Language of document : ECLI:EU:C:2018:478

Lieta C1/17

Petronas Lubricants Italy SpA

pret

Livio Guida

(Corte d’appello di Torino lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Regula (EK) Nr. 44/2001 – Jurisdikcija atsevišķu darba līgumu jomā – 20. panta 2. punkts – Darba devēja iesūdzēšana tās dalībvalsts tiesās, kurā ir viņa domicils – Darba devēja pretprasība – Tiesas, kurai ir jurisdikcija, noteikšana

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 21. jūnija spriedums

1.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Jurisdikcija atsevišķu darba līgumu jomā – Tiesības celt pretprasību – Pretprasība, kuras pamatā ir prasījums, ko darba devējs ir ieguvis pēc pamatprasības celšanas – Iekļaušana

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 20. panta 2. punkts)

2.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Jurisdikcija atsevišķu darba līgumu jomā – Tiesības celt pretprasību – Nosacījums – Pretprasības un pamatprasības kopēja izcelsme, kuras pamatā ir līgumiskas attiecības vai faktiskie apstākļi

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 20. panta 2. punkts)

1.      Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 20. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā ar šo normu darba devējam ir piešķirtas tiesības tiesā, kas likumīgā kārtībā izskata darbinieka celtu pamatprasību, celt pretprasību, kuras pamatā ir prasījuma cesijas līgums, ko darba devējs ar sākotnējo kreditoru ir noslēguši tikai pēc minētās pamatprasības celšanas

Attiecībā uz pretprasībām Regulas Nr. 44/2001 6. panta 3. punktā paredzētā norma ir ietverta minētās regulas 20. panta 2. punktā (spriedums, 2008. gada 22. maijs, Glaxosmithkline un Laboratoires Glaxosmithkline, C‑462/06, EU:C:2008:299, 22. punkts). Tādējādi jau no Regulas Nr. 44/2001 20. panta 2. punkta formulējuma vien izriet, ka darbinieka tiesības uz aizsardzību ar jurisdikcijas normām, kas ir labvēlīgākas darbinieka interesēm, neietekmē tiesības celt pretprasību tiesā, kurā ir celta pamatprasība. No tā izriet, ka, kamēr vien tiek ievērotas darbinieka tiesības izvēlēties tiesu, kurai ir jurisdikcija izskatīt viņa prasību, mērķis nodrošināt šim darbiniekam lielāku labvēlību ir sasniegts un Regulas Nr. 44/2001 20. panta 2. punkta izpratnē nav jāierobežo iespēja izskatīt šo prasību kopā ar pretprasību.

Visbeidzot, ņemot vērā, ka tiesa, kurā darbinieks ir cēlis pamatprasību, darba devējam iepriekš nebija zināma, par būtisku nevar tikt uzskatīts fakts, ka darba devējs prasījumu, uz kuru ir balstīta pretprasība, ir ieguvis tikai pēc vēršanās šajā tiesā.

(skat. 26.–28., 33., 34. punktu un rezolutīvo daļu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 29. un 30. punktu)