Language of document : ECLI:EU:C:2018:946

ĢENERĀLADVOKĀTA HENRIKA SAUGMANDSGORA ĒES [HENRIK SAUGMANDSGAARD ØE]

SECINĀJUMI,

sniegti 2018. gada 22. novembrī(1)

Lieta C578/17

Oy Hartwall Ab

otrs lietas dalībnieks:

Patentti ja rekisterihallitus

(Korkein hallintooikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Preču zīmes – Direktīva 2008/95/EK – 2. pants – 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts – Atteikuma vai spēkā neesamības pamati – Atšķirtspēja – Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja – Raksturīgā atšķirtspēja – Grafiskais attēlojums – Krāsu preču zīme vai grafiska preču zīme – Krāsu preču zīme, kas atveidota kā grafiska preču zīme – Reģistrācijas nosacījumi – Preču zīmju kategorijas – Preču zīmes veidi – Pretrunas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā






I.      Ievads

1.        Ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Korkein hallintooikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) ir uzdevusi Tiesai vairākus prejudiciālus jautājumus par to, kā interpretēt Direktīvas 2008/95/EK (2) 2. pantā minēto prasību par grafisku attēlojumu un 2. pantā un 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā noteikto atšķirtspējas prasību.

2.        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz strīdu starp sabiedrību Oy Hartwall Ab un Patentti ja rekisterihallitus (Patentu un reģistrācijas birojs, Somija). Pēdējais minētais noraidīja Oy Hartwall iesniegto krāsu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, jo reģistrēšanai pieteiktā preču zīme neatbilstot prasībai par krāsu preču zīmes atšķirtspēju. Minētajā lūgumā krāsu preču zīme bija atveidota grafiski kā attēls.

3.        Tādējādi izskatāmajā lietā rodas jautājums par to, kā Direktīvā 2008/95 paredzētā prasība par grafisko attēlojumu un atšķirtspējas prasība ir jāinterpretē saistībā ar krāsu preču zīmes reģistrāciju. Precīzāk, ar saviem jautājumiem iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai direktīvas 2. un 3. pantam pretrunā ir tādas krāsu preču zīmes reģistrēšana, kas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā tikusi atveidota grafiski kā attēls.

4.        Šajos secinājumos es izklāstīšu iemeslus, kuru dēļ es uzskatu, pirmkārt, ka šīs direktīvas 2. pants, 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, interpretējot atšķirtspējas prasību, ir svarīgi noskaidrot, vai preču zīmi ir lūgts reģistrēt kā grafisku preču zīmi vai kā krāsu preču zīmi, un, otrkārt, ka 2. pantam pretrunā ir tādas preču zīmes reģistrācija, kas ir grafiski atveidota kā attēls, kā tas ir izskatāmajā lietā, lai arī prasītāja lūdz reģistrēt to kā krāsu preču zīmi.

II.    Atbilstošās tiesību normas

A.      Direktīva 2008/95 (3)

5.        [Direktīvas] 2. pants “Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme”, ir formulēts šādi:

“Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no vārdiem, ieskaitot personu vārdus, zīmējumiem, burtiem, cipariem, preču vai to iepakojuma formas, ar nosacījumu, ka šādi apzīmējumi spēj parādīt atšķirību starp viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem un citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.”

6.        [Direktīvas] 3. panta “Iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai” 1. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā ir noteikts:

“1.      Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesošiem:

[..]

b)      preču zīmes, kam nav nekādas atšķirtspējas;

[..]

3.      Preču zīmei neatsaka reģistrāciju vai[, ja tā ir reģistrēta,] nepasludina to par spēkā neesošu saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja pirms reģistrācijas pieteikuma datuma un turpmākajā tās lietošanā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju. Ikviena dalībvalsts bez tam var paredzēt, ka šo normu piemēro arī tad, ja atšķirtspēja iegūta pēc reģistrācijas pieteikuma datuma vai pēc reģistrācijas datuma.”

B.      Somijas tiesības

7.        Direktīva 2008/95 Somijas tiesībās tika transponēta ar 1964. gada 10. janvāra Likumu Nr. 7/1964 par preču zīmēm, kurš šajā gadījumā piemērojamajā redakcijā pēdējo reizi ticis grozīts ar Likumu Nr. 56/2000.

8.        Saskaņā ar Likuma par preču zīmēm 1. panta 2. punktu (kurš šajā gadījumā piemērojamajā redakcijā pēdējo reizi ticis grozīts ar Likumu Nr. 39/1993) preču zīmes var būt jebkādi apzīmējumi, kurus var attēlot grafiski un kas spēj parādīt viena uzņēmuma preču vai pakalpojumu atšķirību no cita uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem. Turpinājumā šajā tiesību normā ir precizēts, ka preču zīme var būt it īpaši vārds, ieskaitot personas vārdu, zīmējums, burts, cipars un preces vai tās iepakojuma formas.

9.        Pieteiktai preču zīmei saskaņā ar Likuma par preču zīmēm 13. pantu (kurš šajā gadījumā piemērojamajā redakcijā pēdējo reizi ticis grozīts ar Likumu Nr. 56/2000) ir jāspēj parādīt atšķirību starp preču zīmes īpašnieka precēm un citu personu precēm. Preču zīmei, kurā tikai vai tikai nedaudz grozīti vai papildinoši tiek attēlots preču veids, kvalitāte, daudzums, paredzētais nolūks, vērtība, izcelsme vai preču ražošanas laiks, pašai par sevi nav atšķirtspējas. Saskaņā ar šo pantu, vērtējot apzīmējuma atšķirtspēju, ir jāņem vērā visi apstākļi un, it īpaši, tas, cik ilgi un plaši preču zīme tiek lietota.

III. Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā

10.      Sabiedrība Oy Hartwall 2012. gada 20. septembrī Patentu un reģistrācijas birojā iesniedza tālāk attēlotas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Atbilstoši grafiskajam attēlojumam apzīmējums sastāv no zilas lentes, kuras malas veido šauras pelēkas apmales. Apzīmējumu tika lūgts reģistrēt kā krāsu preču zīmi attiecībā uz 32. klases precēm “minerālūdeņi”. Oy Hartwall norādīja informāciju par krāsu: apzīmējuma krāsas ir zila (PMS 2748, PMS CYAN) un pelēka (PMS 877).

Image not found

11.      Kopā ar pieteikumu Oy Hartwall Patentu un reģistrācijas birojam iesniedza tirgus pētījumu, kurā tā dalībniekiem tika aprakstīta pieteiktā preču zīme, kā arī divu sabiedrības darbinieku apliecinājumu par preču zīmes kā sabiedrības izstrādājumu apzīmējuma izmantošanu.

12.      Pēc Patentu un reģistrācijas biroja sagatavojošā lēmuma pieņemšanas Oy Hartwall precizēja, ka tā lūdz pieteikto preču zīmi reģistrēt nevis kā grafisku preču zīmi, bet kā krāsu preču zīmi.

13.      Ar 2013. gada 5. jūnija lēmumu Patentu un reģistrācijas birojs noraidīja pieteikumu, pamatojoties uz to, ka pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas. Patentu un reģistrācijas birojs sava lēmuma pamatojumā it īpaši norādīja, ka saskaņā ar tā pastāvīgo praksi tas nevar piešķirt ekskluzīvas tiesības attiecīgo krāsu reģistrācijai, ja nav sniegti nopietni pierādījumi tam, ka pieteiktās krāsas attiecībā uz pieteiktajiem izstrādājumiem ir ieguvušas atšķirtspēju to ilgstošas un plašas izmantošanas dēļ.

14.      Patentu un reģistrācijas biroja lēmumā ir norādīts, ka tirgus pētījumā tika pierādīta nevis pašu krāsu, bet grafiskās preču zīmes reputācija. Atbilstoši minētajam lēmumam netika pierādīts, ka pieteiktā krāsu kombinācija, lai identificētu prasītājas piedāvātās preces, tikusi izmantota pietiekami ilgi un pietiekami plaši, lai pieteikuma iesniegšanas brīdī Somijā tā izmantošanas rezultātā būtu ieguvusi atšķirtspēju.

15.      Markkinaoikeus (Tirdzniecības tiesa), kurā Oy Hartwall cēla prasību par šo lēmumu, to noraidīja.

16.      Sava nolēmuma pamatojumā šī tiesa norādīja, ka Oy Hartwall bija lūgusi reģistrēt krāsu kombināciju. Tā it īpaši uzskatīja, ka apzīmējuma grafiskajā attēlojumā, kas bija norādīts pieteikumā, nebija ietverts sistemātisks izkārtojums, kurā attiecīgās krāsas ir sakārtotas iepriekš noteikti un nemainīgi. Uz tā pamata tā nosprieda, ka pieteiktā krāsu preču zīme neatbilst prasībām par grafisko attēlojumu, kas ir piemērojamas saskaņā ar Likuma Nr. 39/1993 par preču zīmēm 1. panta 2. punktu, lai to varētu reģistrēt kā preču zīmi.

17.      Oy Hartwall par Markkinaoikeus (Tirdzniecības tiesa) nolēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Korkein hallintooikeus (Augstākā administratīvā tiesa), kas ir iesniedzējtiesa.

18.      Tā ir aicināta lemt par jautājumu, vai Oy Hartwall preču zīme var tikt reģistrēta kā krāsu preču zīme. Šajā ziņā tā vēlas noskaidrot, cik liela nozīme preču zīmes iespējamās reģistrācijas nolūkā ir jāpiešķir pieteikumā norādītajai kvalifikācijai par krāsu preču zīmi.

19.      Ar 2017. gada 28. septembra lēmumu Korkein hallintooikeus (Augstākā administratīvā tiesa) apturēja tiesvedību un uzdeva Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai, interpretējot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 2. pantā un 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu par preču zīmes atšķirtspēju, ir nozīme tam, vai preču zīmi tiek lūgts reģistrēt kā grafisku preču zīmi vai kā krāsu preču zīmi?

2)      Ja, vērtējot preču zīmes atšķirtspēju, ir nozīme tās kā krāsu preču zīmes vai grafiskas preču zīmes klasifikācijai, vai preču zīme atbilstoši pieteikumam ir jāreģistrē kā krāsu preču zīme, pat ja tā ir atveidota kā attēls, vai arī tā var tikt reģistrēta tikai kā grafiska preču zīme?

3)      Vai gadījumā, ja pieteikumā kā attēls atveidotā preču zīme var tikt reģistrēta kā krāsu preču zīme, – lai reģistrētu preču zīmi, kas pieteikumā ir attēlota grafiski ar krāsu preču zīmes reģistrēšanai saskaņā ar Tiesas judikatūru nepieciešamo precizitāti (un nav runa par krāsas kā tādas, abstrakti, bez kontūrām vai neierobežotā apmērā, reģistrēšanu par preču zīmi), kā krāsu preču zīmi, papildus ir jāiesniedz pamatots pierādījums par izmantošanu, kā to pieprasa Patentu un reģistrācijas birojs, vai arī vispār šajā ziņā ir nepieciešams pierādījums?”

20.      Rakstveida apsvērumus iesniedza Oy Hartwall, Somijas valdība un Eiropas Komisija. Somijas valdība un Komisija piedalījās 2018. gada 6. septembra tiesas sēdē.

IV.    Vērtējums

A.      Ievada apsvērumi

21.      Tiesas sēdē tika izvirzīts jautājums par Tiesas kompetenci izskatīt šo lietu. Šajā ziņā īsumā norādīšu, ka Tiesa ir kompetenta atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Kā pierādīs mana atbilde uz uzdotajiem jautājumiem, šī lieta attiecas nevis uz Somijas tiesību, bet uz Direktīvas 2008/95 2. un 3. panta interpretāciju. No direktīvas 6. apsvēruma izriet, ka dalībvalstīm ir tiesības noteikt procesuālos noteikumus par preču zīmju reģistrāciju. Kā turklāt tiesas sēdē norādīja Somijas valdība, dalībvalsts procesuālie noteikumi tomēr ir jānosaka un jāpiemēro tādējādi, lai tiktu nodrošināta ar direktīvu saskaņoto preču zīmju reģistrācijas prasību ievērošana. Citiem vārdiem sakot, valsts iestādēm it īpaši ir jārūpējas par to, lai tiktu ievērotas direktīvā paredzētās prasības, it īpaši tās 2. un 3. pantā noteiktās prasības, saskaņā ar kurām visas preču zīmes, lai tās varētu reģistrēt, ir jāspēj attēlot grafiski un tām ir jāpiemīt atšķirtspējai.

B.      Par prejudiciālajiem jautājumiem

1.      Par to, vai apstāklis, ka preču zīmes reģistrācijas nolūkā ir lūgts reģistrēt to kā grafisku preču zīmi vai krāsu preču zīmi, ietekmē Direktīvas 2008/95 2. pantā, 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. panta 3. punktā paredzētā atšķirtspējas nosacījuma interpretāciju (pirmais jautājums)

22.      Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai, interpretējot Direktīvas 2008/95 nosacījumu par preču zīmes atšķirtspēju minētās direktīvas 2. panta, 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 3. panta 3. punkta izpratnē, ir nozīme tam, vai preču zīmi tiek lūgts reģistrēt kā grafisku preču zīmi vai kā krāsu preču zīmi (4).

23.      Iesākumā norādu, ka Somijas valdība tiesas sēdē paskaidroja, ka valsts iestādēm ir tiesības lemt tikai par to, vai pieteiktā preču zīme var tikt reģistrēta kā krāsu preču zīme. Kā tika norādīts, tas tā ir tāpēc, ka atbilstoši Somijas tiesībām Somijas valsts iestādēm nav tiesību preču zīmes reģistrācijas pieteikumā grozīt izvēlēto preču zīmes veidu. Tā kā Oy Hartwall ir lūgusi reģistrēt krāsu preču zīmi (5), Somijas iestādēm līdz ar to nav tiesību pārbaudīt, vai preču zīme tomēr – vai arī – var tikt reģistrēta kā grafiska preču zīme (6).

24.      Tādējādi turpmākajā izklāstā es norādīšu, ka pieteiktās preču zīmes priekšmets ir krāsu preču zīme. Tāpēc es neaplūkošu jautājumu par to, vai Oy Hartwall vēlējās reģistrēt šo preču zīmi kā grafisku preču zīmi (7).

25.      Kā norāda Komisija, lai analizētu pirmo jautājumu, ir jāatbild uz šādiem diviem jautājumiem: pirmkārt, vai apstāklis, ka ir lūgts reģistrēt preču zīmi kā grafisku preču zīmi vai kā krāsu preču zīmi, ietekmē apzīmējuma, kuram ir lūgta aizsardzība, priekšmeta noteikšanu (a) un, otrkārt, kā apzīmējuma atšķirtspējas novērtējumu ietekmē apstāklis, vai tiek lūgts reģistrēt preču zīmi kā grafiska preču zīmi vai kā krāsu preču zīmi (b).

a)      Par apstākļa, ka preču zīmi ir lūgts reģistrēt kā grafisku preču zīmi vai kā krāsu preču zīmi, ietekmi uz apzīmējuma, kuram ir lūgta aizsardzība, priekšmeta noteikšanu

26.      Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāapraksta krāsu preču zīmes un grafiskas preču zīmes priekšmets un tostarp ir jānosaka atšķirības starp abiem preču zīmju veidiem.

27.      Šajā kontekstā vispirms norādu, ka Direktīvas 2008/95 pamatā ir skaidra premisa, saskaņā ar kuru pastāv dažādi preču zīmju veidi.

28.      Saskaņā ar direktīvas 2. pantu “Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme” preču zīmes var būt jebkuri apzīmējumi, ko var attēlot grafiski, ar nosacījumu, ka šādi apzīmējumi spēj parādīt viena uzņēmuma preču vai pakalpojumu atšķirību no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Šajā tiesību normā kā piemēri ir minēti “vārdi, ieskaitot personu vārdus, zīmējumi, burti, cipari, preču vai to iepakojuma formas” (8). Lai arī šajā pantā nav faktiski noteiktas dažādu preču zīmju kategorijas, uzskaitītie apzīmējumi liecina, ka preču zīmēm var būt dažādas formas.

29.      Turpinājumā es konstatēju, ka gan grafiskas preču zīmes, gan krāsu preču zīmes var veidot preču zīmes minētā 2. panta izpratnē. Grafiskas preču zīmes faktiski atbilst 2. pantā minētajiem “zīmējumiem”. Savukārt 2. pantā uzskaitīto paraugu vidū nav krāsu preču zīmju (9), bet Tiesa savos galvenajos spriedumos attiecībā uz krāsu preču zīmēm – spriedumā Libertel (10) un spriedumā Heidelberger Bauchemie (11) – ir nospriedusi, ka krāsu preču zīmes var veidot preču zīmes 2. panta izpratnē (12).

30.      Tāpēc man ir jāizskata svarīgākais jautājums par to, kas tieši ir jāsaprot ar “krāsu preču zīmi” un “grafisku preču zīmi”, un par to, kāda ir atšķirība starp abiem preču zīmju veidiem.

31.      Krāsu preču zīme ir apzīmējums, ko veido krāsa vai krāsu kombinācija, kas norādītas bez formas un bez kontūrām (13).

32.      Krāsu preču zīmes reģistrācijas īpatnība ir tāda, ka krāsai vai krāsu kombinācijai pašai par sevi tiek piešķirta aizsardzība. Piemēram, attiecībā uz krāsu preču zīmēm es minēšu Tiesas virspalātas nesen pasludināto spriedumu Louboutin un Christian Louboutin (14). Lieta attiecās uz Beniluksa preču zīmi, kuru veido sarkana krāsa, kas uzklāta augstpapēžu kurpju zolei. Kurpes kontūra nebija reģistrētas preču zīmes daļa (15). Spriedumā Tiesa ir apstiprinājusi, ka krāsas uzklāšana uz preces, kas no šī brīža praktiski veido krāsas norobežošanu telpā, nepadara formu par preču zīmes daļu (16). Citiem vārdiem sakot, zole nav preču zīmes daļa, pat ja reģistrētā krāsa ir norobežota telpā, uzklājot to uz augstpapēžu kurpju zoles.

33.      Kā Tiesa norādījusi spriedumā Libertel, krāsu preču zīmju reģistrācija piešķir ļoti plašu aizsardzību. Tā kā faktiski pieejamo krāsu skaits ir ierobežots, tas nozīmē, ka, reģistrējot dažas krāsas kā preču un pakalpojumu preču zīmes, būtu iespējams izlietot visu pieejamo krāsu paleti (17).

34.      Savukārt grafiskās preču zīmes veido grafisks elements. Reģistrējot grafiskas preču zīmes, aizsardzība tiek piešķirta grafiskajam elementam, kas ir norādīts preču zīmes grafiskajā attēlojumā. Ja grafiskajā preču zīmē ir izmantotas krāsas, no tās reģistrācijas brīža aizsardzība tiek piešķirta grafiskajai preču zīmei, kas ir attēlota ar norādītajām krāsām (18).

35.      No iepriekš minētā izriet, ka divas preču zīmju kategorijas atšķiras, ciktāl krāsu preču zīme aizsargā tiesības lietot konkrētu krāsu vai krāsu kombināciju pašu par sevi, proti, bez kontūrām, savukārt grafiska preču zīme aizsargā tiesības izmantot tieši tādu grafisku preču zīmi, kas ir grafiski attēlota ar kontūrām un iespējamām krāsām.

b)      Par apstākļa, ka preču zīmi ir lūgts reģistrēt kā grafisku preču zīmi vai kā krāsu preču zīmi, ietekmi uz apzīmējuma atšķirtspējas vērtējumu

36.      Jautājums, kas ir jānoskaidro turpinājumā, ir par to, vai apstāklis, ka pieteikuma iesniedzējs lūdz piešķirt aizsardzību krāsu preču zīmei vai grafiskai preču zīmei, ietekmē atšķirtspējas prasības vērtējumu. Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, kuru izklāstīšu turpmāk.

37.      Lai varētu reģistrēt preču zīmi, saskaņā ar 2. pantu, 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 3. panta 3. punktu ir būtiski, ka tai piemīt atšķirtspēja. Atšķirtspējas esamība nozīmē, ka tā var tikt piemērota, lai identificētu ar to aptverto preci vai pakalpojumu kā tādu, kas ir no noteikta uzņēmuma, un tātad nošķirtu šo preci vai pakalpojumu no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem (19). Proti, preču zīmes pamata funkcija ir garantēt gala patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot viņam bez sajaukšanas iespējas atšķirt šo preci vai pakalpojumu no precēm un pakalpojumiem ar citādu izcelsmi (20).

38.      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru preču zīmes atšķirtspēja – neatkarīgi no tā, vai runa ir par raksturīgo atšķirtspēju (3. panta 1. punkta b) apakšpunkts) vai lietošanā iegūto atšķirtspēju (3. panta 3. punkts), – ir jāvērtē, ņemot vērā divus parametrus: pirmkārt, ar šo preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojumus un, otrkārt, iespējamo ieinteresēto personu loka uztveri (21).

39.      Tiesa ir precizējusi, kā praksē ir jānosaka lietošanā iegūtā atšķirtspēja. Kompetentajai iestādei ir jāveic konkrēta pārbaude un visaptveroši ir jāvērtē apstākļi, kas var pierādīt, ka, runājot par ieinteresēto personu loku, preču zīme ir kļuvusi piemērota tam, lai identificētu attiecīgo preci vai pakalpojumu kā tādu, kas ir no konkrētā uzņēmuma. Šiem apstākļiem turklāt ir jābūt saistītiem ar preču zīmes izmantošanu preču zīmes veidā (22). Šajā izvērtēšanā tostarp var tikt ņemti vērā šādi apstākļi: preču zīmes iegūtā tirgus daļa, šīs preču zīmes izmantošanas intensitāte, ģeogrāfiskais apjoms un ilgums, uzņēmuma šīs preču zīmes popularizēšanā veikto ieguldījumu apjoms, ieinteresēto personu, kuras šīs preču zīmes dēļ identificē preci vai pakalpojumu kā tādu, kas ir no konkrēta uzņēmuma, īpatsvars, kā arī tirdzniecības un rūpniecības palātu un citu profesionālo apvienību paziņojumi (23).

40.      Turpinājumā attiecībā uz jautājumu par to, kāda ir saikne starp atšķirtspējas prasību un apstākli, ka tiek lūgts reģistrēt preču zīmi kā krāsu preču zīmi vai kā grafisku preču zīmi, Tiesa jau ir nospriedusi, ka nedz Direktīvas 2008/95 2. pantā, nedz 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā nav nošķirti preču zīmju veidi. Līdz ar to kritēriji, lai izvērtētu krāsu preču zīmju atšķirtspēju, tostarp lietošanā iegūto atšķirtspēju, principā ir tie paši, kādi ir piemērojami citu veidu preču zīmēm, piemēram, grafiskām preču zīmēm (24). Tādējādi nav iespējams atsevišķu veidu preču zīmēm noteikt stingrākus kritērijus, piemērojot kādu papildu atšķirtspējas kritēriju vai atkāpjoties no kāda no tiem (25).

41.      Tomēr es norādu, ka no judikatūras arī izriet, ka konkrētiem preču zīmju veidiem ar īpašu iedabu ir jāņem vērā šo preču zīmju veidu īpatnības. It īpaši tas ir attiecināms uz krāsu preču zīmēm, attiecībā uz kurām no iepriekš minētās Tiesas judikatūras es secinu, ka ir jāņem vērā divi no to īpatnībām izrietoši aspekti.

42.      Pirmkārt, Tiesa ir nospriedusi, ka, izņemot ārkārtas apstākļus, proti, ja tirgi ir ļoti specifiski, krāsu preču zīmēm ab initio nepiemīt atšķirtspēja (26). Tas, ka krāsu preču zīmēm ab initio nepiemīt atšķirtspēja, ir izskaidrojams ar to, ka patērētāji parasti neizsecina preču izcelsmi tikai pēc krāsas vai pēc to iepakojuma. Tādējādi konkrētās sabiedrības uztvere krāsu preču zīmes gadījumā nav obligāti tāda pati kā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes gadījumā (27).

43.      Otrkārt, Tiesa jau ir nospriedusi, ka vispārējās interesēs nav nepamatoti jāierobežo krāsu pieejamība citiem uzņēmējiem, kuru piedāvāto preču un pakalpojumu veids atbilst precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz ko tiek lūgta reģistrācija (28). Tādējādi, lai izvērtētu krāsu preču zīmes atšķirtspēju, vienlaikus ir jānodrošina, lai preču zīmes reģistrācija nebūtu pretrunā šīm vispārējām interesēm (29).

44.      Tādējādi, kā tika norādīts iepriekš, ņemot vērā preču zīmju īpatnības, atsevišķu preču zīmju atšķirtspējas noteikšanā praksē var rasties lielākas grūtības salīdzinājumā ar citiem preču zīmju veidiem (30). Tomēr es norādu, ka Tiesa arī ir uzsvērusi, ka šis apstāklis nevar atbrīvot preču zīmju birojus no pienākuma katrā konkrētā gadījumā veikt pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas pārbaudi in concreto (31).

45.      Iepriekš minēto iemeslu dēļ es ierosinu Tiesai uz pirmo jautājumu atbildēt, ka Direktīvas 2008/95 2. pants, 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jautājumam par to, vai ir lūgts reģistrēt preču zīmi kā krāsu preču zīmi vai grafisko preču zīmi, ir nozīme saistībā ar atšķirtspējas prasības vērtējumu, ciktāl no krāsu preču zīmju īpatnībām izriet, ka tās ir jāņem vērā krāsu preču zīmes atšķirtspējas izvērtējumā. Šajā ziņā ir jāņem vērā apstāklis, pirmkārt, ka krāsu preču zīmei ļoti reti ab initio piemīt atšķirtspēja un, otrkārt, ka vispārējās interesēs nav nepamatoti jāierobežo krāsu pieejamība citiem uzņēmējiem, kuru piedāvāto preču un pakalpojumu veids atbilst precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz ko tiek lūgta reģistrācija.

2.      Par to, kā ir jāreģistrē preču zīme, ja pastāv nesaderība starp preču zīmes grafisko attēlojumu un preču zīmes reģistrācijas pieteikumā izvēlēto preču zīmes veidu (otrais jautājums)

46.      Otro jautājumu es saprotu tādējādi, ka iesniedzējtiesa būtībā jautā par veidu, kā ir jāreģistrē preču zīme, ja pastāv nesaderība starp preču zīmes, kas ir atveidota kā attēls, grafisko attēlojumu un pieteikumā norādīto preču zīmes veidu, kvalificējot to kā krāsu preču zīmi.

47.      Turpinājumā norādīšu, kāpēc es uzskatu, ka saskaņā ar Savienības tiesībām šādas nesaderības gadījumā preču zīme nevar tikt reģistrēta ne kā krāsu preču zīme, ne arī kā grafiska preču zīme. Šajā ziņā vispirms paskaidrošu, kāpēc preču zīmes reģistrācijas nolūkā ir svarīgi varēt noteikt tās veidu (a), un turpinājumā izklāstīšu sekas, kuras izraisa iespējamās pretrunas pieteikumā, kā tas ir šajā gadījumā (b).

a)      Par nepieciešamību noteikt preču zīmes priekšmetu

48.      Pieteiktās preču zīmes precīzs priekšmets ir jānosaka tāpēc, ka saskaņā ar Direktīvas 2008/95 2. pantu, lai varētu reģistrēt preču zīmi, ir būtiski, ka to veido apzīmējums, ko var attēlot grafiski. [Direktīvas] 2. pantā iekļautā prasība, saskaņā ar kuru apzīmējumus ir jāspēj attēlot grafiski, ir paredzēta ar mērķi precīzi noteikt preču zīmes, kurai pieteikuma iesniedzējs lūdz aizsardzību, priekšmetu. Kā tika norādīts spriedumā Sieckmann, preču zīmes grafiskajam attēlojumam, lai tas pildītu savu funkciju, it īpaši ir jābūt skaidram, precīzam, pilnīgam, pašpietiekamam, viegli pieejamam, saprotamam, noturīgam un objektīvam (32).

49.      Tiesa minētajā spriedumā paskaidroja, kāpēc šāda interpretācija ir nepieciešama labai preču zīmju reģistrācijas sistēmas darbībai (33). No vienas puses, kompetentajām iestādēm, lai tās varētu pildīt savus pienākumus, kas attiecas uz reģistrācijas pieteikumu iepriekšēju pārbaudi, kā arī uz atbilstoša un precīza preču zīmju reģistra publicēšanu un uzturēšanu, skaidri un precīzi ir jāzina preču zīmi veidojošā apzīmējuma iedaba. No otras puses, uzņēmējiem ir jāspēj skaidri un precīzi pārliecināties par to pašreizējo vai iespējamo konkurentu veiktajām preču zīmju reģistrācijām vai iesniegtajiem reģistrācijas pieteikumiem un tādējādi gūt atbilstošu informāciju par trešo personu tiesībām (34).

50.      Tādējādi atkarībā no precīza preču zīmes priekšmeta noteikšanas ir jāvērtē visi citi iespējamās reģistrācijas nosacījumi un, it īpaši, preču zīmes atšķirtspēja.

51.      Lai arī būtībā ir prasīts, ka visas preču zīmes ir jāspēj attēlot grafiski (35), es norādu, ka praksē nevar precīzi tikt noteikts dažu preču zīmju veidu priekšmets, pamatojoties tikai uz pieteiktās preču zīmes grafisko attēlojumu. Ja krāsainas grafiskas preču zīmes grafisks attēlojums noteikti precīzi attēlo elementu, kura aizsardzība tiek lūgta, proti, grafiskas preču zīmes, kurā ir izmantotas krāsas, aizsardzība, – tas tā nav krāsu preču zīmju gadījumā.

52.      Spriedumā Libertel, kas attiecās uz iespēju reģistrēt krāsu preču zīmi, ko veido tikai viena krāsa, Tiesa tādējādi konstatēja, ka parasts krāsas paraugs tomēr neatbilst 2. pantā noteiktajai grafiskā attēlojuma prasībai, it īpaši tāpēc, ka krāsas paraugs laika gaitā var mainīties (piemēram, tas var izbalēt). Tādējādi krāsas paraugs neļauj precīzi noteikt krāsu preču zīmes priekšmetu. Savukārt 2. pantā noteiktā prasība var tikt izpildīta, ja krāsas paraugs tiek papildināts ar vārdisku krāsu preču zīmes aprakstu, ar nosacījumu, ka šis apraksts ir skaidrs un precīzs, vai ja tiek izmantots starptautiski atzīts identifikācijas kods, jo šādi kodi tiek uzskatīti par precīziem (36).

53.      Turklāt attiecībā uz krāsu preču zīmēm, ko veido krāsu kombinācija, Tiesa spriedumā Heidelberger Bauchemie nosprieda, ka, lai izpildītu 2. pantā minēto skaidrības prasību, reģistrācijas pieteikumā ir jānorāda sistemātisks izkārtojums, kurā attiecīgās krāsas ir sakārtotas iepriekš noteikti un nemainīgi (37). Sistemātiska izkārtojuma mērķis ir precīzi noteikt konkrētu krāsu kombināciju (38).

54.      Šajā ziņā piebildīšu, ka, lai varētu lemt par to, vai pieteiktās krāsu preču zīmes priekšmets var tikt noteikts pietiekami skaidri, kā tas ir prasīts spriedumos Libertel (39) un Heidelberger Bauchemie (40), iestādei ir dabiski jāspēj noteikt, vai runa ir par krāsu preču zīmi.

55.      Šķiet, ka izskatāmajā lietā Oy Hartwall pieteikums šajā ziņā ir pretrunīgs, – uz to turklāt ir norādīts iesniedzējtiesas otrajā jautājumā. Proti, lai arī pieteiktā preču zīme ir attēlota grafiski ar kontūrām kā attēls (zila lente, kuras malas veido šauras pelēkas apmales), Oy Hartwall tai pievienotajā aprakstā (kurā ir precizēti izmantoto krāsu starptautiskie kodi) un kvalifikācijā ir norādījusi, ka runa ir par krāsu preču zīmi.

56.      Attiecībā uz pieteiktās preču zīmes grafisko attēlojumu norādu, ka principā, protams, ir iespējams krāsu preču zīmi grafiski attēlot ar kontūrām. Tā tas ir gadījumā, ja grafiskais attēlojums ilustrē veidu, kādā krāsu preču zīme tiks norādīta uz attiecīgā uzņēmuma precēm vai attiecībā uz pakalpojumiem. Piemēram norādīšu uz iepriekš minēto spriedumu Louboutin un Christian Louboutin (41). Aplūkotās krāsu preču zīmes grafiskais attēlojums, kas atveidots minētā sprieduma 8. punktā, bija augstpapēžu kurpe, uz kuras zoles bija uzklāta attiecīgā sarkanā krāsa. Krāsu preču zīmes aprakstā bija precizēts, ka kurpes kontūra nav preču zīmes daļa un ka tās mērķis ir parādīt preču zīmes izvietojumu. Tādējādi, lai arī preču zīmes grafiskajā attēlojumā bija kontūras (kurpes forma, tostarp tās zoles forma), šīs kontūras nebija preču zīmes daļa, – to turklāt, kā esmu to atgādinājis šo secinājumu 32. punktā, Tiesa apstiprināja minētajā spriedumā.

57.      Ja izskatāmajā lietā pieteiktajai preču zīmei tiktu sniegts analoģisks attēlojums, šajā gadījumā grafiskajā attēlojumā būtu jāparāda veids, kādā pieteiktā preču zīme tiktu norādīta uz Oy Hartwall precēm, kas izskatāmajā lietā ir ūdens pudeles. Taču, kā to arī norādīja Komisija un Somijas valdība, preču zīmes grafiskais attēlojums ir nevis ūdens pudeles, bet lentes attēlojums. Tas man liek secināt, ka Oy Hartwall preču zīme ir pretrunīga, ciktāl izmantotās kontūras pat nespēj parādīt, kā krāsu preču zīme ir jāizmanto uz norādītajām precēm.

b)      Reģistrācijas pieteikumā ietverto pretrunu sekas

58.      Es, tāpat kā to apgalvo Komisija un Somijas valdība, uzskatu, ka Direktīvas 2008/95 2. pantam ir pretrunā, ka preču zīme var tikt reģistrēta kā krāsu preču zīme gadījumā, ja rodas tāda pretruna kā izskatāmajā lietā.

59.      Proti, pamatojoties uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, nevar precīzi noteikt, vai pieteikuma priekšmets ir krāsu preču zīme vai grafiska preču zīme. Tādējādi nav drošības par priekšmetu, attiecībā uz kuru ir jāizvērtē citi šajā direktīvā noteiktie materiālie nosacījumi, it īpaši atšķirtspējas prasība. To papildina apstāklis, ka valsts iestādes pārbauda preču zīmju reģistrus, izmantojot dažādus reģistra preču zīmju veidus. Tā tas ir arī Somijas preču zīmju reģistra gadījumā, attiecībā uz kuru man bija iespēja konstatēt, ka var tikt iesniegti dažādi preču zīmju, tostarp grafisko preču zīmju un krāsu preču zīmju, reģistrācijas pieteikumi.

60.      Šajā kontekstā tas, ka preču zīme tiktu reģistrēta kā krāsu preču zīme, lai arī tās grafiskais attēlojums atbilst grafiskai preču zīmei, varētu radīt neskaidrības valsts iestādēm un konkurējošiem uzņēmumiem. Tādējādi rastos šaubas par to, kāds elements – krāsu preču zīme vai grafiska preču zīme – ir aizsargāts ar reģistrāciju. Tāpēc es piekrītu Komisijas un Somijas valdības atzinumam, saskaņā ar kuru 2. pantā minētās prasības attiecībā uz grafisko attēlojumu mērķis, – kas, kā tika precizēts spriedumā Sieckmann (42), ir spēja skaidri un precīzi noteikt preču zīmes priekšmetu –, nevar tikt sasniegts tādā gadījumā, kāds tiek aplūkots izskatāmajā lietā.

61.      Šo 2. punkta interpretāciju apstiprina arī Tiesas spriedums lietā Shield Mark (43). Minētajā lietā jautājums it īpaši bija par to, lai noskaidrotu, ar kādiem nosacījumiem skaņu preču zīme (44) var būt grafisks attēlojums nozīmē, kādā šī vārdkopa ir lietota direktīvas 2. pantā. Tiesa šajā spriedumā tostarp nosprieda, ka apzīmējums, kura grafisko attēlojumu veido mūzikas notis vai rakstu valoda, nevar tikt reģistrēts kā skaņas preču zīme, ja reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs savā reģistrācijas pieteikumā nav precizējis, ka pieteiktais apzīmējums ir jāuztver kā skaņas apzīmējums. Kā ir norādījusi Tiesa, līdzīgā gadījumā kompetentā preču zīmju reģistrācijas iestāde, kā arī sabiedrība varētu pamatoti uzskatīt, ka tas attiecas uz vārdisku vai grafisku preču zīmi, kāda tā grafiski attēlota reģistrācijas pieteikumā (45).

62.      Šo secinājumu 59. un 60. punktā izklāstīto iemeslu dēļ šie paši apsvērumi, manuprāt, ir attiecināmi arī uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kurā grafiskais attēlojums ir atveidots kā attēls, bet preču zīmes kvalifikācijā un tam pievienotajā aprakstā ir norādīts, ka tā ir krāsu preču zīme. Lai arī spriedums Shield Mark attiecas uz neprecizitātēm pieteikumā, nevis uz patiesu pretrunu, šajā spriedumā iekļautais secinājums a fortiori ir piemērojams pretrunai (46).

63.      Ja valsts iestādēm ir precīzi jānosaka pieteiktās preču zīmes priekšmets un ja pieteikuma iesniedzējs lūdz krāsu preču zīmes aizsardzību, tādējādi ir būtiski, lai preču zīmes reģistrācijas pieteikums būtu atbilstīgs, proti, lai tiktu lūgts reģistrēt preču zīmi – saskaņā ar tās grafisko attēlojumu, tostarp preču zīmes kvalifikāciju un tai pievienoto aprakstu – kā krāsu preču zīmi. Tikai tādējādi valsts iestādes un sabiedrība var, pirmkārt, noskaidrot, ka pieteikuma iesniedzējs lūdz krāsu preču zīmes. nevis grafiskas preču zīmes aizsardzību, un, otrkārt, precīzi noteikt krāsu preču zīmes priekšmetu.

64.      Tādējādi es ierosinu Tiesai uz otro jautājumu atbildēt, ka Direktīvas 2008/95 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šai tiesību normai pretrunā ir iespēja reģistrēt preču zīmi, ja pieteikumā esošo pretrunu dēļ nevar tikt precīzi noteikts pieteikuma iesniedzēja prasītās aizsardzības priekšmets. Tā tas, piemēram, ir tāda preču zīmes reģistrācijas pieteikuma gadījumā, kurā ir lūgts reģistrēt krāsu preču zīmi, lai gan tā ir grafiski attēlota kā grafiska preču zīme.

3.      Par Patentu un reģistrācijas biroja praksi (trešais jautājums)

65.      Trešo jautājumu es saprotu tādējādi, ka – gadījumā, ja uz otro jautājumu tiktu sniegta apstiprinoša atbilde un ja principā būtu iespējams attiecīgo preču zīmi reģistrēt kā krāsu preču zīmi, – iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Tiesas judikatūra krāsu preču zīmju atšķirtspējas jomā ir piemērojama tādai preču zīmei un – attiecīgā gadījumā – vai Patentu un reģistrācijas biroja prakse ir saderīga ar šo judikatūru.

66.      Tā kā es ierosinu Tiesai uz otro jautājumu atbildēt noraidoši, uz trešo jautājumu, manuprāt, nav jāatbild. Ja uz otro jautājumu Tiesa atbildētu apstiprinoši, turpinājumā es tomēr pakārtoti izklāstīšu savus apsvērumus.

67.      Šis jautājums attiecas uz Patentu un reģistrācijas biroja vērtējumu attiecībā uz pieteiktās preču zīmes izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju. Šajā ziņā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Patentu un reģistrācijas birojs, pamatojot savu lēmumu noraidīt pieteikumu, ir norādījis, ka “saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ekskluzīvu tiesību uz konkrētām krāsām reģistrēšana ir jāatsaka, ja netiek iesniegts pamatots pierādījums tam, ka pieteiktās krāsas, ņemot vērā to ilgstošu un plašu izmantošanu attiecībā uz pieteiktajām precēm, ir ieguvušas atšķirtspēju” (47).

68.      Lai atbildētu uz šo jautājumu, sākumā ir jānoskaidro, vai Tiesas judikatūra attiecībā uz krāsu preču zīmju atšķirtspēju (spriedumi Libertel (48) un Heidelberger Bauchemie (49)) ir piemērojama šai preču zīmei.

69.      Tā kā jautājums ir balstīts uz pieņēmumu, ka preču zīme ir krāsu preču zīme, un tādējādi tiek prezumēts, ka preču zīmes priekšmets ir krāsa vai krāsu kombinācija bez kontūrām, kā to arī ir norādījusi Komisija un Somijas valdība, ir jāsniedz apstiprinoša atbilde.

70.      Konkrēti tas nozīmē, ka krāsu preču zīmes atšķirtspējas novērtējumā ir jāņem vērā krāsu preču zīmju īpatnības. Kā esmu minējis šo secinājumu 42. un 43. punktā, tas nozīmē, ka, pirmkārt, ir jāņem vērā, ka tikai retos gadījumos krāsu preču zīmei piemīt raksturīga atšķirtspēja, un, otrkārt, ir jāņem vērā vispārējās intereses nepamatoti neierobežot krāsu pieejamību citiem uzņēmējiem (50).

71.      Otrkārt, ir jāpārbauda, vai Patentu un reģistrācijas biroja prakse ir saderīga ar Tiesas judikatūru attiecībā uz krāsu preču zīmēm.

72.      Iesniedzējtiesai par šo jautājumu galīgs nolēmums ir jāpieņem, ņemot vērā, pirmkārt, Tiesas judikatūrā paustās atziņas, kuras esmu izklāstījis šo secinājumu 38.–44. punktā, un, otrkārt, visu atbilstīgo faktisko informāciju attiecībā uz Patentu un reģistrācijas biroja praksi (51).

73.      Attiecībā uz lietošanā iegūto atšķirtspēju ir jānorāda, ka birojam ir jāveic konkrēta un visaptveroša visu to elementu pārbaude, kas var pierādīt, ka preču zīme ir kļuvusi piemērota tam, lai identificētu attiecīgo preci vai pakalpojumu kā tādu, kas ir no konkrētā uzņēmuma (52). Šajā kontekstā no sprieduma Oberbank izriet, ka Direktīva 2008/95 nepieļauj pamatot vērtējumu tikai ar aptaujas rezultātiem par to, vai preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju tās izmantošanas rezultātā. Minētajā spriedumā Tiesa ir nospriedusi, ka, lai arī aptauja var būt viens no šī novērtējuma elementiem, šādas aptaujas rezultāts nevar būt vienīgais izšķirošais elements (53).

74.      Tādējādi pakārtoti es ierosinu Tiesai uz uzdoto jautājumu atbildēt, ka, ja ir lūgts reģistrēt preču zīmi kā krāsu preču zīmi, pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas novērtējumā ir jāņem vērā krāsu preču zīmes īpatnības. Šajā ziņā ir jāņem vērā apstāklis, ka, pirmkārt, krāsu preču zīmei ļoti reti ab initio piemīt atšķirtspēja un, otrkārt, ka pastāv vispārējas intereses neļaut nepamatoti ierobežot krāsu pieejamību citiem uzņēmējiem, kuru piedāvāto preču un pakalpojumu veids atbilst precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz ko tiek lūgta reģistrācija. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka pieteiktajai krāsu preču zīmei piemīt raksturīgā atšķirtspēja, pierādījums tās izmantošanai nav jāsniedz. Turpretī, ja krāsu preču zīmei nepiemīt raksturīgā atšķirtspēja, ir jāpārbauda, vai tā ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā. Saistībā ar šo novērtējumu tieši ir jāpārbauda tie elementi, kas var pierādīt, ka preču zīme ir kļuvusi piemērota tam, lai identificētu attiecīgo preci vai pakalpojumu kā tādu, kas ir no konkrētā uzņēmuma. Turklāt šiem elementiem ir jāattiecas uz preču zīmes izmantošanu un šajā izvērtēšanā tostarp var tikt ņemti vērā šādi apstākļi: preču zīmes iegūtā tirgus daļa, šīs preču zīmes izmantošanas intensitāte, ģeogrāfiskais apjoms un ilgums, uzņēmuma šīs preču zīmes popularizēšanā veikto ieguldījumu apjoms, to ieinteresēto personu īpatsvars, kuras šīs preču zīmes dēļ identificē preci vai pakalpojumu kā tādu, kas ir no konkrētā uzņēmuma, kā arī tirdzniecības un rūpniecības palātu un citu profesionālo apvienību paziņojumi.

V.      Secinājumi

75.      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai uz Korkein hallintooikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:

“1)      Interpretējot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 2. pantā, 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. panta 3. punktā paredzēto preču zīmes atšķirtspējas nosacījumu minētās direktīvas izpratnē, ir nozīme tam, vai preču zīmi ir lūgts reģistrēt kā grafisku preču zīmi vai kā krāsu preču zīmi, ciktāl no krāsu preču zīmju īpatnībām izriet, ka krāsu preču zīmes atšķirtspējas novērtējumā tās ir jāņem vērā. Šajā ziņā ir jāņem vērā apstāklis, ka, pirmkārt, krāsu preču zīmei ļoti reti ab initio piemīt atšķirtspēja un, otrkārt, ka pastāv vispārējas intereses neļaut nepamatoti ierobežot krāsu pieejamību citiem uzņēmējiem, kuru piedāvāto preču un pakalpojumu veids atbilst precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz ko tiek lūgta reģistrācija.

2)      Direktīvas 2008/95 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šo tiesību normu nav atļauts reģistrēt preču zīmi, ja pieteikumā esošo pretrunu dēļ nav iespējams precīzi noteikt pieteikuma iesniedzēja prasītās aizsardzības priekšmetu. Tā tas, piemēram, ir tāda preču zīmes reģistrācijas pieteikuma gadījumā, kurā ir lūgts reģistrēt krāsu preču zīmi, lai arī tā ir grafiski attēlota kā grafiska preču zīme.


1 –      Oriģinālvaloda – dāņu.


2 –      Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 2008/95”).


3 –      Ar Direktīvu 2008/95 ir atcelta un aizstāta Padomes Direktīva 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris) ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.). Direktīvas 2008/95 2. un 3. pants, kurus ir lūgts interpretēt šajā lietā, ir identiski Direktīvas 89/104 2. un 3. pantam. Tādējādi šajā lietā ir piemērojama arī judikatūra attiecībā uz Direktīvu 89/104. Direktīva 2008/95 ir aizstāta ar jaunu preču zīmju direktīvu – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2015, L 336, 1. lpp.), kuras transponēšanas termiņš ir 2019. gada 14. janvāris.


4 –      Sava jautājuma formulējumā iesniedzējtiesa ir minējusi tikai prasību par atšķirtspēju, kas izriet no direktīvas 2. panta un 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta, proti, prasību par tā saukto “raksturīgo” atšķirtspēju. Tā kā lietošanā iegūtā atšķirtspēja (direktīvas 3. panta 3. punkts) ir arī valsts [tiesā izskatītā] strīda pamatā, uz ko attiecas prejudiciālais jautājums, un tā kā Oy Hartwall apgalvo, ka pieteiktajai preču zīmei piemīt raksturīgā atšķirtspēja un lietošanā iegūtā atšķirtspēja, savā atbildē esmu iekļāvis ar 3. panta 3. punktu.


5 –      Skat. šo secinājumu 10. un 12. punktu.


6 –      Tāpat tikai no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka izskatāmajā lietā iesniedzējtiesai ir jālemj par to, vai “kā krāsains attēls atveidotā [un pieteiktā] preču zīme ir jāreģistrē kā krāsu preču zīme”.


7 –      To varētu izsecināt no apstākļa, ka – lai arī tika lūgts reģistrēt preču zīmi kā krāsu preču zīmi – no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Oy Hartwall, pirmkārt, apgalvo, ka tā ir lūgusi tikai aizsargāt “zilās vai pelēkās krāsas toņus visos iespējamos veidos” un, otrkārt, ka “preču zīmes aizsardzība ir lūgta tikai pieteikumā iekļautajam grafiskajam attēlojumam, nevis bezgalīgām tajā iekļauto krāsu variācijām”.


8 –      To, ka 2. pantā uzskaitītie apzīmējumi ir tikai paraugi un ka līdz ar to saraksts nav izsmeļošs, apstiprina ne tikai 2. panta formulējums, bet arī direktīvas 8. apsvērums. Šajā apsvērumā ir noteikts, ka “mērķu, pēc kuriem tiecas tiesību aktu tuvināšana, sasniegšana prasa, lai apstākļi reģistrētas preču zīmes iegūšanai un paturēšanai visās dalībvalstīs kopumā būtu vienādi” un ka “šā iemesla dēļ vajag uzskaitīt apzīmējumu, kas var veidot preču zīmi, paraugus ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi spēj skaidri atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem”. Direktīvas 2. pantā ir iekļauts tās 8. apsvērumā minēto paraugu saraksts.


9 –      Norādu, ka krāsas kā preču zīmju paraugs ir tieši minētas jaunās preču zīmju direktīvas, proti, Direktīvas 2015/2436, 3. pantā.


10 –      Spriedums, 2003. gada 6. maijs, Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244).


11 –      Spriedums, 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie (C‑49/02, EU:C:2004:384).


12 –      Tiesa šajos spriedumos nosprieda, ka krāsu preču zīmei šajā nolūkā ir jāatbilst trim nosacījumiem. Pirmkārt, tai ir jāveido apzīmējums. Tiesa konstatēja, ka tirdzniecības jomā krāsas un krāsu kombinācijas parasti tiek izmantotas savu pievilcīgo un dekoratīvo īpašību dēļ, bez jebkādas nozīmes, bet nevar tikt izslēgta iespēja, ka krāsas vai krāsu kombinācijas saistībā ar preci vai pakalpojumu var veidot apzīmējumu (skat. spriedumus, 2003. gada 6. maijs, Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244, 27. punkts), un 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie (C‑49/02, EU:C:2004:384, 23. punkts)). Otrkārt, ir jāspēj šo apzīmējumu attēlot grafiski. Treškārt, šim apzīmējumam ir jāspēj parādīt atšķirību starp viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem un citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem (skat. spriedumus, 2003. gada 6. maijs, Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244, 23. punkts), un 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie (C‑49/02, EU:C:2004:384, 22. punkts)). Runājot par šo divu pēdējo minēto nosacījumu piemērošanu krāsu preču zīmēm, es norādu uz atbildi, ko es sniedzu turpinājumā uz prejudiciālajiem jautājumiem un kas attiecas tieši uz šiem nosacījumiem.


13 –      Skat., piemēram, 2003. gada 6. maija sprieduma Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244) 14. un 21. punktu, kuros krāsu preču zīme ir aprakstīta kā krāsa pati par sevi bez ierobežojuma telpā, un 2004. gada 24. jūnija sprieduma Heidelberger Bauchemie (C‑49/02, EU:C:2004:384) 15. punktu, kurā ir minētas krāsas vai krāsu kombinācijas, kas norādītas abstrakti un bez kontūrām. Šī pati definīcija turklāt tiek izmantota Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijas nolūkā (skat. Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/626 (2018. gada 5. marts), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi, un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2017/1431 (OV 2018, L 104, 37. lpp.). Šīs regulas, kas Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijai ir piemērojama no 2018. gada 14. maija, 39. panta 2. punktā un 3. panta 3. punkta f) apakšpunktā krāsu preču zīme ir aprakstīta kā tāda, ko veido tikai viena krāsa bez kontūrām vai krāsu kombinācija bez kontūrām.


14 –      Spriedums, 2018. gada 12. jūnijs, Louboutin un Christian Louboutin (C‑163/16, EU:C:2018:423).


15 –      Spriedums, 2018. gada 12. jūnijs, Louboutin un Christian Louboutin (C‑163/16, EU:C:2018:423, 7.–10. punkts).


16 –      Spriedums, 2018. gada 12. jūnijs, Louboutin un Christian Louboutin (C‑163/16, EU:C:2018:423, 24. punkts).


17 –      Spriedums, 2003. gada 6. maijs, Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244, 54. punkts).


18 –      Šajā nozīmē skat. grafisko preču zīmju definīciju Komisijas Īstenošanas regulas 2018/626 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar kuru grafiska preču zīme ir preču zīme, kurā izmantotas nestandarta rakstzīmes, stilizācija vai izkārtojums, vai grafisks elements, vai krāsa, tostarp zīmes, kas sastāv tikai no grafiskiem elementiem, un zīmes, kas sastāv no vārdiskiem un grafiskiem elementiem.


19 –      Skat. spriedumu, 2014. gada 19. jūnijs, Oberbank (C‑217/13 un C‑218/13, EU:C:2014:2012, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).


20 –      Skat. spriedumu, 2007. gada 26. aprīlis, Alcon/ITSB (C‑412/05 P, EU:C:2007:252, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).


21 –      Skat. spriedumu, 2014. gada 19. jūnijs, Oberbank (C‑217/13 un C‑218/13, EU:C:2014:2012, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).


22 –      Skat. spriedumu, 2014. gada 19. jūnijs, Oberbank (C‑217/13 un C‑218/13, EU:C:2014:2012, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).


23 –      Skat. spriedumu, 2014. gada 19. jūnijs, Oberbank (C‑217/13 un C‑218/13, EU:C:2014:2012, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).


24 –      Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 19. jūnijs, Oberbank (C‑217/13 un C‑218/13, EU:C:2014:2012, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).


25 –      Skat. spriedumu, 2014. gada 19. jūnijs, Oberbank (C‑217/13 un C‑218/13, EU:C:2014:2012, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).


26 –      Skat. spriedumus, 2003. gada 6. maijs, Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244, 66. punkts), un 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie (C‑49/02, EU:C:2004:384, 39. punkts).


27 –      Skat. spriedumus, 2003. gada 6. maijs, Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244, 65. punkts), un 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie (C‑49/02, EU:C:2004:384, 38. punkts).


28 –      Skat. spriedumu, 2003. gada 6. maijs, Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244, 54.–59 punkts).


29 –      Skat. spriedumu, 2003. gada 6. maijs, Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244, 60. punkts).


30 –      Skat. spriedumus, 2012. gada 12. jūlijs, Smart Technologies/ITSB (C‑311/11 P, EU:C:2012:460, 26. punkts un tajā minētā judikatūra), un 2010. gada 9. septembris, ITSB/BORCOMarkenImport Matthiesen (C‑265/09 P, EU:C:2010:508, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).


31 –      Skat. spriedumu, 2010. gada 9. septembris, ITSB/BORCOMarkenImport Matthiesen (C‑265/09 P, EU:C:2010:508, 37. punkts).


32 –      Skat. spriedumus, 2002. gada 12. decembris, Sieckmann (C‑273/00, EU:C:2002:748, 48.–55. punkts), un 2003. gada 6. maijs, Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244, 29. punkts).


33 –      Skat. spriedumu, 2002. gada 12. decembris, Sieckmann (C‑273/00, EU:C:2002:748, 47. punkts).


34 –      Skat. spriedumu, 2002. gada 12. decembris, Sieckmann (C‑273/00, EU:C:2002:748, 50. un 51. punkts). Skat. arī spriedumu, 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie (C‑49/02, EU:C:2004:384, 26.–30. punkts).


35 –      Norādu, ka jaunajā preču zīmju direktīvā – Direktīvā 2015/2436 – grafiska attēlojuma prasība vairs nav minēta. Šīs direktīvas 3. panta b) punktā, kas attiecas uz to, kādi apzīmējumi var būt preču zīmes, un kas atbilst pašreiz spēkā esošās direktīvas 2. pantam, tagad ir noteikts, ka reģistrā šādi apzīmējumi ir jāatveido tā, lai ļautu kompetentajām iestādēm un sabiedrībai skaidri un precīzi noteikt, kas ir to īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmets. Šī grozījuma ieviešanas iemesls ir norādīts direktīvas 13. apsvērumā. Šajā pēdējā minētajā ir noteikts, ka, lai izpildītu preču zīmju reģistrācijas sistēmas mērķus, proti, nodrošināt juridisko noteiktību un pareizu pārvaldību, ir arī svarīgi pieprasīt, lai zīme varētu tikt atveidota tādā veidā, kas ir skaidrs, precīzs, pašpietiekams, viegli pieejams, saprotams, noturīgs un objektīvs. Turklāt ir norādīts, ka tādējādi apzīmējumu būtu jāļauj atveidot jebkurā piemērotā veidā, izmantojot vispārpieejamu tehnoloģiju, un tādējādi tam nav obligāti jābūt grafiskam attēlam, ja vien atveidojums šajā nolūkā piedāvā pietiekamas garantijas.


36 –      Skat. spriedumu, 2003. gada 6. maijs, Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244, 31.–37. punkts).


37 –      Skat. spriedumu, 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie (C‑49/02, EU:C:2004:384, 33. punkts).


38 –      Skat. spriedumu, 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie (C‑49/02, EU:C:2004:384, 34. punkts).


39 –      Spriedums, 2003. gada 6. maijs, Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244).


40 –      Spriedums, 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie (C‑49/02, EU:C:2004:384).


41 –      Spriedums, 2018. gada 12. jūnijs, Louboutin un Christian Louboutin (C‑163/16, EU:C:2018:423).


42 –      Spriedums, 2002. gada 12. decembris, Sieckmann (C‑273/00, EU:C:2002:748, 48.–51. punkts).


43 –      Spriedums, 2003. gada 27. novembris, Shield Mark (C‑283/01, EU:C:2003:641).


44 –      Skaņu preču zīme ir preču zīme, kas sastāv tikai no skaņas vai skaņu kombinācijas (skat. definīciju, piemēram, Komisijas Īstenošanas regulas 2018/626 3. panta 3. punkta g) apakšpunktā).


45 –      Skat. spriedumu, 2003. gada 27. novembris, Shield Mark (C‑283/01, EU:C:2003:641, 58. punkts).


46 –      Šajā ziņā minēšu spriedumu, 2012. gada 14. jūnijs, Seven Towns/ITSB (Preču zīme, kurā attēloti septiņi dažādu krāsu kvadrāti) (T‑293/10, EU:T:2012:302). Minētajā lietā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Eiropas Savienības preču zīme nevar tikt reģistrēta kā krāsu preču zīme, jo preču zīme ir attēlota grafiski nevis kā krāsu preču zīme, bet kā grafiska preču zīme vai trīsdimensiju preču zīme. Vispārējā tiesa nosprieda, ka šajā gadījumā pastāv raksturīga pretruna attiecībā uz aplūkotā apzīmējuma patieso iedabu, kas liedz tā reģistrāciju (skat. minētā sprieduma 66. punktu).


47 –      Šajā ziņā skat. šo secinājumu 13. punktu.


48 –      Spriedums, 2003. gada 6. maijs, Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244).


49 –      Spriedums, 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie (C‑49/02, EU:C:2004:384).


50 –      Skat. spriedumu, 2003. gada 6. maijs, Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244, 60., 65. un 66. punkts).


51 –      Precizēju, ka Tiesai šādas informācijas nav.


52 –      Skat. spriedumu, 2014. gada 19. jūnijs, Oberbank (C‑217/13 un C‑218/13, EU:C:2014:2012, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).


53 –      Spriedums, 2014. gada 19. jūnijs, Oberbank (C‑217/13 un C‑218/13, EU:C:2014:2012, 48. punkts).