Language of document : ECLI:EU:T:2018:219

Apvienotās lietas no T133/16 līdz T136/16

Caisse régionale de crédit agricole mutuel Alpes Provence u.c.

pret

Eiropas Centrālo banku

Ekonomikas un monetārā politika – Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība – Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 3. punkts – Persona, kas faktiski vada kredītiestādes darījumdarbību – Direktīvas 2013/36/ES 13. panta 1. punkts un code monétaire et financier français L. 511‑13. panta otrā daļa – Kredītiestādes vadības struktūras kā uzraudzības veicējas priekšsēdētāja amata un izpilddirektora amata tajā pašā iestādē apvienošanas aizlieguma princips – Direktīvas 2013/36 88. panta 1. punkta e) apakšpunkts un code monétaire et financier français L. 511‑58. pants

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas spriedums (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 24. aprīlī

1.      Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu nozares uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība – Kredītiestādes vadības struktūras priekšsēdētāja amata un šīs iestādes izpilddirektora amata apvienošana – Eiropas Centrālās bankas atļaujas atteikums – Pārbaude tiesā – Tvērums

(Padomes Regulas Nr. 1024/2013 4. panta 3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36 13. panta 1. punkts)

2.      Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Gramatiskā, sistēmiskā, vēsturiskā un teleoloģiskā interpretācija

3.      Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu nozares uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība – Vismaz divu personu, kuras faktiski vada kredītiestādes darījumdarbību, nepieciešamība – Jēdziens

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36 13. panta 1. punkts)

4.      Valsts tiesības – Interpretācija – Attiecīgās dalībvalsts tiesu veiktās interpretācijas ņemšana vērā – Valsts tiesas sprieduma, kas taisīts pēc Savienības tiesā apstrīdētā lēmuma, ņemšana vērā – Pieļaujamība

1.      Attiecībā uz lēmumu par kredītiestādes valdes priekšsēdētāja iecelšanu šīs iestādes faktiskā vadītāja amatā Eiropas Centrālajai bankai, pamatojoties uz Padomes Regulas Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, 4. panta 3. punktu, ir jāpiemēro ne vien Direktīvas 2013/36 par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību 13. panta 1. punkts, bet arī valsts tiesību normas, ar kurām tā ir transponēta.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1024/2013 4. panta 3. punktu, lai veiktu ar šo regulu uzticētos uzdevumus un ar mērķi nodrošināt augstus uzraudzības standartus, Banka piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus, un gadījumos, kad Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, kas transponē šīs direktīvas. Līdz ar to minētās regulas 4. panta 3. punkts noteikti nozīmē, ka Savienības tiesa izvērtē to lēmumu tiesiskumu, ar kuriem ir noraidīta valdes priekšsēdētāja apstiprināšana arī faktiskā kredītiestādes vadītāja amatā, ņemot vērā gan Direktīvas 2013/36 13. panta 1. punktu, gan attiecīgā valsts tiesību akta atbilstošo normu.

(skat. 47.–49. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 54. un 55. punktu)

3.      No Direktīvas 2013/36 par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, 13. panta 1. punkta gramatiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās un kontekstuālās interpretācijas izriet, ka frāze “divas personas [, kas] faktiski vada iestādes darījumdarbību” attiecas uz vadības struktūras locekļiem, kuri veido arī kredītiestādes augstāko vadību.

No tā noteikti izriet, ka Direktīvas 2013/36 sistēmā mērķis saistībā ar kredītiestāžu labu pārvaldību pieprasa efektīvu augstākās vadības pārraudzību, ko īsteno vadības struktūras locekļi, kuriem nav izpildfunkciju, un kas nozīmē pilnvaru līdzsvaru vadības struktūrā. Tomēr ir jākonstatē, ka šādas pārraudzības efektivitāte varētu tikt apdraudēta gadījumā, ja vadības struktūras kā uzraudzības veicējas priekšsēdētājs, vienlaikus pildot izpilddirektora pienākumus, būtu atbildīgs arī par kredītiestādes darījumdarbības faktisko vadību.

(skat. 79. un 83. punktu)

4.      Valsts normatīvo vai administratīvo tiesību normu piemērojamība ir jāvērtē, ņemot vērā valstu tiesu sniegto interpretāciju. Šajā ziņā apstāklis, ka valsts tiesas spriedums ir vēlāks nekā Savienības tiesā apstrīdētie lēmumi, neliedz to ņemt vērā, lai interpretētu attiecīgo valsts tiesību normu, jo prasītājam ir bijusi iespēja iesniegt Savienības tiesā savus apsvērumus.

(skat. 84. un 87. punktu)