Language of document : ECLI:EU:C:2018:20

Pagaidu versija

ĢENERĀLADVOKĀTA MIHALA BOBEKA [ MICHALBOBEK] SECINĀJUMI,

sniegti 2018. gada 18. janvārī(1)

Lieta C528/16

Confédération paysanne,

Réseau Semences Paysannes,

Les Amis de la Terre France,

Collectif vigilance OGM et Pesticides 16,

Vigilance OG2M,

CSFV 49,

OGM dangers,

Vigilance OGM 33,

Fédération Nature & Progrès

pret

Premier ministre,

Ministre de l’agriculture, de l’agroalimentaire et de la forêt

(Conseil d’État (Valsts padome, Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Lauksaimniecība – Direktīvas 2001/18/EK un 2002/53/EK – Interpretācija un spēkā esamības novērtējums – “Ģenētiski modificēta organisma” jēdziens – Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējais katalogs – Jauni mutaģenēzes paņēmieni ģenētiskās inženierijas procesu īstenošanai – Nejaušā un virzītā mutaģenēze – Atbrīvojuma piemērošanas joma – Saskaņošanas pakāpe – Piesardzības princips






I.      Ievads

1.        Direktīvā 2001/18/EK (turpmāk tekstā – “ĢMOdirektīva”) ir regulēta ģenētiski modificētu organismu (turpmāk tekstā – “ĢMO”)apzināta izplatīšana vidēuntolaišanatirgūSavienībā (2).Konkrēti,organismiem,uzkoattiecasšīdirektīva,irjābūtatļautiempēcvidesriskanovērtējuma. Uz tiem tiek attiecināti arī izsekojamības, marķēšanas un monitoringa pienākumi.

2.        ĢMOdirektīvas3. panta 1. punktā,to lasot saistībā arI B pielikumu, ir noteikts,ka tā nav jāattiecina uz organismiem, kas iegūti ar dažiem ģenētiskās modifikācijas paņēmieniem,piemēram,mutaģenēzi(turpmāk tekstā – “mutaģenēzesatbrīvojums”).

3.        Mutaģenēzeietverdzīvoradību genomapārveidošanu.Atšķirībānotransģenēzesmutaģenēzeprincipānav saistīta arsvešuDNSievietošanudzīvāorganismā.Mutaģenēzes paņēmienilaikagaitāirattīstījušiesbiotehnoloģijaszinātnesattīstības rezultātā.Confédérationpaysanne u.c. uzskata, ka dažino visjaunākajiemizstrādātajiem paņēmieniemradariskuveselībaiunvidei.Tādēļtieuzsākatiesvedībuiesniedzējtiesā,lūdzotatceltvalsts tiesību normas, saskaņā ar kurām mutaģenēzes ceļā iegūtiorganismi ir atbrīvoti no pienākumiem, kas attiecināmi uz ĢMO.

4.        TiešišajākontekstāTiesairaicinātanoskaidrotprecīzuĢMOdirektīvas tvērumu,konkrētāk,mutaģenēzesatbrīvojumadarbībasjomu,jēguunsekasun,iespējams,izvērtēttāspēkā esamību.Plašāk –Tiesairaicinātaapsvērtlaika jautājumu,precīzāk,kādai ir jābūt laikaritējumaunzinātnesuntehnikasatziņu attīstības lomaiattiecībāgan uz Savienības tiesībuaktujuridiskointerpretāciju,ganvērtējumupar to pamatotību,ko veic, ņemot vērāpiesardzībasprincipu.

II.    Atbilstošās tiesību normas

A.      Savienības tiesības

1.      Primārās tiesības

5.        LESD 191. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības. Tā pamatojas uz piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs.

Šajā sakarā saskaņošanas pasākumi, kas atbilst vides aizsardzības prasībām, vajadzības gadījumā paredz drošības klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm ar ekonomiku nesaistītu vides aizsardzības apsvērumu dēļ veikt provizoriskus pasākumus, uz kuriem attiecas Savienības pārbaudes procedūras.”

2.      Sekundārās tiesības

a)      ĢMO direktīva

6.        ĢMO direktīvas preambulas 8. apsvērumā ir uzsvērts, ka “piesardzības princips ir ņemts vērā, šo direktīvu izstrādājot, un jāņem vērā, šo direktīvu īstenojot”.

7.        Preambulas 17. apsvērumā ir norādīts, ka “šī direktīva nebūtu jāattiecina uz organismiem, kas iegūti ar dažām vispārpieņemtām ģenētiskās modifikācijas metodēm, kuras ir tradicionālas vairākiem lietojumiem un kurām ir ilglaicīga drošības garantija”.

8.        Direktīvas mērķis ir norādīts 1. pantā:

“Saskaņā ar piesardzības principu šīs direktīvas mērķis ir tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi:

–        apzināti izplatot vidē ģenētiski modificētus organismus tādos nolūkos, kas nav laišana tirgū Kopienā,

–        laižot tirgū Kopienā produktus, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem.”

9.        Definīcijas ir atrodamas 2. panta 2. punktā:

““Ģenētiski modificēts organisms (ĢMO)” ir organisms, izņemot cilvēku, kurā ģenētiskais materiāls ir pārveidots citādi nekā dabiskā krustošanā un/vai dabiskā rekombinācijā.

Saskaņā ar šo definīciju:

a)      ģenētiska modifikācija notiek vismaz, izmantojot tās metodes, kas ir iekļautas sarakstā I A pielikuma 1. daļā;

b)      metodes, kas iekļautas I A pielikuma 2. daļā, neuzskata par tādām, kas izraisa ģenētiskas modifikācijas.”

10.      Ar 3. pantu ir noteikti izņēmumi. Tā pirmajā punktā norādīts, ka ĢMO direktīvu “nepiemēro attiecībā uz organismiem, kas iegūti, izmantojot ģenētiskās modifikācijas metodes, kuras iekļautas sarakstā I B pielikumā”.

11.      Ar 4. pantu ir noteikti dalībvalstu vispārīgi pienākumi. Konkrēti, 1. punktā ir norādīts, ka: “dalībvalstis saskaņā ar piesardzības principu nodrošina atbilstīgus pasākumus, lai novērstu nelabvēlīgu iedarbību uz cilvēku veselību un vidi, ko varētu izraisīt apzināta ĢMO izplatīšana vai laišana tirgū. [..]”

12.      Saskaņā ar 27. pantu “pielāgojumus tehnikas attīstībai, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, II pielikuma C un D iedaļā, III līdz VI pielikumā un VII pielikuma C iedaļā veic saskaņā ar 30. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru”.

13.      Ar I A pielikumu ir noteiktas 2. panta 2. punktā minētās metodes. I A pielikuma 1. daļā ir paredzēts:

“Ģenētiskās modifikācijas metodes, kas minētas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir, inter alia:

1)      nukleīnskābju rekombinācijas paņēmiens, kas saistīts ar jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošanu, tādas nukleīnskābes molekulas, kas ar jebkādiem līdzekļiem radītas ārpus organisma, insercējot jebkurā vīrusā, baktērijas plazmīdā vai citā nesējsistēmā un to ievadot tādā nesējorganismā, kurā tie dabā nav sastopami, bet kurā tie var turpināt vairošanos;

2)      metodes, kas saistītas ar ārpus organisma sagatavota ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā, to skaitā mikroinjekcija, makroinjekcija un mikroinkapsulācija;

3)      šūnu saplūšana, ieskaitot protoplastu saplūšanu, vai hibridizācija, kurā dzīvas šūnas ar jaunām ģenētiskajām kombinācijām veido, saplūdinot divas vai vairākas šūnas ar tādiem paņēmieniem, kas nav sastopami dabā.”

14.      Ar I A pielikuma 2. daļu ir noteikti 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie paņēmieni, ko “neuzskata par tādiem, kuros rodas ģenētiskas modifikācijas, ar nosacījumu, ka tie nav saistīti ar rekombinētu nukleīnskābju molekulām vai ģenētiski modificētiem organismiem, kas radīti ar paņēmieniem/metodēm, kuras nav izslēgtas ar I B pielikumu:

1)      fertilizāciju in vitro;

2)      tādus dabiskos procesus kā: konjugācija, transdukcija, transformācija;

3)      poliploīdijas indukciju.”

15.      Visbeidzot, I B pielikumā ir uzskaitītas 3. panta 1. punktā minētās metodes:

“Ģenētiskās modifikācijas paņēmieni/metodes, ar ko rada organismus, kuri ir izslēdzami no direktīvas, ar nosacījumu, ka tās nav saistītas ar tādu rekombinētu nukleīnskābju molekulu vai ģenētiski modificētu organismu lietošanu, [kuri atšķiras no tiem,] kas radīti ar vienu vai vairākiem še turpmāk sarakstā iekļautajiem paņēmieniem/metodēm, ir:

1)      mutaģenēze;

2)      augu šūnu saplūšana, ieskaitot protoplastu saplūšanu, kurā iegūtie organismi var apmainīties ar ģenētisko materiālu arī tad, ja lieto tradicionālas audzēšanas metodes.”

b)      Direktīva 2002/53

16.      2002. gada 13. jūnija Direktīvas 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (3) preambulas 16. apsvērumā ir norādīts: “Ņemot vērā zinātnes un tehnikas sasniegumus, tagad iespējams izaudzēt šķirnes, veicot ģenētisko modifikāciju. Tāpēc, nosakot, vai atzīt ģenētiski modificētas šķirnes tādā nozīmē, kāda paredzēta Padomes [..] Direktīvā 90/220/EEK [(4)] [..], dalībvalstīm būtu jāņem vērā jebkurš risks, kas saistīts ar to apzinātu izlaišanu vidē. Turklāt būtu jāizstrādā nosacījumi, ar kādiem tiek atzītas ģenētiski modificētas šķirnes.”

17.      4. panta 4. punktā ir paredzēts, ka “attiecībā uz ģenētiski modificētu šķirni tādā nozīmē, kāda paredzēta Direktīvas 90/220/EEK 2. panta 1. un 2. punktā, šķirnes apzinātu izlaišanu vidē atzīst tikai tad, ja veikti visi attiecīgie pasākumi, lai novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi”.

18.      Saskaņā ar minētās direktīvas 7. panta 4. punktu:

“a)      Attiecībā uz ģenētiski modificētu šķirni, kas minēta 4. panta 4. punktā, veic vides riska novērtējumu, kas ir līdzvērtīgs Direktīvā 90/220/EEK noteiktajam;

b)      pēc Komisijas priekšlikuma ar Padomes regulu, kuras juridiskais pamats ir Līgums, ievieš procedūras, ar ko nodrošina, ka vides riska novērtējums un citi attiecīgie faktori ir līdzvērtīgi Direktīvā 90/220/EEK noteiktajiem. Kamēr šī regula stājas spēkā, ģenētiski modificētas šķirnes atzīst iekļaušanai valsts katalogā tikai pēc tam, kad tās saskaņā ar Direktīvu 90/220/EEK atzītas tirdzniecībai;

c)      kad stājas spēkā b) apakšpunktā minētā regula, attiecībā uz ģenētiski modificētām šķirnēm vairs nepiemēro Direktīvas 90/220/EEK 11. līdz 18. pantu.”

19.      Saskaņā ar ĢMO direktīvas 9. panta 5. punktu “dalībvalstis nodrošina, ka šķirņu katalogā tiek skaidri norādīts, kuras atzītās šķirnes ir ģenētiski modificētas. Tās turpmāk nodrošina, ka visas personas, kas piedāvā tirgū šādu šķirni, pārdošanas katalogā skaidri norāda, ka šķirne ir ģenētiski modificēta”.

B.      Francijas tiesības

20.      Code de l’environnement (Vides kodekss) L. 531-1. pantā ģenētiski modificēts organisms ir definēts kā “organisms, kura ģenētiskais materiāls ir ticis mainīts citādi, nevis dabiskā pavairošanā vai rekombinācijā”.

21.      Šā kodeksa L. 531-2. pantā ir paredzēts, ka “šī sadaļa un L. 125-3. un L. 515-13. pants neattiecas uz ģenētiski modificētiem organismiem, kas iegūti ar paņēmieniem, kuri pēc to dabiskā rakstura nav uzskatāmi par tādiem, kas izraisa ģenētisku modifikāciju, vai tādiem, kas tikuši izmantoti tradicionāli, neradot acīmredzamu kaitējumu sabiedrības veselībai vai videi. Šo paņēmienu saraksts tiek noteikts dekrētā pēc apspriešanās ar Haut conseil desbiotechnologies (Biotehnoloģiju augstā padome)”.

22.      Šā kodeksa D. 531-2. pantā ir norādīts: “L. 531-2. pantā minētie paņēmieni, kas netiek uzskatīti par tādiem, kas izraisa ģenētisku modifikāciju, ir šādi: [..] 2. Ar nosacījumu, ka [šie paņēmieni] neparedz ģenētiski modificētu organismu kā recipientu vai vecāku organismu izmantošanu: a) mutaģenēze.”

23.      Šā kodeksa D. 531-3. pantā ir papildināts: “D. 531-1. un D. 531-2. pantā minētie paņēmieni un definīcijas tiek interpretētas un ieviestas saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām gēnu inženierijas, molekulārās ģenētikas un šūnu bioloģijas jomā.”

III. Fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi

24.      Confédération paysanneirFrancijaslauksaimnieku savienība, kura aizstāvnelielulauku saimniecību intereses.Šajā lietā taiirpievienojušāsastoņascitasapvienības (5),kurumērķisirvidesaizsardzībaun/vaiinformācijasizplatīšanaparbriesmām,kassaistītasar ĢMO (turpmāk tekstā kopā – “prasītāji”).

25.      Kāizrietnoiesniedzējtiesasnolēmuma, pret herbicīdiem izturīgušķirņusēklasirtransģenēzesvaimutaģenēzes rezultāts.Pretneselektīvuherbicīdu(piemēram,glifosātu) izturīgas šķirnes šajā ziņāirtransģenēzes rezultāts.Tomēr mutaģenēzes ceļā iegūtāsšķirnes irpadarījušas pariespējamuattīstītpretselektīvuherbicīdu izturīgus elementus.Vienīgāskopējālauksaimniecībasaugusugušķirņukatalogāreģistrētās pret herbicīdiemizturīgāssēklasirinvitronejaušās mutaģenēzesrezultāts.Tādējādikopējākatalogā iriekļautas 46 pret herbicīdiemizturīgas saulespuķušķirnesunsešas pret herbicīdiemizturīgas rapša šķirnes.Tomērkopējākatalogā vēlnaviekļautas nevienas pret herbicīdiemizturīgasšķirnes sēklas,kasiegūta tiešomutaģenēzesmetožu ceļā.

26.      Prasītājiapstrīdfaktu,ka uz mutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiem neattiecas Videskodeksā noteiktie pienākumiattiecībāuzĢMO.Prasītājiuzskata,kamutaģenēzesmetodesirattīstījušās laikagaitā.PirmsĢMOdirektīvaspieņemšanas2001. gadā regulāri tikaizmantotastikaitradicionālāsmutaģenēzesmetodesuninvivo nejaušās metodes,kassaistītasarjonizējošostarojumu vaiaugu apstrādi arķimikālijām.Pēctamtehnikas attīstības rezultātāir parādījušāsmutaģenēzesmetodes,kovarveiktardažādiempaņēmieniem( invitronejaušāmutaģenēzeunvirzītā mutaģenēze,kodēvēpar“jaunajāmmutaģenēzesmetodēm”).Izmantojotšīsmetodes,iriespējamsvirzītmutācijas,laiiegūtuproduktu,kasbūs izturīgs tikaipretkonkrētiemherbicīdiem.

27.      Pēc prasītāju domām, mutaģenēzes ceļā iegūtu pret herbicīdiemizturīgušķirņusēklu izmantošana ir saistīta arbūtiskakaitējumariskuvideiuncilvēkuundzīvniekuveselībai.Tāsrezultātācilvēkuvaidzīvniekupatēriņam paredzētajos audzētajosaugos uzkrājaskancerogēnasmolekulasvaiendokrīnosistēmubojājošasvielas.Prasītājiturklātatsaucasuznejaušuseku risku,piemēram,nevēlamuvaineparedzētumutācijucitā genomadaļā.Tieuzskata,katasirsaistītsarizmantotajāmmetodēm,kadnotiekgenomaizmaiņasin vitro un augu reģenerācijanotādējādimodificētām šūnām.

28.      Pamatojotiesuzšiemargumentiem, prasītājilūdzaPremier ministre (premjerministrs)atceltVideskodeksa D. 531-2. pantu (6)unaizliegtpret herbicīdiem izturīgu rapša šķirņu audzēšanu un tirdzniecību.

29.      Premjerministrsneatbildējauz prasītājulūgumu.Saskaņāarvalststiesībuaktiemuzskatāms,katādējādiviņšto ir noraidījis.

30.      2015. gada 12. martapieteikumā, kas iesniegts Conseild’État(Valstspadome,Francija) (iesniedzējtiesa),prasītājilūdzaatcelt šo klusējot pausto, noraidošo premjerministralēmumu.Viņiarīpieprasīja premjerministram uzdotveiktvisasdarbības,laivienamēnešalaikā ieviestu pret herbicīdiemizturīgušķirņu moratoriju.

31.      Prasītājiiesniedzējtiesā izvirzījavairākusargumentusparVideskodeksa D. 531-2. pantasaderībuarĢMOdirektīvu,Direktīvu 2002/53unpiesardzībasprincipu,kasirparedzēts arī Francijas Konstitūcijā.

32.      Pirmkārt,tieapgalvo,kaVideskodeksaD. 531-2. pantsnav saderīgsarĢMOdirektīvas 2. pantu.Tieapgalvo,kamutaģenēzes ceļā iegūti organismi ir ĢMO šīs pēdējāsminētās normas nozīmē,laigansaskaņāar3. pantuunI B pielikumutieiratbrīvotinopienākumiem,kasparedzētiĢMO izlaišanaiunlaišanaitirgū.

33.      Otrkārt,prasītājiapgalvo,ka Videskodeksa D. 531-2. pantsirpretrunāDirektīvas 2002/534. pantam.Tieapgalvo,kapēdējāminētānormaneatbrīvomutaģenēzes ceļā iegūtās šķirnesnominētajādirektīvānoteiktajiem pienākumiem attiecībā uz ģenētiskimodificētušķirņuiekļaušanukopējālauksaimniecībasaugusugukatalogā.

34.      Treškārt,prasītājiapgalvo,ka Videskodeksa D. 531-2. pantāirpārkāptspiesardzībasprincips,kasgarantētsVides hartas5. pantā,kuraiFrancijā irkonstitucionālsstatuss.ArD. 531-2. pantuneesotpietiekamiņemtavērānegatīvāietekmeuzvidiuncilvēkuundzīvniekuveselību:tāirsaistītaar tādu sēkluizplatīšanuvidē,kasradušāsnomutaģenēzes ceļā iegūtajām ģenētiskajāmmodifikācijāmunnošīmkultūrām radītoproduktulaišanastirgū.Sakarāarmutaģenēzes izslēgšanunonoteikumiem,kasattiecināmiuzĢMO,minētajāmsēklāmpēclaišanastirgū netiekpiemērotipreventīvipasākumi,iepriekšējanovērtēšanavaiuzraudzība.

35.      Kontekstuālivarētuatzīmēt,kaprasītājutrešaisarguments,šķiet,sākotnēji bijauzdotsiesniedzējtiesaikāvalststiesībujautājums:vai Videskodeksa D. 531-2. pants,kurāuzmutaģenēzi netiekattiecinātivalstsnoteikumi,kaspiemērojamiĢMO,atbilstFrancijaskonstitūcijā paredzētajam piesardzībasprincipam?

36.      Lūgumāsniegtprejudiciālunolēmumuiesniedzējtiesairizteikusišojautājumukā jautājumu pariespējamuSavienībastiesībumutaģenēzesatbrīvojuma (ne)saderībuarpiesardzībasprincipu Savienībastiesībās (7).Iesniedzējtiesa norāda, kaVideskodeksa,kasirtransponēšanas pasākums valsts līmenī,D. 531-2. pantasaturs noteikti izrietnoĢMOdirektīvā noteiktajiempienākumiem untādējādiar to irparedzēts šo direktīvu atspoguļotpēcbūtības. Tādēļ pirmā minētā spēkā esamībasapstrīdēšananetiešilīdzināspēdējāsminētās spēkā esamībasapstrīdēšanai (8).Tādēļiesniedzējtiesavēlasnoskaidrot,vai attiecīgā direktīva patiirspēkā, ņemot vērāpiesardzībasprincipu,kasiraizsargātssaskaņāarSavienībastiesībām (9).

37.      ŠajosfaktiskosuntiesiskosapstākļosConseild’État(Valstspadome)nolēmaapturēttiesvedībuunuzdotTiesaišādusprejudiciālusjautājumus:

“1)      Vai mutaģenēzes ceļā iegūti organismi ir ģenētiski modificēti organismi [Direktīvas 2001/18] 2. panta izpratnē, lai gan ar direktīvas 3. pantu un I B pielikumu tiem tiek piemērots atbrīvojums no pienākumiem attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu izplatīšanu un laišanu tirgū? Konkrēti, vai mutaģenēzes paņēmieni, it īpaši jaunie virzītās mutaģenēzes paņēmieni, kas īstenoti ar gēnu inženierijas procesiem, var tikt uzskatīti par I A pielikumā, uz kuru atsaucas 2. pants, uzskaitītajiem paņēmieniem? Tātad, vai [Direktīvas 2001/18] 2. un 3. pants un I A un I B pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tie izslēdz no piesardzības, ietekmes novērtējuma un izsekojamības pasākumiem visus mutaģenēzes ceļā iegūtus ģenētiski modificētus organismus un sēklas vai vienīgi organismus, kas iegūti, izmantojot parastās nejaušās mutaģenēzes metodes ar jonizējošo starojumu vai pakļaušanu ķīmisko mutagēnu iedarbībai, kas pastāvējuši pirms šo dokumentu pieņemšanas?

2)      Vai mutaģenēzes ceļā iegūtas šķirnes ir ģenētiski modificētas šķirnes [Direktīvas 2002/53] 4. panta izpratnē, kuras nav atbrīvotas no šajā direktīvā paredzētajām saistībām? Vai, gluži otrādi, šīs direktīvas piemērošanas joma ir identiska piemērošanas jomai, kāda izriet no [Direktīvas 2001/18] 2. un 3. panta un I B pielikuma, un vai tā izslēdz arī mutaģenēzes ceļā iegūtas šķirnes no saistībām, kas [Direktīvā 2002/53] ir paredzētas ģenētiski modificētu šķirņu iekļaušanai lauksaimniecības augu sugu kopējā katalogā?

3)      Vai [Direktīvas 2001/18] 2. un 3. pants un I B pielikums, ciktāl tie izslēdz mutaģenēzi no direktīvā paredzēto saistību piemērošanas jomas, ir pilnīgas saskaņošanas pasākumi, kas liedz dalībvalstīm mutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiem piemērot visas direktīvā paredzētās saistības vai daļu no tām, vai jebkuras citas saistības, vai arī dalībvalstīm transponēšanas brīdī bija rīcības brīvība noteikt režīmu, kas var tikt piemērots mutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiem?

4)      Vai, ņemot vērā gēnu inženierijas procesu attīstību, jaunu augu šķirņu parādīšanos, kas iegūtas, pateicoties šiem paņēmieniem, un šābrīža neskaidrības zinātnē par to ietekmi un iespējamiem riskiem videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai, [Direktīvas 2001/18] 2. un 3. panta un I A un I B pielikuma – ciktāl šīs normas uz mutaģenēzes ceļā iegūtiem ģenētiski modificētiem organismiem neattiecina piesardzības, ietekmes novērtējuma un izsekojamības pasākumus – spēkā esamība var tikt apstrīdēta saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punktā garantēto piesardzības principu?”

38.      Rakstveida apsvērumus iesniedza prasītāji, Grieķijas, Francijas, Nīderlandes, Austrijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes valdības, Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija. Izņemot Nīderlandes un Austrijas valdības, šie lietas dalībnieki sniedza mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē, kas notika 2017. gada 3. oktobrī.

IV.    Vērtējums

39.      Šie secinājumi ir strukturēti šādi. Sākšuarpirmājautājuma izskatīšanu parĢMOdirektīvasuntajā ietvertāmutaģenēzes atbrīvojumapiemērošanas jomas interpretāciju (A daļa).Pēc tampievērsīšostrešajamjautājumamparĢMOdirektīvā panāktosaskaņošanaspakāpiattiecībāuzmutaģenēziunsaistītojautājumupardalībvalsturegulatīvokompetenci(B daļa).Tadpievērsīšosceturtajamjautājumam par mutaģenēzes atbrīvojuma saderībuarpiesardzībasprincipu(C daļa).Noslēgšuarotrojautājumu,kasattiecasuzsaistībustarpĢMOdirektīvasunDirektīvas 2002/53 piemērošanasjomu,ciktāl tas attiecas uzmutaģenēzes atbrīvojumu(D daļa).

A.      Par pirmo jautājumu

40.      Pirmajājautājumābūtībāvaicāts par ĢMOdirektīvasI B pielikumāietverto “mutaģenēzes” jēdziena vispārējo interpretāciju,untad īpašipar laika ritējumuunjaunutehnoloģijuparādīšanos,īpašiņemotvērādrošībasapsvērumusun/vaipiesardzībasprincipu.

41.      Pirms2. sadaļā atbildētuzšojautājumu,1. sadaļā piedāvājudažasievadapiezīmespar:a) izmantoto terminoloģiju; b) vispārējoizpratniparpiesardzībasprincipu Savienības tiesībās.

1.      Ievada precizējumi

a)      Galvenie jēdzieni: mutaģenēze un transģenēze

42.      Lai izmainītudzīvaorganismaģenētiskomantojumu, var tikt izmantotas vairākasmetodes.Netrūkstarīiespējamo definīciju šajākontekstāizmantotajiemvispārējiemjēdzieniem.Pašā ĢMOdirektīvānav paredzētašojēdzienu vispārējādefinīcija.TurklātTiesas uzdevumsnav sākt izstrādātšādas(pamatīgaszinātniskasunfaktiskas)definīcijassaistībālūgumu sniegtprejudiciālunolēmumu.Šajossecinājumos tādējādivienkāršiizmantojuiesniedzējtiesas lietderīgi piedāvātāsdarbadefinīcijas.

43.      Transģenēzeirģenētiskāsinženierijasmetode,kasizpaužas,ievietojotvienuvaivairākuskādassugasgēnuscitassugasgenomā.ĢMOdirektīvānavskaidrinorādītaatsauceuztransģenēzes jēdzienu.Tomērbūtiski ir tas,kaminētā direktīvaattiecasuzdažādāmmetodēm,kurasparastivarētu tā raksturot (10).

44.      Mutaģenēzenav saistīta ar svešuDNS inserciju dzīvāorganismā.Tomēr tā ietverdzīvo organismu sugu genoma pārveidošanu.

45.      Mutaģenēzespaņēmienilaikagaitāirmainījušies.Iesniedzējtiesanorāda, ka pirmsĢMOdirektīvaspieņemšanasbijatikaitradicionālāsvainejaušasmutaģenēzesmetodes,kastikapiemērotasinvivo visiemaugiem.Šiepaņēmienitikaizmantotigadudesmitiem,acīmredzami neradotnekādusidentificējamusriskusvideivaiveselībai.

46.      Pakāpeniski irparādījušiesjauni paņēmieni.Kā papildus paskaidrojaiesniedzējtiesa, nejaušās mutaģenēzespaņēmieninetikaiirpiemērotiinvitro augušūnām,bet ir izstrādātas mērķtiecīgas mutaģenēzes metodes,pielietojotjaunas ģenētiskāsinženierijas paņēmienus,piemēramoligonukleotīdu virzītā mutaģenēze( ODM) (11)vaivirzītānukleāzesmutaģenēze( SDN1) (12).Lai gantradicionālāmutaģenēzeir saistīta arnejaušāmmutācijām,dažinojaunajiempaņēmieniemizraisaprecīzugēnamutāciju.

b)      Piesardzības princips Savienības tiesībās

47.      Skaistumsirredzams vērotājam. Tā šķietarī attiecībā uz piesardzībasprincipa saturu,tvērumuuniespējamuizmantošanu.Gadugaitā,itīpašitiesībuzinātniekuunpolitiskajāspārrunās, ir izteikti vairākiapsvērumiparto,kas irpiesardzībasprincipsunkātovajadzētuizmantot.

48.      Diezgansaprotams, ka tiesupieejaunizpratneparpiesardzībasprincipu irdaudzierobežotāka,varbūtpatpiesardzīga (13).NoTiesasjudikatūrasizriet,kapiesardzībasprincipsirgalvenokārtsaprotams tādējādi, ka dažādiem dalībniekiem,piemēram,dalībvalstīm,Komisijaivaiuzņēmumiem ir atļauts veiktriskapārvaldībaspagaidupasākumus,negaidot,kadiespējamoriskurealitāteunnopietnībakļūstpilnīgiskaidra (14).Ar Savienības tiesību aktiem saskaņotajās jomāsšiepasākumiirjāveic,pamatojotiesuzsekundārotiesību aktu normām,kurās ir īpaši izteikts šisprincips,piemēram,drošībasklauzulām (15)vaicitāmnormām,kasparedzētasjaunasinformācijas apstrādei attiecībāuzkonkrētāprodukta radīto riskuveselībaivaividei (16).Ja nav veiktasaskaņošana, uz piesardzībasprincipuvaratsaukties arīautonomi,laipamatotuierobežojošupasākumuveikšanu.Tomērpēdējos minētajosir jāievēro noteicošie Savienības tiesībupienākumi dalībvalstīm,itīpašitie,kasizrietnoLESD34. un36. panta (17).

49.      Tomēršādariskapārvaldībaspagaidupasākumusvarveikttikaitad,jairizpildītivairākinosacījumi.Tiesupraksēirnoteikts,ka“pareizai piesardzības principa piemērošanai ir nepieciešams, pirmkārt, identificēt attiecīgo vielu vai pārtikas produktu iespējami negatīvo ietekmi uz veselību un, otrkārt, samērīgi izvērtēt veselībai radītos riskus, pamatojoties uz uzticamākajiem pieejamiem zinātniskajiem datiem un jaunākajiem starptautisko pētījumu rezultātiem” (18).Citiemvārdiemsakot,šīsabasprasībasparedz,kaaizsardzībaspasākumus“nevar pamatot ar tīri hipotētisku riska tuvošanos, kas balstīta uz vēl nepārbaudītiem vienkāršiem zinātniskiem pieņēmumiem. Tieši otrādi – šādi aizsardzības pasākumi, neraugoties uz to pagaidu raksturu un pat ja tie ir preventīva rakstura, var tikt noteikti tikai tad, ja tie ir pamatoti ar risku novērtējumu, kas ir pēc iespējas pilnīgāks attiecībā uz atsevišķā gadījuma īpašajiem apstākļiem un kas norāda, ka šie pasākumi ir nepieciešami” (19).

50.      Turklāt, “ja izrādās, ka veikto pētījumu rezultātu nepietiekamības, nepārliecinošā rakstura vai neprecizitātes dēļ nav iespējams droši noteikt apgalvotā riska esamību vai pakāpi, bet gadījumā, ja risks iestātos, pastāv iespējamība, ka var rasties faktisks kaitējums sabiedrības veselībai, piesardzības princips attaisno ierobežojošu pasākumu ieviešanu” (20).

51.      Jašienosacījumiirizpildīti,varveikt nediskriminējošus,objektīvusunsamērīgusaizsardzībaspasākumus.

52.      Patiešām,realitātēpreventīvovaipagaidupasākumusaskaņāarpiesardzībasprincipu precīzais iedarbošanāsslieksnis varatšķirties, it īpašiatkarībānokonkrētāsekundārotiesībuaktatiešāformulējuma (21).

53.      Visiemšiemgadījumiem pamatāir jābūt vismaz kaut kādiemzinātniski pamatotiem saskatāmiemriskiem (22).Atšķirībānopastāvīgiempasākumiem,piesardzībasprincipaattiecībāuzpagaidupasākumiem piemērošanas slieksnis ir zemāks.Tomērir jābūt kaut kādaiskaidrai informācijaipariespējamo risku, kam jābūt pamatotam vismaz ar tādu zinātniskodatukopumu,kasiegūtinominimāla skaita dažāduuzticamu valstsvaistarptautiskuneatkarīguavotu.Tikai ar bailēmnoriska,koradakautkasjauns,vaineskaidriemunvispārīgiemapgalvojumiem parriskadraudiem,janevarpārliecinošikonstatēt,kajaunālietairdroša, nepietiek, lai piemērotu piesardzībasprincipu.

54.      Ņemot vērāšosskaidrojumus,tagadpievērsīšosiesniedzējtiesas iesniegtajampirmajamjautājumam:ĢMOdirektīvas unmutaģenēzes atbrīvojuma piemērošanas jomai.

2.      ĢMO direktīvas un mutaģenēzes atbrīvojuma piemērošanas joma

55.      Manuprāt,pirmaisjautājumsfaktiskisastāvnodivāmdaļām.Pirmkārt,iesniedzējtiesavēlasnoskaidrotĢMOdirektīvas piemērošanas jomu – uz kādiemorganismiem ir attiecināma ĢMO definīcija 2. panta 2. punkta izpratnē?Otrkārt,tā jautā par paša 3. panta 1. punktā ietvertā mutaģenēzes atbrīvojuma piemērošanas jomu,tolasotsaistībāarĢMOdirektīvas I B pielikumu –vaišisatbrīvojumsattiecasuzvisiemmutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiem,tostarptādiem,kuriiegūti arjauniemmutaģenēzes paņēmieniem, kas piemērotipēcĢMOdirektīvaspieņemšanas?Vai arī tikai uz toorganismu apakškopu,kurusiegūstarnoteiktiempaņēmieniem,proti,paņēmieniem,kaspastāvējapirmsĢMOdirektīvaspieņemšanas?

56.      Manuprāt,mutaģenēzes ceļā iegūtiorganismi ĢMOdirektīvas izpratnēirĢMO, ja tieatbilstĢMO2. panta 2. punktamateriālajiemnosacījumiem(“a” sadaļa).Taču,jamutaģenēzes processnav saistīts ar tādu rekombinētu nukleīnskābju molekulu vai ĢMO lietošanu, kuri atšķiras no tiem, kas radīti ar I B pielikumasarakstā iekļautajiem paņēmieniem,uz šiemorganismiem neattiecasĢMOdirektīvā noteiktiepienākumisaskaņāar ĢMOdirektīvas 3. panta 1. punktu, lasot to saistībāar tās I B pielikumu(“b” sadaļa).

a)      Mutaģenēze un ĢMO

57.      ĢMOdirektīvas 2. panta 2. punktāĢMOdefinētskā “organisms,izņemotcilvēku,kurāģenētiskaismateriālsir pārveidots citādi nekā dabiskā krustošanā un/vai dabiskā rekombinācijā”.Šajānormāvēlpapildināts,ka“šajādefinīcijā:a) ģenētiska modifikācija notiek vismaz, izmantojot tās metodes, kas ir iekļautas sarakstā I A pielikuma 1. daļā;b) metodes, kas iekļautas I A pielikuma 2. daļā, neuzskata par tādām, kas izraisa ģenētiskas modifikācijas”.

58.      Tādējādipapildusvispārējaiprasībai tiek pievienotidivisaraksti, kas uzlabo šopamatadefinīciju: “pozitīvs” sarakstsI A pielikuma1. daļā un“negatīvs”sarakstsI A pielikuma2. daļā.

59.      “Pozitīvajāsarakstā” ir minēti paņēmieni,kastāvaicitādiattiecas uzsvešaģenētiskāmateriāla inserciju saņēmējāorganismā.Tādējādišķistu,katransģenēzes ceļā iegūti organismi,kādefinētsiepriekš (23),varētubūtiekļautiminētajāsarakstā.

60.      Mutaģenēzeirneskaidrāka. Tomēr, spriežot vienīgi pēc2. panta 2. punktā ietvertās definīcijas,neredzuiemeslu,kāpēc lai neuzskatītu,kašaidefinīcijai atbilst arīorganismi,kasiegūtiarattiecīgo paņēmienu,jatieatbilstĢMO direktīvas2. panta 2. punktamateriālajiem kritērijiem.ŠādssecinājumsizrietnoĢMOdirektīvas teksta,iekšējāsloģikasunplašākākonteksta.

61.      Pirmkārt,2. panta 2. punktānav nepārprotami pieprasītasvešasDNSinsercijaorganismā,laitovarēturaksturotkāĢMO.Tajātikainoteikts,kaģenētiskaismateriāls ir izmainītsveidā,kasnav dabiski sastopams.TāatvērtaisrakstursļaujĢMO definīcijā iekļaut organismus,kasiegūtiarcitāmmetodēmnekātransģenēze.It īpaši attiecībāuzmutaģenēziĢMOdirektīvas 3. pantaun I B pielikumaformulējumā irnorādīts,kamutaģenēzi principā arī varraksturotkā“ģenētiskāsmodifikācijas paņēmienu”.

62.      Otrkārt,tas,kamutaģenēzeiratbrīvotanoĢMO direktīvā noteiktajiempienākumiem, liecina, ka ar šometodiiegūtiorganismivarbūtĢMO.TādēļpiekrītuKomisijai,kabūtuneloģiskiuz noteiktiemorganismiem attiecināt atbrīvojumunodirektīvaspiemērošanas,jaminētosorganismus pirmkārtnevarēturaksturotkāĢMO.Uz organismiem,kasnav iekļauti,nevajag attiecināt izņēmumu.

63.      Treškārt,plašākalikumdošanaskonteksta ietvaros,ja Savienības likumdevējsgribējamutaģenēzes ceļā iegūtus organismus izslēgt no ĢMO definīcijas saskaņāarĢMOdirektīvu,tasvarējaskaidriparedzēttāduizslēgšanupašas definīcijaslīmenī,tāpat,kā tas darīts citossekundārajostiesībuaktosparĢMO (24).

64.      Tādējādi,manuprāt,mutaģenēzes ceļā iegūts organismsvar būt ĢMOsaskaņāar 2. panta 2. punktu,jatasatbilstminētajā tiesībunormā noteiktajiemkritērijiem.

65.      Nemēģinot piedāvātnekādasdefinīcijas,kasnavminētas pašā ĢMOdirektīvā,betskaidriformulētloģiskusakarībustarpĢMOdirektīvā minētajiem jēdzieniem,būtībāir trīsmainīgielielumi,kā to lietderīgi norādījaApvienotāsKaralistesvaldība tiesassēdē.Tieir:mutaģenēzes jēdziens,ĢMOdefinīcijasaskaņāar2. panta 2. punktuunatbrīvojumssaskaņāar3. panta 1. punktu, kā arīI B pielikumu.No tiem varradīttrīsiespējamoscenāriju loģiskāskopas,kasatkarīgasnokonkrētā paņēmiena,kuruizmantoattiecīgāorganismaradīšanai.

66.      Pirmkārt,varbūtmutaģenēzes ceļā iegūti organismi,kuriĢMOdirektīvasizpratnē navĢMO,jotieneatbilst2. panta 2. punkta kritērijiem.Otrkārt,varbūtmutaģenēzes ceļā iegūti organismi,kuriatbilst šiem kritērijiem.Tādēļtie minētās direktīvasizpratnē būtuĢMO,tomēr,ja uz tiemattiecasatbrīvojums3. panta 1. punktāunI B pielikumā,tietiksatbrīvotinominētajādirektīvā noteiktajiem pienākumiem.Treškārt,varbūtmutaģenēzes ceļā iegūti organismi,kuriatbilst2. panta 2. punkta kritērijiem,tomēr uz tiem neattiecasatbrīvojumssaskaņāarI B pielikumu.Tad uz trešoorganismu veidu pilnībā tiks attiecinātaĢMOdirektīva.

67.      Tāpēc,rezumējot, ĢMO raksturojumsizriettikaino(ne)atbilstībasminētās direktīvas2. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem.Tas,kaorganismamvēlāk varētutikt piemērots atbrīvojumssaskaņāar ĢMOdirektīvas3. panta 1. punktu,tolasotsaistībāar tās I B pielikumu,neietekmējuridiskokvalificēšanuparĢMO –šādiorganismipaliekĢMOsaskaņāar šo direktīvu.

b)      Mutaģenēzes atbrīvojuma piemērošanas joma

68.      ĢMOdirektīvas3. panta 1. punktāirnoteikts,ka šo direktīvu nepiemēro attiecībā uz organismiem, kas iegūti, izmantojot metodes, kuras iekļautas sarakstā I B pielikumā.I B pielikuma sarakstā, pirmkārt, irminēta “mutaģenēze”.Tākāšajādirektīvā nav mutaģenēzes definīcijas likumdošanā,tadiesniedzējtiesas pirmāprejudiciālājautājuma otrajādaļābūtībā ir vaicāts,vai “mutaģenēzei” vajadzētu nozīmētvisas mutaģenēzes metodesvaitikaidažasmetodes?Jatikaidažas,tadkuras?

69.      Atšķirīgiviedokļipar mutaģenēzes atbrīvojumapiemērošanasjomu bijaizteiktiTiesai paustajos apsvērumos.

70.      No vienaspuses, prasītājiuzskata,kamutaģenēzesatbrīvojumsirjāinterpretē,ņemotvērānosacījumus, kādi pastāvēja 2001. gadā,kadtikapieņemta ĢMO direktīva.Tāpēcmutaģenēzes atbrīvojums attiecastikai uztiemmutaģenēzes paņēmieniem, kas tika sistemātiski izmantotiĢMOdirektīvaspieņemšanaslaikā, proti, invivonejauša mutaģenēze,atšķirībānocitiem paņēmieniem,neatkarīginotā,vaitāirnejaušainvitrovai a fortiori virzīta mutaģenēze.

71.      No otraspuses,GrieķijasunApvienotāsKaralistesvaldībasapgalvo,kamutaģenēzē nav jāparedz nekādasatšķirības.VisiemtehnoloģiskajiemsasniegumiempēcĢMOdirektīvas pieņemšanas vajadzētuattiektiesuzmutaģenēzesatbrīvojuma piemērošanas jomu,jo2001. gadābijaskaidriparedzams,ka ar mutaģenēzi saistītais zinātnesprogressneapstāsies pie sasniegtā.

72.      Cituieinteresētopersonu viedoklis,kurasiesniegušasapsvērumusTiesai,bija kaut kurstarpšīmpozīcijām,laigan,iespējams,tuvākGrieķijasunApvienotāsKaralistesvaldību viedoklim.

73.      Austrijasvaldībaapgalvo,kaatbrīvojums ir piemērojams visiemmutaģenēzespaņēmieniem,kastradicionālitikaizmantoti,kadtikapieņemta ĢMOdirektīva.Jauni paņēmienibūtujāpārbaudakatrāgadījumāatsevišķi,lainoteiktu,vai uz tiemvarattiektiesmutaģenēzesatbrīvojums.

74.      FrancijasunNīderlandesvaldībasatbalstalīdzīgupieeju, lai gan īpaši koncentrējasuzdrošību.Tāsapgalvo,kaatbrīvojums būtu jāattiecina tikai uz organismiem,kurusiegūstarpaņēmieniem,kasirtikpatdrošikātradicionāliepaņēmieni.Francijasvaldība it īpašiapgalvo,kamutaģenēzesatbrīvojumapiemērošanasjoma būtujānosaka,ņemotvērāpiesardzībasprincipu.

75.      Zviedrijasvaldībaarīuzsverdrošībasdimensiju,kastomēr tai liek izdarītFrancijasunNīderlandesvaldībai pretējus secinājumus.Pattad,jatāuzskata,kaĢMOdirektīvas 2. panta 2. punkta nozīmē virzītāmutaģenēzenenovedpieĢMO,tāuzskata,kašādam paņēmienamvēl aizvienir piemērojams atbrīvojums,jotasradapatmazākuriskunekātradicionālāmutaģenēzeunlīdzināsspontānāmmutācijām, kasrodasdabiski.Uz organismiem,kasiegūti,ievadotsvešuDNS(ietverot rekombinētunukleīnskābju molekulu izmantošanu),tomērattiecasminētāsdirektīvaspiemērošanasjoma,jotienelīdzināsmutaģenēzei.

76.      Komisija (25)norāda,kakopš XX gadsimta 60. gadiem,kadtradicionālāmutaģenēze pirmoreizitikaizmantota,navziņots ne par kādām ar to saistītāmīpašāmproblēmām.Navnekādasbūtiskasatšķirībasstarpinvitrouninvivomutaģenēzi.Invitromutaģenēze ir veikta pat pirms ĢMOdirektīvasun,mazākāmērā,pirms tāspriekšteces (26)pieņemšanas.

77.      Izmantojotmutaģenēzes vispārējo apzīmējumuĢMO direktīvasI B pielikumā, ar 3. panta 1. punktu var piemērot atbrīvojumu arījaunajiempaņēmieniem.2001. gadā Savienības likumdevējs nevarējaneņemtvērātehnoloģiskoprogresu.Jāsecina,ka tas bija paredzējisatbrīvojumā iekļaut visusmutaģenēzespaņēmienus.Tādējādi Savienības likumdevējsapzināti saglabājavispārējo apzīmējumu,betpapildināja araizliegumuizmantotrekombinētunukleīnskābjumolekulas,laisašaurinātu to paņēmienu diapazonu,kas gūst labumu no šī atbrīvojuma.

78.      Komisijauzskata,ka ir jāizvērtē katrs atsevišķais gadījums,lainoteiktu,vai mutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiem var piemērotatbrīvojumu,apskatotdažādusprocesus,kurusizmanto,laimainītuģenētiskomateriālu,tostarprekombinētonukleīnskābju molekulu vaineatbrīvotoĢMO iespējamuizmantošanu.Tradicionālās mutaģenēzes ceļā (tostarpinvitro)unarjauniem paņēmieniem iegūtiem organismiem ir piemērojams atbrīvojums arnosacījumu,katieatbilstI B pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.

79.      Tāpat kā Komisija es uzskatu, ka irtikaivienabūtiskaatšķirība,kasbūtujānosaka,laiprecizētumutaģenēzesatbrīvojuma piemērošanas jomu, –I B pielikumā noteiktais iebildums,proti,vaimutaģenēzesmetodes ir saistītas ar “tādu rekombinētu nukleīnskābju molekulu vai [ĢMO] lietošanu, [kuri atšķiras no tiem,] kas radīti ar [mutaģenēzi vai] augu šūnu [..] saplūšanu, kurā iegūtie organismi var apmainīties ar ģenētisko materiālu arī tad, ja lieto tradicionālas audzēšanas metodes”(turpmāk tekstā – “I B pielikumaiebildums”)(1. sadaļa).Tiesā nebūtu jānosaka unpatnevarētu noteikt nekādaspapilduatšķirības(2. sadaļa).

1)      I B pielikumaiebildums

80.      I B pielikumaiebildums tikaieviests2001. gadā.Pirmstamsaskaņāariepriekšējodirektīvu – Direktīvu 90/220 – mutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiem piemērotā atbrīvojumavienīgaisnosacījums bija,ka“tās nav saistītas ar ĢMO izmantošanu kā recipientu vai vecāku organismu izmantošanu” (27).

81.      Komisija piebilst, ka Savienības likumdevējsapzinātinolēma nenošķirt paņēmienus,lainoteiktu mutaģenēzesatbrīvojuma piemērošanas jomas.Tajāpašālaikātasfaktiski sašaurinājaatbrīvojuma piemērošanu,laiņemtuvērāpašreizējotehnoloģiskoattīstību,pievienojotiebildumu,kasizriet no rekombinētunukleīnskābjumolekulu izmantošanas. Tika uzskatīts, ka ar minēto iebildumupietiekami tika ņemtavērājaunumutaģenēzes paņēmienu rašanās.

82.      Tādējāditikaigramatiskālīmenīvienjauirpilnīgiskaidrs,kanepareizi irapgalvot,ka saskaņā ar ĢMOdirektīvujebkuramunvisiemmutaģenēzes paņēmieniem būtu piemērots vienkāršsunnekvalificētsatbrīvojums.Glužipretēji –ar I B pielikumaiebildumuir paredzēta būtiska kvalifikācija.

83.      ĢMOdirektīvas kontekstainterpretācijaapstiprinašā2001. gada papildinājuma nozīmīgumu.RekombinētunukleīnskābjumolekuluizmantošanapatiešāmirskaidriminētaI A pielikuma1. daļā kā 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā(pozitīvaissaraksts) minētais ģenētiskāsmodifikācijaspaņēmiens.Šādumolekuluizmantošana varizraisītpat tāda pieņēmuma atspēkošanu,kaI A pielikuma2. daļāminētie paņēmieni (proti,fertilizācija invitro,dabiskieprocesiunpoliploīdijasindukcija) nav uzskatāmi par tādiem, kas izraisaģenētiskomodifikāciju.

84.      Tādējādiizriet,kamutaģenēzespaņēmieni,kasatbilst2. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem,iratbrīvotinoĢMOdirektīvaspienākumiemarnosacījumu,katie nav saistīti ar rekombinētu nukleīnskābju molekulu vai ĢMO lietošanu, kuri atšķiras no tiem, kas radīti armutaģenēzivaiaugu šūnusaplūšanu, kurā iegūtie organismi var apmainīties ar ģenētisko materiālu arī tad, ja lieto tradicionālas audzēšanas metodes.JanavizpildītsšispēdējaisI B pielikumāietvertaisnosacījums, tad ir piemērojami visišajādirektīvā noteiktie pienākumi.

85.      Nobeigumā varētubūtnoderīgipieminētvēlvienupapildupiezīmi.Netiekapstrīdēts,kadalībvalstīmirpienākumspareizitransponētvisasdirektīvasnormas,tostarptāspielikumus (28).Laigantasnavtiešišīslietas priekšmets, varētu šķist,ka(valstslīmenīapstrīdētajā)VideskodeksaD. 531-2. pantāvēl aizvienirtādi paši nosacījumi kā I B pielikuma priekštecīDirektīvā 90/220.Nešķiet, kaminētajā valsts transponēšanaspasākumābūtu atspoguļotsI B pielikumaiebildums pēc2001. gada.Tomērtikaiiesniedzējtiesas ziņāirpārbaudīt,vaitāpatiešāmir,un,jatā ir,tadkādussecinājumusvarizdarītnošādakonstatējuma saistībā ar ĢMOdirektīvaspareizutransponēšanuvalststiesībuaktos.

2)      Papildu atšķirības?

86.      Papildusatšķirībai,kasizrietnoI B pielikuma, – vai ir jānosaka vēl citas atšķirības starpmutaģenēzesmetodēm?

87.      Prasītāji,FrancijasunNīderlandesvaldības,savāziņāarīZviedrijasvaldībabūtībāapgalvo,kamutaģenēzespaņēmieni ir jānošķir atkarībānotodrošībaspakāpes.ItīpašiprasītājikopāarFrancijasvaldību ierosina interpretētmutaģenēzesatbrīvojumapiemērošanasjomu,ņemotvērāĢMO direktīvas preambulas 17. apsvērumuunpiesardzībasprincipu.Tie uzskata,ka tā rezultātā mutaģenēzes atbrīvojumu vajadzētu interpretēt sašaurināti,attiecinot to tikai uz tiem paņēmieniem,kasbija“izmēģinātiunpārbaudīti”,untādējādidroši2001. gadā.

88.      Šajāargumentā irdivilaikaslāņi.Sniegtās informācijas saprotamības dēļtosvajadzētunodalīt:pirmkārt, tiek ierosināts,ka,neraugotiesuzrakstīto, Savienības likumdevējs 2001. gadā tas bija iecerējisatbrīvojumu piemērottikaidrošiem paņēmieniem.Otrkārt,patjatātolaik nebija, tad drošībasapsvērumiem,kas parādījāspēcminētādatuma,aptuveni17 gadusvēlāk, būtu jānoved pie tāda paša de facto rezultātamūsdienās,tasir,2018. gadā ierobežojot mutaģenēzes atbrīvojumu līdz paņēmieniem,kasbijazināmiuntika izmantoti2001. gadā.

89.      Nepiekrītu nevienam no abiemapgalvojumiem.Manšķiet,kalikumdevējs2001. gadāacīmredzamidomājato, kotas pauda rakstiski(“i” sadaļa).Vairākuiemesludēļkonstitucionāliunarīpraktiski Tiesainoteiktinavuzdevumssākttiesvedībāpārrakstīt definīcijasunkategorijas, kas iekļautasļotitehniskāunsarežģītāsekundārajātiesību aktā(“ii” sadaļa).

i)      Likumdevēja nodoms

90.      Prasītājiunvairākascitasieinteresētāspersonaslielāmērāirpaļāvušāsuz preambulas 17. apsvērumu,lainonāktupiesecinājuma,ka Savienības likumdevējsparedzēja piemērot atbrīvojumustikai drošiemmutaģenēzespaņēmieniem.

91.      Nevaru tampiekrist.Šisapgalvojums nav pamatots ne ar ĢMOdirektīvasvēsturiskokontekstu, neiekšējoloģiku.

92.      Vispirms,aplūkojot preambulas 17. apsvērumaformulējumu, tajā norādīts,ka“šīdirektīva nebūtu jāattiecina uz organismiem, kas iegūti ar dažām vispārpieņemtām ģenētiskās modifikācijas metodēm, kuras ir tradicionālas vairākiem lietojumiem un kurām ir ilglaicīga drošības garantija”. Šajā preambulas apsvērumā mutaģenēze nav minēta tieši.Protams,atkarībānokonkrētās piemērošanas jomas definīcijai, kaspieņemta“ģenētiskāsmodifikācijas”jēdzienam, vismazdažu veidumutaģenēzi varētu iekļaut minētajāplašākajājēdzienā.Tomēr preambulas 17. apsvēruma nepārprotamais mērķisnavīpašimutaģenēze,tādējāditasneattaisnonorādi,kakonkrētais atbrīvojumstikaieviests,ņemotvērā preambulas 17. apsvērumu.

93.      Turklātne3. pantā,neI B pielikumā(kurāparedzētsmutaģenēzesatbrīvojums) nav nekādaveida atsauces uz preambulas 17. apsvērumu tā,laiatspoguļotutāformulējumuvaiizmantotutākategorijas.Nevienānominētajāmnormām šis atbrīvojums nav atkarīgs no balstīšanāsuzatbrīvotoorganismu “ilglaicīgas drošības garantiju” un navpamatots ar to.Tādējādi preambulas 17. apsvērumatekstā nav konstatējamasĢMOdirektīvā skaidri paredzētāskategorijasundefinīcijas.

94.      Otrkārtunvarbūtpatvēlsvarīgāk,no minētā preambulas apsvēruma unmutaģenēzes atbrīvojuma likumdošanasvēstures irskaidriredzams,ka preambulas 17. apsvērumuvienkāršinevarizmantot3. panta 1. punktaunI B pielikumainterpretācijai.Apskatotpirms ĢMOdirektīvas pieņemtāsDirektīvas 90/220 likumdošanasvēsturi, preambulas 17. apsvērumuKomisija sagatavojauniekļāva,pirmsmutaģenēzesatbrīvojumstikapatapspriestslikumdošanasprocesaturpmākajosposmos (29).Citiemvārdiemsakot,mutaģenēzesatbrīvojumstikaiestarpinātstikaivēlākunneatkarīgino preambulas 17. apsvēruma.

95.      Treškārt, no ĢMOdirektīvas vispārējās shēmasizriet,ka Savienības likumdevējs,šķiet, neplānojasadalītmutaģenēzikategorijās,pamatojoties uz precīzuizmantoto paņēmienuuntāsdomājamodrošībaspakāpi.TiesassēdēKomisijanorādīja,ka preambulas 17. apsvērums ir vienkāršsapgalvojums,betPadomeapstiprināja,ka Savienības likumdevējamnav bijisnolūkaregulētmutaģenēzespaņēmienus,neatkarīginotodrošības.

96.      TurklātĢMOdirektīvas ietvaros Savienības likumdevējsI A unI B pielikumā jauparedzējavairākasatšķirībasstarpdažādāmmetodēm.Tādējādiirpamatsuzskatīt,kaatšķirības, kuras Savienības likumdevējsvēlējāsparedzēt, tiešāmtikaskaidri izteiktas.Šādāsituācijāirgrūtiapgalvot,kapapildus šīmskaidrajāmatšķirībām Savienības likumdevējsparedzēja arīpapildināt visustruktūru arjaunusarežģītības slāni,paredzotvēl citu netiešuatšķirībustarpdažādiemmutaģenēzes paņēmieniem,kurupamatāirlikumdošanānenorādītsdrošībaskritērijs.

97.      Tādējādinešaubos,ka2001. gadālikumdevējs tiesību aktā iestrādājato,ko bija domājis – ka ar mutaģenēzes paņēmieniem iegūtiem organismiemtiek piemērots atbrīvojumsnoĢMOdirektīvā noteiktajiem pienākumiem,javien uz tiemnavattiecināmsI B pielikumaiebildums.

ii)    “Iesaldēta” vai dinamiska interpretācija?

98.      Papildinot savuargumentuattiecībāuzto,ko Savienības likumdevējsirdomājis2001. gadā,prasītājibūtībāapgalvo,ka2018. gadā mutaģenēzesatbrīvojumsirjāinterpretē,ņemotvērāfaktiskosapstākļus,kādipastāvēja2001. gadā.Tāpēc mutaģenēzes atbrīvojums attiecas tikai uz tiem drošajiem paņēmieniem,kastikaregulāriizmantotiĢMOdirektīvaspieņemšanaslaikā. Kā šādasinterpretācijasiemesls tiek norādītspiesardzībasprincips.

99.      Es nepiekrītu šim viedoklim.

100. Vispārīgi ņemot,tiesībuaktu unitīpašitiesībuaktosiekļautonenoteikto jēdzienuinterpretācijai ir jābūtdinamiskai.Taijāatspoguļogantehniskā,gansociālā sabiedrībasattīstība.Morāleskategorijaslaikagaitāattīstās:“pazemojoša attieksme”1818. gadā visdrīzāknozīmējakautkopavisam citu nekā2018. gadā.Taspatsattiecasuztehniskākāmdefinīcijām,piemēram,“transportlīdzeklis”vai“saziņaslīdzekļi”.Ierosinājums,ka šādujēdzienuinterpretācijuvajadzētu“iesaldēt”faktiskajosvaisociālajosapstākļos,kādipastāvēja laikā,kadšiejēdzienitikaiekļautitiesību aktā,nozīmētu īpaši oriģinālupieejujuridiskajaiinterpretācijai, kas navbiežisastopamašajāAtlantijasokeānapusē.

101. Konkrētāk,šajālietā vispārējaikategorijai arapzīmējumu “mutaģenēze” būtuloģiski jāaptvervisitie paņēmieni, kurus noteiktajā brīdi, kas attiecas uz konkrēto lietu, saprotkādaļunošīskategorijas,tostarp visi jaunie.

102. Ņemot to vērā, piesardzībasprincips,uzkuruatsaucas prasītāji,acīmredzotiruzskatāmspariekšējuizņēmumuno tiesību dinamiskasinterpretācijas vispārējāprincipa.Domājams, ka būtujāveic tojomuvaijautājumu momentuzņēmums,uzkuriemattiecasšisprincips,kas tās uzlaiku iesaldētu.

103. Uzmirkliatliekotjautājumuparto,vaiizskatāmajā lietā faktiski varētuizmantotpiesardzībasprincipu,pamatojotiesuzTiesai iesniegtajiem dokumentiemunmateriāliem (30),manšķiet,ka,javēlaspaliktjuridiskāsinterpretācijasjomā,piesardzībasprincipamvar būtatšķirīgaloma.Tāpatkācitāsjuridiskāsinterpretācijas gadījumos,minētoprincipuvarizmantot,laiinterpretētunenoteiktusjēdzienusvaikategorijas,japastāvšaubaspartonozīmi rakstītātekstapamatotipieņemamāssemantiskāsrobežās –jair piedāvātas vairākas(vienāditicamas)iespējas.Tomēr tas nevarizraisītjuridiskāteksta normu pārrakstīšanu (31)pretējitoredakcijai,tasir,contralegem (32).

104. Tāda īsumāirprasītājuizteiktoapsvērumu konstitucionālāproblēma.PrasītājifaktiskilūdzĢMOdirektīvu nevisinterpretēt,bet gan pārformulēt to tiesvedībā,precīzāk –pārstrādāt3. panta 1. punktaunI B pielikumaatbrīvojumapiemērošanas jomupretējitiesībuaktaformulējumam,mēģinot tiesvedības ceļā ievietotkategorijas,kurasacīmredzaminavparedzētaspašātiesībuaktā.

105. Tassavukārtatklājvairākasnoprasītāju priekšlikuma izrietošas praktiskas problēmas, ar ko tikai vēl vairāk tiek uzsvērts, kāpēc jebkāds šādsvērtējums irjāveickvalificētam likumdevējam,nevistiesām.Pieminot tikai vienu secinājumu vietā:prasītājupiedāvātaiskritērijsšādaipašreizējonoteikumuformulēšanai jaunā redakcijā tiesvedībā bijaiekļautpārveidotajāI B pielikumātikai tos paņēmienus,kasirdrošiunregulāriizmantotijau kopš 2001. gada.Tomēr,kāšādi paņēmieni ir precīzijādefinē?Vai tos faktiskivaridentificēt?Kāir arpaņēmieniem,kuripastāvēja,bijadroši,betkurus2001. gadā (neregulāri) izmantojatikaiatsevišķāslaboratorijās?Kā ir arpaņēmienu,kaspastāvēja2001. gadā untikanedaudzpārveidots2005. gadā,betpētījums ar norādi uz minētajāmizmaiņāmvaipaplašinājumujaupastāvējakopš XX gadsimta 80. gadiem?Kāir arpaņēmienu,kaspastāvējaunregulāri tika izmantots2001. gadāun ko tad uzskatīja par drošu,tačutikai vēlāktikakonstatēts, ka tasnavpilnīgidrošs?Starpcitu,vai šādu vēlākuattīstībuvarētupat ņemtvērāpasaulē,kurā tiesību akta interpretācijā būtu svarīgastikaitāszināšanas,kaspastāvēja tā pieņemšanas laikā?

106. Dažkārt,varbūtneglužikākompliments,tiekteikts,kadiviadvokātivienātelpāsagatavostrīsdažādusjuridiskusatzinumus.Tomērvarētudrošipieņemt,ka,jair darīšanaartādāveidā izstrādātiem kritērijiem,taspatsvieglivarētunotikt ar(bio)zinātniekiem,nemaznerunājotparvalsturegulatoriem,kambūtulūgtspiemērotšāduskritērijus.

107. Tāpēc es ieteiktuTiesaiatbildētuzpirmojautājumušādi:

–        jamutaģenēzes ceļā iegūtiorganismi atbilstDirektīvas 2001/182. panta 2. punktā noteiktajiem materiālajiemkritērijiem,tieirģenētiskimodificētiorganismiminētās direktīvas izpratnē;

–        Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punktā,lasot tosaistībāar tās I B pielikumu,paredzētaisatbrīvojumsattiecasuzvisiemarjebkurumutaģenēzes paņēmienu iegūtiem organismiemneatkarīginotoizmantošanasminētāsdirektīvaspieņemšanas datumā,arnosacījumu,katienavsaistītiarrekombinētunukleīnskābjumolekulāmvaiģenētiskimodificētiemorganismiem,kuri atšķiras no tiem, kasradītiarvienuvaivairākāmI B pielikumāuzskaitītajāmmetodēm.

B.      Par trešo jautājumu

108. ArtrešojautājumuiesniedzējtiesalūdzTiesainoteikt,vaiĢMOdirektīvairpilnīgasvaidaļējassaskaņošanaspasākumsattiecībāuzmutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiem.Šī jautājuma īpašaismērķisirnoskaidrot,vaidalībvalstisvarvainupieņemt(valsts)noteikumusparmutaģenēzi,neskatotiesuzto,katāiratbrīvotanošajādirektīvā noteiktajiem pienākumiem,un/vaiĢMOdirektīvas transponēšanasprocesātās šajā direktīvā noteiktās saistības varētupiemērotarīmutaģenēzei.

109. Komisijasavosprocesuālajos rakstos norādīja,kašisjautājums navpieņemams.Tam es nepiekrītuunvispirmspaskaidrošu,kāpēcuzskatu,kaminētais jautājumsirpieņemams,untad ‑kāpēcdalībvalstisprincipāvarbrīviregulētorganismus,kurusiegūstmutaģenēzes ceļā.

110. Attiecībā uzpieņemamībuKomisijauzskatatrešojautājumu parhipotētisku.Iesniedzējtiesā iesniegtajā prasības pieteikumā tiek apstrīdētaVideskodeksaD. 531-2. pantalikumība, ciktāl ar šonormumutaģenēzes ceļā iegūtiemorganismiemtiek piemērots atbrīvojumsnopienākumiem,kurinoteiktiĢMOdirektīvu transponējošos valstspasākumos.Komisijauzskata,kaprasītājumērķisnavpanākt,kaminētā valststiesībunorma tiek atzītaparspēkāneesošu,jotaspārsniegtušīsdirektīvasprasības,nosakotdirektīvā neparedzētuspienākumus.Šajākontekstāhipotētisks būtu jautājumsparto,vaidalībvalstisvarbrīviregulētmutaģenēzi.

111. Tam nevar piekrist.SaskaņāariedibinātoTiesas judikatūruuzvalstu tiesu lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumuattiecasatbilstībaspieņēmums (33).Šajāgadījumāmannoteiktineliekasacīmredzams,kašādspieņēmumsiratspēkots:glužipretēji.

112. Pamatlietāprasītājiirlūgušiiesniedzējtiesainoteiktmoratorijumutaģenēzes ceļā iegūtajām pret herbicīdiemizturīgajāmšķirnēm.LaiganTiesas ziņā navnoteikt,vaiiesniedzējtiesaiirvajadzīgāspilnvarasveiktšāduspasākumus,trešaisiesniedzējtiesasuzdotaisjautājumsšķietbūtisks,lainoteiktu,vaidalībvalstis faktiski varētuvirzītiestālākparĢMOdirektīvuun nolemtattiecināt uz mutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiemvainuminētajā direktīvā noteiktospienākumus,vai vienīgi valstsnoteikumus.

113. Dalībvalstīmesošāsrīcībasbrīvībaspastāvēšanaunapjomsiratkarīginonoteiktasjomas saskaņošanaspakāpes,kasnodrošinātaardirektīvu.Jatiesību joma ir pilnībāsaskaņota, tad dalībvalstīmtiekliegts regulēt šojomu, jotoirpilnībāaizstājusi Savienības rīcība.Dalībvalstīmvairsnavmateriālāsautonomijasunrīcībasbrīvības pieņemtvispārējuspasākumus (34).Torīcībasbrīvībanepārsniedztām saskaņošanaspasākumā atstātobrīvību.Nootraspuses,daļējassaskaņošanas gadījumādalībvalstisvēl arvien varbrīvipieņemtvispārējuspasākumus,ja tievispār atbilst Savienības primārotiesībusaistībām (35).

114. Nošīviedokļa,un,protams,nekādāziņā neaizstājotiekšējokompetenčusadalījumudalībvalstīs,varusaprast,kādēļvalststiesa var uzdotšādujautājumu.Tādēļ trešaisjautājumsirpieņemams.

115. Runājot parminētājautājuma būtību,tātiek rezumētakā problēma,kāda ir Savienības likumdevējalikumdošanasizvēleattiecībāuzmutaģenēzi.Irdiviveidi,kāvarētuinterpretēt mutaģenēzes atbrīvojumuĢMOdirektīvas3. panta 1. punktāun tās I B pielikumā.

116. Novienaspuses,varētunorādīt,kaattiecībāuzmutaģenēzi Savienības likumdevējsirizdarījisleģislatīvuizvēli.Tas ir veicisizvērtēšanuun,pamatojotiesuzto,secinājis,kairizslēdzami visimutaģenēzespaņēmieni,jotieirdroši.Jatastābūtu, tad Savienības likumdevējs netikaibūtuatbrīvojis mutaģenēzinošajādirektīvā noteiktajiem pienākumiem,betbūtuarīloģiskiliedzisdalībvalstīmvalstslīmenī regulēt ar attiecīgo paņēmienuiegūtus organismus.ŠādāgadījumāSavienības likumdevējsbūtukāarhitekts,kasnolēmissavāmājā izvietottelpu,kosaucpar “mutaģenēzi”,betarīnolēmis atstāt šotelputukšu.

117. Nootraspuses,varētuarīapgalvot,ka,ievietojotmutaģenēzesatbrīvojumu, Savienības likumdevējsneko nepaziņojapartādrošību.Izslēgšanavienkāršinozīmējato,ka Savienības likumdevējsnevēlējāsregulētšojautājumu Savienības līmenī.Tastadnozīmētu,kaminētānormatīvā telpapaliekneizmantotaunarnosacījumu,kadalībvalstisievērosavus vispārējos Savienības tiesību aktu noteiktos pienākumus,tāsvarizdot tiesību aktus attiecībāuz mutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiem.Šādāgadījumāarhitekts faktiskinolēmisatstātārpussavasmājas šo telpu,kosaucpar “mutaģenēzi”.

118. Uzskatu,kapareiza irmutaģenēzes atbrīvojuma otrāizpratne.

119. Pirmkārt,kājauiepriekšpaskaidrots,ĢMO direktīvā navskaidra gramatiskavaivēsturiskaatbalstaierosinājumam,kamutaģenēzesatbrīvojumstikaieviestsīpašitāpēc,ka Savienības likumdevējsnonācapie stingra secinājuma,kavisimutaģenēzespaņēmieniirdroši (36).Tādējādišajā ziņā nav izsekojama nekāda precīzi formulēta leģislatīvāvērtējuma veikšana.

120. Otrkārt,abstraktākāaspektā,kāpamatotinorādījaEiropasParlamentstiesassēdē,diez vai varētupieņemt,kasaprātīgslikumdevējsen blocun attiecībā uz nākotni kādreizgribētu paziņot, kakautkasirdrošslīdztādaipakāpei,katas vispār navjāregulē –vai nu Savienības līmenī,vaidalībvalstslīmenī.

121. Treškārt,tiesassēdēPadomeapstiprināja,ka,ciktāl to varētu izsecināt,ņemotvērānošālaikapieejamo fragmentārorakstiskodokumentāciju,Padomei(likumdošanasprocesā iesaistītajai struktūrai,kas faktiski iekļāvatekstā mutaģenēzesatbrīvojumu (37))nebija nodomanorādīt,kavisimutaģenēzespaņēmieniirdroši.

122. Visbeidzot,drīzāk ar papildupiebildi,betpilnībāatbilstošiaprakstītajaidinamiskajaipieejaijuridiskajaiinterpretācijai (38),varētuarīpiebilst,kaaizliegumsdalībvalstīmpieņemt tiesību aktus,pamatojotiesuzneapstrīdamupieņēmumuparmutaģenēzes drošību,nedaudzneatbilstujaunākajiemnotikumiemsaistībāarĢMO likumdošanu Eiropas Savienībā.Mūsdienās ar Direktīvu(ES) 2015/412 (39) faktiski ir atļautsdalībvalstīmaizliegt tādu produktuizplatīšanu un laišanutirgū,uzkuriemattiecasĢMO direktīva. Ar to šķietnorādīts uzatsevišķukompetenčuatkārtotu nacionalizācijuĢMOjomā.Šādāziņādiezganpārsteidzoša būtu mutaģenēzesizslēgšana notendences,kasattiecasuzĢMOkopumā.

123. Ņemot to vērāuzskatu,kadalībvalstīmirkompetenceregulēt mutaģenēzes ceļā iegūtus organismus,jatāsizpildasavusvispārējos Savienības tiesībuaktosnoteiktospienākumus kas izriet gan no sekundāro tiesību aktu,ganprimārotiesībuaktunoteikumiem,piemēram,LESD34. un36. panta.

124. Tāpēc ierosinu uz trešo jautājumu atbildēt šādi: Direktīva 2001/18 neliedz dalībvalstīm veikt pasākumus mutaģenēzes reglamentēšanai ar nosacījumu, ka tās, šādi rīkojoties, ievēro no Savienības tiesībām izrietošos noteicošos pienākumus.

C.      Par ceturto jautājumu

125. Ceturtaisjautājumsattiecasuzmutaģenēzes atbrīvojuma no ĢMOdirektīvas piemērošanas jomas spēkā esamību.Tāpamatāirpieņēmums,ka,japiesardzībasprincipunevarefektīviizmantot,laiinterpretētumutaģenēzesatbrīvojumutādējādi, ka tas neapšaubāmi irsaderīgsarpiesardzībasprincipu,šopašuprincipu tad varētuizmantot,laiapstrīdētudirektīvasspēkāesamībuattiecībāuzatbrīvojumapiemērošanasjomu.

126. Lūgumāsniegtprejudiciālunolēmumuiesniedzējtiesaizšķirmutaģenēzes paņēmienusatkarībānotā,vaitieir bijuši pirms vaipēcĢMOdirektīvaspieņemšanas.Parpaņēmieniem pirms ĢMOdirektīvaspieņemšanas iesniedzējtiesauzskata,kavarētunoraidīt pamatu, ar kuru apgalvots, kaĢMOdirektīvānav ievērotspiesardzībasprincips tāspieņemšanasdatumā,jotradicionālāsnejaušāsmutaģenēzesmetodestikaizmantotasvairākusgadudesmitus,neradotidentificētusriskusvideivaiveselībai.Parpaņēmieniem pēc ĢMOdirektīvaspieņemšanasiesniedzējtiesaatzīmē,kakopšdirektīvaspieņemšanas ir iegūtas jaunas pret herbicīdiem izturīgas šķirnes, izmantojot in vitro nejaušās mutaģenēzes paņēmienus un virzītās mutaģenēzes paņēmienus. Jaunu paņēmienu izstrāde ļauj palielinātģenētiskāmantojumaizmaiņu radīšanas ātrumu, kasnav samērojams ar izmaiņām, kurasvarētunotiktdabiskivainejauši.

127. Iesniedzējtiesauzskata,kapašlaiknavzinātniskasnoteiktībasattiecībāuzjaunupaņēmienuietekmiuniespējamorisku,kasvarrastiesattiecībāuzvidiuncilvēkuundzīvniekuveselību.Nebijanekādariskanovērtējumapirmsnetransgēno šķirņutirdzniecības, nebija arīuzraudzības unizsekojamības pēclaišanastirgū.Vienīgienovērtējumiattiecībāuz pret herbicīdiemizturīgāmšķirnēmirveiktisaistībāartirdzniecībasatļaujasprocedūru.

128. Iesniedzējtiesaarīapgalvoja,ka,ņemotvērānovērtējumaunuzraudzības trūkumu,varbūtriski,korada izmantotā ģenētiskāsmodifikācijaspaņēmienavai iespējami iegūstamā auga īpatnību neparedzētaietekmeuzgenomu. Minētieriskiirsaistītiarpretherbicīdiemizturīguģenētiskimodificētušķirņu audzēšanas ietekmiuzvidiuncilvēkuundzīvniekuveselību.Tiedaļējiirlīdzīgi riskiem,kasvarēturasties no transģenēzē radītajāmsēklām.Tā kāgenoma tiešā modifikācija ļauj iegūt tādu pašu rezultātu kā sveša gēna ievadīšana,kaitējuma risku varētu radīt šādi iegūtā auga īpašības.

129. Tādējādi, ņemot vērā ar jauniemmutaģenēzespaņēmieniem iegūtu jaunuaugušķirņu parādīšanosunto,kanaviespējamsdrošinoteikt no tās izrietošo riskupastāvēšanu un to apmēru,ĢMOdirektīvasspēkā esamībuvarētuapšaubīt,pamatojotiesuzpiesardzībasprincipu – ciktāl turpinapastāvētfaktiskakaitējumariska iespējamība,jaminētie riskiiestājas.

130. Vispirms ir jāuzsver,ka,laigansākumāvar būtzināmasšaubaspardažiemiesniedzējtiesas apgalvojumiem,Tiesasuzdevumsnav iesaistītiesdiskusijā par faktiem.Tomērvēlosaprakstītvienunogalvenajiemelementiem,kasšķietamicauraužiesniedzējtiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu (kāarī šajā ziņāprasītājuapsvērumus).Domājams,ka,ņemotvērāmutaģenēzes ceļā iegūtu organismuvērtējumaunuzraudzības trūkumu,pastāvrisks,kavajadzētuizmantotpiesardzībasprincipu.Citiemvārdiemsakot, tiek apgalvots, ka uzraudzībastrūkumskopāarpārliecinošuzinātniskodatu trūkumu par pierādījumiem, kamutaģenēzes ceļā iegūtiorganismiirdroši, ir pielīdzināmspiesardzībasprincipapārkāpumam,iespējams,pamatojotĢMOdirektīvas 2. un3. panta,kāarī tās I A unI B pielikuma atcelšanu.

1.      Kritērijs spēkā esamības pārbaudei: “Iesaldēts Nr. 2”?

131. Pirmstiek veiktsfaktiskāsspēkā esamības novērtējums konkrētajālietā,vajadzētuprecizēt laikafaktoru,kasattiecas uz minētonovērtējumu.TiesaiirlūgtsnovērtētĢMOdirektīvas2. un3. panta,kopāar tās I A unI B pielikumu,spēkāesamībupašreizējosapstākļos,tasir,ņemotvērājaunākos sasniegumussaistībāarmutaģenēzi.

132. Tomēr saskaņā ar iedibināto judikatūru sekundārātiesībuaktaspēkāesamības vērtējums principātiekveikts,ņemotvērāfaktusunapstākļus,kaspastāvējabrīdī,kadšistiesībuaktstikapieņemts.Novērtējums,ņemotvērāfaktusunapstākļus,kādipastāvējavēlāk, ir izņēmuma gadījums (40).

133. Domāju,kašisapgalvojums, uz ko atsaucas KomisijaunPadomešajātiesvedībā,irjāuzlabosaistībāar apstrīdētā pasākumaveiduunapstrīdēšanas pamatojumu.

134. Ņemotvērāapstrīdētā Savienības pasākumaveidu,iriespējamaatšķirīgapieejaattiecībāuzindividuālopasākumu(administratīvolēmumu)unlikumdošanaspasākumu novērtējumu.Pirmiepēcsava raksturairdrīzākretrospektīvi:tienosaka konkrēta personu kopumatiesībasunpienākumusattiecībāuzkonkrētu brīdi laikā.Šādatiesībuunpienākumunoteikšana noteikti būs būtiska arīnākotnē.Taču patiesi izšķiroši minētālēmumapieņemšanaibijafaktiskieuntiesiskie apstākļitāpieņemšanaslaikā.Turpretīpatiesilikumdošanaspasākumipēcsava raksturairdiezganperspektīvi:tomērķisirregulētnenoteiktusituāciju skaitu, kas radīsiesnākotnē.Attiecībāuzlikumdošanaspasākumiem svarīgāka irsociālāsunfaktiskāsrealitātes turpmākāattīstība (41).

135. Tassaistīts ar apstrīdēšanas pamatojumu,kasirīpašibūtisksattiecībāuzlikumdošanaspasākumiem.Šajā lietā ir skaidri redzams,kašispamatojumsvarētubūtsaistītsar:1) faktiemvaiapsvērumiem,ko Savienības likumdevējamvajadzētuņemtvērā tiesību akta pieņemšanaslaikā;un/vai2) tiem faktiemvaiapsvērumiem,kasradāspēcšālaika.

136. Šīgalvenokārtirotrā veida apstrīdēšana.Šādaveidaapstrīdēšanā,protams, netiek apgalvots,ka Savienības likumdevējambūtu jābūtgaišredzīgamun jau 2001. gadā jāparedznākotne.Attiecībāuz2001. gadā veikto likumdošanas izvēli kā pārbaudes kritērijs, protams, paliek faktiskie un tiesiskie apstākļi 2001. gadā.

137. Apstrīdēšanas pamatojumamirnedaudz atšķirīgaīpašība:faktiski tiek norādīts,ka Savienības likumdevējspēcpasākumapieņemšanasnereaģēja uzjaununozīmīguzinātnesuntehnikasattīstību, izmantojot grozījumusvaicitaskorekcijas.Tomēr,ņemot vērā šāduapgalvojumu, tiek vēlreizapstiprināta standartaformula,kasekundārātiesībuaktaspēkā esamībasnovērtējums “principā tiekīstenots,ņemotvērāfaktusunapstākļus,kādipastāvējabrīdī,kadšisaktstikapieņemts”, un jebkādaivēlākaiattīstībaivairs nebūtu nozīmes jautājumāpar Savienības tiesībuaktaspēkā esamību.

138. Nedomāju,kašādapieejabūtupareiza.Loģiski, ka tiesību dinamismsirjāpamato divējādi:jatehniskaivaisociālaiattīstībaiirļauts veicināt nenoteiktujēdzienu un kategoriju interpretāciju (42),tadtiempašiemfaktoriemir jābūt būtiskiem saistībā arsekojošuspēkā esamībaspārskatīšanutiesā.

139. Manuprāt,likumdošanai irkonstitucionālspienākums būtbūtiskai, proti, tai jāatbilst tehniskajāmunsociālajām vajadzībām,un tā irjāatjaunina,jatasirnepieciešams,ņemotvērājaunākāsizmaiņas.Kājauskaidrinorādījaģenerāladvokāts Ž. Mišo[JMischo] (43)un kā atspoguļotsatšķirīgākontekstā arī citur (44),likumdevējamirpienākums pastāvīgi nodrošinātpamatoturegulējumaatjaunināšanu.Tasne vienmērpiešķirtās kompetences tiesiskajākārtībānozīmē pienākumuizdottiesībuaktus,pienākumu ietvert jaunupamatojumu.Bet tomēr irpienākumsrūpētiesparjauietvertopamatojumu (45).

140. Tādējādišādasspēkāesamības apstrīdēšanasprecīzssatursnav “kautkā neņemšanavērāsākotnējāinstrumentapieņemšanas brīdī”,betfaktiski“šīinstrumentapastāvīga neatjaunināšanapēctam”. No šādaspienākuma neizpildīšanas ārkārtējostehniskāsvaisociālās nereaģēšanasgadījumosvar izrietētīpašulikumdošanasnormu iespējamaatzīšanaparspēkāneesošāmbezdarbības, tas ir, to negrozīšanasdēļ.Vēlosuzsvērtīpašiārkārtējošādapasākuma raksturu,kovarētuizskatīttikainepārprotamasun īpašas neatbilstības gadījumāstarp izmaiņām realitātēunfaktiskinovecojušolikumdošanu.

141. Manuprāt, likumdevējamirvispārīgs atjaunināšanas pienākums.Tamtomērnavvienādsspēksvisāsiespējamāsregulējuma jomās.Piesardzībasprincipaīpašānozīmeunvērtībair tāda,katajāsjomāsunjautājumos,uzkuriemattiecasšisprincips,minētaispienākumskļūst būtiskāks.Sensitīvajāsjomās,uzkurāmattiecasminētaisprincips, vajadzīga papildupiesardzībaunmodrība,kasizskaidronepieciešamībulikumdevējam regulāri tās pārskatītun veikt atjaunināšanu.

142. Tāpēc,atbildotuzPadomesunKomisijas izteiktajiem viedokļiem,nepiekrītuapsvērumam,ka Savienības pasākumaspēkāesamība,vismazattiecībāuziespējamipiemērojamiemvispārējaraksturatiesībuaktiem,irjāvērtētikaiattiecībāuzfaktiemunzināšanām situācijā,kas pastāvēja šītiesībuaktapieņemšanas laikā.Jaspēkāesamības apstrīdēšanas pamatojumsir to faktuvaizināšanu neņemšanavērā,kasjau bija zināmi šītiesībuaktapieņemšanas laikā, tad minētānovērtējuma momentuzņēmums,protams, tiek “iesaldēts” šādā veidā. Tomēr ir vēl cits pamatojums iespējamai spēkā esamības apstrīdēšanai,kuruizklāstījušajāsadaļā.Pēcdefinīcijas,tas ir vērsts uz pašreizējiemapstākļiem:pārskatīšanatiesā attiecībā uz pienākumapamatoti atjaunināt tiesībuaktus ievērošanu,īpašikoncentrējotiesuzpiesardzībasprincipu,kasneizbēgaminozīmē,kašādapārskatīšananotiekex post.

2.      Par konkrēto lietu

143. Šajālietāneredzunekādupamatojumu,kasizrietnovispārējālikumdošanas atjaunināšanas pienākuma, kuru šajāgadījumāpastiprinapiesardzībasprincips,kasvarētuietekmēt gan ĢMOdirektīvas 3. panta 1. punktā, gan tāsI B pielikumā paredzētā mutaģenēzes atbrīvojuma spēkāesamību.

144. Pirmkārt, Savienības likumdevējam,protams,nevarpārmestrīcībasbrīvības neizmantošanuĢMOjomāvai nu kopumā,vaiīpašiattiecībāuzmutaģenēzesatbrīvojumu.ĢMOdirektīvaunregulējumsšajājomātiešāmir regulāriticisapspriestsunatjaunināts.Netikaipati2001. gadaĢMO direktīvairiepriekšējāsDirektīvas 90/220grozījumurezultāts –tajā vēlreiz tikaizdarītigrozījumi2008. gadā (46).Līdz2015. gadam šīsistēmavēlreiz tika mainīta,atļaujotdalībvalstīmaizliegtĢMOaudzēšanusavāteritorijāvairāku dažādu iemesludēļ (47).TurklātpašāĢMO direktīvāparedzēta tās pielāgošana, pieprasottehniskāprogresa dēļ pielāgotvairākuspielikumus27. pantam,lai gan ne I A vaiI B pielikumu.

145. Mutaģenēzesatbrīvojums arī irregulāri mainīts,piemēram,2001. gadā, kad I B pielikumaiebildumstikasašaurināts,papildinot ar nosacījumu,kamutaģenēzei tiek piemērots atbrīvojumstikaitad,ja tā nav saistīta ar tādu rekombinētu nukleīnskābju molekulu vai ĢMO lietošanu, kuri atšķiras no tiem, kas radīti ar vienu vai vairākiem I B pielikuma sarakstā iekļautajiem paņēmieniem (48).Tādējādi,protams,nevarapgalvot,ka Savienības likumdevējsnavatjauninājisattiecīgostiesībuaktus.

146. Otrkārt, ja runā parpiesardzībasprincipa izmantošanu attiecībā uzTiesā norādītajiemelementiem,šķiet,izskatāmajā lietā irsamērāierobežotaszināšanasparkonkrētoriskuveselībaivaividei.

147. Varētuatgādināt (49),kaTiesajauirskaidrinorādījusi,kaaizsardzībaspasākumus“nevar pamatot ar tīri hipotētisku riska tuvošanos, kas balstīta uz zinātniski vēl nepārbaudītiem tīriem pieņēmumiem. Tieši otrādi – šādi aizsardzības pasākumi, neraugoties uz to pagaidu raksturu un pat ja tie ir preventīva rakstura, var tikt noteikti tikai tad, ja tie ir pamatoti ar risku novērtējumu, kas ir pēc iespējas pilnīgāks attiecībā uz atsevišķā gadījuma īpašajiem apstākļiem un kas norāda, ka šie pasākumi ir nepieciešami” (50).

148. NoTiesasjudikatūrasizriet,ka saskaņā arpiesardzībasprincipu “risku nenoteiktība”nenozīmētikaivispārīgasaizdomas.Irjāidentificē konkrētiriski cilvēku veselībai un videi,kopamatonoteiktsminimālais daudzums nopietnuunneatkarīguzinātniskopētījumu.Nepietiek ar bailēmnoriskavairiskadraudiem.

149. ŠajāziņāTiesasuzdevumamirierobežots raksturs.Tai noteiktinav jāsalīdzinaun jāizvērtē zinātniskiargumenti.TasirSavienības likumdevējavaiizpildvaras uzdevums.Atzīstotunievērojotdažādussatraucošus jautājumus un bažas, koradaplašākāĢMO problēma,manuprāt, Tiesai uzrādītajos dokumentos ne tuvu netiekpierādītanepārprotamaneatbilstībastarppiemērojamajiemtiesībuaktiemunzinātnesatziņām,kurasiepriekš aprakstītajos ārkārtējosscenārijos varētu izraisītTiesasiejaukšanos (51).

150. Treškārt,kāizrietnoatbildesuztrešojautājumu (52),noĢMOdirektīvas izrietošie pienākumineattiecas uz(dažuveidu)mutaģenēzi.Mutaģenēzes atbrīvojumstomērneliedzdalībvalstīmveiktpasākumus,kasreglamentē minētoapakšnozari.A fortioridalībvalstis varveikt pagaiduaizsardzībaspasākumus,pamatojotiesuzpiesardzībasprincipuvainoteikumiem par to saskaņāarvalststiesībuaktiem.

151. Šistrešaiselementsirļotisvarīgs –atšķirīgaatbildībaspakāpe pienākumāparedzētattiecīguslikumdošanasatjauninājumus,protams,pastāvēsjomās,kur Eiropas Savienība īstenosavukompetenci,pretstatā jomām,kurarī pašasdalībvalstisirtiesīgaspieņemttiesībuaktus.Pirmajāscenārijā nepārprotami būs šāds pienākums –ja tiek apgalvots, kakonkrētādarbība ir izņēmums,tad patiešām jārealizē minētādarbība,jatasirnepieciešams.Savukārt tāds patspienākumsbūsdaudzvājāksvaipatnepastāvēs,jakādapersona,kasseviuzskatapar ieinteresētu, tovardarītpati.

152. Šoiemesludēļ es ieteiktuTiesaiatbildēt tā,kaceturtāprejudiciālājautājumaizskatīšananavatklājusinevienu tādu faktoru,kasietekmētuĢMO direktīvas 2. un3. panta un tāsI A unI B pielikumaspēkāesamību.

D.      Par otro jautājumu

153. Arotrojautājumuiesniedzējtiesabūtībāvēlasnoskaidrot,vaiĢMOdirektīvas3. panta 1. punktāun tās I B pielikumānoteiktais atbrīvojums ir piemērojamsarīsaistībāarDirektīvu 2002/53.Minētā jautājuma iemeslsirtāds,kaDirektīvas 2002/534. panta 4. punktāiratsauceuzĢMO definīcijām, kasietvertas vienīgiDirektīvas 90/220(pašreizējāsĢMOdirektīvas priekšteces) 2. panta 1. un2. punktā,neatsaucotiesuzmutaģenēzesatbrīvojumu 3. panta 1. punktā.TurklātDirektīvā 2002/53navietvertsnekādsatbrīvojumsattiecībāuzpašu mutaģenēzi.

154. Uzskatu,kaDirektīva 2002/53irjāinterpretē,ņemotvērāĢMOdirektīvā ietverto mutaģenēzesatbrīvojumu tā,laiizslēgtunetiešuĢMOdirektīvaspiemērošanu mutaģenēzes ceļā iegūtām lauksaimniecībasaugusugušķirnēm. Pirms skaidroju,kāpēcDirektīva 2002/53irjāinterpretēatbilstošiĢMOdirektīvai, vispirmsnorādīšu uzrezultātiem,kasizrietētunoDirektīvas 2002/53tīri gramatiskas interpretācijas.

155. Direktīvā 2002/53 ir noteiktas uzlauksaimniecībasaugusugušķirnēm attiecināmas vispārējassaistības:pirmspieņemšanasiekļaušanaikopējālauksaimniecībasaugusugukatalogā tām irjāizietīpaša oficiālapārbaude.Tajāpašālaikā,kāizrietnoDirektīvas 2002/534. panta 4. punkta,minētajādirektīvā ir ietvertasīpašassaistībasattiecībāuz tām lauksaimniecībasaugusugušķirnēm,kurasirģenētiskimodificētas tādā nozīmē, kāda tā ir iepriekšējāsdirektīvas –Direktīvas 90/220 – 2. panta 1. un2. punktā.ItīpašiDirektīvas 2002/537. panta 4. punkta a) apakšpunktātiek pieprasīts,laividesriskanovērtējums būtulīdzvērtīgs Direktīvā 90/220 noteiktajam.

156. TomērDirektīvā 2002/53navpieminēts nekādsatbrīvojums, kasbūtuattiecināmsuzmutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiem.Tādēļprasītājiapgalvo,ka mutaģenēzes ceļā iegūtas šķirnesirģenētiskimodificētasšķirnessaskaņāarDirektīvu 2002/53un ka tāmsaskaņāar7. panta 4. punkta a) apakšpunktu veic “vides riska novērtējumu, kas ir līdzvērtīgs” ĢMOdirektīvā noteiktajam.

157. Prima faciepareizs irsecinājums,ko izdarījuši prasītāji,pamatojotiesuztekstu.Iepriekštikakonstatēts (53),kamutaģenēzes ceļā iegūti organismiĢMOdirektīvas 2. panta 2. punkta izpratnē varbūtĢMO,ja tieatbilstminētajā normā paziņotajiem materiālajiem kritērijiem.Tāpēcšiemorganismiem arī jāveicstingrāksriskanovērtējums, kas pieprasītsDirektīvas 2002/537. panta 4. punktā.

158. Tomērdiez vai irpieņemama šādatīrigramatiskaDirektīvas 2002/53 interpretācija.Tasradīssistēmiskisavāduiznākumu,ar ko noteiktipienākumi ĢMOdirektīvā(līdzīgaveidavidesriskanovērtējums) tiks netiešipiemērotiorganismiem,kuriiratbrīvotinojebkuriempienākumiem,kasizrietnopēdējās minētāsdirektīvas.

159. Tāpēcuzskatu,kaDirektīva 2002/53irjāinterpretē,ņemotvērāĢMOdirektīvu, tā,lai,neraugotiesuzto,kamutaģenēzes ceļā iegūti organismi ir ģenētiskimodificētasšķirnes,tietiekatbrīvotinokonkrētāmDirektīvā 2002/53 noteiktām saistībām.

160. Divisistēmiskiargumentiliecinapar labu šādaiDirektīvas 2002/53interpretācijaiatbilstošiĢMOdirektīvai.

161. Pirmkārt,Direktīvā 2002/53 jābūtiekšējai konsekvencei.Tādējādi4. panta 4. punkts ir jālasasaistībāaršīspašasdirektīvas7. panta 4. punkta a) apakšpunktu.Kā it īpaši apgalvojaFrancijasvaldība,būtunekonsekventipiemērottādapaša veida pienākumuattiecībāuzvidesriskanovērtējumuģenētiskimodificētāmšķirnēmsaskaņā arDirektīvu 2002/53, ievērojot to, ka tās no šā pienākuma irnepārprotami atbrīvotassaskaņāarĢMOdirektīvu.TāpēcmutaģenēzesatbrīvojumsbūtujāpiemēroarīsaistībāarDirektīvu 2002/53.

162. Otrkārt,vajadzētubūtarīārējaikonsekvenceistarpDirektīvu 2002/53unsekundārotiesībuinstrumentiem,kuriregulēĢMO.PretējiĢMOdirektīvaiuncitiemsekundārotiesībuinstrumentiem,no kuru tvēruma mutaģenēze ir īpašiizslēgta (54),Direktīva 2002/53neattiecas galvenokārt uzĢMO.Tajā ir reglamentētaslauksaimniecībasaugusugušķirneskopumā.Tās mērķisnoteiktinavpirmkārtreglamentētĢMO,bet tā skar tos tikaistarpcitu,laiuzsvērtutospecifikuunfaktu,katosregulēarīpašiemnoteikumiem,kasir noteicoši attiecībā pret vispārīgiemnoteikumiem.

163. Notāizriet,kaDirektīvu 2002/53nevaruzskatītparlexspecialisattiecībāpretĢMOdirektīvu.Drīzākirotrādi.Direktīva 2002/53irlexgeneralis, kas attiecināmauzveselulauksaimniecības augu sugu šķirņu kopumu,tostarpģenētiskimodificētāmšķirnēm.Diezvaibūtuiespējams,kaproduktiem, kuri ir atbrīvotinosaistībām,kasnoteiktasspecializētajāĢMO raksturīgajā likumdošanā,būtujāatbilstlīdzvērtīgāmmateriālajāmsaistībām,pamatojotiesuz Savienības tiesībuaktu,kasgalvenokārtnosaka tiesības citājomāuntikaistarp cituskarĢMO.

164. Tiešišīpašaiemesladēļnevajadzētuizdarītpārākradikālusecinājumunofakta,kaatšķirībānoaugstākminētajiemsekundārotiesībuinstrumentiem,kuriregulēĢMO,mutaģenēzes ceļā iegūti organismiDirektīvā 2002/53navīpašiizslēgtinoģenētiskimodificētušķirņudefinīcijas atbilstīgitās 4. panta 4. punktam.Turklāt minētajādirektīvānetiekreglamentētigalvenokārtĢMO.Tajāpirmkārtietvertivispārīgipārbaudes pienākumi,kuriattiecināmiarīuz mutaģenēzes ceļā iegūtiemorganismiem,nevis kā uz ģenētiskimodificētāmšķirnēm,betkā uz vienulauksaimniecībasaugusugušķirņu apakškopu.

165. Ņemotvērāiepriekšminēto,uzskatu,kaDirektīva 2002/53irjāinterpretē, ņemot vērā ĢMOdirektīvas tvērumu,un jāsecina,kaĢMOdirektīvā paredzētaisatbrīvojumsattiecināmsarīuzDirektīvu 2002/53.Tādējādi uz mutaģenēzes ceļā iegūtiemorganismiemattiecasDirektīvā 2002/53 paredzētie vispārējiepienākumi,kaspiemērojamivisaveidalauksaimniecībasaugusugušķirnēm, kurasjāiekļaujkopējākatalogā.Tomēr uz tiemneattiecasīpašipienākumi,kasnoteiktiģenētiskimodificētāmšķirnēm.

166. Nobeigumā būtujāpiebilst,itīpašiņemotvērāšajātiesvedībāatkārtoti izteiktosapgalvojumus,ka uz mutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiem neattiecasnekāda kontroleunuzraudzība.Varētuatgādināt,kānorādījaKomisija, ka uz mutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiem,pattiem,kasnavietvertiI B pielikumaiebildumāuntādējādinavregulētiar ĢMOdirektīvu,attiecīgāgadījumā var attiecinātpienākumus,kasizrietnocitiem Savienības sekundārotiesībuaktiem,piemēram, Savienības tiesībuaktiemparsēklām (55)vaitiesībuaktiemparpesticīdiem (56).Tādējādiirskaidrs,kapienākumi,kasizrietnovairākiemcitiem Savienības sekundārajiemtiesībuaktiem,varattiektiesarīuzmutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiem,papilduspienākumiem,kasizrietnoDirektīvas 2002/53.

167. TādēļiesakuTiesaiuzotroprejudiciālojautājumuatbildētšādi:Direktīva 2002/53irjāinterpretētādējādi,ka mutaģenēzes ceļā iegūtas šķirnes iratbrīvotasno tajā paredzētajāmīpašajāmsaistībām ģenētiskimodificētušķirņuiekļaušanaikopējālauksaimniecībasaugušķirņukatalogā.

V.      Secinājumi

168. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesaku Tiesai uz Conseil d’État (Valsts padome, Francija) prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

1)      Jamutaģenēzes ceļā iegūtiorganismi atbilstEiropasParlamentaunPadomesDirektīvas 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu2. panta 2. punktā noteiktajiem materiālajiemkritērijiem,tieirģenētiskimodificētiorganismiminētās direktīvas izpratnē;

Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punktā,lasot tosaistībāar tās I B pielikumu,paredzētaisatbrīvojumsattiecasuzvisiemarjebkurumutaģenēzes paņēmienu iegūtiem organismiem,neatkarīginotoizmantošanasminētāsdirektīvaspieņemšanas datumā,arnosacījumu,katienavsaistītiarrekombinētunukleīnskābjumolekulāmvaiģenētiskimodificētiemorganismiem,kuri atšķiras no tiem, kasradītiarvienuvaivairākāmI B pielikumāuzskaitītajāmmetodēm.

2)      PadomesDirektīva 2002/53/EK (2002. gada 13. jūnijs) par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo kataloguirjāinterpretētādējādi,ka mutaģenēzes ceļā iegūtas šķirnes iratbrīvotasno tajā paredzētajāmīpašajāmsaistībām ģenētiskimodificētušķirņuiekļaušanaikopējālauksaimniecībasaugušķirņukatalogā.

3)      Direktīva 2001/18 neliedz dalībvalstīm veikt pasākumus mutaģenēzes reglamentēšanai ar nosacījumu, ka tās, šādi rīkojoties, ievēro no Savienības tiesībām izrietošos noteicošos pienākumus.

4)      Ceturtāprejudiciālājautājumaizskatīšananavatklājusinevienu tādu faktoru,kasietekmētuDirektīvas 2001/18 2. un3. panta un tāsI A unI B pielikuma spēkāesamību.


1      Oriģinālvaloda – angļu.


2      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV 2001, L 106, 5. lpp.).


3      Padomes Direktīva 2002/53/EEK (2002. gada 13. jūnijs) par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (OV 2002, L 193, 1. lpp.).


4      Padomes Direktīva (1990. gada 23. aprīlis) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu dabā (OV 1990, L 117, 15. lpp.).


5      Réseau Semences Paysannes; les Amis de la Terre France; Collectif Vigilance OGM et Pesticides 16; VigilanceOG2M; CSFV 49; OGM dangers; Vigilance OGM 33 un Fédération Nature & Progrès.


6      Atspoguļots iepriekš šo secinājumu 22. punktā.


7      Iepriekšēju piemēru par citiem principiem saistībā ar Franciju skat. spriedumā, 2008. gada 16. decembris, Arcelor Atlantique et Lorraine u.c. (C‑127/07, EU:C:2008:728).


8      Tādējādi tā acīmredzot atbilst situācijai, kura aplūkota Tiesas spriedumā, 2010. gada 22. jūnijs, Melki un Abdeli (C‑188/10 un C‑189/10, EU:C:2010:363, 54.–56. punkts).


9      Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka “LESD 191. panta 2. punkta normās garantētā piesardzības principa piemērošanas joma nodrošina efektīvu konstitucionālā principa ievērošanu, uz kura pārkāpumu norāda prasītāji”.


10      I A pielikuma 1. daļā ir neizsmeļoši uzskaitītas trīs dažādas metodes, kuras visas ir kādā veidā saistītas ar ģenētiskā materiāla mākslīgu ievadīšanu nesējorganismā, izmantojot paņēmienus, kas nav sastopami dabā.


11      Šķiet, ka ODM sastāv no īsās DNS secības mutāciju ievadīšanas šūnās, kas šūnā izraisīs oligonukleotīda nesējšūnai identisku mutāciju.


12      SDN1 izmantoti dažādu veidu olbaltumi (cinka pirkstu nukleāzes, TALEN, CRISPR/Cas9), kas var saīsināt vai rediģēt DNS.


13      Detalizētu diskusiju par Eiropas Savienības tiesu judikatūru skat., piemēram, Ž.L. da Krušs Vilasa [Da Cruz Vilaça, J.L.],“The Precautionary Principle in EC Law”, no: EU Law and Integration: Twenty Years of Judicial Application of EU Law, Hart Publishing, 2014, 321.–354. lpp.


14      Saistībā ar GSE (govju sūkļveida encefalopātijas) uzliesmojumu skat. spriedumu, 1998. gada 5. maijs, National Farmers’ Union u.c. (C‑157/96, EU:C:1998:191, 63. punkts).


15      Skat., piemēram, ĢMO direktīvas 23. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (OV 1997, L 43, 1. lpp.), 12. pantu. Attiecībā uz pēdējā minētā raksturojumu kā īpašu piesardzības principa izteiksmi it īpaši skat. spriedumu, 2003. gada 9. septembris, Monsanto Agricoltura Italia u.c. (C‑236/01, EU:C:2003:431, 110. punkts).


16      Skat., piemēram, ĢMO direktīvas 8. un 20. pantu (un attiecībā uz tās priekšteci – spriedumu, 2000. gada 21. marts, Greenpeace France u.c. (C‑6/99, EU:C:2000:148, 44. punkts)), vai Padomes Direktīvas 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV 2000, L 169, 1. lpp.) 16. panta 3. punktu. Saistībā ar pēdējo minēto skat. spriedumu, 2016. gada 9. jūnijs, Pesce u.c. (C‑78/16 un C‑79/16, EU:C:2016:428).


17      Skat., piemēram, spriedumus, 2003. gada 23. septembris, Komisija/Dānija (C‑192/01, EU:C:2003:492, 42.–54. punkts); 2010. gada 28. janvāris, Komisija/Francija (C‑333/08, EU:C:2010:44, 85.–93. punkts), un 2017. gada 19. janvāris, Queisser Pharma (C‑282/15, EU:C:2017:26, 45.–47. punkts).


18      Skat., piemēram, spriedumus, 2004. gada 2. decembris, Komisija/Nīderlande (C‑41/02, EU:C:2004:762, 53. punkts); 2010. gada 28. janvāris, Komisija/Francija (C‑333/08, EU:C:2010:44, 92. punkts), un 2017. gada 19. janvāris, Queisser Pharma (C‑282/15, EU:C:2017:26, 56. punkts).


19      Skat., piemēram, spriedumus, 2011. gada 8. septembris, Monsanto u.c. (no C‑58/10 līdz C‑68/10, EU:C:2011:553, 77. punkts), un 2017. gada 13. septembris, Fidenato u.c. (C‑111/16, EU:C:2017:676, 51. punkts).


20      Skat., piemēram, spriedumus, 2004. gada 2. decembris, Komisija/Nīderlande (C‑41/02, EU:C:2004:762, 54. punkts); 2010. gada 28. janvāris, Komisija/Francija (C‑333/08, EU:C:2010:44, 93. punkts), un 2017. gada 19. janvāris, Queisser Pharma (C‑282/15, EU:C:2017:26, 57. punkts).


21      Salīdzinošai izpētei par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.), 7. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV 2003, L 268, 1. lpp.) 34. pantu skat., piemēram, manus secinājumus lietā Fidenato (C‑111/16, EU:C:2017:248).


22      Skat. arī manus secinājumus lietā Queisser Pharma (C‑282/15, EU:C:2016:589, 53.–54. punkts).


23      Skat. iepriekš šo secinājumu 43. punktu.


24      Skat. it īpaši Regulas Nr. 1829/2003 2. panta 5. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1946/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par ģenētiski modificētu organismu pārvietošanu pāri robežām (OV 2003, L 287, 1. lpp.) 3. panta 2. punktu.


25      Eiropas Parlaments un Padome ir iesnieguši apsvērumus tikai attiecībā uz jautājumu par ĢMO direktīvas spēkā esamību.


26      Direktīva 90/220.


27      Direktīvas 90/220 I B pielikums.


28      Šajā nozīmē skat., piemēram, spriedumus, 2009. gada 23. aprīlis, Komisija/Beļģija (C‑287/07, nav publicēts, EU:C:2009:245, 71.–80. punkts), un 2011. gada 27. oktobris, Komisija/Polija (C‑311/10, nav publicēts, EU:C:2011:702, 64. un 69. punkts).


29      Preambulas 17. apsvēruma saturs, gan ar nedaudz atšķirīgiem terminiem, ir redzams jau preambulas septītajā apsvērumā Komisijas sākotnējā priekšlikumā, kā rezultātā tika pieņemta Direktīva 90/220 (COM(88) 160, galīgā redakcija). Tomēr, cik zināms, mutaģenēzes atbrīvojumu minētās direktīvas galīgajā redakcijā iekļāva Padome, iespējams, arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ietekmē, kura pirmo reizi nāca klajā ar viedokli par mutaģenēzi un nepieciešamību piešķirt atbrīvojumu (skat. ECOSOC 1989. gada 30. janvāra atzinumu 89/C 23/15, OV C 23/45, 2.2.2. punkts).


30      Skat. vispārīgi iepriekš, šo secinājumu 48.–53. punktu un papildus 146.–148. punktu.


31      Vai un cik lielā apmērā tomēr interpretācijas problēmas (un neiespējamība nonākt pie apmierinošas interpretācijas saistībā ar attiecīgās normas gramatiskajiem ierobežojumiem) var pāriet spēkā esamības jautājumā, tiks apskatīts turpinājumā attiecībā uz ceturto jautājumu (šo secinājumu 130.–141. punktā).


32      Pēc analoģijas ar atbilstošas interpretācijas robežām skat., piemēram, spriedumus, 2008. gada 15. aprīlis, Impact (C‑268/06, EU:C:2008:223, 100. punkts), vai 2014. gada 15. janvāris, Association de médiation sociale (C‑176/12, EU:C:2014:2, 39. punkts).


33      Skat., piemēram, spriedumus, 2015. gada 6. oktobris, Târșia (C‑69/14, EU:C:2015:662, 12. punkts), un 2017. gada 27. jūnijs, Congregación de Escuelas Pías Provincia Betania (C‑74/16, EU:C:2017:496, 25. punkts).


34      Šajā nozīmē skat., piemēram, spriedumus, 1999. gada 25. marts, Komisija/Itālija (C‑112/97, EU:C:1999:168, 55.–58. punkts), un 2003. gada 8. maijs, ATRAL (C‑14/02, EU:C:2003:265, 44.–45. punkts).


35      Skat., piemēram, spriedumu, 2008. gada 16. decembris, Gysbrechts un Santurel Inter (C‑205/07, EU:C:2008:730, 34. un nākamie punkti). Vairāk netieši skat. arī spriedumu, 2013. gada 30. maijs, F. (C‑168/13 PPU, EU:C:2013:358).


36      Skat. iepriekš 90.–97. punktu. Skaidrības labad vēlos uzsvērt, ka šis paziņojums nekādā veidā nenozīmē to, ka Savienības likumdevējs neņēma vērā drošību vai zinātni, izstrādājot ĢMO direktīvu kā tādu. Šeit izteiktais apgalvojums ir daudz precīzāks un šaurāks, proti, ka šajā ziņā nav noteiktas un skaidras saiknes starp preambulas 17. apsvērumu un 3. panta 1. punktu un I B pielikumu.


37      Skat. iepriekš 29. zemsvītras piezīmi.


38      Skat. iepriekš 100. punktu.


39      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2015. gada 11. marts), ar ko Direktīvu 2001/18 groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu savā teritorijā (OV 2015, L 68, 1. lpp.).


40      “Par iespēju norādīt uz jauniem faktoriem, kas radušies pēc Kopienas pasākuma pieņemšanas, lai apstrīdētu šā pasākuma tiesiskumu, būtu jāatceras, ka jebkurā gadījumā pasākuma tiesiskums ir jānovērtē, pamatojoties uz faktisko un tiesisko situāciju, kas pastāvēja laikā, kad tas tika pieņemts” – skat. spriedumus, 1979. gada 7. februāris, Francija/Komisija (15/76 un 16/76, EU:C:1979:29, 7. punkts), un 2002. gada 22. oktobris, National Farmers’ Union (C‑241/01, EU:C:2002:604, 37. punkts). Tomēr “akta spēkā esamība var atsevišķos gadījumos tikt novērtēta atkarībā no jaunajiem faktiem, kas radušies pēc tā pieņemšanas” – skat. spriedumus, 1997. gada 17. jūlijs, SAM Schiffahrt un Stapf (C‑248/95 un C‑249/95, EU:C:1997:377, 47. punkts), un 2009. gada 1. oktobris, Gaz de France – Berliner Investissement (C‑247/08, EU:C:2009:600, 50. punkts).


41      2002. gada 22. oktobra spriedumā National Farmers’ Union (C‑241/01, EU:C:2002:604, 38. punkts) Tiesa tikai atzina iespēju iesniegt prasību par bezdarbību situācijā, kad Komisija nepieņēma jaunu administratīvu lēmumu saistībā ar GSE krīzes laikā veiktajiem ārkārtas pasākumiem. Tomēr vispārējās likumdošanas (iespējami nepieciešamā) neatjaunināšana ir pavisam cita situācija.


42      Skat. iepriekš 100. punktu.


43      Ģenerāladvokāta Ž. Mišosecinājumi lietāNational Farmers’ Union (C‑241/01, EU:C:2002:415,51. punkts), kuros norādīts,ka“juridiskajājomānekasnavnemainīgsun,itīpaši,kas ir pamatotsšodien,varbūtvairsnebūstādsrīt,līdzartokatralikumdevēja pienākumsir,pirmkārt,janepastāvīgi, tadvismazperiodiski pārbaudīt,vainoteikumi,kurustasirnoteicis,vēl arvienatbilstsabiedrībasvajadzībām,un,otrkārt,grozītvaipatatceltnoteikumus,kasvairsnavnekādipamatotiuntādējādivairsnavatbilstošijaunajākontekstā,kādātiem jābūt tiesiskāmsekām”.


44      Savos secinājumoslietāLidl(C‑134/15, EU:C:2016:169,90. punkts) es uzskatīju,ka,“manuprāt, Savienības iestādēm atsevišķās jomās esošā plašā rīcības brīvība nevar tikt saprasta kā “blanko čeks” bez termiņa ierobežojuma, kur pagātnes regulatīvās iespējas par tirgus organizāciju būtu jāuztver kā pastāvīgs un pietiekams pamatojums to nepārtrauktai piemērošanai ievērojami mainīgajam tirgum un sociālajiem kontekstiem. Likumdevējam – metaforiski izsakoties, ļoti līdzīgi mežzinim – regulāri ir jārūpējas par likumdošanas meža stāvokli. Viņam ir ne tikai jāstāda jauni koki, bet arī regulāri jāretina mežs un jāizcērt nokaltušie koki. Ja tas netiek darīts, tad lai viņš nebrīnās, ka kādam citam varētu būt pienākums iesaistīties”.


45      Šajā nozīmēskat.arīspriedumu,2006. gada 12. janvāris,AgrarproduktionStaebelow(C‑504/04, EU:C:2006:30, 40. punkts).


46      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/27/EK (2008. gada 11. marts), ar ko Direktīvu 2001/18 par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām (OV 2008,L 81,45. lpp.).


47      Direktīva 2015/412.


48      Skat.iepriekš81. un 82. punktu.


49      Kāizklāstītsiepriekš48.–53. punktā.


50      Skat.,piemēramspriedumus,2011. gada8. septembris,Monsanto u.c.(no C‑58/10 līdz C‑68/10, EU:C:2011:553, 77. punkts),un2017. gada13. septembris,Fidenato u.c.(C‑111/16, EU:C:2017:676, 51. punkts). Mans izcēlums.


51      Skat.arīiepriekš139.–142. punktu.


52      Skat.iepriekš108.–124. punktu.


53      Skat.iepriekš57.–67. punktu.


54      Skat. Regulas Nr. 1829/2003 2. panta 5. punktu un Regulas Nr. 1946/2003 3. panta 2. punktu.


55      Padomes Direktīva 98/95/EK (1998. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz iekšējā tirgus konsolidēšanu, ģenētiski modificētu augu šķirnēm un augu ģenētiskajiem resursiem groza Direktīvas 66/400/EEK, 66/401/EEK, 66/402/EEK, 66/403/EEK, 66/208/EEK, 70/457/EEK un 70/458/EEK par biešu sēklu, lopbarības augu sēklu, graudaugu sēklu, sēklas kartupeļu, eļļas augu un šķiedraugu sēklu, kā arī dārzeņu sēklu tirdzniecību un par kopējo lauksaimniecības augu šķirņu katalogu (OV 1999,L 25,1. lpp.).


56      EiropasParlamentaunPadomesRegula(EK)Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris),ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK(OV 2005,L 70,1. lpp.);EiropasParlamentaunPadomes Regula(EK)Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK(OV 2009,L 309,1. lpp.).