Language of document : ECLI:EU:T:2019:57

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2019. gada 5. februārī (*)

Augu šķirnes – Pieteikums par Kopienas augu šķirņu aizsardzību augu šķirnei Braeburn 78 (11078) – Cita pārbaudes biroja norīkošana – Apelācijas padomē veicamās pārbaudes apjoms – Pienākums norādīt pamatojumu

Lietā T‑177/16

Mema GmbH LG, Terlāna [Terlan] (Itālija), ko pārstāv B. Breitinger un S. Kirschstein-Freund, advokāti,

prasītāja,

pret

Kopienas Augu šķirņu biroju (CPVO), ko pārstāv M. Ekvad, F. Mattina, O. Lamberti un U. Braun-Mlodecka, pārstāvji, kuriem palīdz A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti,

atbildētājs,

par prasību par CPVO Apelācijas padomes 2015. gada 15. decembra lēmumu lietā A 001/2015 attiecībā uz pieteikumu par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu šķirnei Braeburn 78,

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] (referents), tiesneši V. Kreišics [V. Kreuschitz] un N. Pultoraka [N. Półtorak],

sekretāre: R. Ukelīte [R. Ükelyté], administratore,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 22. aprīlī,

ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 11. jūlijā,

ņemot vērā izmaiņas Vispārējās tiesas palātu sastāvā,

ņemot vērā 2016. gada 24. oktobra rīkojumu par tiesvedības apturēšanu,

ņemot vērā 2018. gada 22. marta rīkojumu par tiesvedības apturēšanu,

pēc tiesas sēdes 2018. gada 25. septembrī

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Atbilstošās tiesību normas

 Pamatregula

1        Atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV 1994, L 227, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Pamatregula”) 6. pantam Kopienas augu šķirņu aizsardzība tiek piešķirta šķirnēm, kas ir noteiktas [atšķirīgas], viendabīgas, stabilas un jaunas.

2        Saskaņā ar Pamatregulas 7. panta 1. punktu šķirni uzskata par atšķirīgu, ja to, salīdzinot izteiktās īpašības, kas iegūtas no konkrētā genotipa vai genotipu kombinācijas, var skaidri atšķirt no jebkuras citas šķirnes, par kuras esamību ir vispārzināms pieteikuma par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu iesniegšanas datumā.

3        Jautājums, vai konkrētā gadījumā ir izpildīti atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes kritēriji, tiek izvērtēts tehniskajā pārbaudē, kas veicama atbilstoši Pamatregulas 55. un 56. pantam.

4        Pamatregulas 55. panta 1. punktā ir paredzēts:

“1. Ja [Kopienas Augu šķirņu birojs] nav atklājis nekādus šķēršļus Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanai, pamatojoties uz pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar [53. un 54. pantā paredzētajiem formālajiem un materiāltiesiskajiem nosacījumiem], tad tas nodrošina, lai vismaz vienā no dalībvalstīm kompetenta iestāde vai iestādes, kam [Kopienas Augu šķirņu biroja] Administratīvā padome ir uzticējusi pienākumu veikt attiecīgās sugas šķirņu tehnisko pārbaudi, turpmāk sauktas “pārbaudes birojs vai biroji”, veiktu tehnisko pārbaudi saistībā ar atbilstību [atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes] kritērijiem.”

5        Saskaņā ar Pamatregulas 56. pantu jebkuru tehnisko pārbaudi veic saskaņā ar pārbaudes pamatnostādnēm, ko izstrādājusi Administratīvā padome, un norādījumiem, ko devis Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO). Šajās pamatnostādnēs tostarp tiek aprakstīts tehniskās pārbaudes veikšanai iesniedzamais augu materiāls, izmēģinājumu veikšanas kārtība, piemērojamās metodes, sniedzamie apsvērumi, izmēģinājumā iekļauto šķirņu sagrupēšana, kā arī pārbaudāmo īpašību tabula. Tehniskās pārbaudes laikā attiecīgās šķirnes augi tiek audzēti blakus tādu šķirņu augiem, kuras CPVO un izraudzītais pārbaudes centrs uzskata par kandidātšķirnei vistuvākajām, atbilstoši šīs šķirnes aprakstam, kas sniegts tehniskajā aprakstā, kurš ir pieteikuma par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu sastāvdaļa.

6        Pamatregulas 57. panta 1.–3. punktā ir paredzēts:

“1. Pārbaudes birojs pēc [CPVO] lūguma vai arī tad, ja tas uzskata, ka tehniskās pārbaudes rezultāti ir pietiekami, lai veiktu šķirnes novērtēšanu, nosūta [CPVO] pārbaudes ziņojumu un, ja tas uzskata, ka ir izpildīti 7., 8. un 9. pantā izklāstītie nosacījumi, arī šķirnes aprakstu.

2. [CPVO] paziņo pretendentam tehnisko pārbaužu rezultātus un šķirnes aprakstu un dod viņam iespēju tos komentēt.

3. Ja [CPVO] neuzskata pārbaudes ziņojumu par pietiekamu pamatu, lai pieņemtu lēmumu, tas pēc savas ierosmes pēc apspriešanās ar pretendentu vai pēc pretendenta lūguma var veikt papildu pārbaudi. Rezultātu novērtēšanas nolūkā jebkura papildu pārbaude, ko veic līdz brīdim, kamēr lēmums, ko pieņem, ievērojot 61. un 62. pantu, nav kļuvis galīgs, uzskata par daļu no 56. panta 1. punktā minētās pārbaudes.”

7        Attiecībā uz noteikumiem, kas regulē procesu CPVO, Pamatregulas 72. pantā ir noteikts:

“Apelācijas padome pieņem lēmumu par pārsūdzību, pamatojoties uz pārbaudi, kas veikta, ievērojot 71. pantu. Apelācijas padome var izmantot jebkuras pilnvaras, kas ir [CPVO] kompetencē, vai arī tā var nodot šo lietu kompetentai [CPVO] institūcijai turpmākai rīcībai. Pēdējai tiktāl, ciktāl fakti ir vieni un tie paši, ir saistošs Apelācijas padomes ratio decidendi.”

8        Pamatregulas 75. pantā ir noteikts:

[CPVO] lēmumiem pievieno tā pamatojuma izklāstu, uz kā tie balstīti. Tos balsta tikai uz to pamatojumu vai pierādījumu, par ko procesā iesaistītajām pusēm ir bijusi iespēja rakstiski vai mutiski sniegt savas piezīmes.”

9        Pamatregulas 76. pantā ir noteikts:

“Izskatot lietu [CPVO], tas pēc sava ierosinājuma izmeklē faktus tiktāl, ciktāl tos pārbauda, ievērojot 54. un 55. pantu. Tas neņem vērā tādus faktus vai pierādījumus, kas nav iesniegti [CPVO] noteiktajā termiņā.”

 CPVO protokols TP/14/2 final

10      CPVO 2006. gada 14. marta protokola TP/14/2 final par atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudēm (ābele) (turpmāk tekstā – “CPVO protokols TP/14/2”) I punktā ir noteikts:

“Protokolā aprakstītas tehniskās procedūras, kas jāievēro atbilstoši Pamatregulai. Tehniskās procedūras ir apstiprinājusi Administratīvā Padome, un tās pamatojas uz [Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības] vispārīgo dokumentu TG/1/3 un [Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības] 2005. gada 6. aprīļa vadlīnijām TG/14/9 par AVS pārbaužu veikšanu. Šis protokols attiecas uz visām Malus domestica Borkh augļu šķirnēm.”

11      CPVO protokola TP/14/2 III punkta 5. apakšpunkta pēdējā daļā ir paredzēts:

“Novērojumi par augli jāveic [..], kad tie ir nogatavojušies ēšanai [..].”

12      CPVO protokola TP/14/2 [punktā] 56. paz. ir paredzēts:

“[Augļu] novākšanas gatavība

Augļu novākšanas gatavība ir optimālais laiks, kad novākt augļus, lai tie sasniegtu augstāko lietošanas kvalitāti (skat. [punktu] 57. paz.).”

13      CPVO protokola TP/14/2 [punktā] 57. paz. ir paredzēts:

“Augļu lietošanas gatavība

Augļu lietošanas gatavība ir attīstības posms, kad auglis ir sasniedzis optimālo patēriņam nepieciešamo krāsu, blīvumu, virsmas īpašības, aromātu un garšu. Šis posms atkarībā no augļa veida var iestāties vai nu tieši pēc augļu noņemšanas no koka (piem., agrajām šķirnēm), vai pēc noteikta glabāšanas vai kondicionēšanas laika (piem., vēlajām šķirnēm).”

 Tiesvedības priekšvēsture

14      2009. gada 20. maijā Johann Huber, prasītājas Mema GmbH LG īpašnieks, CPVO iesniedza pieteikumu par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu saskaņā ar Pamatregulu. Augu šķirne, kurai tādējādi tika lūgta aizsardzība, ir Malus domestica Borkh sugai piederošā Braeburn 78 šķirne.

15      CPVO uzticēja Groupe d’étude et de contrôle des variétés et des semences (GEVES) (Šķirņu un sēklu studiju un kontroles grupa) – pārbaudes vieta Institut national de la recherche agronomique (INRA) (Francijas Valsts lauksaimniecības pētniecības institūts), Anžē Bokuzē [Angers-Beaucouzé] (Francija) – veikt kandidātšķirnes tehnisko pārbaudi saskaņā ar Pamatregulas 55. panta 1. punktu.

16      Tehniskā pārbaude tika veikta uz CPVO protokola TP/14/2 pamata.

17      GEVES, kas 2014. gada 21. maijā iesniedza pārbaudes ziņojumu CPVO, uzskatīja, ka šķirne Braeburn 78 nav pietiekami atšķirīga no salīdzināmās šķirnes Royal Braeburn, pamatojoties uz šādiem konstatējumiem:

“Uz novērojumu DUS 2012–2013 pamata – kandidātšķirne nav skaidri atšķirīga no Royal Braeburn un no X9466. Šis secinājums ir balstīts uz šādiem elementiem|:

2012. gadā: augļu pirmā būtiskā novākšana

Šķirne/

Apraksts

Augļu novākšanas

datums

Cietes

regresija


Stiprums

(kg/cm²)

Refraktometriskais

rādītājs (%)

Skābums

(g/l ābolskābe)

Nokrāsa

(spektrokolorimetrija)

Kandidātšķirne

11/10

5,5

9,2

12,8

7,39

18,64

Royal Braeburn

11/10

20,19

X9466 (1)

11/10

6,3

9,3

12,8

7,31

18,71

* Ar vienkāršu acu uzmetienu var skaidri pamanīt 2 pakāpju starpību

(1) par vienu gadu vecāki koki nekā kandidātšķirne

Kandidātšķirnes augļi ir plakani un ar svītrām, kā Royal Braeburn un X9466. Kandidātšķirnes nokrāsa un parauga krāsa ir pārāk tuva Royal Braeburn un X9466. Kandidātšķirnes gatavība lietošanai ir tuvu citām Royal Braeburn mutācijām ar standarta gatavības periodu.

2013. gadā: augļu otrā būtiskā novākšana

Šķirne/

Apraksts

Augļu novākšanas

datums

Cietes

regresija


Stiprums

(kg/cm²)

Refraktometriskais

rādītājs (%)

Skābums

(g/l ābolskābe)

Nokrāsa

(spektrokolorimetrija)

Kandidātšķirne

11/10

5,5

10,5

11,7

7,8

22,49

Royal Braeburn

11/10

6,0

10,0

11,6

8,08

23,55

X9466 (1)

11/10

5,7

10,2

11,2

7,53

22,07

* Ar vienkāršu acu uzmetienu var skaidri pamanīt 2 pakāpju starpību

(1) par vienu gadu vecāki koki nekā kandidātšķirne

Kandidātšķirnes augļi ir plakani un ar svītrām, kā Royal Braeburn un X9466. Kandidātšķirnes nokrāsa un parauga krāsa ir pārāk tuva Royal Braeburn un X9466. Kandidātšķirnes gatavība lietošanai ir tuvu citām Royal Braeburn mutācijām ar standarta gatavības periodu. Prasītājas minētā nelielā augļa formas atšķirība salīdzinājumā ar Royal Braeburn nav novērota.

Attiecīgās šķirnes aizsardzība ir atteikta atšķirības no Royal Braeburn un X9466 neesamības dēļ.”

18      Pamatojoties uz šo ziņojumu, CPVO, saņēmis prasītājas apsvērumus, ar 2014. gada 18. decembra lēmumu noraidīja pieteikumu par Kopienas aizsardzības piešķiršanu.

19      Prasītāja par minēto CPVO noraidījumu iesniedza sūdzību. Ar 2015. gada 15. decembra CPVO Apelācijas padomes lēmumu, kas prasītājai paziņots 2016. gada 22. februārī (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums), šī sūdzība tika noraidīta kā nepamatota.

20      Pirmkārt, Apelācijas padome būtībā uzskatīja, ka pārbaudes vieta, proti, Anžē Bokuzē [Angers-Beaucouzé], ko apstrīd prasītāja, esot bijusi vieta, kur tehniskā pārbaude bija jāveic saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām.

21      Otrkārt, attiecībā uz augļu novākšanas datumu un augļu lietošanas gatavības datumu, saistībā ar ko prasītāja būtībā apstrīd tehniskās pārbaudes nosacījumus un rezultātus, Apelācijas padome uzskatīja šādi:

““Augļu novākšanas datuma” un “augļu lietošanas gatavības datuma” kritēriji UPOV [Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības] vadlīnijās (TG/14/9) un testa protokolā āboliem, kas izriet no [CPVO protokola TP/14/2], ir definēti pārāk nenoteikti, ciktāl instrukcijas attiecas uz augļu lietošanas gatavības lielo spektru, no pāragras līdz novēlotai, un piemērotību no tūlītēja patēriņa līdz ilgtermiņa glabāšanai. Protokola vadlīniju efektīvai izmantošanai ir nepieciešama DUS pārbaužu pieredze un sēklu detalizēta pārzināšana.

Ābolu testa protokola pazīmju tabulas sadaļā “Skaidrojumi un metodes” ir norādītas instrukcijas. Instrukcijas attiecībā uz augļu novākšanas un to lietošanas gatavību ir norādītas [punktos] 56. paz. un 57. paz. 32. lpp.

Saskaņā ar Apelācijas padomes viedokli pārbaudes birojs ir pareizi izmantojis šīs instrukcijas. Kandidātšķirnes augļi un references šķirnes augļi, lai tos varētu labi salīdzināt, tika novākti vienā un tajā pašā datumā un (šajā gadījumā) – tiklīdz cietes regresijas rādītājs visām attiecīgajām šķirnēm bija ap 5 %.

“Lietošanas gatavībai brīdis” var tikt apstrīdēts, bet, ciktāl GEVES pārbaudītājiem ir pieredze darbā ar šīm seklām, Apelācijas padome uzticas viņu veiktajam augļu lietošanas gatavībai brīža vērtējumam, kas atbilst posmam, kad visas augļu īpašības tika izvērtētas. Braeburn mutāciju gatavo augļu īpašības tika pierakstītas un/vai mērītas vienā un tajā pašā datumā (ja iespējams), proti, ap novembra vidu, kā prasīts.”

22      Visbeidzot, treškārt, runājot par atšķirības elementiem saistībā ar augļu svītrām, to formu un lielumu, elementiem, attiecībā uz kuriem prasītāja apstrīd pārbaudes biroja apsvērumus, Apelācijas padome uzskatīja, ka īpašības attiecībā uz “augļa lielumu”, “augļa formu”, “augļa pamatkrāsu”, “parauga krāsas relatīvo pagarinājumu”; ‘“parauga krāsas intensitāti”, “parauga krāsas zīmējumu” un “strīpu garumu” parasti var tikt novērtētas vizuāli, savukārt citas īpašības, kā “augļa augstums”, “augļa diametrs” un “augstuma/diametra attiecība”, ir jāmēra, vizuāli novērotajām īpašībām šajā ziņā parasti tiekot apstiprinātām ar mērījumiem. Apelācijas padome secināja, ka pārbaudes birojs ir veicis visas pārbaudes atbilstoši piemērojamajām vadlīnijām un protokolam.

 Lietas dalībnieku prasījumi

23      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu atpakaļ Apelācijas padomei, lai tā pieņemtu galīgo lēmumu, tai norādot, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, un nosakot CPVO pienākumu veikt papildu pārbaudi atbilstoši Pamatregulas 57. panta 3. punktam;

–        pakārtoti – atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        pakārtoti, gadījumā, ja Vispārējā tiesa neapmierinātu pirmo un otro prasījumu, apturēt tiesvedību atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 69. panta d) punktam līdz brīdim, kad tiks pieņemts galīgs lēmums par augu šķirnes aizsardzības atcelšanu references augu šķirnei Royal Braeburn (pieteikums Nr. 1998/1082; augu šķirne Nr. 11960);

–        piespriest CPVO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

24      Tomēr prasītāja ir atteikusies no sava otrā pakārtoti izvirzītā prasījuma, un tas tika ierakstīts tiesas sēdes protokolā.

25      CPVO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        daļēji noraidīt prasību kā nepieņemamu;

–        daļēji noraidīt prasību kā nepamatotu;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

26      Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza trīs pamatus – attiecīgi būtībā pirmo – par pilnvaru nepareizu izmantošanu un Pamatregulas 57. panta 3. punkta pārkāpumu, otro – par vairākām kļūdām tehniskajā pārbaudē un, visbeidzot, trešo – par tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu un pamatojuma neesamību.

27      Pēc jautājuma par prasītājas prasījumu pirmās daļas pieņemamību izlemšanas, ir jāizvērtē otrā pamata pirmā un trešā daļa un trešā pamata otrā daļa, kas abas attiecas uz apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamību.

 Par prasītājas prasījumu pirmās daļas pieņemamību

28      Savu prasījumu pirmajā daļā prasītāja attiecīgi lūdz Vispārējo tiesu “atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu atpakaļ Apelācijas padomei, lai tā pieņemtu galīgo lēmumu, tai norādot, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, un nosakot CPVO pienākumu veikt papildu pārbaudi atbilstoši Pamatregulas 57. panta 3. punktam”.

29      Ir jāatgādina, ka saistībā ar prasību, kas celta Savienības tiesā par kādu CPVO apelācijas padomes lēmumu, tam atbilstoši Pamatregulas 73. panta 6. punktam ir jāveic pasākumi Savienības tiesas sprieduma izpildei. Līdz ar to Vispārējās tiesas kompetencē nav izdot rīkojumus CPVO, kuram ir pienākums izdarīt atbilstošus secinājumus no Savienības tiesas sprieduma rezolutīvās daļas un motīvu daļas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 11. jūlijs, El Corte Inglés/ITSB – Bolaños Sabri (“PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”), T‑443/05, EU:T:2007:219, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).

30      Tātad prasījumu pirmā daļa ir nepieņemama, ciktāl tajā tiek lūgts, lai Vispārējā tiesa nodotu lietu atpakaļ Apelācijas padomei lēmuma pieņemšanai, norādot, ka tai ir jāatceļ apstrīdētais lēmums un jāuzdod CPVO veikt papildu pārbaudi atbilstoši Pamatregulas 57. panta 3. punktam.

 Par otrā pamata trešo daļu un trešā pamata otro daļu attiecībā uz apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamību

31      Otrā pamata trešās daļas un trešā pamata otrās daļas atbalstam prasītāja it īpaši norāda uz pamatojuma neesamību.

32      Šajā ziņā prasītāja būtībā norāda, ka Apelācijas padome nav paskaidrojusi iemeslus, kāpēc, no vienas puses, tā nav ņēmusi vērā dažus pierādījumu elementus, kuri tai tika iesniegti un ar kuriem it īpaši varētu noteikt, ka pieteiktās šķirnes skaidrie plankumi pietiekami skaidri atšķiras no references šķirnes plankumiem, lai tās nošķirtu (otrā pamata trešā daļa), un, no otras puses, ir uzticējusies pārbaudes biroja pārbaudītāju vērtējumiem un līdz ar to nav ņēmusi vērā tehniskos elementus un ekspertu ziņojumus, kas tai tika iesniegti prasītājas sūdzības atbalstam (trešā pamata otrā daļa).

33      Vispirms ir jāatgādina principi, kas nosaka CPVO Apelācijas padomes veicamās pārbaudes apjomu.

34      Pirmkārt, ir jāatgādina, ka CPVO uzdevumam ir raksturīga nosacījumu, kas attiecināmi uz pieteikuma par Kopienas aizsardzības piešķiršanu pārbaudi, zinātniskā un tehniskā sarežģītība, un līdz ar to ir jāatzīst, ka CPVO tā uzdevumu izpildē ir rīcības brīvība (skat. spriedumu, 2012. gada 19. decembris, Brookfield New Zealand un Elaris/CPVO un Schniga, C‑534/10 P, EU:C:2012:813, 50. punkts un tajā minētā judikatūra). Šī novērtējuma brīvība attiecas tostarp uz šķirnes atšķirtspējīgas īpašības novērtēšanu Pamatregulas 7. panta 1. punkta izpratnē (skat. spriedumu, 2017. gada 8. jūnijs, Schniga/CPVO, C‑625/15 P, EU:C:2017:435, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

35      Tomēr CPVO kā Savienības struktūrai ir saistošs labas pārvaldības princips, saskaņā ar kuru tam ir rūpīgi un objektīvi jāizvērtē visi pieteikuma par Kopienas aizsardzības piešķiršanu elementi, kuriem ir nozīme, un jāapkopo visi tā novērtējuma brīvības izmantošanai nepieciešamie faktiskie un tiesiskie elementi. Turklāt tam ir jānodrošina pienācīga tajā notiekošo procesu norise un efektivitāte (skat. spriedumu, 2017. gada 8. jūnijs, Schniga/CPVO, C‑625/15 P, EU:C:2017:435, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

36      Turklāt ir jāatgādina, ka Pamatregulas 76. pantā ir paredzēts, ka, “izskatot lietu CPVO, tas pēc sava ierosinājuma izmeklē faktus tiktāl, ciktāl tos pārbauda, ievērojot 54. un 55. pantu”.

37      Turklāt Tiesa jau ir nospriedusi, ka saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 874/2009 (2009. gada 17. septembris) par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot [Pamatregulu] attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem CPVO (OV 2009, L 251, 3. lpp.), 51. pantu tiesību normas attiecībā uz CPVO uzsāktiem procesiem ir mutatis mutandis piemērojamas apelāciju procesiem (spriedums, 2015. gada 21. maijs Schräder/CPVO, C‑546/12 P, EU:C:2015:332, 46. punkts).

38      Tādējādi, no vienas puses, princips par faktu pārbaudi pēc savas iniciatīvas ir piemērojams arī šādā procesā Apelācijas padomē (spriedums, 2015. gada 21. maijs, Schräder/CPVO, C‑546/12 P, EU:C:2015:332, 46. punkts). No otras puses, Apelācijas padomei ir saistošs arī labas pārvaldības princips, saskaņā ar kuru tai ir pienākums rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus atbilstošos tajā izskatāmās lietas faktiskos un tiesiskos elementus (spriedums, 2017. gada 23. novembris, Aurora/CPVO – SESVanderhave (“M 02205”), T‑140/15, EU:T:2017:830, 74. punkts).

39      Otrkārt, Pamatregulas 72. pantā ir paredzēts, ka Apelācijas padome var vai nu darboties tās instances kompetences jomā, kas ir atbildīga par apstrīdēto lēmumu, vai nodot lietu šai instancei turpmākai izskatīšanai.

40      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.) 71. panta 1. punktu, kas ir formulēts līdzīgi Pamatregulas 72. pantam, ir ticis pastāvīgi nospriests, ka no šīs normas, kā arī no Regulas (ES) 2017/1001 sistēmas izriet, ka apelācijas padomei, lai pieņemtu lēmumu par apelāciju, ir tāda pati kompetence kā instancei, kas pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, un ka tās pārbaude aptver lietu kopumā tādu, kāda tā ir apelācijas padomes lēmuma pieņemšanas brīdī. Tāpat no šī panta izriet, ka pastāv funkcionālā turpinātība starp dažādām Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) instancēm, no kā izriet, ka apelācijas padomēm, no jauna izskatot lēmumus, ko pieņēmušas EUIPO nodaļas, lemjot pirmajā instancē, ir pienākums pamatot savu lēmumu ar visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ko lietas dalībnieki izvirzījuši gan procesā tajā nodaļā, kura lēma pirmajā instancē, gan apelācijas procesā (skat. spriedumu, 2006. gada 10. jūlijs, La Baronia de Turis/ITSB – Baron Philippe de Rothschild (“LA BARONNIE”), T‑323/03, EU:T:2006:197, 56.–58. punkts un tajos minētā judikatūra).

41      Turklāt jau ir nospriests, ka apjoms, kādā EUIPO apelācijas padomei jāveic pārbaude attiecībā uz lēmumu, kas ir apelācijas priekšmets, nav atkarīgs no tā, vai lietas dalībnieks, kas iesniedzis apelāciju, izvirza īpašu pamatu attiecībā uz šo lēmumu, kritizējot EUIPO nodaļas, kas izskatījusi lietu pirmajā instancē, veikto tiesību normas interpretāciju vai piemērošanu, vai tikai šīs nodaļas veikto pierādījumu novērtējumu. Tātad, lai arī lietas dalībnieks, kas iesniedzis apelāciju apelācijas padomē, nav izvirzījis īpašu pamatu, apelācijas padomei tomēr ir jāveic pārbaude, ievērojot visus pieejamos attiecīgos tiesiskos un faktiskos apstākļus, lai noskaidrotu, vai, izskatot apelāciju, var vai nevar likumīgi tikt pieņemts jauns lēmums ar tādu pašu rezolutīvo daļu kā lēmumam, kas ir apelācijas priekšmets (skat. spriedumu, 2004. gada 8. jūlijs, Sunrider/ITSB – Espadafor Caba (“VITAFRUIT”), T‑203/02, EU:T:2004:225, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

42      Ir jāuzskata, ka, ņemot vērā Regulas 2017/1001 un Pamatregulas tiesību normu līdzību, līdzīgi principi ir piemērojami arī procesā CPVO.

43      Treškārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Pamatregulas 75. panta pirmo teikumu CPVO lēmumos ir jānorāda to pamatojums. Pienākumam norādīt pamatojumu ir tāda pati piemērošanas joma kā tam, kas ir paredzēts LESD 296. pantā, un tā mērķis ir, pirmkārt, ļaut ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā lēmuma pamatojumu, lai aizstāvētu savas tiesības, un, otrkārt, ļaut Savienības tiesai veikt lēmuma tiesiskuma kontroli (skat. spriedumu, 2018. gada 23. februāris, Schniga/CPVO (“Gala Schnico”), T‑445/16, EU:T:2018:95, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

44      Pienākums norādīt pamatojumu var tikt apmierināts, tieši un pilnīgi neatbildot uz visiem prasītājas izvirzītajiem argumentiem, ja CPVO izklāsta faktus un juridiskos apsvērumus, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma struktūrā (skat. spriedumu, 2018. gada 23. februāris, “Gala Schnico”, T‑445/16, EU:T:2018:95 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

45      Konkrētajā gadījumā iepriekš ir jāatgādina, ka jautājums par to, vai tiešām atšķirības kritēriji ir izpildīti, ir vērtēts tehniskajā pārbaudē, kas atbilstoši Pamatregulas 56. pantam ir jāveic saskaņā ar CPVO Administratīvās padomes izstrādātajām pamatnostādnēm un CPVO sniegtajiem norādījumiem. Šajās pamatnostādnēs tostarp ir aprakstīts tehniskās pārbaudes veikšanai iesniedzamais augu materiāls, izmēģinājumu veikšanas kārtība, piemērojamās metodes, sniedzamie apsvērumi, izmēģinājumā iekļauto šķirņu sagrupēšana, kā arī pārbaudāmo īpašību tabula.

46      CPVO protokolā TP/14/2 ir aprakstītas tehniskās procedūras, kas jāievēro atbilstoši Pamatregulai.

47      Atbilstoši CPVO protokola TP/14/2 III punkta 5. apakšpunkta pēdējai daļai novērojumi par augli ir jāveic laikā, kad tas ir nogatavojies ēšanai, un tas atbilstoši minētā protokola [punktam] 57. paz. “ir attīstības posms, kad auglis ir sasniedzis optimālo patēriņam nepieciešamo krāsu, blīvumu, virsmas īpašības, aromātu un garšu”. Šīs posms atkarībā no augļa veida var iestāties vai nu tieši pēc augļu noņemšanas no koka (agrīnajām šķirnēm), vai pēc noteikta glabāšanas vai kondicionēšanas laika (vēlīnajām šķirnēm). Ražas novākšanas laiks saskaņā ar tā paša protokola [punktu] 56. paz. ir noteikts šādi: “Augļu novākšanas gatavība ir optimālais laiks, kad novākt augļus, lai tie sasniegtu augstāko lietošanas kvalitāti”.

48      Tātad vēlīnajai šķirnei, kā šajā lietā, lai pareizi novērtētu atšķirību starp pieteikto šķirni un references šķirni, no vienas puses, attiecīgo šķirņu augļu novākšana ir jāveic optimālā brīdī, lai iegūtu ēšanai maksimāli gatavus augļus, un, no otras puses, ir jānovēro augļu īpašības, kad tie sasniedz savu lietošanas gatavību, proti, augļi sasniedz optimālo patēriņam nepieciešamo krāsu, blīvumu, virsmas īpašības, aromātu un garšu.

49      No tā izriet, ka, ja augļu novākšana notiktu brīdī, kad nav iespējams iegūt optimālo patēriņam nepieciešamo augļu krāsu, blīvumu, virsmas īpašības, aromātu un garšu, un ja īpašību novērojumi notiktu brīdī, kad auglis nav sasniedzis savu lietošanas gatavību, būtu jāsecina, ka kritēriji attiecībā uz augļu novākšanas laiku un laiku, kad auglis ir gatavs lietošanai, nebūtu izpildīti, un tas rezultātā kavētu pareizu pieteiktās šķirnes un references šķirnes salīdzinošo vērtējumu.

50      Šajā gadījumā nevar izslēgt, ka prasītājas šajā lietā kritizētā iespējamā protokola kritēriju neievērošana attiecībā uz augļu novākšanas laiku un brieduma brīdi bija iespējama un, ja tā tiktu pierādīta, varēja ietekmēt vērtējumu par to, vai atšķirību novērtējums tika veikts saskaņā ar protokolu. Līdz ar to Apelācijas padomei par tiem ir jālemj, jo tās apsvērumiem ir būtiska nozīme lēmuma, kas Apelācijas padomei ir jāpieņem pēc pārbaudes pabeigšanas saskaņā ar iepriekš šā sprieduma 34.–42. punktā izklāstītajiem principiem, sistēmā.

51      Tomēr, atbildot uz argumentiem, ko prasītāja izvirzījusi attiecībā uz GEVES vērtējumu, it īpaši, no vienas puses, par augļu novākšanas datumu un apsvērumiem, kas attiecas uz cietes regresijas rādītāju, un, no otras puses, par augļu lietošanas gatavības datumu, ir jākonstatē, ka Apelācijas padome (skat. iepriekš 21. punktu), no vienas puses, ir vienīgi uzskatījusi, ka piemērojamie kritēriji, protams, bija neskaidri definēti, bet, pēc tās domām, tie bija “īstenoti”, un, no otras puses, norādījusi, ka tā uzticas ekspertu atzinumiem, tomēr nekādi nepaskaidrojot, kāpēc argumenti un pierādījumi, it īpaši prasītājas sniegtie ekspertu ziņojumi, nebūtu bijuši būtiski un tādēļ esot bijuši jānoraida.

52      Tādējādi apstrīdētajā lēmumā nepārprotami un nešaubīgi nav norādīta Apelācijas padomes argumentācija, kas tai lika balstīties uz GEVES nepilnīgajiem konstatējumiem un noraidīt prasītājas izvirzītos argumentus.

53      Šajā sakarā ir arī jānorāda, ka attiecībā uz references šķirni GEVES sagatavotajā tabulā, lai pamatotu savu pārbaudes ziņojumu (skat. iepriekš 17. punktu), attiecībā uz 2012. gadu nav norāžu par cietes regresijas rādītāju – taču CPVO pats ir atzinis, ka tas ir izšķirošs kritērijs, – blīvumu, skābumu un refraktometrisko rādītāju.

54      Turklāt CPVO, šajā sakarā tiekot iztaujātam tiesas sēdē, nesniedza nekādus paskaidrojumus, lai izskaidrotu šo elementu neesamību.

55      Tas pats attiecas uz precīzu datumu, kad CPVO veica Braeburn mutantu nobriedušu augļu īpašību pārbaudes, kas nav norādīts GEVES ziņojumā un par ko CPVO nevarēja informēt Tiesu tiesas sēdē.

56      Līdz ar to ir jākonstatē, ka pamatojums, kas lika Apelācijas padomei noraidīt prasītājas izvirzītos argumentus, ir tik nepietiekams, ka ir jāsecina, ka apstrīdētais lēmums nav pamatots, vai vismaz, ka norādītais pamatojums nav pietiekams.

57      Tāpēc ir jāapmierina otrā pamata trešā daļa un trešā pamata otrā daļa par Pamatregulas 75. pantā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, līdz ar to ir jāatceļ apstrīdētais lēmums, un nav jālemj ne par citām daļām otrā un trešā pamata atbalstam, ne arī par pirmo pamatu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

58      Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā CPVO spriedums galvenokārt ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem.

Pamatojoties uz iepriekšminēto,

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

nospriež:

1)      Atcelt Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) Apelācijas padomes 2015. gada 15. decembra lēmumu lietā A 001/2015 attiecībā uz pieteikumu par Kopienas aizsardzības piešķiršanu augu šķirnei Braeburn 78.

2)      Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)      CPVO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Frimodt Nielsen

Kreuschitz

Półtorak

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 5. februārī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – vācu.