Language of document : ECLI:EU:C:2019:705

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2019. gada 11. septembrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (ES) Nr. 549/2013 – Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā – A pielikuma 20.15. punkts – Nacionālās olimpiskas komitejas kontrole pār nacionālajām sporta federācijām, kas dibinātas bezpeļņas organizācijas formā – A pielikuma 20.15. punkta otrais teikums – Jēdziens “publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību” – Piemērojamība – A pielikuma 20.15. punkta pirmais teikums – Jēdziens “spēja noteikt bezpeļņas organizācijas vispārējo politiku vai programmu” – Piemērojamība – A pielikuma 2.39. punkta d) apakšpunkts, 20.15. punkta d) apakšpunkts un 20.309. punkta i) apakšpunkta pēdējais teikums – Bezpeļņas organizācijas biedru veiktu biedra naudas maksājumu ņemšana vērā

Apvienotajās lietās C‑612/17 un C‑613/17

par diviem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Corte dei conti (Revīzijas palāta, Itālija) iesniedza ar lēmumiem, kuri pieņemti 2017. gada 13. septembrī un kuri Tiesā reģistrēti 2017. gada 24. oktobrī, tiesvedībās

Federazione Italiana Golf  (FIG)

pret

Istituto Nazionale di Statistica (ISTAT),

Ministero dell’Economia e delle Finanze (C‑612/17)

un

Federazione Italiana Sport Equestri (FISE)

pret

Istituto Nazionale di Statistica (ISTAT)  (C‑613/17),

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda otrās palātas tiesneša pienākumus, un tiesnesis K. Vajda [C. Vajda] (referents),

ģenerāladvokāts: Dž. Hogans [G. Hogan],

sekretāre: S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2019. gada 6. februāra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Federazione Italiana Golf (FIG) vārdā – P. Montone un M. Montone, avvocati,

–        Federazione Italiana Sport Equestri (FISE) vārdā – G. Tobia, avvocato,

–        Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz G. De Bellis un D. Del Gaizo, avvocati dello Stato,

–        Eiropas Komisijas vārdā – F. Moro un F. Simonetti, pārstāves,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2019. gada 28. februāra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV 2013, L 174, 1. lpp.).

2        Šie lūgumi ir iesniegti saistībā divām tiesvedībām, pirmkārt, lietā C‑612/17 starp Federazione Italiana Golf (Itālijas Golfa federācija; turpmāk tekstā – “FIG”), no vienas puses, un Istituto Nazionale di Statistica (Valsts statistikas institūts, Itālija, turpmāk tekstā – “ISTAT”) un Ministero dell’Economia e delle Finanze (Ekonomikas un finanšu ministrija, Itālija), no otras puses, kā arī, otrkārt, lietā C‑613/17 starp Federazione Italiana Sport Equestri (Itālijas Jāšanas sporta federācija, turpmāk tekstā – “FISE”) un ISTAT, par FIG un FISE iekļaušanu vispārējās valdības sarakstā (attiecībā uz 2017. gadu), kas ietverts valsts pārvaldes iestāžu konsolidētajā pārskatā (turpmāk tekstā – “ISTAT 2016. gada saraksts”).

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        Regulas Nr. 549/2013 1. apsvērums ir izteikts šādi:

“Lai veidotu Savienības politiku un uzraudzītu dalībvalstu un ekonomiskajā un monetārajā savienībā (EMS) ietilpstošās ekonomikas, ir vajadzīga salīdzināma un uzticama jaunākā informācija par ekonomikas struktūru un ekonomiskās situācijas attīstību katrā dalībvalstī vai reģionā.”

4        Šīs regulas 3. apsvērumā ir teikts:

“Savienības pilsoņiem ir nepieciešami ekonomiskie konti kā galvenais instruments, lai analizētu dalībvalsts vai reģiona ekonomisko situāciju. Salīdzināmības labad šādi konti būtu jāsagatavo, pamatojoties uz vienotiem principiem, kuri nepieļauj atšķirīgas interpretācijas. Sniegtajai informācijai vajadzētu būt pēc iespējas precīzai, pilnīgai un savlaicīgai, lai nodrošinātu maksimālu pārredzamību visos sektoros.”

5        Minētās regulas A pielikuma 1. nodaļa, kurā izklāstīts Eiropas kontu sistēmas (turpmāk tekstā – “EKS 2010”) vispārējs raksturojums un pamatprincipi, ietver 1.01., 1.19., 1.34., 1.35., 1.36., 1.37. un 1.57. punktu, kas ir formulēti šādi:

“1.01.      [EKS 2010] ir starptautiski saderīgs uzskaites ietvars, kas paredzēts, lai sistemātiski un detalizēti aprakstītu kopējo ekonomiku (proti, reģionu, valsti vai valstu grupu), tās sastāvdaļas un attiecības ar citām kopējām ekonomikām.

[..]

1.19.      [Savienība] un tās dalībvalstīs EKS ietvara skaitļiem ir svarīga nozīme, veidojot un pārraugot to sociālo un ekonomisko politiku.

Turpmākie piemēri attēlo EKS ietvara izmantojumu:

[..]

b)      kritēriju definēšana pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai – valdības deficīta un parāda mēri;

[..].

1.34.      Sektoru konti ir izveidoti, iedalot vienības sektoros, un dod iespēju darījumus un kontu balansposteņus attēlot pa sektoriem. Sektoru attēlojums atklāj daudzus galvenos mērus ekonomiskās un fiskālās politikas mērķiem. Galvenie sektori ir mājsaimniecības, valdība, sabiedrības (finanšu un nefinanšu), mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (MABO) un pārējā pasaule.

Ir svarīga atšķirība starp tirgus un ārpustirgus darbību. Valdības kontrolē esošs subjekts, kas tiek parādīts kā tirgus sabiedrība, tiek klasificēts sabiedrību sektorā ārpus vispārējās valdības sektora. Tādējādi sabiedrības deficīta un parāda līmeņi nebūs vispārējās valdības deficīta un parāda sastāvdaļa.

1.35.      Ir svarīgi noteikt skaidrus un stabilus kritērijus subjektu iedalīšanai sektoros.

Publisko sektoru veido visas institucionālās vienības, kuras ir ekonomikas rezidenti un kuras kontrolē valdība. Privāto sektoru veido visas pārējās rezidentvienības.

1.1. tabulā noteikti kritēriji, ko izmanto publiskā un privātā sektora nošķiršanai, bet publiskajā sektorā – valdības sektora un publisko sabiedrību sektora nošķiršanai, un privātajā sektorā – MABO sektora un privāto sabiedrību sektora nošķiršanai.

1.1. tabula

Kritēriji

Kontrolē valdība

(Publiskais sektors)

Privātā kontrolē

(Privātais sektors)

Ārpustirgus izlaide

Vispārējā valdība

MABO

Tirgus izlaide

Publiskās sabiedrības

Privātās sabiedrības


1.36.      Kontroli definē kā spēju noteikt institucionālās vienības vispārējo politiku vai programmu. Sīkākas detaļas attiecībā uz kontroles definīciju sniegtas 2.35. līdz 2.39. punktā.

1.37.      Lai nošķirtu tirgus un ārpustirgus un lai iedalītu publiskā sektora subjektus vispārējās valdības sektorā vai sabiedrību sektorā, ievēro šādu noteikumu:

Darbība jāuzskata par tirgus darbību, ja attiecīgās preces un pakalpojumus tirgo, ievērojot šādus nosacījumus:

1)      pārdevēji darbojas, lai palielinātu savu peļņu ilgtermiņā, un to veic, tirgū brīvi pārdodot preces un pakalpojumus katram, kas gatavs maksāt prasīto cenu;

2)      pircēji darbojas, lai palielinātu labumu sev, ņemot vērā savus ierobežotos resursus, pērkot tās preces, kas par piedāvāto cenu vislabāk atbilst viņu vajadzībām;

3)      pastāv efektīvi tirgi, kuros pārdevējiem un pircējiem ir pieeja tirgum un informācija par to. Efektīvs tirgus var darboties pat tad, ja šie nosacījumi netiek pilnībā ievēroti.

[..]

1.57.      Institucionālās vienības ir ekonomiski subjekti, kuriem var piederēt preces un aktīvi, kuri var uzņemties saistības un ar pilnām tiesībām iesaistīties ekonomiskās darbībās un darījumos ar citām vienībām. EKS 2010 sistēmas nolūkiem institucionālās vienības grupē piecos savstarpēji izslēdzošos iekšzemes institucionālos sektoros, kurus veido šāda veida vienības:

a)      nefinanšu sabiedrības;

b)      finanšu sabiedrības;

c)      vispārējā valdība;

d)      mājsaimniecības,

e)      [MABO].

Kopā šie pieci sektori veido kopējo ekonomiku. Katrs sektors vēl ir sadalīts apakšsektoros. EKS 2010 sistēma nodrošina pilnīgu plūsmu kontu un bilanču kopumu, kas jāveido katram sektoram un apakšsektoram, kā arī kopējai ekonomikai. Ir iespējama nerezidentvienību mijiedarbība ar šiem pieciem iekšzemes sektoriem, un mijiedarbība ir parādīta starp pieciem iekšzemes sektoriem un sesto institucionālo sektoru – pārējās pasaules sektoru.

[..]”

6        Šā pielikuma 2. nodaļa “Vienības un vienību grupējumi” ietver 2.12. punktu, 2.1. diagrammu, kā arī 2.34., 2.39. un 2.130. punktu, kas ir formulēti šādi:

“2.12.      Definīcija: institucionālā vienība ir ekonomisks subjekts, ko raksturo lēmumu pieņemšanas autonomija savu pamatfunkciju īstenošanā. Rezidentvienību uzskata par tādu, kas veido institucionālu vienību ekonomiskā teritorijā, kurā atrodas tās galveno ekonomisko interešu centrs, ja tai piemīt lēmumu pieņemšanas autonomija un tai ir pilns kontu komplekts, vai arī tai ir iespēja izveidot pilnu kontu komplektu.

Lai vienībai būtu lēmumu pieņemšanas autonomija attiecībā uz tās pamatfunkcijām, vienībai jābūt:

a)      spējīgai savā vārdā īstenot īpašumtiesības uz precēm un aktīviem; tā varēs apmainīt preču un aktīvu īpašumtiesības darījumos ar citām institucionālām vienībām;

b)      spējīgai pieņemt ekonomiskus lēmumus un iesaistīties ekonomiskās darbībās, par kurām tā ir atbildīga saskaņā ar tiesību aktiem;

c)      spējīgai uzņemties saistības savā vārdā, uzņemties citus pienākumus vai nākotnes saistības, kā arī stāties līgumattiecībās;

d)      spējīgai izveidot pilnu kontu komplektu, kas aptver uzskaites ierakstus par visiem uzskaites periodā veiktajiem darījumiem, kā arī sastādīt aktīvu un saistību bilanci.

[..]

2.1. diagramma. – Vienību iedalīšana sektoros

Image not found

[..]

2.34.      2.1. diagramma parāda, kā vienības tiek iedalītas galvenajos sektoros. Lai saskaņā ar diagrammu noteiktu tādas vienības sektoru, kas ir rezidentvienība un nav mājsaimniecība, jānosaka, vai to kontrolē vai nekontrolē vispārējā valdība un vai tā ir tirgus vai ārpustirgus ražotājs.

[..]

2.39.      Attiecībā uz bezpeļņas organizācijām, kuras atzīst kā neatkarīgas juridiskas personas, jāņem vērā šādi pieci kontroles rādītāji:

a)      amatpersonu iecelšana;

b)      noteikumi par juridisko kompetenci;

c)      līgumi;

d)      finansēšanas pakāpe;

e)      valdības riska pakāpe.

Tāpat kā attiecībā uz sabiedrībām dažos gadījumos atsevišķs rādītājs var būt pietiekams kontroles noteikšanai, bet citos gadījumos uz kontroli var norādīt vairāku atsevišķu rādītāju kopums.

[..]

2.130.      [..] Vispārējās valdības kontrolētās ārpustirgus MABO tiek klasificētas vispārējās valdības sektorā (S.13).

[..]”

7        Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 3. nodaļas 3.31. punktā ir noteikts:

“[..]

Privātu bezpeļņas organizāciju klasificē [mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizāciju (MABO)] sektorā, ja tā ir ārpustirgus ražotājs, izņemot gadījumus, kad tā ir valdības kontrolē. Ja privātu bezpeļņas organizāciju kontrolē valdība, to klasificē vispārējās valdības sektorā.

[..]”

8        Šā pielikuma 4. nodaļas “Sadales darījumi” 4.125. un 4.126. punktā ir paredzēts:

Kārtējie pārvedumi MABO (D.751)

4.125.      Definīcija: kārtējie pārvedumi MABO ietver visas brīvprātīgās iemaksas (izņemot mantojumu), biedru naudas un finanšu palīdzību, ko MABO saņem no mājsaimniecībām (tostarp nerezidentmājsaimniecībām) un mazākā mērā no citām vienībām.

4.126.      Kārtējos pārvedumos MABO ietver:

a)      mājsaimniecību regulāri maksātas biedru naudas arodbiedrībām un politiskajām, sporta, kultūras, reliģiskajām un līdzīgām organizācijām, kas klasificētas MABO sektorā;

[..].”

9        Tā paša pielikuma 20. nodaļa, kurā runa ir par valdības kontiem, ietver 20.05., 20.13., 20.15., 20.17., 20.18., 20.29., 20.306., 20.309. un 20.310. punktu. Šajos punktos ir noteikts:

“20.05.      Vispārējās valdības sektors (S.13) ietver visas valdības vienības un visas ārpustirgus bezpeļņas organizācijas (BO), ko kontrolē valdības vienības. [..]

[..]

20.13.      Tās bezpeļņas organizācijas, kuras ir ārpustirgus ražotāji un ko kontrolē valdības vienības, ir vispārējās valdības sektora vienības.

[..]

20.15.      Bezpeļņas organizāciju kontrole ir definēta kā spēja noteikt bezpeļņas organizācijas vispārējo politiku vai programmu. Publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību, nav noteicošais faktors, lai lemtu, ka valdība kontrolē individuālu vienību. Lai noteiktu, vai bezpeļņas organizāciju kontrolē valdība, ņem vērā šādus piecus kontroles rādītājus:

a)      amatpersonu iecelšana;

b)      citi pamatakta noteikumi, piemēram, saistības bezpeļņas organizāciju statūtos;

c)      līgumi;

d)      finansēšanas līmenis;

e)      riska līmenis.

Var pietikt ar vienu rādītāju, lai konstatētu kontroli. Tomēr, ja bezpeļņas organizācija, kuru galvenokārt finansē valdība, var lielā mērā noteikt savu politiku vai programmu, ievērojot pārējos kritērijus, to neuzskata par valdības kontrolētu. Vairumā gadījumu vairāki rādītāji kopā norāda uz kontroli. Izšķirīgajā [vērtējošajā] lēmumā jāņem vērā šie rādītāji.

[..]

Citas vispārējās valdības vienības

20.17.      Grūtības var sagādāt to preču un pakalpojumu ražotāju klasificēšana, kuru darbību ietekmē valdības vienības. Alternatīvas ir tos klasificēt kā vispārējo valdību vai, ja tie ir institucionālas vienības, – kā publiskas sabiedrības. Šādos gadījumos izmanto šādu lēmuma pieņemšanas procedūru.

20.1. diagramma. – Lēmuma pieņemšanas procedūra