Language of document :

Prasība, kas celta 2017. gada 24. oktobrī – Marinvest un Porting/Komisija

(lieta T-728/17)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Marinvest d.o.o. (Izola-Isola, Slovēnija) un Porting d.o.o. (Izola-Isola) (pārstāvji – G. Cecovini Amigoni un L. Daniele, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 27. jūlija Lēmumu C(2017) 5049 final (State Aid SA.45220 (2016/FC) – Slovenia – Alleged aid in favor of Komunala Izola d.o.o.), kas Marinvest un Porting paziņots 2017. gada 16. augustā;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Eiropas Komisijas 2017. gada 27. jūlija Lēmumu C(2017) 5049 final (valsts atbalsts SA.45220 (2016/FC) – Slovēnija –Iespējamais atbalsts Komunala Izola d.o.o.), kas Marinvest un Porting paziņots 2017. gada 16. augustā.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots tiesību uz sacīkstes principā balstītu procesu pārkāpums, kas izriet no tā, ka apstrīdētajā lēmumā ir izmantoti pilnīgi jauni elementi, kurus Komisija nav norādījusi savā vēstulē ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā paredzēto pamattiesību uz labu pārvaldību pārkāpums, vispārējā sacīkstes principa un Regulas Nr. 2015/1589 24. panta 2. punkta pārkāpums;

ieviešot jauninājumu salīdzinājumā ar Regulas Nr. 659/1999 20. panta 2. punkta sākotnējo tekstu, Regulas Nr. 2015/1589 24. panta 2. punktā ieinteresētajām personām (kuras ir iesniegušas sūdzību) ir atzītas tiesības iesniegt apsvērumus jau sākotnējās izmeklēšanas posmā. 24. panta 2. punkts esot īpašs Hartas 41. pantā paredzēto pamattiesību uz labu pārvaldību un vispārējā sacīkstes principa piemērošanas gadījums.

šajā lietā esot būtiski pārkāptas Marinvest un Porting tiesības, kas ir garantētas 24. panta 2. punktā. Ir tiesa, ka Komisija ar 2017. gada 14. februāra vēstuli bija uzaicinājusi sūdzību iesniegušās personas iesniegt to apsvērumus un ka Marinvest un Porting bija pauduši savu nostāju par minētajā vēstulē ietverto sākotnējo vērtējumu. Tomēr Komisija galīgo apstrīdēto lēmumu pēc tam bija balstījusi uz elementiem, kuri 2017. gada 14. februāra vēstulē pat nebija tikuši minēti un par kuriem sūdzību iesniegušās personas nebija varējušas paust savu nostāju.

Ar otro pamatu tiek apgalvots tiesību uz sacīkstes principā balstītu procesu pārkāpums, kas izriet no tā, ka prasītājiem tika atteikta piekļuve lietas materiāliem un liegta iespēja tikt uzklausītiem pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, Hartas 41. pantā paredzēto pamattiesību uz labu pārvaldību pārkāpums, vispārējā sacīkstes principa un Regulas Nr. 2015/1589 24. panta 2. punkta pārkāpums, kā arī pamatojuma neesamība šajā lietā.

sūdzību iesniegušās personas bija lūgušas piekļuvi dokumentiem, kurus Komisijai bija iesniegušas Slovēnijas iestādes, un iespēju tikties ar Komisijas dienestiem, lai sniegtu visus vajadzīgos paskaidrojumus, it īpaši saistībā ar apstrīdēto pasākumu ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu, iepriekš nenosūtīdama pieprasītos dokumentos un netiekoties ar sūdzību iesniegušajām personām. Šādi rīkodamās, tā ir pārkāpusi Regulas Nr. 2015/1589 24. panta 2. punktu, interpretējot to atbilstoši Hartas 41. pantam un vispārējam sacīkstes principam;

sūdzību iesniegušo personu iespēja atbilstoši 24. panta 2. punktam iesniegt apsvērumus par Komisijas sākotnējo vērtējumu neizbēgami nozīmē to, ka tām ir tiesības piekļūt lietas materiāliem un lūgt Komisijai iespēju tikties. Šīs tiesības faktiski esot cieši saistītas ar šīm pašām pamattiesībām. Šajā lietā šo tiesību atteikums neesot ticis pamatots.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota kļūdaina valsts atbalsta jēdziena interpretācija saistībā ar prasību par pārrobežu tirdzniecībai nodarītajiem zaudējumiem, LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums, Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu pārkāpums, vispārējā tiesiskās paļāvības principa pārkāpums, kā arī pamatojuma neesamība šajā lietā.

saskaņā ar Tiesas judikatūru un Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta jēdzienu saņēmēja uzņēmuma salīdzinoši mērenais lielums a priori neizslēdz iespēju, ka tirdzniecība starp dalībvalstīm var būt ietekmēta. Publiska subsīdija, kas piešķirta uzņēmumam, kurš sniedz vienīgi vietējus vai reģionālus pakalpojumus un nesniedz nekādus pakalpojumus ārpus tā mītnes valsts, tomēr var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja šos pakalpojumus varētu sniegt citu dalībvalstu uzņēmumi (tostarp izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību) un ja šāda iespēja nav tikai tīri hipotētiska.

Komisija nekādi nav ņēmusi vērā, ka Marinvest un Porting pilnībā pieder Itālijā reģistrētai sabiedrībai Altan Prefabbricati. Minētā sabiedrība ir īstenojusi ievērojamus ieguldījumus Marina d’Isola izbūvē, kura šobrīd atbilstoši LESD 49. pantā paredzētajai uzņēmējdarbības brīvībai tiek pārvaldīta ar tās meitasuzņēmumu starpniecību.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota kļūdaina valsts atbalsta jēdziena interpretācija saistībā ar prasību par konkurencei un pārrobežu tirdzniecībai nodarītajiem zaudējumiem, faktu nepareiza atspoguļošana un sagrozīšana, kā arī pamatojuma neesamība šajā lietā.

apstrīdētajā lēmumā Komisija esot izslēgusi ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm esamību un būtībā galvenokārt ir uzskatījusi, ka Marina di Komunala Izola sniegtie pakalpojumi nav atbilstoši, lai piesaistītu potenciālos klientus prasītāju sniegtajiem pakalpojumiem.

–    Komisijas veiktais faktu atspoguļojums ir kļūdains. Papildus Marinvest un Porting tūristu ostai pastāv vēl cita struktūra, kuru pārvalda atbalsta saņēmējs uzņēmums (Komunala Izola), kurš sniedz analoģiskus pakalpojumus, potenciāli piedāvājot 505 laivu vietas, un kurš, tostarp itāļu valodā, tīmekļa vietnē piedāvā savus pakalpojumus visiem potenciālajiem interesentiem.

____________