Language of document :

Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Bouygues SA un Bouygues Télécom iesniedza 2004. gada 24. novembrī

(lieta T-475/04)

(tiesvedības valoda - franču)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 24. novembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Bouygues SA, Parīze, un Bouygues Télécom, Boulogne-Billancourt (Francija), kuru pārstāv Louis Vogel, Joseph Vogel, Bernard Amory, Alexandre Verheyden, François Sureau un Didier Theophile, avocats.

Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2004. gada 20. jūlija Lēmumu C(2004)2647 - Valsts atbalsts - Francija attiecībā uz nodevu izmaiņām, kas Orange un SFR jāmaksā par Universal Mobile Telecommunication System (UMTS) licencēm;

piespriest Komisijai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta pret Komisijas 2004. gada 20. jūlija Lēmumu C(2004)2647, ar kuru nolemts, ka Francijas valsts atbalsts Orange France un SFR netika piešķirts, ar atpakaļejošu spēku samazinot nodevu EUR 4,995 miljardu apmērā, kas katram no operatoriem bija jāmaksā Francijas valstij par Universal Mobile Telecommunication System (UMTS) licenci, kas tai tika piešķirta 2001. gada 18. jūlijā. Pieņemot šo lēmumu, tika noraidīta sūdzība, ko iesniedza prasītājas sabiedrības.

Šajā ziņā tiek atgādināts, ka Francijas valdība publicēja divus uzaicinājumus pieteikties UMTS licencēm. Pirmais, kurā piedalījās Orange France un SFR, tika paziņots 2000. gada augustā. Nodevas apmērs par licenci tika noteikts - EUR 4,995 miljardi. Bouygues Télécom nolēma nepiedalīties konkursā noteiktās cenas dēļ. Otrajā uzaicinājumā pieteikties licencēm nodevas apmērs tika samazināts līdz EUR 619 miljoniem. Bouygues Télécom ieguva UMTS licenci šīs otrās procedūras ietvaros. Tomēr pa to laiku Francijas valdība nolēma pielīdzināt ar atpakaļejošu spēku pirmās procedūras ietvaros paredzēto nodevu apmēru tam, kas tika noteikts otrājā procedūrā.

Savu prasījumu atbalstam prasītājas vispirms atsaucas uz Līguma 87. panta pārkāpumu. Tās apgalvo šajā ziņā, ka:

-     valsts licenču nodevas ir valsts ieņēmumi un Francijas valsts, ar atpakaļejošu spēku grozot nodevu apmēru, kas jāmaksā Orange un SFR, ir atteikusies no tiesībām savākt maksājamos parādus nekavējoties un noteiktā apmērā;

-    pamatojoties uz apsvērumu, ka apstrīdētais lēmums ir attaisnojams ar nediskriminācijas principu, Komisija izvairījās no diskusijas par jautājuma būtību. Šajā sakarā tiek tostarp apgalvots, ka Orange un SFR Francijas valdības lēmuma rezultātā varēja baudīt īslaicīgas priekšrocības, kas izrietēja no iespējas agri iekļūt UMTS tirgū, tām garantējot, kaut arī nekas šajā ziņā netika paredzēts pirmā uzaicinājuma ietvaros, to, ka to UMTS licences nodeva tiks samazināta līdz apmēram, kas prasīts otrā uzaicinājuma ietvaros;

-     attiecīgais lēmums ir patiesi ietekmējis konkurenci, ļaujot Orange un SFR, kas jau ir ietekmīgi operatori Francijas mobilo sakaru tirgū, nostiprināt to stāvokli UMTS tirgū un tā rezultātā - ierobežot to konkurentiem pieeju šim tirgum.

Turklāt prasītājas uzskata, ka, vienkārši paziņojot, neko vairāk nepaskaidrojot, ka UMTS licenču piešķiršana nevar tikt pielīdzināta darbībai tirgū, atbildētāja, pārkāpdama Līguma 230. pantu, nav pietiekami pamatojusi savu lēmumu.

Visbeidzot, prasītājas apgalvo, ka Komisija pārkāpa EKL 87. un 88. pantu, nepārbaudot attiecīgos pasākumus formālās pārbaudes procedūras ietvaros, kas ir paredzēta šajās tiesību normās.

____________