Language of document : ECLI:EU:C:2019:182

ĢENERĀLADVOKĀTA DŽERARDA HOGANA [GERARD HOGAN]

SECINĀJUMI,

sniegti 2019. gada 7. martā (1)

Lieta C32/18

Tiroler Gebietskrankenkasse

pret

Michael Moser

(Oberster Gerichsthof (Augstākā tiesa, Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (EK) Nr. 883/2004 – 5. pants – Regula (EK) Nr. 987/2009 – 60. pants – Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums – Ģimenes pabalsts – Tiesības uz starpību starp primāri kompetentajā dalībvalstī izmaksāto vecāku pabalstu un pakārtoti kompetentajā dalībvalstī paredzēto bērna kopšanas pabalstu






I.      Ievads

1.        Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu būtībā attiecas uz Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2), 60. panta 1. punkta otrā teikuma interpretāciju. Tiesai ir arī lūgts norādīt, kuri “ienākumi” ir jāņem vērā, aprēķinot pieprasītā ģimenes pabalsta apmēru.

2.        Šis lūgums ir izteikts tiesvedībā starp Michael Moser un Tiroler Gebietskrankenkasse (Tiroles apgabala slimokase, Austrija) saistībā ar viņa pieteikumu par starpības starp tā saukto “Elterngeld” (vecāku pabalsts Vācijā) un tā saukto “Kinderbetreuungsgeld” (bērna kopšanas pabalsts Austrijā) izmaksu. Tomēr, pirms izvērtēt lietas faktiskos apstākļus, būtu detalizēti jāizklāsta atbilstošās tiesību normas.

II.    Atbilstošās tiesību normas

A.      Savienības tiesības

1.      Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšan(3)

3.        Regulas (EK) Nr. 883/2004 9., 10., 11. un 12. apsvērumā ir paredzēts:

“(9)      Tiesa dažos gadījumos ir sniegusi atzinumu par vienlīdzīgas attieksmes iespēju attiecībā uz nodrošinājuma summām, ienākumiem un faktiem; šis princips ir skaidri jāpieņem un jāattīsta, vienlaikus ievērojot likumīgo nolēmumu būtību un garu.

(10)      Tomēr princips traktēt dažus citas dalībvalsts teritorijā notikušus faktus vai notikumus tā, it kā tie būtu notikuši tās dalībvalsts teritorijā, kuras tiesību akti ir piemērojami, nedrīkstētu traucēt principam, ka apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai dzīvesvietas periodi, kuri izpildīti atbilstoši citas dalībvalsts tiesību aktiem, tiek summēti ar tiem, kuri izpildīti atbilstoši kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem. Tālab periodi, kas izpildīti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, jāņem vērā, tikai piemērojot periodu summēšanas principu.

(11)      To faktu un notikumu pielīdzināšana, kas notikuši kādā dalībvalstī, nekādā gadījumā nevar padarīt citu dalībvalsti kompetentu vai tās tiesību aktus piemērojamus.

(12)      Ņemot vērā proporcionalitāti, jāparūpējas par to, ka tiek nodrošināts, lai faktu un notikumu pielīdzināšanas princips neizraisītu objektīvi nepamatotus rezultātus vai viena veida pabalstu pārklāšanos vienā un tajā pašā laikposmā.”

4.        Regulas (EK) Nr. 883/2004 4. pantā “Vienlīdzīga attieksme” ir paredzēts: “Ja šajā regulā nav noteikts citādi, personām, uz ko attiecas šī regula, pienākas tādi paši pabalsti un ir tādi paši pienākumi kā tie, ko kādas dalībvalsts tiesību akti paredz tās piederīgajiem”.

5.        Tālāk Regulas (EK) Nr. 883/2004 5. pantā “Vienlīdzīga attieksme pret pabalstiem, ienākumiem, faktiem vai notikumiem” ir paredzēts:

“Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, ņemot vērā izklāstītos īpašos īstenošanas noteikumus, piemēro šādus noteikumus:

a)      ja saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem sociālā nodrošinājuma pabalstu un citu ienākumu saņemšanai ir zināmas tiesiskās sekas, minēto tiesību aktu attiecīgie noteikumi attiecas arī uz tādu līdzvērtīgu pabalstu saņemšanu, kas iegūti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai uz ienākumiem, kas gūti citā dalībvalstī;

b)      ja saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem tiesiskas sekas saistās ar noteiktu faktu vai notikumu gadījumiem, minētā dalībvalsts ņem vērā līdzīgus faktus vai notikumus, kas notikuši jebkurā no dalībvalstīm, tā, it kā tie būtu notikuši tās teritorijā.”

6.        Regulas (EK) Nr. 883/2004 6. pantā ir noteikts, ka, “ja šajā regulā nav noteikts citādi, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti nosaka, ka tiesību uz pabalstu iegūšana, paturēšana, ilgums vai atgūšana, tiesību aktu piemērošanas joma vai piekļuve obligātajai apdrošināšanai, fakultatīvi turpināmajai apdrošināšanai vai brīvprātīgajai apdrošināšanai vai atbrīvojums no tām ir atkarīgs no apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai pastāvīgās dzīvesvietas periodu izpildes, atbilstoši nepieciešamībai ņem vērā apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai pastāvīgās dzīvesvietas periodus, kas izpildīti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tie būtu periodi, kas izpildīti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro”.

7.        Regulas (EK) Nr. 883/2004 III sadaļas 8. nodaļa attiecas uz ģimenes pabalstiem. 67. pantā “Ģimenes locekļi, kas dzīvo citā dalībvalstī” ir paredzēts:

“Personai ir tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem, tajā skaitā par savas ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, tā, kā tas būtu bijis, ja viņi dzīvotu pirmajā minētajā dalībvalstī. Tomēr pensionāram ir tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura atbild par viņa pensiju.”

8.        Regulas (EK) Nr. 883/2004 tās pašas nodaļas 68. pantā ir ietverti prioritātes noteikumi gadījumos, kad pārklājas tiesības uz ģimenes pabalstiem:

“1. Ja tajā pašā laika posmā par tiem pašiem ģimenes locekļiem pabalstus paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību akti, piemēro šādus prioritātes noteikumus:

a)      attiecībā uz pabalstiem, kas jāizmaksā vairāk nekā vienai dalībvalstij ar atšķirīgu pamatojumu, prioritāte ir šāda: pirmkārt, tiesības, kas pieejamas, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, otrkārt, tiesības, kas pieejamas, pamatojoties uz pensijas saņemšanu, un, visbeidzot, tiesības, kas iegūtas, pamatojoties uz dzīvesvietu;

b)      attiecībā uz pabalstiem, kas jāizmaksā vairāk nekā vienai dalībvalstij ar vienādu pamatojumu, prioritāti nosaka, atsaucoties uz šādiem papildu kritērijiem:

i)      attiecībā uz tiesībām, kas pieejamas, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā: bērnu dzīvesvieta, ja tur tiek veikta šāda darbība, un papildus, attiecīgā gadījumā, lielākā to pabalstu summa, ko paredz pretrunā esošie tiesību akti. Tādā gadījumā pabalstu izmaksas dala atbilstoši kritērijiem, ko nosaka īstenošanas regulā;

[..].”

2. Gadījumā, kad tiesības uz pabalstiem pārklājas, ģimenes pabalstus nodrošina saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir izraudzīti par prioritāriem atbilstoši 1. punktam. Tiesības uz ģimenes pabalstiem, ko nosaka citi pretrunā esošie tiesību akti, tiek atceltas līdz pat summai, ko paredz pirmie tiesību akti, un starpības piemaksu vajadzības gadījumā nodrošina par summu, par kuru ir pārsniegta šī summa.

[..]”

2.      Regula (EK) Nr. 987/2009

9.        Regulas (EK) Nr. 987/2009 60. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ģimenes pabalstu piešķiršanas pieteikumu iesniedz kompetentajai iestādei. Lai piemērotu pamatregulas 67. un 68. pantu, ņem vērā visas ģimenes stāvokli, it kā visas iesaistītās personas būtu pakļautas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un tur dzīvotu, jo īpaši attiecībā uz personas tiesībām saņemt šādus pabalstus.

[..]”

B.      Austrijas tiesības

1.      Likums par bērna kopšanas pabalstu

10.      Atbilstoši iesniedzējtiesas norādītajam ar Kinderbetreuungsgeldgesetz (Austrijas Likums par bērna kopšanas pabalstu; turpmāk tekstā – “KBGG”) (4)Kinderbetreuungsgeld sākotnēji bija paredzēts kā ģimenes pabalsts. Tomēr kopš tā laika Kinderbetreuungsgeld bija maksājams ar vienotas likmes maksājumiem neatkarīgi no jebkādas iepriekšējās profesionālās darbības. Sākotnēji ar attiecīgo likumu bija piedāvāti trīs alternatīvi pabalsta varianti, kas trīs dažādu vienotas likmes naudas summu formā bija maksājami par periodu, līdz bērns attiecīgi sasniedz 30 vai 36, 20 vai 24, kā arī 15 vai 18 mēnešu vecumu, un vienotās likmes pabalsta summa bija atkarīga no izvēlētā varianta (pabalsta saņemšanas periods). Ar BGBl I 2009/116 publicēto likumu tika ieviests ne tikai ceturtais vienotas likmes pabalsta variants (12 + 2 mēneši), bet arī tiesības uz Kinderbetreuungsgeld, kura mērķis bija aizstāt ienākumus no profesionālās darbības un kura apmērs bija atkarīgs no iepriekšējiem ienākumiem no profesionālās darbības.

11.      Šī likuma 6. panta 3. punktā (BGBl I 116/2009 publicētajā redakcijā) ir noteikts:

“Tiesības uz Kinderbetreuungsgeld, ja ir konstatējamas tiesības uz salīdzināmu ārvalsts ģimenes pabalstu, balstās uz ārvalsts pabalsta apmēru. Starpību starp salīdzināmo ārvalsts ģimenes pabalstu un Kinderbetreuungsgeld pēc ārvalsts ģimenes pabalsta izmaksas beigām pieskaita Kinderbetreuungsgeld.”

12.      Likuma 24. pantā (BGBl I 117/2013 publicētajā redakcijā) ir paredzēts:

“1.      Šīs nodaļas mērķiem vienam no vecākiem [..] ir tiesības uz Kinderbetreuungsgeld par savu bērnu [..], ja:

1)      ir izpildīti tiesību piešķiršanas priekšnoteikumi saskaņā ar 2. panta 1. punkta 1., 2., 4. un 5. apakšpunktu;

2)      šis vecāks pēdējos sešus mēnešus tieši pirms tā bērna piedzimšanas, par kuru ir jāsaņem Kinderbetreuungsgeld, nepārtraukti ir veicis profesionālo darbību 2. punkta izpratnē, kā arī šajā periodā nav saņēmis bezdarbnieka pabalstus; pārtraukumi, kas kopumā nepārsniedz 14 kalendārās dienas, neietekmē nelabvēlīgi tiesības uz pabalstu.

2.      Ar profesionālo darbību šī federālā likuma izpratnē ir jāsaprot sociāli apdrošinātas profesionālās darbības veikšana Austrijā.

[..]”

13.      Likuma 24.a pantā (BGBl I 139/2011 publicētajā redakcijā) ir paredzēts:

“1.      Kinderbetreuungsgeld apmērs dienā ir:

1)      maternitātes pabalsta saņēmējai – 80 % no maternitātes pabalsta, uz ko tai ir tiesības kalendārajā dienā saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem saistībā ar tā bērna piedzimšanu, par kuru tiek lūgts Kinderbetreuungsgeld,;

[..]

3)      tēvam – 80 % no fiktīvi aprēķināmā maternitātes pabalsta, uz ko tam saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem ir tiesības kalendārajā dienā un uz ko viņa vietā tiesības būtu sievietei saistībā ar tā bērna piedzimšanu, par kuru tiek lūgts Kinderbetreuungsgeld.

2.      Kinderbetreuungsgeld saskaņā ar 1. punktu katrā ziņā ir vismaz vienāds ar saskaņā ar 1. punkta 5) apakšpunktā norādīto dienas likmi, bet nepārsniedz 66 EUR dienā.”

14.      Likuma 24.b pantā (BGBl I 116/2009 publicētajā redakcijā) ir noteikts, ka, “ja Kinderbetreuungsgeld pieprasa tikai viens no vecākiem, viņam uz to ir tiesības vēlākais līdz brīdim, kad bērns sasniedz 12 mēnešu vecumu. Ja arī otrais vecāks pieprasa šo pabalstu, tiesību uz pabalstu izmantošanas periods tiek pagarināts par periodu, par kuru pabalsta piešķiršanu lūdz otrais vecāks, taču vēlākais līdz brīdim, kad bērns sasniedz 14 mēnešu vecumu. Par pieprasītajiem periodiem ir uzskatāmi tikai periodi, kad pabalsts ir faktiski saņemts”.

2.      Vispārējais sociālā nodrošinājuma likums

15.      Allgemeiner Sozialversicherungsgesetz (Austrijas Vispārējais sociālā nodrošinājuma likums) 162. panta 3. punktā ir noteikts:

“Maternitātes pabalsta summa atbilst vidējai darba samaksai, kura tika saņemta pēdējās 13 nedēļās ([..] pēdējos trīs kalendārajos mēnešos) pirms maternitātes apdrošināšanas gadījuma iestāšanās un no kuras atņemti likumā paredzētie atskaitījumi, šo summu sadalot vienas kalendārās dienas maksājumos.

[..]”

III. Pamatlietas rašanās fakti

16.      Moser laulātais pāris ar abām viņu meitām dzīvo Vācijā. Moser k‑dze kopš 1996. gada 1. jūlija strādā Austrijā kā pārrobežu darba ņēmēja. Moser k‑gs kopš 1992. gada strādā Vācijā par ierēdni.

17.      Pēc otrās meitas piedzimšanas 2013. gada 29. augustā Moser k‑dze vienojās ar savu Austrijas darba devēju par Karenz periodu (vecāku atvaļinājums Austrijā) līdz 2015. gada 28. maijam. Atbildētāja Tiroler Gebietskrankenkasse izmaksāja Moser k‑dzei dažas piemaksas papildus Austrijas no ienākumiem atkarīgajam Kinderbetreuungsgeld par otro meitu. Šīs piemaksas veidoja 785,84 EUR par 188 dienu ilgo periodu no 2013. gada 25. oktobra līdz 2014. gada 30. aprīlim un 129,58 EUR par 31 dienu ilgo periodu no 2014. gada 1. līdz 31. maijam.

18.      Savukārt Moser k‑gs, lai aprūpētu otro meitu, laikposmam no 2014. gada 29. jūnija līdz 28. augustam paņēma Elternzeit (vecāku atvaļinājums Vācijā) un saņēma Vācijā Elterngeld (vecāku pabalsts) 3600 EUR apmērā.

19.      Moser k‑dze pirmajā tiesvedībā Landesgericht Innsbruck (Insbrukas apgabaltiesa, Austrija), kas darbojas kā darba un sociālo lietu tiesa, veiksmīgi vērsās ar prasību par papildu piemaksu Kinderbetreuungsgeld attiecībā uz laikposmiem no 2013. gada 25. oktobra līdz 2014. gada 28. jūnijam un no 2014. gada 29. augusta līdz 28. oktobrim. Otrajā tiesvedībā šajā pašā tiesā Moser k‑gs prasīja piemaksu papildus no ienākumiem atkarīgajam Kinderbetreuungsgeld – 66 EUR dienā par laiku, kad viņš bija Vācijas vecāku atvaļinājumā no 2014. gada 29. jūnija līdz 28. augustam.

20.      Abas minētās lietas tika apvienotas kopīgai iztiesāšanai un nolēmuma pieņemšanai. Moser k‑dzes lieta tika pabeigta ar 2017. gada 20. decembra nolēmumu. Viņas papildu prasījums galu galā ir ticis apmierināts. Turpretim Landesgericht Innsbruck (Insbrukas apgabaltiesa, Austrija), kas darbojas kā darba un sociālo lietu tiesa, noraidīja Moser k‑ga prasību.

21.      Izskatot apelācijas sūdzību, otrās instances tiesa Oberlandesgericht Innsbruck (Apelācijas tiesa Insbrukā, Austrija) grozīja pirmās instances tiesas nolēmumu. Tā uzdeva Tiroler Gebietskrankenkasse izmaksāt Moser k‑gam piemaksu papildus no ienākumiem atkarīgajam Kinderbetreuungsgeld – 29,86 EUR dienā par periodu no 2014. gada 29. jūnija līdz 28. augustam, kopā 1821,46 EUR. Prasību daļā, kas attiecās uz pārējo daļu, tā noraidīja, un tas netika apstrīdēts.

22.      Par šo nolēmumu Tiroler Gebietskrankenkasse iesniedza kasācijas sūdzību Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija). Tā lūdz prasību noraidīt pilnībā. Tātad jautājums ir par to, vai Moser k‑gam ir tiesības uz starpību starp Vācijas Elterngeld un Austrijas no ienākumiem atkarīgo Kinderbetreuungsgeld par laiku, kad viņš bija Vācijas vecāku atvaļinājumā no 2014. gada 29. jūnija līdz 28. augustam.

23.      Moser k‑gs uzskata, ka Austrijas pakārtotā kompetence izrietot no esošajām viņa sievas darba attiecībām ar Austrijas darba devēju. KBGG 24. panta 2. punkts, ja ar to tiktu prasīta Austrijā sociāli apdrošinātas profesionālās darbības faktiska veikšana, neatbilstu Savienības tiesībām.

24.      Tiroler Gebietskrankenkasse apstrīd savu pienākumu izmaksāt piemaksu. Tās ieskatā tēvs neatbilstot valsts izvirzītajiem tiesību piešķiršanas nosacījumiem, jo viņš 6 mēnešu periodā pirms otrās meitas piedzimšanas nav nepārtraukti veicis sociāli apdrošinātu profesionālo vai tai pielīdzināmu darbību. Regulā Nr. 883/2004 esot koordinētas vienīgi situācijas, kad tiesības pastāv vairāk nekā vienā valstī. Tā apgalvo, ka tādējādi nav konstatējams Regulā Nr. 883/2004 paredzētais pārrobežu elements.

25.      Iesniedzējtiesa norāda, ka KBGG 24. panta 1. punkta 2) apakšpunktā, lasot to kopā ar 24. panta 2. punktu, paredzēto ierobežojumu, atbilstoši kuram kā profesionālā darbība tiek ņemta vērā tikai Austrijā veikta sociāli apdrošināta darbība, Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) ir atzinusi par Savienības tiesībām neatbilstošu.

26.      Turklāt iesniedzējtiesa pieņem, ka Moser k‑gs atbilst valsts tiesībās izvirzītajiem tiesību piešķiršanas nosacījumiem laika ziņā attiecībā uz divus mēnešus ilgo minimālo pabalsta saņemšanas laiku (KBGG 5. panta 4. punkts) un vismaz sešus mēnešus ilgo nepārtraukto profesionālo darbību pirms bērna piedzimšanas (KBGG 24. panta 1. punkta 1) apakšpunkts un 2. punkts).

27.      Ievērojot minētos apstākļus, Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) ir šaubas par attiecīgo Regulas Nr. 883/2004 un Regulas Nr. 987/2009 normu interpretāciju. Moser ģimenes gadījumā īpaši ir apspriežami divi jautājumi.

28.      Pirmais jautājums ir par to, vai fakts, ka Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punkta otrajā teikumā ir prasīts ņemt vērā visas ģimenes stāvokli, dod tēvam no Savienības tiesībām izrietošās tiesības uz starpību, salīdzinot ar Austrijas no ienākumiem atkarīgo Kinderbetreuungsgeld, ja Austrijas pakārtotā kompetence balstās tikai uz apstākli, ka tajā ir nodarbināta māte, un Austrija mātei jau ir izmaksājusi piemaksu no ienākumiem atkarīgajam Kinderbetreuungsgeld, uz kuru viņai ir tiesības. Otrais jautājums ir par to, vai Regulas Nr. 883/2004 5. pantā noteiktā vienlīdzīgā attieksme pret pabalstiem, faktiem vai notikumiem liek secināt, ka Moser k‑ga Vācijā gūtie ienākumi ir jāizmanto par pamatu, aprēķinot no ienākumiem atkarīgo Kinderbetreuungsgeld un starpības maksājumu.

IV.    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu un tiesvedība Tiesā

29.      Šādos apstākļos Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai Regulas Nr. 987/2009 [..] 60. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka pakārtoti kompetentajai dalībvalstij (Austrijai) vienam no vecākiem, kurš dzīvo un strādā saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu primāri kompetentajā dalībvalstī (Vācijā), kā ģimenes pabalsts ir jāmaksā starpība starp primāri kompetentajā dalībvalstī izmaksāto vecāku pabalstu (Elterngeld) un no ienākumiem atkarīgo citas dalībvalsts bērna kopšanas pabalstu (Kinderbetreuungsgeld), ja abi vecāki un to kopīgie bērni dzīvo primāri kompetentajā dalībvalstī un tikai otrs no vecākiem strādā kā pārrobežu darba ņēmējs pakārtoti kompetentajā dalībvalstī?

Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši:

2)      Vai no ienākumiem atkarīgais bērna kopšanas pabalsts (Kinderbetreuungsgeld) ir jāaprēķina, ņemot vērā nodarbinātības valstī (Vācijā) faktiski gūtos ienākumus vai pakārtoti kompetentajā dalībvalstī (Austrijā) no līdzīgas profesionālās darbības hipotētiski gūstamos ienākumus?”

30.      Prasītājs un atbildētāja pamata lietā, Čehijas Republikas un Austrijas valdības, kā arī Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus.

31.      Prasītājs, Austrijas valdība un Eiropas Komisija pēc tam piedalījās 2019. gada 30. janvāra tiesas sēdē un sniedza Tiesai mutvārdu paskaidrojumus.

V.      Vērtējums

32.      Neskarot atbildi, kādu Tiesa varētu sniegt uz pirmo jautājumu, taču ievērojot Tiesas lūgumu, ierosinu šajos secinājumos aprobežoties ar maniem apsvērumiem par Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) uzdoto otro jautājumu.

33.      Tiesa līdzīgu jautājumu ir izvērtējusi lietā Bergström (5). Minētajā lietā Tiesa ģimenes pabalsta apmēru personai, kura ir pilnībā pabeigusi šo tiesību iegūšanai nepieciešamos profesionālās darbības laikposmus citas dalībvalsts teritorijā, aprēķināja, par hipotētisku pamatu ņemot tādas personas ienākumus, kurai ir salīdzināma profesionālā pieredze un kvalifikācija un kura ir veikusi salīdzināmu profesionālo darbību dalībvalstī, kurā šis pabalsts tiek pieprasīts.

34.      Iesniedzējtiesa tomēr uzskata, ka Regulas Nr. 883/2004 5. pantā prasītā vienlīdzīgā attieksme pret pabalstiem, faktiem vai notikumiem var likt secināt, ka Moser k‑ga Vācijā gūtie ienākumi ir jāizmanto par pamatu, aprēķinot no ienākumiem atkarīgo Kinderbetreuungsgeld un starpības maksājumu. Es tomēr šādai interpretācijai nepiekrītu. Es uzskatu, ka 2011. gada 15. decembra spriedumā Bergström sniegtais pamatojums būtībā ir attiecināms uz aplūkojamo lietu. Jebkāds cits secinājums nozīmētu, ka bez jebkāda juridiska vai faktiska pamatojuma netiktu ievērota minētā agrāk pieņemta sprieduma iedarbība (6).

A.      2011. gada 15. decembra spriedums Bergström (C257/10, EU:C:2011:839)

35.      Kā jau iepriekš norādīju, 2011. gada 15. decembra spriedumā Bergström Tiesa atteicās trešajā valstī saņemtos ienākumus pielīdzināt iekšzemes ienākumiem, kuri atbilstoši attiecīgajām valsts tiesībām tiek izmantoti pieprasītā ģimenes pabalsta apmēra aprēķināšanai.

36.      Minētajā lietā prasītāja, Zviedrijas pilsone, agrāk bija apmetusies uz pastāvīgu dzīvi Šveicē un tur veica profesionālu darbību līdz meitas piedzimšanai 2002. gadā. Pēc tam viņa kopā ar savu vīru pārcēlās uz Zviedriju. Viņas vīrs uzsāka profesionālu darbību Zviedrijā, savukārt Bergström k‑dze palika mājās, lai rūpētos par savu meitu. Pēc tam Bergström k‑dze pieteicās vecāku pabalstam, kas būtu aprēķināts, pamatojoties uz Šveicē gūtajiem ienākumiem no viņas agrākās profesionālās darbības šajā valstī.

37.      Saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesībām attiecīgais ģimenes pabalsta apmērs atbilda dienas naudai, kura tika noteikta saskaņā ar veselības apdrošināšanas noteikumiem. Attiecīgais ģimenes pabalsts bija saistīts ar sociāli apdrošinātās personas gada darba ienākumiem.

38.      Šajos apstākļos Tiesa nosprieda, ka, aprēķinot šīs īpašās kategorijas ģimenes pabalstu apmēru, ir jāņem vērā īpašie toreiz piemērojamās regulas, proti, Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (7), noteikumi attiecībā uz sociālā nodrošinājuma “slimību” atzaru.

39.      Saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 23. pantu ienākumus aprēķina, ņemot vērā vai nu ienākumus laika posmos, kas pabeigti saskaņā ar kompetentās iestādes piemērojamajiem tiesību aktiem, vai arī standarta ienākumus par laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem (proti, Bergström k‑dzes gadījumā – saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem).

40.      Tā kā Bergström k‑dze atsauces laikposmā Zviedrijā ienākumus nesaņēma, Tiesa nosprieda, ka, “lai [..] Regulas Nr. 1408/71 72. pantam [..] piešķirtu lietderīgu iedarbību, kā arī lai tiktu ievērota [..] minētās regulas 3. panta 1. punktā norādītā vienlīdzīgas attieksmes prasība, E. Bergström k‑dzes  pamatienākumi ir jāaprēķina, ņemot vērā tādas personas ienākumus, kura Zviedrijā veic ar viņas darbību salīdzināmu darbību un arī kuras profesionālā pieredze un kvalifikācija ir salīdzināma ar E. Bergström k‑dzes  profesionālo pieredzi un kvalifikāciju” (8).

41.      Bergström sprieduma patiesais nozīmīgums ir saistīts ar to, ka Tiesa noraidīja argumentu, ka saskaņā ar Regulu Nr. 1408/71 Bergström k‑dzes Šveicē saņemtie ienākumi ir pielīdzināmi iekšzemes ienākumiem, kuri Zviedrijā tiek izmantoti pieprasītā ģimenes pabalsta apmēra aprēķināšanai. Tā kā Bergström k‑dzei nebija šim mērķim nepieciešamo Zviedrijā gūto ienākumu, Tiesa nosprieda, ka, lai Regulas Nr. 1408/71 vispārīgajiem noteikumiem tiktu piešķirta lietderīga iedarbība, kā arī lai tiktu ievērota minētās regulas 3. panta 1. punktā norādītā vienlīdzīgas attieksmes prasība, atsauces ienākumi ir jāaprēķina, ņemot vērā iedomātus tāda hipotētiska Zviedrijas darbinieka ienākumus, kuram ir līdzīga profesionālā kvalifikācija un pieredze.

B.      Piemērošana šajā lietā

42.      Vērtējot sprieduma Bergström nozīmīgumu, ir jāatceras, ka noteikumi, ar kuriem Tiesa pamatoja savu secinājumu, proti, Regulas Nr. 1408/71 3. panta 1. punkts un 23. un 72. pants, ciktāl runa ir par Regulu Nr. 883/2004 (9), joprojām ir piemērojami.

43.      Apstāklis, ka Moser k‑gs nepārcēlās no Vācijas uz Austriju – atšķirībā no Bergström k‑dzes, kura no Šveices pārcēlās uz Zviedriju –, šo viedokli neietekmē. Spriedumā Bergström nav pievērsta vērība tam, ka prasītāja minētajā lietā izmantoja savas tiesības uz brīvu pārvietošanos. Drīzāk saistībā ar Tiesas izdarītajiem secinājumiem būtiska nozīme bija faktam, ka Bergström k‑dzes faktiskie Šveicē gūtie ienākumi nevarēja tikt ņemti vērā, lai aprēķinātu viņai Zviedrijā izmaksājamo ģimenes pabalstu. Juridiskais jautājums abos gadījumos attiecīgi ir vienāds, – pabalsts ir noteikts atbilstoši noteikumiem par maternitātes pabalstu (pamatlietas gadījumā) vai veselības apdrošināšanas noteikumiem (Bergström lietas gadījumā), un tie abi savukārt ir saistīti ar attiecīgās personas iepriekš gūtajiem ienākumiem, kas regulēti tajos pašos Regulas Nr. 883/2004 noteikumos (10).

44.      Ir taisnība, ka iesniedzējtiesas ieskatā Regulas Nr. 883/2004 5. pants varētu likt secināt, ka ienākumi, ko Moser k‑gs guvis Vācijā – proti, viņa “faktiskie” gūtie ienākumi – ir jāizmanto par pamatu, aprēķinot no ienākumiem atkarīgo Kinderbetreuungsgeld un starpības maksājumu.

45.      Saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 5. panta b) punktu, “ja saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem tiesiskas sekas saistās ar noteiktu faktu vai notikumu gadījumiem, minētā dalībvalsts ņem vērā līdzīgus faktus vai notikumus, kas notikuši jebkurā no dalībvalstīm, tā, it kā tie būtu notikuši tās teritorijā”. Ir tiesa, ka šāds noteikums nebija iekļauts Regulā Nr. 1408/71. Taču Regulas Nr. 883/2004 5. pantā ir tikai vienkārši paskaidrots šīs regulas 4. pantā ietvertais vienlīdzīgas attieksmes princips.

46.      No šī skatupunkta raugoties, šis noteikums, manuprāt, nevar ietekmēt ģimenes pabalsta apmēra aprēķinu, vismaz ne šajā lietā. Šeit būtu jāatzīmē, ka Regulas Nr. 883/2004 10. apsvērumā ir skaidri paredzēts, ka “princips traktēt dažus citas dalībvalsts teritorijā notikušus faktus vai notikumus tā, it kā tie būtu notikuši tās dalībvalsts teritorijā, kuras tiesību akti ir piemērojami, nedrīkstētu traucēt principam, ka apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai dzīvesvietas periodi,  kuri izpildīti atbilstoši citas dalībvalsts tiesību aktiem, tiek summēti ar tiem, kuri izpildīti atbilstoši kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem” (11). Tieši tāds princips bija noteikts Regulas Nr. 1408/71 72. pantā, kuru Tiesa ir izmantojusi 2011. gada 15. decembra spriedumā Bergström (C‑257/10, EU:C:2011:839, 52. punkts), un pašlaik ir ietverts Regulas Nr. 883/2004 6. pantā.

47.      Turklāt Regulas Nr. 883/2004 67. pantā attiecībā uz ģimenes pabalstiem ir paredzēts, ka “personai ir tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem, tajā skaitā par savas ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, tā, kā tas būtu bijis, ja viņi dzīvotu pirmajā minētajā dalībvalstī” (12).

48.      Nevar arī nepievērst uzmanību faktam, ka Regulas Nr. 987/2009 60. pantā ir paredzēts, ka tādos gadījumos kā aplūkojamais, kad jāpiemēro Regulas Nr. 883/2004 67. pants, “ņem vērā visas ģimenes stāvokli, it kā visas iesaistītās personas būtu pakļautas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un tur dzīvotu, jo īpaši attiecībā uz personas tiesībām saņemt šādus pabalstus” (13).

49.      Vārdu “jo īpaši” lietojums šajā kontekstā skaidri liecina, ka šajā noteikumā ietvertais apstākļu uzskaitījums nav domāts kā izsmeļošs.

50.      Turklāt šāda Regulas Nr. 883/2004 5. panta un Regulas Nr. 987/2009 60. panta interpretācija aizsargā iesaistītās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas finansiālo līdzsvaru, jo citās dalībvalstīs gūtiem lielākiem ienākumiem nav nozīmes (14). Tas arī saskan ar Regulas Nr. 883/2004 12. apsvērumu, kurā ir paredzēts, ka faktu un notikumu pielīdzināšanas princips nedrīkst izraisīt objektīvi nepamatotus rezultātus.

51.      Viss iepriekš minētais liek secināt, ka, piemērojot tiešu analoģiju ar argumentāciju lietā Bergström, Moser k‑ga atsauces ienākumi, kuri ņemami vērā, lai aprēķinātu Austrijā izmaksājamo ģimenes pabalstu, ir jānovērtē, ņemot vērā nevis viņa faktiskos Vācijā gūtos ienākumus, bet gan tāda darbinieka hipotētiski gūtos ienākumus, kuram ir līdzīga kvalifikācija un pieredze pakārtoti kompetentajā dalībvalstī (šajā gadījumā Austrijā).

VI.    Secinājumi

52.      Ņemot vērā minēto, es ierosinu Tiesai uz Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) uzdoto otro jautājumu atbildēt šādi:

No ienākumiem atkarīgs Kinderbetreuungsgeld (Austrijas bērna kopšanas pabalsts) ir jāaprēķina, ņemot vērā ienākumus, kuri hipotētiski varētu būt gūti no salīdzināmas profesionālās darbības pakārtoti kompetentajā dalībvalstī.


1      Oriģinālvaloda – angļu.


2      OV 2009, L 284, 1. lpp.


3      OV 2004, L 166, 1. lpp.


4      Bundesgesetzblatt (turpmāk tekstā – “BGBl”) I 103/2001.


5      Spriedums, 2011. gada 15. decembris, Bergström (C‑257/10, EU:C:2011:839).


6      Vēršu arī uzmanību, ka neviena no pusēm, kuras šai Tiesai ir sniegušas savus apsvērumus, nav izteikusi nekādus apgalvojumus sakarā ar grūtībām aprēķināt šādas summas.


7      Padomes Regula (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV 1971, L 149, 2. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2001 (2001. gada 5. jūnijs) (OV 2001, L 187, 1. lpp.).


8      Spriedums, 2011. gada 15. decembris, Bergström (C‑257/10, EU:C:2011:839, 52. punkts).


9      Skat. attiecīgi Regulas Nr. 883/2004 4., 21. un 6. pantu.


10      Skat. Regulas Nr. 883/2004 III sadaļas 1. nodaļu “Slimības, maternitātes un līdzvērtīgi paternitātes pabalsti”.


11      Mans izcēlums.


12      Mans izcēlums.


13      Mans izcēlums.


14      Var arī piebilst, ka nepastāv risks nopietni graut Austrijas sociālā nodrošinājuma sistēmu, jo Kinderbetreuungsgeld ir likumā noteikti griesti.