Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 17. jūnijā iesniedza Commissione tributaria regionale per il Veneto (Itālija) – Regione Veneto/HD
(Lieta C-468/19)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Commissione tributaria regionale per il Veneto
Pamatlietas puses
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Regione Veneto
Atbildētājs apelācijas tiesvedībā: HD
Prejudiciālie jautājumi
Vai “kultūras priekšmetu”, par kuriem ir runa LESD 36. pantā, identificēšanai ir jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/60/ES 1 (2014. gada 15. maijs) 2. panta 1. punktā noteiktais kritērijs, atbilstoši kuram noteicoša ir valsts tiesiskajā regulējumā sniegtā šo priekšmetu definīcija?
Vai LESD 36. pantā paredzētā “kultūras priekšmetu” aizsardzība ietver un ir attiecināma arī uz Direktīvā 2000/53/EK minētajiem “antīkajiem automobiļiem”?2
Vai iepriekš minētās Kopienu tiesības tajā paredzētās aizsardzības mērķiem ņem attiecīgi vērā arī transportlīdzekļus, kuri Itālijas tiesiskajā regulējumā kvalificēti kā “vēsturiski spēkrati un transportlīdzekļi, kas ir vērtīgi kolekcionāriem” tā iemesla dēļ, ka ir jāsaglabā to sākotnējais stāvoklis?
Vai “kultūras priekšmetu”, kuros ietilpst arī “antīkie automobiļi”, aizsardzības funkciju, kas aplūkota LESD 36. pantā un minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/60/ES (2014. gada 15. maijs) 2. panta 1. punktā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem 10. apsvērumā, ievērojot 2005. gada 29. septembrī apstiprinātās Eiropas Komisijas ceļu satiksmes drošības rīcības programmas 26. punkta saturu, var interpretēt tādējādi, ka tā pieļauj un atļauj valstīm piemērot diskriminējošu atbrīvojuma no nodokļiem režīmu, attiecinot to tikai uz “transportlīdzekļiem ar īpašu vēsturisku nozīmi vai ar īpašu vērtību kolekcionāriem”, lai gan šis atbrīvojums iekļaujas plašākā atbrīvojuma no nodokļiem kontekstā, kas piešķirts visiem “vēsturiskiem spēkratiem un transportlīdzekļiem, kas ir vērtīgi kolekcionāriem” dažās valsts teritorijas daļās saskaņā ar reģiona un provinces tiesību aktiem, kas ir piemērojami tikai šajās teritorijas daļās?
Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noliedzoša, vai minētās Eiropas tiesību normas tomēr atļauj nelabvēlīgus un diskriminējošus nodokļu režīmus, ko valsts likums paredz attiecībā uz “vēsturiskiem spēkratiem un transportlīdzekļiem, kas ir vērtīgi kolekcionāriem” tieši to vecuma dēļ, un kas palielina nodokļu slogu lielāka to izraisītā piesārņojuma dēļ, tādējādi samazinot šo spēkratu aizsardzību, kavējot to vērtības paaugstināšanu un atņemot stimulu to saglabāšanai?
Vai LES 52. panta 2. punktā un LESD 30. pantā noteiktais preču brīvas aprites princips un saistītais pasākumu ar nodokļiem līdzvērtīgu iedarbību aizliegums, ievērojot šajā sakarā Tiesas judikatūrā izstrādātos kritērijus, atļauj dalībvalstij attiecināt uz spēkratiem, kas atzīti par “vēsturiskiem” spēkratiem un transportlīdzekļiem, kas ir “vērtīgi kolekcionāriem”, tādu diskriminējošu un neviendabīgu nodokļu režīmu visā valsts teritorijā, kas skar viena un tā paša spēkrata īpašumtiesību nodošanu no personas, kas pastāvīgi dzīvo no nodokļa atbrīvotā valsts teritorijā, personai, kura pastāvīgi dzīvo valsts teritorijā, kurā šis nodoklis savukārt ir paredzēts?
Vai LESD 18., 19., 20., 21., 45., 49. pantam, kuri garantē Eiropas kopējā telpā garantēto pamatbrīvību aizsardzību, un Padomes Direktīvā 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs) 3 minētajam tiešas un netiešas diskriminācijas aizliegumam ir pretrunā nelabvēlīgi un diskriminējoši nodokļu režīmi dalībvalstī, kuri diferencē un soda vēsturisku spēkratu un kolekcionāriem vērtīgu transportlīdzekļu īpašniekus, tikai pamatojoties uz viņu dzīvesvietas atrašanās vietu?
Vai tiesu brīvības, autonomijas un neatkarības principi, kas Eiropas kopējā telpā “lietas taisnīgas izskatīšanas” garantijai noteikti un aizsargāti LES 2. pantā, ļauj dalībvalstij ar likumu aizliegt tiesām autonomi atzīt mehāniskā transportlīdzekļa “īpaša vēsturiskuma” un “īpaša vērtīguma kolekcionāriem” raksturu, lai konstatētu, vai tam ir vai nav piemērojami nodokļu atbrīvojumi, uzliekot tiesai pienākumu ņemt vērā tikai lēmumus, ko šajā sakarā pieņēmis speciāli norīkots privāttiesību subjekts ar ekskluzīvām tiesībām pieņemt šos lēmumus?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/60/ES (2014. gada 15. maijs) par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (pārstrādāta redakcija) (OV 2014, L 159, 1. lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem– Komisijas paziņojums (OV 2000, L 269, 34. lpp.).
3 Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV 2000, L 180, 22. lpp.).