksts.”

 Muitas kodekss

7        Saskaņā ar Muitas kodeksa 62. pantu:

“1.      Rakstveida deklarācija izpildāma veidlapā, kas atbilst šim nolūkam noteiktajam oficiālajam paraugam. Tai ir jābūt parakstītai, un tajā jābūt visām ziņām, kas nepieciešamas tās muitas procedūras noteikumu īstenošanai, kurai preces ir deklarētas.

2.      Deklarācijai pievieno visus dokumentus, kas vajadzīgi tās muitas procedūras īstenošanai, kurai preces deklarētas.”

8        Atbilstoši šā kodeksa 78. pantam:

“1.      Pēc preču atlaišanas muitas dienesti var pēc sava ieskata vai pēc deklarētāja lūguma izdarīt deklarācijā labojumus.

2.      Pēc preču atlaišanas, lai pārliecinātos par deklarācijas datu pareizību, muitas dienesti var pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un datus par attiecīgo preču ievešanu un izvešanu vai sekojušajām tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm. Šādas pārbaudes var izdarīt deklarētāja vai jebkuras citas personas telpās, kas minētajās darbībās tieši vai netieši iesaistīta sakarā ar savu komercdarbību, vai pie jebkuras citas personas, kuras valdījumā komercdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un ziņas. Šie dienesti var arī pārbaudīt preces, ja tās joprojām ir iespējams tiem uzrādīt.

3.      Ja deklarācijas pārskatīšanas rezultātā vai pēcmuitas pārbaudē atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, muitas dienesti saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem veic pasākumus, kas nepieciešami lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tiem pieejamo jauno informāciju.”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

9        2012. gada 17. decembrī Tigers no Ķīnas Tautas Republikas importēja Vācijā traukus un citus keramikas galda un virtuves piederumus. Šīm precēm tika piemērots Regulā Nr. 1072/2012 noteiktais pagaidu antidempinga maksājums.

10      Tajā pašā dienā Tigers par importētajām precēm iesniedza muitas deklarāciju muitas iestādē un uzrādīja rēķinu. Pie preču apzīmējuma minētajā deklarācijā bija norādītas keramikas preces ar norādi uz TARIC papildu kodu B999, proti, kodu, kas atbilst importam no “visiem pārējiem uzņēmumiem”, kuri nav minēti Regulā Nr. 1072/2012.

11      Tajā pašā datumā, proti, 2012. gada 17. decembrī, muitas iestāde veica preču pārbaudi to atrašanās vietā un TARIC papildu kodu B999 visur aizstāja ar TARIC papildu kodu B354, proti, kodu, kas atbilst importam no Regulas Nr. 1072/2012 I pielikumā minētajiem ražotājiem eksportētājiem.

12      Tomēr, ņemot vērā, ka importēšanas laikā Tigers uzrādītajam rēķinam nebija pievienota ražotāja parakstīta deklarācija un tādējādi tas neatbilda Regulas Nr. 1072/2012 II pielikuma prasībām, muitas iestāde saskaņā ar šo regulu lika Tigers iemaksāt drošības naudu, kas atbilst pagaidu antidempinga maksājumam, kurš aprēķināts, piemērojot muitas nodokļa likmi 58,8 % apmērā.

13      Pēc Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 pieņemšanas muitas iestāde 2013. gada 28. jūnijā saskaņā ar šo īstenošanas regulu noteica galīgo antidempinga maksājumu par Tigers veikto importu, kas tika aprēķināts, piemērojot antidempinga maksājuma likmi 36,1 % apmērā, kura attiecās uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”, kuri nav minēti Īstenošanas regulā Nr. 412/2013, nelūdzot Tigers iesniegt derīgu rēķinu, kurš atbilstu Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 II pielikuma prasībām.

14      Ar 2013. gada 4. jūlija vēstuli Tigers iesniedza rēķina oriģinālu ar parakstītu ražotāja deklarāciju un iesniedza pieprasījumu atmaksāt antidempinga maksājumu, kuru, tā ieskatā, tas bija pārmaksājis tāpēc, ka tam bija piemērota galīgā antidempinga maksājuma likme 36,1 % apmērā, kas bija attiecināma uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”, kuri nav minēti Īstenošanas regulā Nr. 412/2013, nevis likme 17,9 % apmērā, kas bija piemērojama minētās īstenošanas regulas I pielikumā uzskaitīto uzņēmumu preču importam.

15      Ar 2013. gada 2. oktobra lēmumu muitas iestāde noraidīja Tigers atmaksāšanas pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka a posteriori sagatavots vai uzrādīts derīgs rēķins nevarot tikt atzīts.

16      Ar 2013. gada 4. novembra vēstuli prasītājs pamatlietā iesniedza iepriekšēju sūdzību par šo lēmumu un 2014. gada 5. maijā iesniedza grozītu rēķinu, ko bija izrakstījis ražotājs.

17      Ar 2015. gada 24. februāra lēmumu muitas iestāde arī šoreiz noraidīja Tigers sūdzību. Šī iestāde secināja, ka, lai varētu tikt piemērota individuālā antidempinga maksājuma likme, a posteriori uzrādītais un pārsūdzības procedūrā vēlreiz labotais rēķins ar attiecīgo ražotāja deklarāciju esot bijis jāuzrāda muitas deklarācijas pieņemšanas dienā.

18      Tigers par muitas iestādes lēmumu, ar ko tika noraidīts tā atmaksas pieprasījums, cēla prasību Finanzgericht München (Minhenes Finanšu tiesa, Vācija).

19      Šādos apstākļos Finanzgericht München (Minhenes Finanšu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai ar [Īstenošanas regulas Nr. 412/2013] 1. panta 3. punktu galīgā antidempinga maksājuma pirmreizējai noteikšanai ir atļauts derīgu rēķinu iesniegt vēlāk, ja ir ievēroti visi pārējie nepieciešamie nosacījumi konkrētam uzņēmumam noteiktas individuālās antidempinga maksājuma likmes piemērošanai?

2)      Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:

Vai ar [Muitas kodeksa] 78. pantu muitas dienestam nav atļauts pārbaudes procedūrā noraidīt lūgumu atmaksāt antidempinga maksājumu, sniedzot pamatojumu, ka deklarētājs pienācīgu rēķinu ir uzrādījis tikai pēc muitas deklarācijas iesniegšanas?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

20      Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā, lai noteiktu galīgo antidempinga maksājumu, ir atļauts uzrādīt derīgu rēķinu pēc muitas deklarācijas iesniegšanas, ja ir ievēroti visi pārējie nepieciešamie nosacījumi konkrētam uzņēmumam noteiktas individuālās antidempinga maksājuma likmes piemērošanai.

21      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un ar tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedums, 2016. gada 16. novembris, Hemming u.c., C‑316/15, EU:C:2016:879, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

22      Attiecībā uz Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 3. punkta formulējumu tajā ir paredzēts, ka individuālu antidempinga maksājuma likmi piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro likmi, kas attiecas uz visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri nav minēti šajā regulā.

23      No šī formulējuma, it īpaši vārdiem “tikai tad”, skaidri izriet, ka derīga rēķina, kas atbilst šīs regulas II pielikumā minētajām prasībām, uzrādīšana ir obligāts nosacījums individuālas antidempinga maksājuma likmes piemērošanai.

24      Turpretī minētajā formulējumā nekādi nav precizēts brīdis, kurā šāds rēķins būtu jāuzrāda. Līdz ar to šajā formulējumā nav aizliegts rēķinu, kas atbilst visām Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, uzrādīt muitas iestādēm pēc muitas deklarācijas iesniegšanas.

25      Runājot par kontekstu, kādā ietilpst minētais 1. panta 3. punkts, vispirms ir jākonstatē, kā norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 60. punktā, ka – pretēji citām antidempinga regulām – nevienā citā Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 normā nav precizēts brīdis, kurā muitas iestādēm būtu jāuzrāda derīgs rēķins.

26      Šādos apstākļos Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā attiecīgajiem importētājiem nav aizliegts uzrādīt šādu rēķinu pēc muitas deklarācijas iesniegšanas.

27      Tomēr, tā kā šajā regulā nav nevienas normas, kurā saskaņā ar tās 1. panta 4. punktu spēkā esošie noteikumi par muitas nodokļiem būtu padarīti par nepiemērojamiem, noteikumi par preču, kas pakļautas antidempinga maksājumam, muitas deklarāciju iesniegšanu un pārbaudi ir paredzēti Muitas kodeksā.

28      Šajā ziņā ir jākonstatē, ka šajā kodeksā nav tieši norādīts brīdis, kurā būtu jāuzrāda rēķins. Turklāt, lai arī tā 62. panta 2. punktā ir norādīts, ka muitas deklarācijai ir jāpievieno visi dokumenti, kas vajadzīgi tās muitas procedūras īstenošanai, kurai preces deklarētas, tātad – neapšaubāmi – rēķins, šajā normā nav norādīts, kādas ir sekas, ja deklarācijai pievienotie dokumenti, tādi kā pamatlietā aplūkojamais rēķins, neatbilst paredzētajām prasībām.

29      Ņemot to vērā, šajā ziņā Muitas kodeksa 78. pantā ir paredzēta procedūra, kas ļauj muitas iestādēm pēc sava ieskata vai pēc deklarētāja lūguma pārskatīt muitas deklarāciju pēc preču, kas minētas šajā deklarācijā, izlaišanas, proti, pēc šīs deklarācijas iesniegšanas.

30      Šajā ziņā muitas iestādes saskaņā ar šo 78. panta 1. un 2. punktu var, pirmkārt, pārskatīt muitas deklarāciju, proti, to pārbaudīt, un, otrkārt, pārbaudīt atbilstošos dokumentus un datus, lai pārliecinātos par deklarācijas datu pareizību. Ja deklarācijas pārskatīšanas vai pārbaudes rezultātā atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, muitas iestādēm saskaņā ar minētā 78. panta 3. punktu ir jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tām pieejamo jauno informāciju.

31      Tādējādi no Muitas kodeksa 78. panta kopumā izriet, ka var tikt iesniegta jauna informācija, ko muitas iestādes var ņemt vērā, un to var darīt arī pēc muitas deklarācijas iesniegšanas. Faktiski šī panta sistēmas mērķis ir pielāgot muitas procedūru faktiskajai situācijai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 10. decembris, Veloserviss, C‑427/14, EU:C:2015:803, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

32      Nekas nenorāda uz to, ka būtu jāizslēdz derīgs rēķins, kas atbilst Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 II pielikumā noteiktajām prasībām.

33      Šo interpretāciju apstiprina Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 mērķi.

34      Saskaņā ar šīs īstenošanas regulas preambulas 229. apsvērumu, lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu.

35      Šāda piemērošana tiek nodrošināta, ja antidempinga maksājums tiek noteikts, ņemot vērā informāciju, kuras pareizību ir varēts pārbaudīt, vajadzības gadījumā piemērojot Muitas kodeksa 78. pantā paredzēto procedūru.

36      Līdz ar to, ņemot vērā apstākli, ka Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 mērķis ir samazināt antidempinga maksājumu apiešanas riskus, nodrošinot antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, tā ir jāuzskata par tādu, kurā attiecīgajiem importētājiem ir atļauts uzrādīt derīgu rēķinu arī pēc muitas deklarācijas iesniegšanas.

37      Pamatlietā no Tiesā iesniegtajiem materiāliem izriet, ka, veicot muitas deklarācijas pārbaudi, kompetentās iestādes konstatēja, ka importētās preces bija no Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 I pielikumā minēta uzņēmuma un ka tātad šo preču importam bija jāpiemēro individuālā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama importam no šiem uzņēmumiem.

38      Līdz ar to nešķiet, ka pastāv apiešanas risks, kas būtu saistīts ar būtisku atšķirību starp maksājuma likmēm, bet tas iesniedzējtiesai tomēr ir jāpārbauda.

39      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 1. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā, lai noteiktu galīgo antidempinga maksājumu, ir atļauts uzrādīt derīgu rēķinu pēc muitas deklarācijas iesniegšanas, ja ir ievēroti visi pārējie nepieciešamie nosacījumi konkrētam uzņēmumam noteiktas individuālās antidempinga maksājuma likmes piemērošanai un ja ir nodrošināta antidempinga maksājumu pareiza piemērošana, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

 Par otro jautājumu

40      Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.

 Par tiesāšanās izdevumiem

41      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Padomes 2013. gada 13. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu, 1. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā, lai noteiktu galīgo antidempinga maksājumu, ir atļauts uzrādīt derīgu rēķinu pēc muitas deklarācijas iesniegšanas, lai noteiktu galīgo antidempinga maksājumu, ja ir ievēroti visi pārējie nepieciešamie nosacījumi konkrētam uzņēmumam noteiktas individuālās antidempinga maksājuma likmes piemērošanai un ja ir nodrošināta antidempinga maksājumu pareiza piemērošana, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – vācu.