Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 13. jūlijā Mylène Troszczynski iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 16. maija spriedumu lietā T-626/16, Troszczynski/Parlaments

(Lieta C-462/18 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mylène Troszczynski (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 16. maija spriedumu lietā T-626/16;

Līdz ar to:

atcelt Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 23. jūnija lēmumu, kas pieņemts, piemērojot grozītā Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija Lēmuma 2009/C 159/01 “par Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem” 68. pantu, konstatējot parādu 56 554 euro apmērā;

atcelt paziņojumu par parādu Nr. 2016-888, kas paziņots 2016. gada 30. jūnijā un ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja ir informēta, ka attiecībā uz viņu ir konstatēts parāds saskaņā ar ģenerālsekretāra 2016. gada 23. jūnija lēmumu par “saistībā ar parlamentāro palīdzību nepamatoti samaksāto summu atgūšanu, piemērojot īstenošanas noteikumu 68. pantu un Finanšu regulas 78., 79. un 80. pantu”;

lemt par tiesībām uz apelācijas sūdzības iesniedzējai piešķiramo kompensācijas summu par morālo kaitējumu, kas izriet no nepamatotām apsūdzībām pirms jebkāda izmeklēšanas slēdziena paziņošanas, no viņas tēla aizskāruma un no apstrīdētā lēmuma izraisītiem būtiskiem sarežģījumiem viņas personiskajā un politiskajā dzīvē;

lemt par tiesībām uz apelācijas sūdzības iesniedzējai piešķiramo summu saistībā ar tiesāšanās izdevumiem;

piespriest Parlamentam atlīdzināt visus izdevumus;

pirms sprieduma taisīšanas: aicināt Parlamentu iesniegt J.O. administratīvās lietas materiālus un OLAF lietas materiālus, kas attiecas uz šo personu.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats ir atvedināts no kļūdas tiesību piemērošanā un būtisku procedūras noteikumu pārkāpuma. Pirmkārt, Vispārējās tiesas spriedumi lietās Bilde un Montel esot jauns fakts, kas esot noticis pēc tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanas un kas izskaidrojot iesniedzamo pierādījumu veidu un skaitu. Reglamenta 85. panta 3. punkta nosacījumi esot tikuši izpildīti. Otrkārt, Vispārējā tiesa, apstiprinādama, ka var izskatīt tikai tos faktiskos apstākļus, kas ir tikuši norādīti ģenerālsekretāram, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Nepamatotu maksājumu atgūšanas procedūra līdzinās prasībai ar neierobežotu pārbaudi tiesā, kurā pat tiesvedības gaitā var tikt iesniegti visi elementi, kas ir lietderīgi pareizai strīda izvērtēšanai.

Otrais pamats ir atvedināts no Vispārējās tiesas pieļauta tiesību uz aizstāvību un būtisku procedūras noteikumu pārkāpuma. Pirmkārt, Vispārējā tiesa neesot nodrošinājusi taisnīgas un sacīkstes principam atbilstošas debates, neprasot Parlamentam ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 42. pantu. Parlamenta rīcībā esot administratīvās lietas un OLAF lietas materiāli, no kuriem tas var gūt priekšrocības pēc saviem ieskatiem, jo pierādījumi par darbu var būt atrodami abās lietās, tomēr tie var palikt neizpausti apelācijas sūdzības iesniedzējai. Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatīdama par likumīgu apstākli, ka ģenerālsekretārs nebija uzklausījis personīgi apelācijas sūdzības iesniedzēju.

Trešais pamats ir atvedināts no kļūdas tiesību piemērošanā, kļūdas faktu un pierādījumu juridiskā rakstura kvalifikācijā, diskriminācijas, fumus persecutionis, tiesiskās paļāvības un tiesiskuma principu pārkāpuma, kā arī no pilnvaru nepareizas izmantošanas. Pirmkārt, iesniegto dokumentu kritiskas analīzes neveikšana veido pamatojuma nesniegšanu. Otrkārt, esot pieļauts palīgu politisko tiesību aizskārums. Treškārt, nepamatotu maksājumu atgūšanas jomā pierādīšanas risku vispirms uzņemoties administrācija, kurai esot jānorāda pamatoti iemesli iegūtā apšaubīšanai. Ceturtkārt, Parlamenta priekšsēdētāja un ģenerālsekretāra attieksme pret Front national deputātiem esot bijusi diskriminējoša. Visbeidzot, atteikums iesniegt administratīvās lietas un OLAF lietas materiālus liek apšaubīt tiesiskās paļāvības principu, tiesiskumu un veidojot pilnvaru nepareizu izmantošanu.

____________