Language of document : ECLI:EU:F:2008:127

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2008. gada 14. oktobrī (*)

Civildienests – Atklāts konkurss – Mutvārdu pārbaudījuma neizturēšana – Neiekļaušana rezerves sarakstā – Pienākums norādīt pamatojumu – Atlases komisijas sēžu aizklātuma ievērošana – Iestādes atteikums ievērot procesa organizatorisko pasākumu

Lieta F‑74/07

par prasību, ko atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam cēla

Stefan Meierhofer, ar dzīvesvietu Minhenē (Vācija), ko pārstāv H. G. Šīsls [H.‑GSchiessl], advokāts,

prasītājs,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv B. Egersa [BEggers] un K. Hermane [KHerrmann], pārstāves,

atbildētāja.

CIVILDIENESTA TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Krepels [HKreppel], tiesneši H. Tagars [HTagaras] (referents) un S. Žervazonī [SGervasoni],

sekretārs R. Šiano [RSchiano], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2008. gada 23. aprīļa tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Savā prasības pieteikumā, kas Civildienesta tiesas kancelejai ir pārsūtīts 2007. gada 3. jūlijā pa telefaksu (oriģināls tika iesniegts šī paša gada 5. jūlijā), Meierhofers [Meierhofer] būtībā prasa, pirmkārt, atcelt Eiropas Kopienu Personāla atlases biroja (EPSO) organizētā konkursa EPSO/AD/26/05 atlases komisijas 2007. gada 10. maija lēmumu, ar kuru paziņots, ka viņš nav izturējis minētā konkursa mutvārdu pārbaudījumu, kā arī 2007. gada 19. jūnija lēmumu, ar kuru nav apmierināts viņa lūgums pārskatīt 2007. gada 10. maija lēmumu, un, otrkārt, veikt jaunu šī pārbaudījuma novērtējumu un viņa iekļaušanu rezerves sarakstā.

 Atbilstošās tiesību normas

 Vispārējās Kopienu tiesības un noteikumi

2        EKL 253. pantā ir noteikts:

"Regulās, direktīvās un lēmumos, ko Eiropas Parlaments pieņem kopā ar [Eiropas Savienības] Padomi vai ko pieņem Padome vai [Eiropas Kopienu] Komisija, norāda to pamatojumu un visus priekšlikumus vai atzinumus, kas bija jāsaņem, ievērojot šo Līgumu."

3        Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 25. panta otrās daļas redakcija ir šāda:

“Par jebkuru lēmumu, kas saistīts ar konkrētu personu un kas pieņemts saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem, nekavējoties rakstveidā iepazīstina attiecīgo ierēdni. Jebkurā lēmumā, kas nelabvēlīgi ietekmē ierēdni, ir jānorāda iemesli, uz kuriem pamatojoties, tas pieņemts.”

4        Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pants ir šāds:

“Atlases komisijas sēdes ir aizklātas.”

 Paziņojums par konkursu

5        2005. gada 20. jūlijā EPSOEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par atklātu konkursu “EPSO/AD/26/05: tiesības” (OV C 178 A, 3. lpp.).

6        Pirmkārt, šī paziņojuma par konkursu sadaļas “A. Pienākumu veids, pielaišanas nosacījumi (pieprasītais profils)” punktā “I. Pienākumu veids” ir paredzēta “analīzes veikšana un koncepcijas, izpēte un kontrole saistībā ar Eiropas Savienības darbību”; attiecībā uz tiesību sadaļu tās redakcija ir šāda:

“EPSO/AD/26/05: tiesības

–        koncepcijas, izpēte un Kopienu tiesību juridisku aktu projektu izstrāde,

–        juridiski padomi,

–        valsts, Kopienu un starptautisko tiesību pētījumi,

–        dalība sarunās saistībā ar starptautiskajiem nolīgumiem,

–        izpēte un lēmumu projektu sagatavošana, piemēram, konkurences tiesību jomā,

–        valsts tiesību aktu pārbaude un uzraudzība, lai izvērtētu to atbilstību Kopienu tiesībām,

–        pirmstiesas lietas materiālu izskatīšana (Kopienu tiesību pārkāpumi, sūdzības un tml.),

–        dažādi pienākumi tiesvedību jomā; iestāžu nostāju sagatavošana saistībā ar tiesvedībām galvenokārt Eiropas Kopienu Tiesā vai Pirmās instances tiesā; juridiskas funkcijas Tiesas un Pirmās instances tiesas kancelejā,

–        noteikumu izstrāde, sagatavošana un ieviešana tieslietu un iekšlietu jomā.”

7        Otrkārt, šī paziņojuma par konkursu sadaļa “B. Konkursa norise” ietver noteikumus par mutvārdu pārbaudījumu un iekļaušanu rezerves sarakstā:

“3.      Mutvārdu pārbaudījums – Novērtējums

e)      Intervija ar atlases komisiju kandidāta galvenajā valodā, kas ļautu izvērtēt viņa spējas veikt A sadaļas I punktā norādītās funkcijas. Šajā intervijā uzmanība it īpaši tiks pievērsta specifiskajām zināšanām, kas saistītas ar izvēlēto jomu un zināšanām par Eiropas Savienību, tās iestādēm un politikām. Tāpat tiks pārbaudītas otrās valodas zināšanas. Šajā intervijā tāpat tiks vērtēta kandidāta piemērošanās spēja darbam Eiropas Savienības civildienestā daudzkultūru vidē.

Pārbaudījums tiks novērtēts no 0 līdz 50 punktiem (minimālais iegūstamo punktu skaits: 25).

[..]

5.      Iekļaušana rezerves sarakstā

Atlases komisija izveidos rezerves sarakstu katram konkursam, veicot sadali grupās pēc iegūto punktu skaita (maksimums četrās grupās) un alfabētiskā kārtībā katrā no šīm grupām, ar tiem kandidātiem [..] (A sadaļa, veiksmīgo kandidātu skaits), kas ieguvuši vislabāko novērtējumu kopā d) rakstveida un e) mutvārdu pārbaudījumos, kā arī minimālo iegūstamo punktu skaitu katrā no šiem pārbaudījumiem.

[..]”

 Strīda rašanās fakti

8        Prasītājs, Vācijas pilsonis, piedalījās konkursā EPSO/AD/26/05. Pēc tam, kad viņš bija izturējis iepriekšējās atlases testus, kā arī rakstveida pārbaudījumus, viņš 2007. gada 29. martā piedalījās mutvārdu pārbaudījumā.

9        2007. gada 10. maija vēstulē konkursa EPSO/AD/26/05 atlases komisijas priekšsēdētājs informēja prasītāju, ka viņš mutvārdu pārbaudījumā ir ieguvis 24,5 punktus, tādējādi neiegūstot 25 minimālo punktu skaitu no 50, un ka viņu nevar iekļaut rezerves sarakstā.

10      Prasītājs 2007. gada 11. maija vēstulē lūdza pārskatīt iepriekš minēto 2007. gada 10. maija lēmumu, norādot, ka, pamatojoties uz pārskatu, kuru viņš pats bija sagatavojis pēc mutvārdu pārbaudījuma un kas ir pievienots prasības pieteikumam, viņš bija pareizi atbildējis uz vismaz 80 % no šī pārbaudījuma laikā uzdotajiem jautājumiem. Prasītājs arī prasa sava mutvārdu pārbaudījuma novērtējuma kontroli, kā arī pakārtoti – skaidrojumu par vērtējumiem, kurus viņš bija ieguvis par katru no šajā pārbaudījumā uzdotajiem jautājumiem.

11      2007. gada 19. jūnija vēstulē konkursa EPSO/AD/26/05 atlases komisijas priekšsēdētājs informēja prasītāju, ka pēc viņa kandidatūras pārskatīšanas atlases komisija nav konstatējusi apsvērumus, lai grozītu rezultātu. Šajā vēstulē prasītājam tika arī paskaidrots, ka, pirmkārt, saistībā ar viņa specifiskajām zināšanām neapmierinošo atbilžu skaits bija pārsniedzis apmierinošo atbilžu skaitu un, otrkārt, ka mutvārdu pārbaudījuma norise bija atbilstoša paziņojumā par konkursu norādītajiem specifiskajiem kritērijiem un ka, ņemot vērā atlases komisiju sēžu aizklātumu, ko paredz Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pants, kandidātiem nevar izsniegt ne novērtējuma skalu (“marking grid”), ne viņu mutvārdu pārbaudījumā iegūto novērtējumu sadalījumu (“breakdown of their marks for the oral test”).

 Lietas dalībnieku prasījumi un process

12      Prasītāja prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:

–        atcelt konkursa EPSO/AD/26/05 atlases komisijas 2007. gada 10. maija lēmumu;

–        atcelt konkursa EPSO/AD/26/05 atlases komisijas 2007. gada 19. jūnija lēmumu, ar kuru nav apmierināts viņa 2007. gada 11. maijā iesniegtais pārskatīšanas lūgums;

–        noteikt Komisijai pienākumu atkārtoti novērtēt 2007. gada 29. martā kārtoto mutvārdu pārbaudījumu, ņemot vērā spēkā esošos pārbaudījumu kritērijus;

–        noteikt Komisijai pienākumu, ņemot vērā jaunos pārbaudījuma rezultātus, atkārtoti pieņemt lēmumu par prasītāja iekļaušanu Eiropas Kopienu personāla atlases procedūras rezerves sarakstā EPSO/AD/26/05;

–        noteikt Komisijai pienākumu atbilstoši iepriekš norādītajam trešajam un ceturtajam ievilkumam atkārtoti pieņemamajā lēmumā norādīt pamatojumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

13      Komisijas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest katram lietas dalībniekam segt savus tiesāšanās izdevumus pašam.

14      Procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, par kuriem nolemts atbilstoši Reglamenta 55. pantam, Civildienesta tiesa ziņojumā tiesas sēdes sagatavošanai, kas nosūtīts lietas dalībniekiem 2008. gada 7. februārī, aicināja Komisiju pirms tiesas sēdes iesniegt:

a)      prasītāja novērtējuma skalu un mutvārdu pārbaudījumā iegūto novērtējumu sadalījumu (“marking grid” un “breakdown of [the] marks for the oral test”), uz kuru veikta atsauce 2007. gada 19. jūnija lēmumā, ar kuru netiek apmierināts pārskatīšanas lūgums,

b)      visus citus elementus saistībā ar prasītāja snieguma kvalitātes novērtējumu mutvārdu pārbaudījumā,

c)      vārdā neminētu citu kandidātu, kuri saņēmuši nepietiekamu atzīmi mutvārdu pārbaudījumā, novērtējuma sarakstu,

d)      aprēķinus, ar kuriem iegūts precīzs prasītāja mutvārdu pārbaudījuma novērtējuma rezultāts 24,5 punkti no 50.

15      Šajā pašā ziņojumā tiesas sēdes sagatavošanai un pēc aicinājuma lietas dalībniekiem veltīt būtisku daļu no to mutvārdu paskaidrojumiem pamatam par pienākumu norādīt pamatojumu tika minēts, ka, pirmkārt, pieprasīto pasākumu mērķis ir “piešķirt pilnīgu lietderīgo iedarbību procesam attiecībā uz šo pamatu (kā arī pamatam, kas saistīts ar spēkā esošo pārbaudījuma kritēriju acīmredzamu pārkāpumu – pamatam, kas pēc būtības ir saistīts ar pamatu par pamatojumu)”, un otrkārt, ka noteiktu elementu, kas ietverti minētā sagatavošanas ziņojuma no a) līdz d) punktam, paziņošana prasītājam veicama tiktāl, ciktāl šāda paziņošana būtu savienojama ar atlases komisijas sēžu aizklātuma principu un/vai attiecīgā gadījumā pēc noteiktu datu, kuru izpaušana pārkāptu minēto principu, aizklāšanas.

16      Atbildot uz šiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem, Komisija nosūtīja Civildienesta tiesai – kā prasīts ziņojuma tiesas sēdes sagatavošanai c) punktā – vārdā neminētu kandidātu, kuri nav izturējuši mutvārdu pārbaudījumu, nepietiekamo atzīmju tabulu, kas Civildienesta tiesas kancelejai ir pārsūtīta 2008. gada 18. februārī pa telefaksu (oriģināls tika iesniegts šī paša gada 19. februārī). Tomēr Komisija atteicās ievērot organizatoriskos pasākumus, kas norādīti minētā ziņojuma a), b) un d) punktā, pēc būtības norādot, ka, trūkstot pierādījumiem par noteikumu, kas nosaka atlases komisijas darbu, pārkāpumiem, vienīgais pamats par pienākumu norādīt pamatojumu – ievērojot atlases komisijas sēdes aizklātumu – neattaisno Civildienesta tiesas pieprasīto citu pierādījumu un dokumentu iesniegšanu. Komisija turklāt piezīmēja, ka tai nebija pienākuma iesniegt šādus pierādījumus un dokumentus, ko Civildienesta tiesa pieprasījusi – kā šajā gadījumā – procesa organizatorisko pasākumu ietvaros vai pat pierādījumu savākšanas pasākumu ietvaros.

17      Prasītājs 2008. gada 20. martā Civildienesta tiesas kancelejai iesniedza 2008. gada 17. marta apsvērumus par Komisijai adresētajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem un it īpaši par tās atteikumu ievērot visus Civildienesta tiesas lūgumus.

18      2008. gada 19. maijā Komisija Civildienesta tiesas kancelejā iesniedza atbildes apsvērumus par minēto prasītāja rakstu.

 Par prasības priekšmetu

19      Jākonstatē, ka prasītājs it īpaši prasa atcelt 2007. gada 10. maija lēmumu, kurā sniegta informācija, ka viņš nav izturējis minētā konkursa mutvārdu pārbaudījumu, kā arī atcelt 2007. gada 19. jūnija lēmumu, ar kuru nav apmierināts viņa pārskatīšanas lūgums. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka atbilstoši judikatūrai gadījumā, ja konkursa kandidāts lūdz pārskatīt atlases komisijas pieņemtu lēmumu, to nelabvēlīgi ietekmējošs akts ir atlases komisijas lēmums pēc kandidāta jautājuma pārskatīšanas (Pirmās instances tiesas 2001. gada 3. aprīļa rīkojums lietā T‑95/00 un T‑96/00 ZaurGora un Dubigh/Komisija, Recueil FP, I‑A‑79. un II‑379. lpp., 24.–27. punkts; 2002. gada 23. janvāra spriedums lietā T‑386/00 Gonçalves/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑13. un II‑55. lpp., 39. punkts; 2005. gada 31. maija spriedums lietā T‑294/03 Gibault/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑141. un II‑635. lpp., 22. punkts; 2006. gada 13. decembra spriedums lietā T‑173/05 Heus/Komisija, Krājums‑CDL, II‑A‑2‑1695. lpp., 19. punkts, un 2008. gada 12. marta spriedums lietā T‑100/04 Giannini/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts, un par ko Tiesā iesniegta apelācijas sūdzība, lieta C‑231/08 P, 30. punkts). Tāpēc 2007. gada 19. jūnija lēmums, ko pieņēma pēc prasītāja 2007. gada 11. maijā iesniegtā pārskatīšanas lūguma, aizstāj atlases komisijas sākotnējo 2007. gada 10. maija lēmumu un tādējādi ir nelabvēlīgi ietekmējošs akts.

20      Tādējādi jāuzskata, ka prasība ir celta tikai pret konkursa EPSO/AD/26/05 atlases komisijas 2007. gada 19. jūnija lēmumu.

 Juridiskais pamatojums

 Lietas dalībnieku argumenti

21      Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza trīs pamatus.

22      Vispirms Komisija neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt 2007. gada 10. maija lēmuma pamatojumu (skat. šī sprieduma 9. punktu) – tā, kā šis pienākums ir paredzēts EKL 253. pantā –, jo “piesardzības pienākums” [devoir de réserve], kas paredzēts Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā, attiecas tikai uz trešajām personām un nevis pašu kandidātu. Kā norāda Komisija attiecībā uz kandidāta pieeju atlases komisijas darba materiāliem, atbilstoši pastāvīgai judikatūrai Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pants ietver īpašu noteikumu, kas aizliedz izpaust attieksmi un elementus, kas skar attiecīgo kandidātu personisko vai salīdzinošo novērtējumu; tādējādi Komisija esot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, paziņojot prasītājam par viņa iegūto novērtējumu mutvārdu pārbaudījumā.

23      Tāpat prasītājs norāda uz procesuālo noteikumu pārkāpumu saistībā ar faktu, ka atlases komisijas priekšsēdētājs Singers [Singers] – tā kā viņš neesot izmantojis austiņas, lai varētu sekot mutvārdu pārbaudījuma sinhronajam tulkojumam franču valodā, – neesot sapratis prasītāja vācu valodā sniegtās atbildes. Komisija atbild, ka šis pamats nav pamatots, jo līdztekus apstāklim, ka Singers perfekti pārvalda vācu valodu un ka atlases komisijas locekļiem neesot pienākuma izmantot sinhrono tulkojumu, šķiet, vispirms, ka pret prasītāju nav vērsta nekāda nevienlīdzīga attieksme, jo Singers mutvārdu pārbaudījumā nav izmantojis sinhrono tulkojumu arī nevienam citam no 94 kandidātiem, kas atbildējuši vācu valodā, un turklāt jebkurā gadījumā to nevar uzskatīt par procedūras pārkāpumu.

24      Visbeidzot prasītājs norāda, ka, ievērojot pilnīgo un nepārprotami precīzo atbilžu skaitu, ko viņš esot sniedzis mutvārdu pārbaudījumā, snieguma novērtējums ar atzīmi, kas zemāka par 50 %, ir acīmredzams spēkā esošo konkursa atlases komisijas darbu noteicošo noteikumu un pārbaudes kritēriju pārkāpums un tā sekas var būt tikai šāds pārkāpums. Komisija uzsver, ka nav acīmredzamas kļūdas novērtējumā tiktāl, ciktāl konkursa atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība, kas ir vēl jo plašāka konkursa mutvārdu pārbaudījumos, kuros atlases komisija var ņemt vērā nevien kandidāta atbildes, bet arī to pieredzi un personību.

25      Atbildot uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, kurus noteica Civildienesta tiesa 2008. gada 7. februāra ziņojumā tiesas sēdes sagatavošanai, Komisija, lai attaisnotu savu atteikumu iesniegt noteiktus Civildienesta tiesas pieprasītus pierādījumus (skat. šī sprieduma 16. punktu), it īpaši norāda, ka prasītājs nav pierādījis, ka noticis atlases komisijas darbu regulējošo noteikumu pārkāpums un tādējādi atbilstoši pastāvīgai judikatūrai tās lēmums nav pakļauts pārbaudei tiesā. Komisija atzīst, ka lietā, kurā tika pieņemts Pirmās instances tiesas 2003. gada 23. janvāra spriedums T‑53/00 Angioli/Komisija (Recueil FP, I‑A‑13. un II‑73. lpp.), tā bija nosūtījusi ieinteresētajai personai “mutvārdu pārbaudījumā iegūto novērtējuma sadalījumu”, bet norāda, ka tas bija “absolūts izņēmums” un ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai attiecībā uz atlases komisiju sēžu aizklātumu iespējamais pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums šajā gadījumā neattaisno “novērtējuma lapas” – kas vienlaikus ietver novērtējuma skalu, mutvārdu pārbaudījuma laikā dažādos piešķirtos punktus un atlases komisijas locekļu vērtējumus – izsniegšanu prasītājam. Tā secina, ka, trūkstot jebkādai tādai norādei, kas varētu apšaubīt apstrīdētā akta spēkā esamību, uz to ir attiecināma spēkā esamības prezumpcija, kāda piemīt Kopienu aktiem, Civildienesta tiesai nav pamata lūgt pieprasīto informāciju.

26      Savos apsvērumos par Komisijas atteikumu procesa organizatorisko pasākumu ietvaros iesniegt noteiktus pierādījumus prasītājs atkārtoti apstiprina, ka atbilstoši Civildienesta noteikumu 27. pantam pastāv acīmredzams atbilstošo noteikumu, kas skar konkursa atlases komisijas darbu, pārkāpums tiktāl, ciktāl it īpaši atlases komisija nebija objektīvi novērtējusi viņa faktisko sniegumu mutvārdu pārbaudījumā un nesot pamatojusi savu lēmumu; tā kā šis minēto noteikumu acīmredzamais pārkāpums šajā lietā bija demonstrēts, prasītājam izņēmuma kārtā bija jāatvieglo pierādīšanas pienākums sakarā ar no viņa gribas neatkarīgu neiespējamību tos iesniegt. Turklāt prasītājs pārmet Komisijai – ievērojot iepriekš minēto lietu, kurā tika pieņemts spriedums Angioli/Komisija, – ka tā ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.

27      Atbildot uz iepriekšējā punktā izklāstītajiem apsvērumiem, Komisija norāda, ka atbilstoši judikatūrai Kopienu tiesa pēc būtības nevar veikt mutvārdu pārbaudījumu vēlāku kontroli un ka tādēļ – lai ievērotu pienākumu norādīt pamatojumu – pietiek tikai ar kopējā novērtējuma paziņošanu. Turpinājumā tā norāda, ka nav acīmredzama pārkāpuma noteikumiem, kas nosaka atlases komisijas darbu, attiecībā uz, pirmkārt, atlases komisijas locekļu pareizi veiktu prasītāja novērtējumu viņa pārbaudījuma laikā, otrkārt, pienākuma norādīt pamatojumu ievērošanu un, treškārt, vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu; tā turklāt piebilst, ka prasītājs nav iesniedzis pietiekošus pierādījumus par šo noteikumu acīmredzamu pārkāpumu.

 Civildienesta tiesas vērtējums

28      Sākotnēji ir jāatgādina, ka savas prasības pamatojumam prasītājs izvirzījis trīs pamatus par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, procesuālo noteikumu pārkāpumu un acīmredzamas kļūdas novērtējumā esamību. Pēc tam, kad Komisija savā iebildumu rakstā bija apskatījusi vairākus apsvērumus attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principu, prasītājs savā 2008. gada 17. marta papildu procesuālajā rakstā izvirzīja argumentus ar apgalvojumu par šī principa pārkāpumu, uz kuriem Komisija atbildēja savos 2008. gada 19. maija apsvērumos. Tā kā prasītājs savā prasības pieteikumā šos apgalvojumus nebija ietvēris, Civildienesta tiesa var tikai konstatēt, ka tie ir nepieņemami un ka tie nav jāizvērtē.

29      No trijiem prasītāja savā prasības pieteikumā izvirzītajiem pamatiem, pirmkārt, ir jāizvērtē pamats par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.

30      Šai ziņā sākotnēji jākonstatē, ka no EKL 253. panta un Civildienesta noteikumu 25. panta otrās daļas izriet, ka jebkuram saskaņā ar Civildienesta noteikumiem pieņemtam lēmumam, kas saistīts ar konkrētu personu un kam ir nelabvēlīga ietekme, ir jānorāda iemesli, uz kuriem pamatojoties tas pieņemts. Atbilstoši pastāvīgai judikatūrai pienākums norādīt pamatojumu ir gan Kopienu tiesību svarīgs princips, gan arī iestāžu aktu būtiska formalitāte un tās mērķis, pirmkārt, ir sniegt iespēju tiesnesim veikt savu kontroli pār lēmuma tiesiskumu un, otrkārt, ieinteresētajai personai sniegt vajadzīgās norādes, lai tā saprastu, vai lēmums ir pamatots vai nē, un tai sniegtu iespēju novērtēt, vai celt prasību (šajā sakarā skat. Tiesas 2002. gada 7. marta spriedumu lietā C‑310/99 Itālija/Komisija, Recueil, I‑2289. lpp., 48. punkts, un 2002. gada 19. septembra spriedumu lietā C‑113/00 Spānija/Komisija, Recueil, I‑7601. lpp., 47. punkts; 1991. gada 20. marta spriedumu lietā T‑1/90 PérezMínguez Casariego/Komisija, Recueil, II‑143. lpp., 73. punkts, 1995. gada 8. jūnija spriedumu lietā T‑583/93 P/Komisija, Recueil FP, I‑A‑137. un II‑433. lpp., 24. punkts, un 1996. gada 29. februāra spriedumu lietā T‑280/94 Lopes/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑77. un II‑239. lpp., 148. punkts).

31      Tomēr, kas attiecas uz konkursu atlases komisiju lēmumiem, Tiesa ir precizējusi, ka pienākums norādīt pamatojumu ir jāsavieno ar atlases komisiju darbu aptverošā aizklātuma ievērošanu atbilstoši Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantam; aizklātums ir noteikts, lai garantētu konkursa atlases komisiju neatkarību un darba objektivitāti, lai varētu norobežoties no jebkādas ārējās iejaukšanās un spiediena, kas rastos no pašas Kopienu administrācijas, ieinteresētā kandidāta vai trešajām personām; tā it īpaši ir nospriedusi, ka šī aizklātuma ievērošana nepieļauj izpaust ne atlases komisijas konkrēta locekļa nostāju, ne arī jebkurus elementus, kas skar personiska rakstura novērtējumus vai salīdzinājumus saistībā ar kandidātiem, un ka prasībā pamatot konkursa atlases komisijas lēmumus ir jāņem vērā [komisiju] attiecīgo darbību raksturs, kas kandidātu spēju izvērtējuma posmā ir, pirmkārt, salīdzinošas dabas, un šī fakta dēļ uz tām attiecas aizklātums, kas ir neatraujams no šīm darbībām (šajā sakarā skat. Tiesas 1996. gada 4. jūlija spriedumu lietā C‑254/95 P Parlaments/Innamorati, Recueil, I‑3423. lpp., 24.–28. punkts).

32      Ievērojot šos apsvērumus, Kopienu tiesa pastāvīgi konstatē, ka “dažādos pārbaudījumos iegūto novērtējumu iesniegšana” ir pietiekošs atlases komisijas lēmumu pamatojums (iepriekš 31. punktā minētais spriedums lietā Parlaments/Innamorati; Pirmās instances tiesas 1996. gada 21. maija spriedums lietā T‑153/95 Kaps/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑233. un II‑663. lpp., 81. punkts; 2001. gada 2. maija spriedums apvienotajās lietās T‑167/99 un T‑174/99 Giulietti u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑93. un II‑441. lpp., 81. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā Angioli/Komisija, 69. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Gibault/Komisija, 39. punkts).

33      Šāds secinājums ir spēkā vēl jo vairāk gadījumos, kad novērtējums konkursa rakstveida vai mutvārdu daļā ietver vairākus individuālus novērtējums, kas atbilst vairākiem pārbaudījumiem atbilstošajā fāzē; tas pats ir spēkā gadījumos, kad ieinteresētajai personai tiek iesniegti starpvērtējumi, kas atbilst dažādiem novērtējuma kritērijiem katrā rakstveida vai mutvārdu pārbaudījumā. Faktiski šādos gadījumos individuālo novērtējumu vai starpvērtējumu paziņošana izslēgtajiem kandidātiem ietver ne vien informāciju par to izslēgšanu no atlases procedūras nākošā posma, bet arī informāciju par to [konkursa] neizturēšanas iemesliem, tiem iesniedzot norādes par priekšmetiem vai kritērijiem, pēc kuriem atlases komisija nav novērtējusi to sniegumu kā apmierinošu.

34      Šī sprieduma 31. un 32. punktā minētā judikatūra vismaz tieši neveic izšķiršanu starp vairāku novērtējumu – individuālu vai starpvērtējumu – iesniegšanu un viena izslēdzoša novērtējuma iesniegšanu. Tāpēc no tā nevar izrietēt, ka viena izslēdzoša novērtējuma paziņošana vienmēr ietver pietiekošu pamatojumu neatkarīgi no attiecīgās lietas konkrētajiem apstākļiem.

35      Faktiski, pirmkārt, nekas šī sprieduma 31. un 32. punktā izklāstītās judikatūras formulējumā vai kontekstā neļauj interpretēt atsauci uz “novērtējumu, kas iegūts dažādos pārbaudījumos” kā tādu, kas paredz tikai individuālus izslēdzošus novērtējumus iepretim citiem esošajiem novērtējumiem – tostarp starpvērtējumiem –, it īpaši tiktāl, ciktāl tas attiecas uz šiem pēdējiem vērtējumiem gadījumos, kad rakstveida daļa vai, kā šajā gadījumā, mutvārdu daļa ietver tikai vienu pārbaudījumu un tādēļ arī vienu individuālu novērtējumu. Šajā ziņā Civildienesta tiesa pamatojas uz vispārīgajiem formulējumiem attiecīgajā judikatūrā, kā arī uz apstākli, ka iepriekš minētajā spriedumā lietā Parlaments/Innamorati – kas ir 32. punktā citētās judikatūras pamatā esošais spriedums – iebildums attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu nebija saistīts ar atbildētājas iestādes atteikumu prasītājam iesniegt vairākus individuālus novērtējumus vai starpvērtējumus, bet gan ar atteikumu paziņot prasītājam atlases komisijas kritērijus un apstrīdētā lēmuma pamatojumu (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Parlaments/Innamorati, 22. punkts); tāda pati situācija bija arī saistībā ar spriedumiem, kas – tāpat kā izskatāmajā lietā – attiecās uz prasītāju izslēgšanu mutvārdu daļā, kā, piemēram, spriedumā lietā Angioli/Komisija (iepriekš minētais spriedums, 56.–65. punkts) un spriedumā lietā Gibault/Komisija (iepriekš minētais spriedums, 33.–35. punkts).

36      Turklāt nesenā lietā, kas – tāpat kā šis gadījums – attiecās uz kandidāta konkursa mutvārdu daļas neizturēšanu, tika nospriests, ka pienākums norādīt pamatojumu var radīt pienākumu pēc kandidāta lūguma iesniegt starpvērtējumu un informāciju par atlases komisijas izmantoto metodi, lai noteiktu individuālo novērtējumu kādā no mutvārdu pārbaudījumiem un ka gadījumā, ja šis pamatojums pēc izslēgtā kandidāta lūguma netiek sniegts, Kopienu tiesai ir jāpieprasa precizējumi ar procesa organizatorisko pasākumu starpniecību (Pirmās instances tiesas 2004. gada 28. aprīļa spriedums lietā T‑277/02 Pascall/Padome, Recueil FP, I‑A‑137. un II‑621. lpp.); šajā lietā Pirmās instances tiesa pieprasīja veikt šādus pasākumus un atbildētāja to ievēroja, kā rezultātā pamatam par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu zuda priekšmets (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Pascall/Padome, 28.–31. punkts).

37      Pirmās instances tiesa turklāt norādīja, ka Komisija pati jau bija piekritusi paziņot kandidātiem starpvērtējumu, it īpaši divās lietās, kas attiecās uz kandidātu mutvārdu daļas neizturēšanu, kurā bija tikai viens mutvārdu pārbaudījums. Pirmajā lietā saistībā ar konkursu Komisija ieinteresētajai personai pēc tās lūguma nosūtīja mutvārdu pārbaudījuma dažādu starpvērtējumu sadalījumu, [norādot izmantotos] kritērijus (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Angioli/Komisija, 79. punkts). Otrajā lietā saistībā ar darbā pieņemšanas procedūru Komisija Pirmās instances tiesai pēc tās lūguma nosūtīja atlases mutvārdu pārbaudījuma novērtējumus, [norādot izmantotos] kritērijus un izmantojot skalu no “‑ ‑” līdz “++” (skat. Tiesas 2008. gada 28. februāra spriedumu lietā C‑17/07 P Neirinck/Komisija, Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – Krājums, I‑36. lpp., 56. punkts). Pretēji tam, ko Komisija norādīja savā atbildē saistībā ar procesa organizatoriskajiem pasākumiem, pamatojoties uz iepriekš minēto lietu, kurā pieņemts spriedums Angioli/Komisija, papildu informācijas iesniegšana un it īpaši iegūtā novērtējuma katrā no vērtējuma kritērijiem paziņošana nebija “absolūts izņēmums tikai vienā īpašā lietā”, bet ir izmantots vairākos gadījumos, ievērojot lietas konkrētos apstākļus.

38      Otrkārt, attiecībā uz lūgumiem saistībā ar informācijas elementiem, kas nebija vērtējums kā tāds, proti, par kritērijiem vai pamatojumu nepietiekamai atzīmei vai par citu informāciju attiecībā uz konkrētā kandidāta novērtējumu, ir jākonstatē, ka neņemot vērā apstiprinājumu, atbilstoši kuram ar individuālo novērtējumu iesniegšanu pienākums norādīt pamatojumu ir izpildīts, no pašiem spriedumu tekstiem, kuros pārņemts šis apstiprinājums (skat. šī sprieduma 32. punktu), tostarp iepriekš minētā sprieduma lietā Parlaments/Innamorati un it īpaši spriedumiem, kas attiecas uz [konkursu] mutvārdu daļu, kā, piemēram, spriedumu lietā Angioli/Komisija (iepriekš minētais sprieduma, 71.–85. punkts) un Gibault/Komisija (iepriekš minētais spriedums, 42. punkts), izriet, ka Kopienu tiesa neaprobežojas ar iepriekš minētās judikatūras automātisku piemērošanu, bet izvērtē katras lietas apstākļus, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus un attiecīgo kandidātu lūgumus.

39      35.–37. punktā, kā arī iepriekšējā punktā izklāstītos apsvērumus pastiprina pastāvošā judikatūra, kas pastāv saistībā ar konkursa rakstveida daļas neizturēšanu, atbilstoši kurai praksē kandidāts saņem diezgan pilnīgu [konkursa] neizturēšanas pamatojumu, saņemot ne vien dažādās individuālas atzīmes, bet arī pamatojumu individuālam izslēdzošam novērtējumam, kā rezultātā tas pārtrauc dalību tālākā konkursa norisē, kā arī citus pierādījumus. Faktiski Kopienu tiesa ir nospriedusi, ka “izslēgtie kandidāti attiecīgā gadījumā var no konkrētās konkursu rīkojušās iestādes iegūt to laboto darbu kopijas un/vai atlases komisijas izveidotos novērtēšanas vispārējos kritērijus un to nodrošina, kā šajā gadījumā, labprātīgi nosūtot atbilstošos dokumentus tiesvedības laikā starp šo iestādi un minētajiem kandidātiem vai atbilstoši šīs iestādes pieņemtajai praksei, lai nodrošinātu pieņemšanas darbā procedūru pārskatāmību, vienlaikus ievērojot Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā paredzēto konkursa atlases komisiju sēžu aizklātuma noteikumu (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 25. jūnija spriedumu lietā T‑72/01 Pyres/Komisija, Recueil FP, I‑A‑169. un II‑861. lpp., 70. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 17. septembra spriedumu lietā T‑233/02 Alexandratos un Panagiotou/Padome, Recueil FP, I‑A‑201. un II‑989. lpp., 31. punkts). Tādējādi dažādos gadījumos iestādēm jānosūta prasītājam vai nu tieši, vai arī Kopienu tiesai pēc tās lūguma labotās novērtējuma lapas kopija un/vai novērtējuma lapa, kurā ietverts vērtējums (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. jūlija spriedumu lietā T‑371/03 Le Voci/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑209. un II‑957. lpp., 115.–117. punkts; Civildienesta tiesas 2007. gada 13. decembra spriedumu lietā F‑73/06 Van Neyghem/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts, iesniegta apelācijas sūdzība Pirmās instances tiesā, lieta T‑105/08 P, 72., 79. un 80. punkts, kā arī Civildienesta tiesas 2008. gada 4. septembra spriedumu lietā F‑147/06 Dragoman/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts, 21., 82. un 83. punkts). Pat ja ir taisnība, ka ieinteresētajām personām, atšķirībā no atlases komisiju locekļiem mutvārdu daļā, var nebūt zināmi rakstisko pārbaudījumu labotāji (un tādējādi ir pasargāti no iejaukšanās un spiediena, uz ko norādīts šī sprieduma 31. punktā minētajā judikatūrā), Civildienesta tiesa uzskatīja, ka šis apstāklis objektīvi neattaisno būtisku atšķirību pastāvēšanu starp pamatojuma prasībām rakstveida daļas neizturēšanas gadījumā – tādām, kādas šīs prasības izriet no iepriekšējā punktā minētās judikatūras, – un tām prasībām, kādas aizstāv Komisija mutvārdu pārbaudījuma neizturēšanas gadījumā, kas, it īpaši apskatāmajā gadījumā, nozīmē, neņemot vērā šī sprieduma 42.–47. punktā minētos apstākļus, iesniegt prasītājam tikai savu individuālo izslēdzošo novērtējumu.

40      Tā rezultātā ir jānorāda, ka, kaut arī pats jautājums par savienojamību starp pienākumu norādīt pamatojumu un atlases komisiju sēžu aizklātuma principa ievērošanu – it īpaši tiktāl, ciktāl jānoskaidro, vai izslēgtā kandidāta individuālā nepietiekošā novērtējuma iesniegšana izpilda minēto pienākumu, – visbiežāk nosveras par labu atlases komisijas sēžu aizklātuma principam, tomēr konkrētu apstākļu kontekstā tas var būt arī citādi. Šāds secinājums nekādā veidā neietekmē Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā paredzēto atlases komisiju sēžu aizklātuma principa ievērošanu, un tas turklāt iekļaujas Kopienu judikatūras pēdējā laika attīstībā par labu pārskatāmībai (šajā sakarā skat. Tiesas 2007. gada 18. decembra spriedumu lietā C‑64/05 P Zviedrija/Komisija, Krājums, I‑11389. lpp., un 2008. gada 1. jūlija spriedumu apvienotajās lietās C‑39/05 P un C‑52/05 Zviedrija un Turco/Padome, Krājumā vēl nav publicēts; Pirmās instances tiesas 2007. gada 8. novembra spriedumu lietā T‑194/04 Bavarian Lager/Komisija, Krājums, II‑4523. lpp., par ko Tiesā iesniegta apelācijas sūdzība, lieta C‑28/08 P).

41      Šajā gadījumā Civildienesta tiesa uzskata, ka ir īpaši apstākļi iepriekšējā panta nozīmē.

42      Pirmkārt, no 2007. gada 10. maija lēmuma teksta (skat. šī sprieduma 9. punktu) izriet, ka prasītājam mutvārdu daļā pietrūcis pavisam nedaudz [punktu]. Šādā situācijā ir pamatoti, ka ieinteresēta persona ir lūgusi papildu informāciju vai nu, lai pārbaudītu, vai tās novērtējums nav radies kļūdas rezultātā, vai nu arī lai saņemtu informāciju par novērtējuma iespējamo noapaļošanu.

43      Otrkārt, tāpat ir skaidrs, ka prasītājs saņēma tikai vienu individuālu novērtējumu mutvārdu daļā, kas, atšķirībā no šī sprieduma 33. punktā izvirzītajām hipotēzēm, tam nesniedz iespēju iegūt minētajā punktā norādītās indikācijas, kas vajadzīgas, lai izprastu iemeslus, kādēļ tas nav izturējis šo konkursa daļu, vēl jo vairāk tādēļ – kā jau minēts –, ka tam pietrūcis pavisam nedaudz [punktu].

44      Treškārt, ir arī zināms tas, ka šajā gadījumā pastāvēja novērtējuma starpvērtējums, kas bija par aprēķinu prasītāja individuālajam izslēdzošajam novērtējumam. Tas tika skaidri norādīts atbildē uz tā pārskatīšanas lūgumu, un to Komisijas pārstāve apstiprināja tiesas sēdē.

45      Ceturtkārt, tā kā Komisijas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka visi paziņojumā par konkursu EPSO/AD/26/05 paredzētie novērtējuma kritēriji faktiski tika ņemti vērā novērtējumā un kandidātu individuālo novērtējumu aprēķinā, ir jānorāda, ka vispirms paziņojumā par konkursu – atbilstoši pašas pārstāves paziņotajam – viņa pati nebija redzējusi novērtējuma lapas (skat. šī sprieduma 25. punktu) un tikai pārsūtīja Civildienesta tiesai informāciju, ko viņai nodeva EPSO, un ka turklāt, atbildot uz Civildienesta tiesas jautājumu par šo lietu, viņa norādīja, ka nezināja, vai visi šie novērtējuma kritēriji bija līdzvērtīgi, vai arī to, vai netika ņemti vērā kādi citi paziņojumā par minēto konkursu neparedzētie elementi. It īpaši saņemot vairākkārt jautājumu par to, vai novērtējums 24,5 punkti no 50 bija matemātisks rezultāts katram no starpvērtējumiem, kas atbilda paziņojumā par konkursu noteiktajiem novērtējuma kritērijiem, Komisijas pārstāve, kaut arī uz šo jautājumu atbildēja apstiprinoši, tomēr savu atbildi niansēja tādējādi, ka neizslēdza iespēju, ka, piešķirot prasītajam nepietiekošu novērtējumu, tika ņemti vērā arī citi elementi vai apsvērumi. Ja “novērtējuma kritēriji”, kas minēti 29. punktā iepriekš minētajā spriedumā lietā Parlaments/Innamorati, paredz norādīt rakstveida pārbaudījumu labotājiem, kuru parasti ir vairāk nekā atlases komisijas locekļu, kas piedalās pārbaudījuma mutvārdu daļā, kopējos šo pārbaudījumu vērtēšanas un novērtējuma piešķiršanas noteikumus un tie ir aizklāti, tad citādi ir ar šajā gadījumā paredzētajiem novērtējuma kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par konkursu EPSO/AD/26/05 B sadaļas 3. punktā, tie ir publiski pieejami un saistoši atlases komisijas locekļiem. No tā izriet, ka iepriekš aprakstītajos konkrētajos apstākļos viens vienīgs paziņojums par individuālu izslēdzošu novērtējumu neļauj ne prasītājam, ne Civildienesta tiesai nodrošināt, ka 2007. gada 10. maija un 2007. gada 19. jūnija lēmumos nebija nekādas kļūdas saistībā ar novērtējuma kritērijiem, kas jāņem vērā individuāla novērtējuma aprēķinam, kurš šajā lietā attiecās uz novērtējumu, pirmkārt, specifiskajām zināšanām, kas saistītas ar izvēlēto “jomu”, un zināšanām par Eiropas Savienību, tās iestādēm un politikām, otrkārt, otrās valodas zināšanām, un, treškārt, kandidāta piemērošanās spējām darbam Eiropas Savienības civildienestā daudzkultūru vidē.

46      Piektkārt, nešķiet, ka detalizētākas informācijas iesniegšana prasītājam par viņa individuālo izslēdzošo novērtējumu varētu radīt vai nu ievērojamu papildu darbu Komisijai, ņemot vērā pašlaik pieejamās tehnoloģijas, vai nu arī izrādīties delikāta. Kaut arī taisnība, ka Komisijas pārstāve tiesas sēdē izvirzīja šos divus jautājumus, Civildienesta tiesai jāpiezīmē, ka tas tika darīts tikai vispārīgā veidā, neapskatot šai lietā radušos problēmu, it īpaši nepieskaroties jautājumam par to, ka liels skaits citu kandidātu ir pieprasījuši detalizētāku pamatojumu savam individuālajam izslēdzošajam novērtējumam, un nenorādot, kādā veidā detalizētākas informācijas paziņošana prasītājam, vienlaikus nenorādot atlases komisijas atsevišķu locekļu individuāli veiktos novērtējumus vai arī katra tā piešķirtos skaitliskos novērtējumus, varētu radīt jūtīgas situācijas. Faktiski vēl jo vairāk, šī pārstāve tiesas sēdē joprojām vispārīgā formā norādīja, ka atteikums iepazīstināt ar šādu informāciju it īpaši bija saistīts ar grūtībām atrast brīvprātīgos darbam atlases komisijas žūrijā un ar konkursa kandidātu “apstrīdētu [vērtējumu] straumi”, ko varētu izraisīt šādas informācijas paziņošana.

47      Sestkārt, atlases komisija savā 2007. gada 19. jūnija lēmumā, ar kuru netiek apmierināts pārskatīšanas lūgums, pamatojoties uz prasītāja “specifiskām zināšanām”, precizēja, ka tā neapmierinošo atbilžu skaits bija pārsniedzis apmierinošo atbilžu skaitu, kurpretim atbildētāja savās atbildēs saistībā ar procesa organizatoriskajiem pasākumiem un pēc tam tiesas sēdē norādīja, ka galvenā kļūda prasītāja atbildēs mutvārdu pārbaudījumā bija to nepietiekoši precīzs un skaidrs vispārīgais raksturs. Turklāt attiecībā uz šo pēdējo kritiku Komisija nav norādījusi, vai tas attiecās uz visiem paziņojumā par konkursu noteiktajiem novērtējuma kritērijiem vai tikai uz vienu kritēriju saistībā ar specifiskajām zināšanām. Saistībā ar Komisijas komentāriem Civildienesta tiesa arī norāda uz zināmām nepilnībām un neviennozīmībām, kuras varētu kliedēt vienkārša novērtējuma lapas un/vai prasītāja starpvērtējuma novērtējuma nosūtīšana.

48      Papildus Civildienesta tiesa norāda, ka prasītājs savam prasības pieteikumam pievienoja sava 2007. gada 29. marta mutvārdu pārbaudījuma novērtējuma kontroli uz trīs lapām. Kaut arī ir zināms, ka Civildienesta tiesa nevar apšaubīt atlases komisijas locekļu sniegto novērtējumu uz šāda dokumenta pamata, kuram turklāt nav nekādas vērtības, tomēr ir skaidrs, ka prasītājs savas iebildes, kas saistās ar mutvārdu pārbaudījuma rezultātiem, nebalstīja uz neskaidriem un nenoteiktiem pierādījumiem, kas norādīti neprecīzi un nesakārtoti, bet gan pamatojoties uz skaidru un noteiktu novērtējuma kontroli, atspoguļojot jautājumus, kas viņam esot tikuši uzdoti, un ietverot atbildes, kuras viņš esot sniedzis.

49      Tā rezultātā ir jāatzīst, ka, ja arī prasītāja individuālā izslēdzošā novērtējuma, ko viņš saņēma mutvārdu pārbaudījumā, proti, novērtējums 24,5 punkti no 50, paziņošana izraisa vairāk nekā parastu motivāciju, uz kuru atbilstoši judikatūrai (skat. Pirmās instances tiesas 1997. gada 6. novembra spriedumu lietā T‑71/96 Berlingieri Vinzek/Komisija, Recueil FP, I‑A‑339 un II‑921. lpp., 79. punkts) papildu precizējumus var sniegt tiesvedības laikā, turpretim konkrētajos lietas apstākļos ar šo vienu novērtējumu nav pietiekoši, lai izpildītu pienākumu norādīt pamatojumu; no tā izriet, ka Komisijas atteikums sniegt jebkuru papildu informāciju neizpilda šo pienākumu.

50      Civildienesta tiesa nevar noteikt, kādi informācijas elementi Komisijai ir jāpaziņo ieinteresētajai personai, lai izpildītu tās pienākumu norādīt pamatojumu, it īpaši tad – kā šajā gadījumā –, kad Komisija atteikusies ievērot Civildienesta tiesas noteiktos organizatoriskos pasākumus un ka tādējādi Civildienesta tiesa nevar uzzināt prasītāja novērtējuma lapas saturu vai citus elementus attiecībā uz mutvārdu pārbaudījuma norisi un it īpaši novērtējuma piešķiršanu.

51      Civildienesta tiesa tomēr norāda, ka jebkurā gadījumā un it īpaši šajā konkrētajā lietā prasītājam varēja tikt sniegtas zināmas papildu norādes kā iepriekš minētajā lietā, kurā pieņemts spriedums Pascall/Padome, nepakļaujot riskam atlases komisiju darbu aptverošo aizklātumu, kā to ierobežojusi judikatūra (skat. šī sprieduma 31. punktu), kā it īpaši tas noteikts iepriekš minētajā spriedumā lietā Parlaments/Innamorati, neizpaužot ne atlases komisijas konkrēta locekļa nostāju, ne arī elementus, kas skar personiska rakstura novērtējumus vai salīdzinājumus saistībā ar kandidātiem (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Pascall/Padome, 28. punkts). Civildienesta tiesa it īpaši norāda uz starpvērtējumu novērtējumiem par katru no novērtējuma kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par konkursu; tas pats var arī attiekties uz novērtējuma lapām, kuras tiem varētu nosūtīt, aizklājot tos elementus, kuri, ievērojot atlases komisijas sēžu aizklātumu, nav atklājami. Komisijas atteikuma – pat tikai Civildienesta tiesai – sniegt šos informācijas elementus rezultātā tai netiek sniegta iespēja pilnā mērā veikt savu kontroli. Faktiski, neņemot vērā apstākli, ka Komisija tiesas sēdē norādīja, ka novērtējuma sadalījuma pa kritērijiem iesniegšana “neko daudz nedotu” un pēc tam tā savos 2008. gada 19. maija apsvērumos par prasītāja 2008. gada 17. marta papildu procesuālo rakstu minēja, ka Civildienesta tiesas prasītajiem dokumentiem, proti, novērtējuma lapām, “nebija nekādas nozīmes”, šāds vērtējums par pamata par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu pamatotību ir Civildienesta tiesas, nevis Komisijas kompetencē.

52      Jebkurā gadījumā, ja ievērotu Komisijas argumentus, tad Civildienesta tiesai turklāt tiktu atņemta jebkāda iespēja kontrolēt mutvārdu daļas novērtējumu. Pat ja Civildienesta tiesa faktiski nevar aizstāt savu novērtējumu ar atlases komisijas locekļa novērtējumu, tai jāspēj izvērtēt – ievērojot pienākumu norādīt pamatojumu (par kura apjomu ir atgādināts šī sprieduma 30. punktā) –, vai tie ir novērtējuši prasītāju, pamatojoties uz paziņojumā par konkursu norādītajiem kritērijiem, un ka nav pieļauta nekāda kļūda ieinteresētās personas novērtējuma aprēķinā; tāpat tai jāveic ierobežota kontrole par attiecībām starp atlases komisijas locekļu vērtējumiem un to veikto novērtējumu skaitlisko vērtību (skat. Tiesas 1987. gada 16. jūnija spriedumu lietā 40/86 Kolivas/Komisija, Recueil, 2643. lpp., 11. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā Van Neyghem/Komisija, 86. punkts, un Civildienesta tiesas 2008. gada 11. septembra spriedumu lietā F‑127/07 Coto Moreno/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts, 34. un 36. punkts). Šajā ziņā tai ir jāveic pēc tās ieskata piemēroti procesa organizatoriskie pasākumi, ievērojot lietas īpatnības, atbilstošā gadījumā precizējot atbildētājai iestādei – kā tas tika veikts konkrētajā gadījumā –, ka atbildes var paziņot ieinteresētajai personai tikai tādā apjomā, ciktāl tas būtu saderīgi ar atlases komisijas sēžu aizklātuma principu.

53      Šajā gadījumā, ievērojot lietas materiālu elementus (it īpaši, šī sprieduma 42.–47. punktā apskatītos apsvērumus) un to, ka Komisija neiesniedza Civildienesta tiesas pieprasītos informācijas elementus procesa organizatorisko pasākumu ietvaros (skat. šī sprieduma 16. punktu), Civildienesta tiesa uzskata, ka pamats par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu ir pamatots un ir jāpieņem.

54      Šādu secinājumu nevar atspēkot Komisijas nostāja, kas pausta tās 2008. gada 18. februāra rakstā, atbilstoši kurai tās atteikums iesniegt novērtējuma lapas un citus Civildienesta tiesas pieprasītus pierādījumus tika attaisnots, pirmkārt, ar to, ka prasītājs neesot izteicis apgalvojumu un – vēl jo mazāk to pierādījis – ka būtu noticis acīmredzams noteikumu, kas nosaka atlases komisijas darbu, pārkāpums, un, otrkārt, sakarā ar apstākli, ka Civildienesta tiesa esot kļūdaini izpratusi pienākumu norādīt pamatojumu kā noteikumu, kas nosaka atlases komisijas darbu vai arī, vēl jo vairāk, kā savstarpēji saistītu noteikumu. Faktiski papildus apstāklim, ka tas izriet no paša tiesas sēdes sagatavošanas ziņojuma, ka apskatāmie pasākumi tika pieprasīti galvenokārt, lai izvērtētu pamatu par pienākumu norādīt pamatojumu, Komisijas nostāja konkrētajos lietas apstākļos ignorēja gan pienākuma norādīt pamatojumu sabiedriskās kārtības raksturu, gan arī šī pienākuma – kā tas atgādināts šī sprieduma 30. punktā – pašu apjomu.

55      No visa iepriekš minētā un neesot vajadzībai izvērtēt abus pārējos prasītāja izvirzītos pamatus izriet, ka prasījumi, ar kuriem prasa atcelt konkursa EPSO/AD/26/05 atlases komisijas 2007. gada 19. jūnija lēmumu (skat. šī sprieduma 19. punktu), ir atbalstāmi, jo ir pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.

56      Turpretim attiecībā uz prasījumiem, kas paredz, ka Civildienesta tiesa Komisijai adresē rīkojumus, Civildienesta tiesa atgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Kopienu tiesa acīmredzami nav kompetenta izdot rīkojumus Kopienu iestādēm. Šī judikatūra ir piemērojama civildienesta tiesvedībām (Tiesas 1989. gada 21. novembra spriedums saistītajās lietās C‑41/88 un C‑178/88 Becker un Starquit/Parlaments, Recueil, 3807. lpp., publicēts kopsavilkums, 6. punkts; Pirmās instances tiesas 1998. gada 9. jūnija spriedums lietā T‑172/95 Chesi u.c./Padome, Recueil FP, I‑A‑265. un II‑817. lpp., 33. punkts). Tāpat Civildienesta tiesa nevar, neuzurpējot administratīvās iestādes prerogatīvas (skat. it īpaši Pirmās instances tiesas 1999. gada 15. decembra spriedumu lietā T‑300/97 Latino/Komisija, Recueil FP, I‑A‑259. un II‑1263. lpp., 28. punkts un tajā minētā judikatūra), šajā gadījumā adresēt rīkojumus Komisijai, pat ja tas pēc atceļoša sprieduma atbilst iestādei piekrītošajos pienākumos atbilstoši EKL 233. pantam (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 9. jūnija spriedumu lietā T‑80/04 Castets/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑161. un II‑729. lpp., 17. punkts, un 2005. gada 5. oktobra spriedumu lietā T‑203/03 Rasmussen/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑279. un II‑1287. lpp., 32. punkts). Turpretī tai ir jāveic pasākumi, kurus ietver sprieduma izpilde.

 Par tiesāšanās izdevumiem

57      Saskaņā ar Civildienesta tiesas reglamenta 122. pantu šī reglamenta II sadaļas 8. daļas noteikumi par tiesāšanās izdevumiem un Civildienesta tiesai radītajiem izdevumiem ir piemērojami vienīgi lietām, kuras Civildienesta tiesā ir ierosinātas, sākot no šā reglamenta spēkā stāšanās dienas, proti, 2007. gada 1. novembra. Attiecīgie Pirmās instances tiesas Reglamenta noteikumi šajā jomā ir piemērojami mutatis mutandis lietām, kuras tiek izskatītas Civildienesta tiesā pirms šā datuma.

58      Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Taču saskaņā ar tā paša Reglamenta 88. pantu tiesvedībā, kurā puses ir Kopienas un to darbinieki, iestādes sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Tā kā būtiskā daļā prasītāja prasījums ir atbalstīts, ir jānospriež, ka Komisija atlīdzina savus, kā arī prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

1)      konkursa EPSO/AD/26/05 atlases komisijas 2007. gada 19. jūnija lēmumu atcelt;

2)      prasību pārējā daļā noraidīt;

3)      Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina savus, kā arī prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Kreppel

Tagaras

Gervasoni

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2008. gada 14. oktobrī.

Sekretārs

 

      Priekšsēdētājs

W. Hakenberg

 

      S. Gervasoni

Šī nolēmuma teksts, kā arī tajā minēto un Krājumā vēl nepublicēto Kopienu tiesu nolēmumu teksti ir pieejami Tiesas interneta vietnē www.curia.europa.eu


* Tiesvedības valoda – vācu.