Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 9. jūnijā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 2. aprīļa spriedumu lietā T-571/17 UG/Komisija

(Lieta C-249/20 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Mongin, L. Radu Bouyon)

Otrs lietas dalībnieks: UG

Prasījumi

Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 2. aprīļa spriedumu lietā T-571/17 UG/Komisija;

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

lēmuma par pirmās instances un apelācijas tiesvedības tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats: faktu sagrozīšana (pārsūdzētā sprieduma 64.–71. punkts)

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru faktu sagrozīšana pastāv (un tas ir jāpārbauda Tiesai) tad, ja esošo pierādījumu vērtējums šķiet acīmredzami kļūdains. Šādai sagrozīšanai no lietas materiāliem ir jāizriet acīmredzami.

Pamata pirmajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējās tiesas secinājums, saskaņā ar kuru institūcija, kas pilnvarota noslēgt darba līgumus, bija noteikusi pārāk īsu termiņu UG, lai viņš novērstu nepietiekamu profesionālo kompetenci, esot pretrunā lietas materiālos esošajiem dokumentiem. Institūcija, kas pilnvarota noslēgt darba līgumus, neesot pieprasījusi, lai UG īstenotu visus mērķus, kas noteikti 2015. gada novērtējuma ziņojumā, un atjaunotu uzticības attiecības ar saviem darba kolēģiem trīs mēnešu laikā.

Atbilstoši pamata otrajai daļai Vispārējā tiesa esot kļūdaini koncentrējusi savu vērtējumu uz jautājumu par neattaisnotiem kavējumiem un neesot ņēmusi vērā vairāku nepietiekamas profesionālās kompetences elementu, kas konstatēti 2016. gada 17. oktobra lēmumā un 2016. gada 8. septembra vēstulē, atkārtotu raksturu.

Otrais pamats: tiesību kļūda (pārsūdzētā sprieduma 72.–77. punkts)

Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto lēmumu tiesību kļūdas dēļ, tomēr nepierādot, ka šī kļūda būtu “acīmredzama”. Tomēr institūcijai, kas pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir plaša novērtējuma brīvība atlaišanas jomā, un Vispārējā tiesa vien pārbauda, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vai pārsniegtas pilnvaras. Vispārējā tiesa ir konstatējusi kļūdu apstrīdētajā lēmumā, kas bija saistīta tikai ar vienu no nepietiekamas profesionālās kompetences elementiem, kuriem institūcija, kas pilnvarota noslēgt darba līgumus, pievērsa UG uzmanību, un šī kļūda neesot bijusi “acīmredzama”, un tātad tās rezultātā apstrīdētais lēmums neesot bijis atceļams.

____________