Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 13. jūlijā Changmao Biochemical Engineering Co. Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 3. maija spriedumu lietā T-431/12: Distillerie Bonollo u.c./ Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-461/18 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Changmao Biochemical Engineering Co. Ltd (pārstāvis: K. Adamantopoulos, P. Billiet, advokāti)

piedaloties: Distillerie Bonollo SpA, Industria Chimica Valenzana (ICV) SpA, Distillerie Mazzari SpA, Caviro Distillerie Srl, Comercial Química Sarasa, SL, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

pilnībā atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 3. maija spriedumu lietā T-431/12; un

piespriest prasītājiem Vispārējā tiesā atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas tiesvedībā, kā arī tiesvedībā Vispārējā tiesā lietā T-431/12.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu pamatu. Līdz ar to pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 1 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, atbilstoši kurai tika pieņemta Regula Nr. 626/2012 2 (turpmāk tekstā – “Pamatregula”), 11. panta 9. punkts neļauj ES iestādēm, veicot daļēju starpposma antidempinga pasākumu pārskatīšanu, dempinga starpības aprēķinā izmantot preces, uz kuru attiecas dempings, normālo vērtību, ja sākotnējās antidempinga izmeklēšanas laikā ES iestādes tā vietā šim nolūkam ir izmantojusi faktiskā iekšzemes pārdošanas apjoma datus.

Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka normālās vērtības aprēķins nav citādāka metode nekā normālās vērtības noteikšana, izmantojot faktiskos iekšzemes pārdošanas apjoma datus, jo to mērķis ir vislabāk noteikt normālo vērtību, ņemot vērā īpašās katras lietas pazīmes, un izmaksu/cenas datus ilgā laikā. Patiešām, Pamatregulas 2. panta 1.–6. punktā ir noteikti konkrēti apstākļi, kas katrā lietā attaisno saliktās normālās vērtības, nevis faktiskā iekšzemes pārdošanas apjoma datu izmantošanu dempinga starpības aprēķinā. Ierobežojot ES iestāžu novērtējuma brīvību izmantot normālo vērtību daļējā starpposma pārskatīšanā, ja tās šai pašā nolūkā iepriekšējās izmeklēšanās ir izmantojušas faktiskos iekšzemes pārdošanas apjoma datus, ES iestādēm tiek liegta iespēja izmantot dažādās alternatīvas, kas ir norādītas Pamatregulas 2. pantā. Ņemot vērā būtiskās izmaksu atšķirības starp dabiski vai sintētiski ražoto vīnskābi, analoģiskas normālās vērtības noteikšana Argentīnā saskaņā ar Regulu Nr. 626/2012 vislabāk atspoguļo to, ka analoģisks Argentīnas vīnskābes ražotājs izmanto dabisko metodi, kas materiāli ir dārgāka nekā apelācijas sūdzības iesniedzējas izmantotā sintētiskā metode.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja sava apelācijas pamata pamatojumam apgalvo, ka sākotnējā antidempinga izmeklēšanā tika identificētas divas eksportētāju kategorijas: eksportētāji, kas sadarbojās, tādi kā apelācijas sūdzības iesniedzēja, kuriem tika piešķirts tirgus ekonomikas režīms (“TEK”) atbilstoši Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam; un tādi ražotāji, kas nesadarbojās un kuriem netika piešķirts TEK, un attiecībā uz kuriem ES iestādes izmantoja “vislabāko pieejamo informāciju” atbilstoši Pamatregulas 18. pantam. Daļējas starpposma pārskatīšanas laikā, kuras rezultātā tika pieņemta Regula Nr. 626/2012, ražotājiem, kas sadarbojās, tādiem kā apelācijas sūdzības iesniedzēja, ES iestādes atteica TEK un to normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, kā atsauci izmantojot Argentīnu, kuru Komisija izvēlējās par analogo valsti. Šādas eksportētāju kategorijas nebija sākotnējās izmeklēšanas laikā. Tādējādi, pat ja Pamatregulas 11. panta 9. punkts ir jāsaprot kā tāds, ka neļauj ES iestādēm daļējā starpposma pārskatīšanā izmantot salikto normālo vērtību, bet liek izmantot faktiskos iekšzemes pārdošanas apjoma datus, quod non tas tomēr neliedz ES iestādēm izmantot salikto normālo vērtību attiecībā uz jauno eksportētāju klasi, kas ir sadarbojušies, bet kuriem nav piešķirts TEK, un kas pirmo reizi parādījās daļējā starpposma pārskatīšanā.

Visbeidzot, vairāki konstatējumi pārsūdzētajā spriedumā ir pretrunā pastāvīgajai ES un PTO judikatūrai normālās vērtības noteikšanas jomā, kā arī godīgu cenu salīdzinājuma nodrošināšanas un eksportētāju tiesību uz aizstāvību ievērošanas jomā.

____________

1 OV 2009, L 343, 51. lpp.

2 Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 626/2012 (2012. gada 26. jūnijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 349/2012, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importam (OV 2012, L 182, 1. lpp.).