Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 2. jūlijā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 16. maija spriedumu apvienotajās lietās T-836/16 un T-624/17 Polijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta C-562/19 P)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann, P.-J. Loewenthal)

Pārējie lietas dalībnieki: Polijas Republika, Ungārija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

pilnībā atcelt Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 16. maija spriedumu apvienotajās lietās T-836/16 un T-624/17, Polijas Republika/Eiropas Komisija, EU:T:2019:338, kā arī

noraidīt Polijas Republikas prasības, kas celtas pret Komisiju: lietā T-836/16 – atcelt Komisijas 2016. gada 19. septembra lēmumu C(2016) 5596 final lietā par valsts atbalstu SA. 44351 (2016/C) (ex 2016/NN), ar kuru uzsākta formālā izmeklēšanas procedūra un kurā ir uzdots apturēt Polijas mazumtirdzniecības nodokli, kā arī lietā T-624/17 – atcelt Komisijas 2017. gada 30. jūnija Lēmumu (ES) 2018/160 par valsts atbalstu SA. 44351 (2016/C) (ex 2016/NN), ko Polija piešķīrusi attiecībā uz mazumtirdzniecības nodokli, kā arī piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies pirmajā instancē un šajā tiesvedībā;

pakārtoti, gadījumā, ja abas prasības netiktu noraidītas pilnībā, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā daļā par pamatiem, kuri netika izskatīti pirmajā instancē, kā arī atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē, kā arī šajā apelācijas tiesvedībā pieņemšanu līdz galīgā sprieduma taisīšanai.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija ir izvirzījusi divus pamatus.

Pirmajā pamatā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, kad tā nosprieda, ka Polijas mazumtirdzniecības nodoklis nav selektīvs. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā tādēļ, ka:

pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 63.–68. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka, no atsauces sistēmas definīcijas izslēdzot Polijas mazumtirdzniecības nodokļa progresīvās likmes, Komisija ir pieļāvusi kļūdu. Pretēji Vispārējās tiesas atzinumam, Komisijas nostāja procedūras beigās pieņemtajā lēmumā esot saderīga ar Tiesas judikatūru. Vēl Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nosakot atsauces sistēmas tvērumu;

otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 69.–78. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka Komisija ir nepareizi noteikusi mazumtirdzniecības nodokļa mērķi, kuru ņemot vērā ir jāizvērtē, vai uzņēmumi ir salīdzināmi. Tiesa esot konsekventi atzinusi, ka, izvērtējot, vai uzņēmumi ir salīdzināmi, nozīme esot tikai nodokļa pasākuma mērķim, kas noteikts kā priekšmets, un/vai attiecīgā nodokļa iekasējamības gadījumam. Citiem cieši saistītajiem mērķiem, tādiem kā maksātspēja, nozīme esot tikai, vērtējot, vai nevienlīdzīga attieksme pret salīdzināmiem uzņēmumiem ir objektīvi attaisnota. Tādēļ, tas, ka uzņēmumu salīdzināmības vērtējuma posmā tika atzīts, ka Polijas mazumtirdzniecības nodoklim ir apgalvotais pārdalīšanas mērķis, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu;

treškārt, pārsūdzētā sprieduma 79.–93. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini atzinusi, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, uzskatīdama, ka mazumtirdzniecības nodokļa progresīvās likmes nav pamatotas ar pārdalīšanas mērķi. Vispārējās tiesas atzinums, ka Polijas mazumtirdzniecības nodoklis nav diskriminējošs un ka tam ir pārdalīšanas mērķis, esot balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, ka uzņēmumi ar lieliem ieņēmumiem (apgrozījumu) ir rentablāki nekā uzņēmumi ar zemākiem ieņēmumiem (apgrozījumu). Tādējādi, atzīstot, ka ar pārdalīšanas mērķi, kurš nav cieši saistīts ar mazumtirdzniecības nodokli, var tikt attaisnota nevienlīdzīga attieksme pret uzņēmējiem, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu. Turklāt, balstīdamās uz šo kļūdaino pieņēmumu, Vispārējā tiesa pierādīšanas pienākumu attiecībā uz to, ka progresīvās likmes ir pamatotas ar apgalvoto pārdalīšanas mērķi, esot kļūdaini pārlikusi no dalībvalsts uz Komisiju, kurai esot jāpierāda, ka šāds pamatojums nepastāv.

Otrajā apelācijas sūdzības pamatā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 104.–109. punktā ir pārkāpusi LESD 108. panta 2. punktu un Padomes Regulas 2015/1589 13. panta 1. punktu. Tajos Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, kad tā lēma par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu un lika apturēt Polijas mazumtirdzniecības nodokļa piemērošanu. Šo konstatējumu Vispārējā tiesa esot balstījusi uz analīzi par formālās izmeklēšanas procedūras beigās pieņemto lēmumu. Lēmumam par procedūras sākšanu piemērodama tādu pašu pārbaudes tiesā standartu kā procedūras beigās pieņemamā lēmuma spēkā esamības izvērtēšanai, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu. Pirmā minētā lēmuma gadījumā Vispārējā tiesa tātad esot piemērojusi augstāku pārbaudes standartu, nevis tikai izvērtējusi, vai Komisijai acīmredzami varēja nebūt šaubu par strīdīgā nodokļa selektivitātes neesamību.

____________