Language of document : ECLI:EU:T:2019:377

Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2019. gada 6. jūnijā (*)

Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots mehāniskais transportlīdzeklis – Agrāks Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības pamats – Individuāla rakstura neesamība – Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Lietā T‑209/18

Dr. Ing. h.c. F. Porsche AG, Štutgarte (Vācija), ko pārstāv C. Klawitter, advokāts,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv S. Hanne, pārstāvis,

atbildētājs,

otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

Autec AG, Nirnberga (Vācija), ko pārstāv M. Krogmann, advokāts,

par prasību par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2018. gada 19. janvāra lēmumu lietā R 945/2016‑3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Autec AG un Dr. Ing. h.c. F. Porsche AG,

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], tiesneši N. Pultoraka [N. Półtorak] un E. Perillo [E. Perillo] (referents),

sekretāre: R. Ūkelīte [R. Ūkelytė], administratore,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 22. martā,

ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 13. jūlijā,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 4. jūlijā,

ņemot vērā 2018. gada 7. augusta lēmumu, ar kuru atteikts pievienot lietas materiāliem prasītājas 2018. gada 23. jūlija vēstuli,

ņemot vērā 2018. gada 23. augusta lēmumu, ar kuru atteikts pievienot lietas materiāliem prasītājas 2018. gada 13. augusta vēstuli,

ņemot vērā 2018. gada 20. septembra lēmumu, ar kuru atteikts apvienot lietas T‑43/18, T‑191/18, T‑192/18, T‑209/18 un T‑210/18,

ņemot vērā cita tiesneša iecelšanu, lai papildinātu palātu viena no tās locekļiem prombūtnes dēļ,

ņemot vērā 2019. gada 14. janvāra lēmumu, ar kuru atteikts apvienot lietas T‑209/18 un T‑210/18 tiesvedības mutvārdu daļai,

pēc 2019. gada 12. februāra tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        2010. gada 20. augustā prasītāja Dr. Ing. h.c. F. Porsche AG Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO) iesniedza Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.).

2        Reģistrācijai pieteiktais Kopienas dizainparaugs ir attēlots šādi (turpmāk tekstā – “apstrīdētais dizainparaugs” vai “automašīnas “Porsche 911” 991. sērijas dizainparaugs”):

Image not foundImage not found

Image not foundImage not foundImage not found

Image not foundImage not found

3        Ražojumi, kuriem paredzēts piemērot apstrīdēto dizainparaugu, ietilpst 12.08. klasē atbilstoši grozītajam 1968. gada 8. oktobra Lokarno Nolīgumam par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu un atbilst šādam aprakstam: “mehāniskie transportlīdzekļi”.

4        Apstrīdētais dizainparaugs tika publicēts 2010. gada 6. septembra Bulletin des dessins ou modèles communautaires [Kopienas Dizainparaugu Biļetenā] Nr. 2010/200 ar prioritātes datumu 2010. gada 27. aprīlī, un šī dizainparauga skati bija publicēti 2012. gada 7. septembra Bulletin des dessins ou modèles communautaires Nr. 2012/172.

5        2014. gada 8. jūlijā persona, kas iestājusies lietā, Autec AG iesniedza EUIPO pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu. Šis pieteikums tika iesniegts, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 4. panta 1. punktu un 5. un 6. pantu.

6        Būtībā persona, kas iestājusies lietā, uzskatīja, ka automašīnas “Porsche 911” 991. sērijas dizainparaugs nebija nedz jauns, nedz tam piemita individuāls raksturs, un tas bija šķērslis tā aizsardzībai. Sava pieteikuma pamatojumam tā galvenokārt apgalvoja, ka apstrīdētais dizainparaugs ievērojami neatšķīrās no citiem automašīnas “Porsche 911” modeļiem, kas laisti tirgū kopš oriģinālās 1963. gada versijas.

7        Šajā ziņā persona, kas iestājusies lietā, it īpaši atsaucās uz šādiem Kopienas dizainparaugiem:

–        Kopienas dizainparaugs Nr. 735428‑0001 (turpmāk tekstā – “agrākais dizainparaugs” vai “automašīnas “Porsche 911” 997. sērijas dizainparaugs”), kas reģistrēts attiecībā uz “mehāniskajiem transportlīdzekļiem” un publicēts 2008. gada 23. jūnijā un kas attēlots šādi:

Image not foundImage not foundImage not found

Image not foundImage not found

Image not foundImage not found

–        Kopienas dizainparaugs Nr. 633748‑0001, kas reģistrēts attiecībā uz “automobiļiem” un publicēts 2007. gada 9. janvārī un kas attēlots šādi:

Image not foundImage not found

Image not foundImage not foundImage not found

Image not foundImage not found

8        Persona, kas iestājusies lietā, savam pieteikumam par spēkā neesamības atzīšanu ir pievienojusi arī dažādus rakstus presē, kas attiecas uz automašīnas “Porsche 911” dizainu.

9        Ar 2016. gada 10. maija lēmumu EUIPO Anulēšanas nodaļa apmierināja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu un pasludināja apstrīdēto dizainparaugu par spēkā neesošu individuāla rakstura neesamības dēļ.

10      2016. gada 23. maijā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 55.–60. pantu, iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

11      Ar 2018. gada 19. janvāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas trešā padome noraidīja apelācijas sūdzību individuāla rakstura neesamības dēļ Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta izpratnē.

12      Vispirms Apelācijas padome uzskatīja, ka automobiļu gadījumā autora brīvību ierobežo attiecīgā ražojuma tehniskās iezīmes, piemēram, nepieciešamība pēc virsbūves un riteņiem, kā arī tiesību aktos noteiktās prasības, it īpaši tās, kas attiecas uz satiksmes drošību, piemēram, nepieciešamība pēc priekšējiem lukturiem, atpakaļskata spoguļiem un aizmugurējiem lukturiem.

13      Turpinājumā šī instance uzskatīja, ka attiecībā uz tādu iezīmju, ko nosaka tehniskā funkcija vai tiesību aktos noteiktās prasības, dizainu autora brīvība pati par sevi turpretim nav nekādi ierobežota. Tā arīdzan precizēja, ka attiecīgo ražojumu lietotājs ir vispārīgi informēts automobiļu lietotājs, proti, persona, kas vada, lieto un pazīst tirgū pieejamos automobiļu modeļus.

14      Šajā kontekstā Apelācijas padome secināja, ka konfliktējošie dizainparaugi galu galā sakrīt to būtisko iezīmju, piemēram, virsbūves formas vai silueta, to durvju un logu, ziņā.

15      Tādēļ Apelācijas padome secināja, ka tas, ka pastāv automašīnas “Porsche 911” 997. sērijas dizainparaugs, ir pietiekams šķērslis tās pašas automašīnas 991. sērijas dizainparauga individuālajam raksturam un tāpēc neesot nepieciešams veikt Kopienas dizainparauga Nr. 633748‑0001, uz kuru atsaukusies persona, kas iestājusies lietā, pārbaudi, nedz arī izskatīt jautājumu par apstrīdētā dizainparauga novitāti.

 Lietas dalībnieku prasījumi

16      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        noraidīt pieteikumu par “dizainparauga [..] Nr. 198387‑0001” spēkā neesamības atzīšanu.

17      EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

18      Savas prasības pamatojumam prasītāja būtībā izvirza vienu pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 5. un 6. pantu, pārkāpumu.

19      Šajā ziņā tā galvenokārt apgalvo, ka kopējais iespaids, kuru apstrīdētais dizainparaugs rada informētam šāda veida automašīnas lietotājam, atšķiras no tā, ko rada agrākais dizainparaugs, uz kuru persona, kas iestājusies lietā, atsaucas sava pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam. Proti, abu konfliktējošo dizainparaugu “ārējais izskats” atšķiroties “ievērojami” un “tik acīmredzami”, ka Apelācijas padome nevarēja, nepieļaujot kļūdu vērtējumā, uzskatīt, ka apstrīdētajam dizainparaugam nepiemīt individuāls raksturs.

20      Pēc tam, kad šis pamats ir rezumēts, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu Kopienas dizainparaugu var atzīt par spēkā neesošu, ja tas neatbilst šīs pašas regulas 4.–9. panta prasībām.

21      Šajā ziņā Regulas Nr. 6/2002 4. panta 1. punktā ir precizēts, ka dizainparaugs ir aizsargāts kā Kopienas dizainparaugs vienīgi tad, ja tas ir jauns un tam ir individuāls raksturs.

 Par vienīgā prasības pamata pirmo daļu – Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta, to lasot kopsakarā ar šīs pašas regulas 6. pantu, pārkāpumu

22      No Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma izriet, ka reģistrēta Kopienas dizainparauga individuālais raksturs vispirms jānovērtē, ņemot vērā kopējo iespaidu, ko tas rada informētam lietotājam (skat. spriedumu, 2013. gada 25. oktobris, Merlin u.c./ITSB – Dusyma (Spēles), T‑231/10, nav publicēts, EU:T:2013:560, 28. punkts un tajā minētā judikatūra). Šim kopējam iespaidam turklāt jāatšķiras no tā, ko rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma vai, ja uz to attiecina prioritāti, pirms prioritātes datuma.

23      Turklāt Regulas Nr. 6/2002 6. panta 2. punktā ir precizēts, ka, novērtējot individuālo raksturu, par kuru tajā ir runa, jāņem vērā dizainparauga autora brīvības pakāpe dizainparauga izveidē.

24      Tagad, kad ir atgādinātas šīs tiesību aktos noteiktās prasības, ir jānorāda, ka atbilstošajā judikatūrā šajā ziņā ir precizēts, ka dizainparauga individuālajam raksturam jāizriet no kopējā iespaida par atšķirīgumu vai no “déjà vu” [dežavū] sajūtas neesamības informēta lietotāja uztverē – salīdzinājumā ar jebkuru iepriekš pastāvošo dizainparaugu. Šajā ziņā nevar ņemt vērā atšķirības, kas nav pietiekami izteiktas, lai ietekmētu šo kopējo iespaidu, bet tikai atšķirības, kas ir pietiekami izteiktas, lai radītu atšķirīgu kopējo iespaidu, var būt noteicošas (skat. spriedumu, 2013. gada 7. novembris, Budziewska/ITSB – Puma (Lecošs kaķu dzimtas dzīvnieks), T‑666/11, nav publicēts, EU:T:2013:584, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

25      Ņemot vērā iepriekš minētos kritērijus, tātad ir jāpārbauda, vai, raugoties no informēta lietotāja skatpunkta un ņemot vērā brīvības pakāpi, kādu konkrētajā gadījumā var baudīt dizainparauga autors, apstrīdētā dizainparauga modeļa radītais kopējais iespaids atšķiras no tā, ko rada agrākais dizainparaugs.

 Par informētu lietotāju

26      Saistībā ar informēta lietotāja jēdziena interpretāciju vispirms ir jāsecina, ka “informēta lietotāja” statuss nozīmē, ka attiecīgā persona lieto ražojumu, kurā iekļauts dizainparaugs, atbilstoši šā ražojuma mērķim. Apzīmētājs “informēts” turklāt liek domāt, ka, obligāti nebūdams tehniskais eksperts, attiecīgais lietotājs pazīst dažādos dizainparaugus, kas eksistē attiecīgajā nozarē, viņam ir zināma izpratne par elementiem, kas parasti piemīt šiem dizainparaugiem, un, pateicoties savai interesei par šiem ražojumiem, viņš izrāda samērā augstu uzmanības pakāpi, tos lietojot (spriedumi, 2011. gada 20. oktobris, PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic, C‑281/10 P, EU:C:2011:679, 59. punkts, un 2017. gada 28. septembris, Rühland/EUIPO – 8 seasons design (Lampa zvaigznes formā), T‑779/16, nav