Language of document :

Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī - Kaimer u.c. pret Komisiju

(lieta T-379/06)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Kaimer GmbH & Co. Holding KG, Esene (Vācija), SANHA Kaimer GmbH & Co. KG, Esene (Vācija), un Sanha Italia srl., Milāna (Itālija) (pārstāvis - J. Brück, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180 galīgā red., kurā izdarīti grozījumi ar atbildētājas 2006. gada 29. septembra lēmumu, kas visām prasītājām paziņots 2006. gada 5. oktobrī, par procedūru, kas ierosināta saskaņā ar EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/F-1/38.121 - Savienojumi);

pakārtoti, samazināt minētā lēmuma 1. pantā noteikto visu prasītāju apgalvotā pārkāpuma ilgumu un atcelt vai samazināt minētā lēmuma 3. pantā visām prasītājām uzlikto naudas sodu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas apstrīd Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180 galīgā red. (lietā COMP/F-1/38.121 - Savienojumi). Apstrīdētajā lēmumā prasītājām uzlikts naudas sods par EKL 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. Tās, pēc Komisijas domām, esot piedalījušās vairākās vienošanās, kas izpaudās kā cenu noteikšana, cenu sarakstu un atlaižu noteikšana, cenu palielināšanas koordinācijas mehānismu īstenošana, tirgu un klientu sadalīšana un citas komerciālas informācijas apmaiņa vara un vara sakausējumu savienojumu tirgū.

Savas prasības pamatojumam prasītājas izvirza piecus pamatus.

Pirmkārt, tās it īpaši apgalvo, ka atbildētāja lēmuma pamatojumā ir izmantojusi dokumentus, par kuriem prasītājām nebija iespējas tikt uzklausītām.

Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija nav izpildījusi EKL 253. pantā minēto pienākumu norādīt pamatojumu. Apstrīdētais lēmums, pēc prasītāju domām, nav pietiekami pamatots, jo nav atbilstoši izvērtēti lietas fakti. Turklāt nav ņemti vērā atbildību mīkstinoši apstākļi un nav pareizi novērtēti pierādījumi.

Turpinājumā prasītājas apgalvo, ka nav pamata Komisijas konstatētos faktus raksturot kā sarežģītu EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu.

Ceturtkārt, pakārtoti, tiek minēts, ka naudas soda aprēķinā, pārkāpjot pilnvaras, vērā ir ņemts pārmērīgs pārkāpuma ilgums un prasītājām nav piedēvēti nekādi atbildību mīkstinoši apstākļi.

Visbeidzot, prasītājas uzskata, ka Komisija, nosakot naudas soda apmēru, ir pārkāpusi samērīguma principu.

____________