Language of document : ECLI:EU:T:2007:196

Lieta T‑475/04

Bouygues SA un Bouygues Télécom SA

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Valsts atbalsts – Mobilā telefonija – Izmaiņas Orange France un SFR maksā par UMTS licencēm – Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība

Sprieduma kopsavilkums

1.      Valstu piešķirtie atbalsti – Sūdzību pārbaude

(EKL 87. panta 1. punkts)

2.      Valstu piešķirtie atbalsti – Novērtējums, ko veic Komisija – Sākotnējās izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu

(EKL 88. panta 2. un 3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/13)

3.      Tiesību aktu tuvināšana – Telekomunikāciju nozare

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/13)

1.      Tiesību akta pamatojumā nav jānorāda visi nozīmīgie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo tas ir jāizvērtē, ņemot vērā tā kontekstu, kā arī visas konkrēto nozari reglamentējošās tiesību normas. Tāpēc, lai gan Komisijai ir ieinteresētajai personai atbilstoši jāizskaidro iemesli, kādēļ tās iesniegtajā sūdzībā par valsts atbalstu norādītie faktiskie un tiesiskie apstākļi nav bijuši pietiekami šāda atbalsta pierādīšanai, tai nav jāpauž viedoklis par tādiem aspektiem, kas ir acīmredzami neatbilstoši, maznozīmīgi vai nepārprotami otršķirīgi. Tāpēc Komisijas lēmums, kurā sūdzība par valsts pasākumu, ar kuru operatoru maksa par Universālās mobilo teleskaru sistēmas (UMTS) licenču piešķiršanu noraidīta tāpēc, ka trūkst kāda no kumulatīvajiem elementiem, kas raksturo valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, proti, priekšrocības piešķiršanas tā saņēmējam, nemotivējot noraidījumu citu šo jēdzienu veidojošu elementu aspektā, un tāpēc, ka attiecīgais pasākums ir veikts, lai īstenotu Kopienu direktīvu un it īpaši tajā nostiprinātu nediskriminācijas principu, ir pietiekami pamatots.

(sal. ar 53.–55. punktu)

2.      EKL 88. panta 3. punktā izveidotās sākotnējās atbalsta pārbaudes stadijā, neuzsākot EKL 88. panta 2. punktā paredzēto formālo procedūru, Komisija lēmumu necelt iebildumus par valsts atbalstu var pieņemt tikai tad, ja Komisija, nesaskaroties ar nopietnām grūtībām, pēc šīs sākotnējās pārbaudes var nonākt pie atziņas, ka atbalsta plāns ir saderīgs ar kopējo tirgu. Komisija tādējādi var pēc pārbaudes sākotnējās stadijas likumīgi pieņemt lēmumu, secinot, ka valsts atbalsts nepastāv, jo ar valsts pasākumu, ar kuru tiek samazināta zināmu operatoru maksa par Universālās mobilo teleskaru sistēmas (UMTS) licencēm, lai saskaņotu visu piešķirto licenču nosacījumus, tiem nedod selektīvu priekšrocību, ja licenču agrāka piešķiršana kavējumu UMTS tīkla izveidē dēļ nelabvēlīgi neietekmē operatoru, kuram licence piešķirta vēlāk papildu pieteikumu iesniegšanas kārtā, un ja valsts resursu zudums, kas tādējādi rodas, ņemot vērā licenču ekonomisko vērtību, ir saistīts ar nenoteiktu parādu, no kura valstij ir noteikti jāatsakās Kopienu telesakaru tiesību specifikas dēļ, kur Direktīvā 97/13 par vispārējo atļauju un individuālo licenču kopēju sistēmu telesakaru pakalpojumu jomā ir noteikts vienlīdzīgas attieksmes princips pret operatoriem, kas nozīmē uzlikto maksājumu vienlīdzību ekonomiskā ziņā.

(sal. ar 89.–91., 111., 116., 122., 124., 152., 153. un 156. punktu)

3.      Universālās mobilo teleskaru sistēmas (UMTS) licencēm, kas ļauj veikt saimnieciskas darbības, sniedzot mobilās telefonijas pakalpojumus retranslācijas telpā, un ir uzskatāmas par tiesībām aizņemt vai izmantot attiecīgo valsts īpašumu, ir ekonomiska vērtība, kas minētā īpašuma pārvaldītājam ir jāņem vērā, nosakot attiecīgo operatoru maksas apmēru, un tās tāpēc ir valsts resursi.

Suverēnu funkciju izpilde tādējādi neizslēdz to, ka, pārvaldot tādu ierobežotu valsts īpašumā esošu resursu kā radiofrekvences, kas veido sabiedrisko retranslācijas telpu, saistībā ar kuru var piešķirt tiesības tai piekļūt vai to izmanot, tiek ņemti vērā saimnieciska rakstura apsvērumi. Tādējādi dalībvalstīm ir gan telesakaru regulētāja loma, gan sabiedriskā īpašuma – radiotranslācijas telpas – pārvaldītāja loma.

(sal. ar 100., 101., 104. un 105. punktu)