Language of document :

Prasība, kas celta 2006. gada 24. februārī - FLSmidth pret Komisiju

(lieta T-65/06)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: FLSmidth & Co. A/S, Valby, Dānija (pārstāvis - J.-E. Svensson, juriskonsults)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

pirmkārt, atcelt Komisijas 2005. gada 30. novembra Lēmumu Nr. C (2005)4634 saistībā ar procedūru, piemērojot EKL 81. pantu, lietā COMP/F/38.354 - Rūpnieciskie maisi, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

otrkārt, minētā lēmuma 2. pantā noteikt naudas sodu EUR 0 apmērā, par ko prasītāja kopā un atsevišķi ir atbildīga, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētajā lēmumā Komisija atzina, ka prasītāja ir pārkāpusi EKL 81. pantu, piedaloties vairākās vienošanās un saskaņotās darbībās plastmasas rūpniecisko maisu ražošanā, kas skāra Beļģiju, Franciju, Vāciju, Luksemburgu, Nīderlandi un Spāniju un kuras veidoja cenu noteikšana un vienotas cenas aprēķina modeļu radīšana, tirgu sadale un pārdošanas kvotu sadale, pircēju, darījumu un pasūtījumu sadale, saskaņotu piedāvājumu iesniegšana, atbildot uz noteiktiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumu, un konkrētas informācijas apmaiņa.

Prasītājas pārkāpums attiecās uz cita uzņēmuma rīcību - Trioplast Wittenheim SA ("TW"), kuru atzina par tādu, kas ir piedalījies minētajā kartelī. Citam uzņēmumam, FLS Plast, kurā prasītāja bija holdingsabiedrība, piederēja TW akcijas un par lielāko daļu no laika posma, par kuru sauca pie atbildības prasītāju, TW bija FLS Plast vienīgā meitas sabiedrības īpašniece. Naudas sods tika uzlikts TW, un prasītāja un FLS Plast tika kopā saukti pie atbildības par daļu no šī naudas soda.

Savas prasības atbalstam prasītāja vispirms apgalvo, ka Komisija nepareizi piemēroja mātes sabiedrības atbildības kritērijus, jo tā nesniedza pierādījumus par to, ka pastāvēja apstākļi attiecībā uz prasītāju, kas varēja atbalstīt mātes sabiedrības ietekmes prezumpciju uz TW. Prasītāja arī norāda, ka jebkurā gadījumā Komisija nepiemēroja atbilstošos juridiskos kritērijus, jo stingrāki kritēriji ir piemērojami tādā gadījumā kā šī lieta, kurā, saskaņā ar Komisijas teikto, TW uzsāka dalību kartelī ilgi pirms to iegādājās prasītājas meitas sabiedrība un turpināja to darīt pēc tās pārdošanas. Katrā ziņā prasītāja uzskata, ka tā ir pierādījusi, ka TW patstāvīgi ir izlēmis savu rīcību tirgū un neizpildīja prasītāja dotās instrukcijas.

Prasītāja arī apgalvo, ka atbildības noteikšana tai ir diskriminējoša, nesamērīga un patvaļīga, jo neviena no citām grupām, uz kuru attiecās Lēmums, nav atbildību noteikušas meitas uzņēmumam, mātes uzņēmumam un mātes uzņēmuma mātes uzņēmumam, kā tas bija TW un prasītājas gadījumā. Turklāt, kaut arī TW iepriekš piederēja citai grupai, Komisija nevienam šīs grupas loceklim nenoteica nekādu atbildību par TW dalību kartelī. Visbeidzot, prasītājai noteiktā atbildība nav samērīga, jo prasītājai ir jāmaksā 85.7 % no TW piespriestā naudas soda, kaut gan tai pieder tās akcijas tikai 8 gadus no 20 gadiem, kuru laikā TW bija potenciāli iesaistīts kartelī.

Prasītāja arī atsaucas uz iepriekš minētajiem argumentiem sava otrā prasījuma atbalstam - samazināt tai piespriesto naudas sodu. Tā turklāt apgalvo, ka tai piespriestais naudas sods ir pārmērīgs, jo Komisija nenoteica attiecībā uz prasītāju atsevišķu naudas soda pamatsummu, ņemot vērā to, ka tai nebija iestājusies atbildība. Tāpat prasītāja norāda, ka Komisija pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neņemot vērā noteiktus, tai labvēlīgus mīkstinošus apstākļus.

Visbeidzot, prasītāja norāda, ka Komisija ir pieļāvusi citas kļūdas tiesību piemērošanā, nosakot atbildību TW par laika posmu no 1982. līdz 1988. gadam; piespriežot TW naudas sodu, kas ir nesamērīgs, pārmērīgs un pārsniedz 10 % no apgrozījuma; un neļaujot prasītājai kā otrajai atbildīgajai personai baudīt labvēlības režīmu, kas piešķirta galvenajai atbildīgajai personai - TW, vai vismaz samazinot prasītājai piemērojamo naudas sodu saskaņā ar paziņojumu par labvēlības režīmu.

____________