Language of document : ECLI:EU:C:2007:816

Lieta C‑281/06

Hans-Dieter Jundt un Hedwig Jundt

pret

Finanzamt Offenburg

(Bundesfinanzhof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Izglītības darbība kā papildu darbs – “Darba samaksas” jēdziens – Profesionālās darbības izmaksu atlīdzība – Tiesiskais regulējums nodokļu atbrīvojumu jomā – Nosacījumi – Valsts universitātes pārskaitītais atalgojums

Sprieduma kopsavilkums

1.        Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Līguma noteikumi – Piemērošanas joma

(EKL 45. panta pirmā daļa, 49. un 50. pants)

2.        Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti

(EKL 49. pants)

1.        Izglītības darbība, ko ir veicis kādas dalībvalsts nodokļu maksātājs citā dalībvalstī esošas tādas publisko tiesību juridiskas personas kā universitāte labā, ietilpst EKL 49. panta piemērošanas jomā, pat ja tā tiek veikta papildus un gandrīz bezatlīdzības darba līmenī.

Izšķirošais elements, kura dēļ darbība ietilpst Līguma noteikumu par pakalpojumu sniegšanas brīvību piemērošanas jomā, ir to saimnieciskais raksturs, proti, pakalpojums nevar tikt sniegts bez atlīdzības. Turpretī šajā sakarā nav vajadzīgs, lai pakalpojumu sniedzējs vēlētos gūt peļņu. Turklāt tas, ka atalgota izglītības darbība tiek veikta universitātes, publisko tiesību juridiskas personas, vārdā, nenozīmē, ka pakalpojums neietilpst EKL 49. panta piemērošanas jomā, jo privātā izglītības darbība universitātēs neietilpst EKL 45. panta pirmajā daļā, ko skata kopā ar 50. pantu, paredzētā izņēmuma piemērošanas jomā, kas ir piemērojams tikai darbībām, kas kā tādas ir tieša un konkrēta līdzdalība valsts varas īstenošanā.

(sal. ar 32., 33., 35., 37.–39. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2.        Pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums, kas rodas tādēļ, ka valsts tiesiskais regulējums paredz piemērot ienākuma nodokļa atbrīvojumu atalgojumam, ko par izglītības darbību kā papildu darbu pārskaitījušas universitātes, publisko tiesību juridiskas personas, kas reģistrētas valsts teritorijā, un to atteikt, ja šo atalgojumu pārkaita universitāte, kas ir reģistrēta citā dalībvalstī, nav pamatots ar primārajiem vispārējo interešu apsvērumiem.

Tāds tiesiskais regulējums, kas ir vienādi piemērojams valsts piederīgajiem un ārzemniekiem, kuri veic darbību valsts publisko tiesību juridisko personu labā, paredz mazāk labvēlīgu attieksmi pret pakalpojumiem, kas sniegti citā dalībvalstī esošajiem saņēmējiem, salīdzinot ar attieksmi pret pakalpojumiem, kas sniegti valsts teritorijā. Minētais pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums nevar tikt pamatots ar izglītības, pētniecības un attīstības veicināšanu, jo tas apdraud pasniedzēju, kas veic papildu darbu, brīvību izvēlēties pakalpojumu sniegšanas vietu Kopienā, neparedzot, ka, lai sasniegtu apgalvoto izglītības veicināšanas mērķi, ir jāattiecina pamata prāvā esošā nodokļu atbrīvojuma piemērošana tikai uz nodokļu maksātājiem, kas veic izglītības darbību kā papildu darbu valsts teritorijā esošajās universitātēs. Turklāt šo ierobežojumu nepamato vajadzība nodrošināt nodokļu sistēmas saskanību, jo no nodokļu sistēmas aspekta nepastāv tieša saikne starp profesionālās darbības izmaksu atlīdzības, ko pārskaita valsts universitātes, atbrīvošanu no nodokļiem un šā atvieglojuma kompensāciju ar noteiktu nodokļu atvilkumu.

Turklāt tas, ka dalībvalstis ir kompetentas patstāvīgi pieņemt lēmumus par savas izglītības sistēmas organizēšanu, nevar padarīt ar Kopienu tiesībām saderīgu minēto tiesisko regulējumu, kas paredz nodokļu atbrīvojuma piemērošanu nodokļu maksātājiem, kuri veic darbības valsts publisko tiesību universitāšu labā un vārdā. Šis tiesiskais regulējums nav pasākums, kas attiecas uz izglītības saturu vai izglītības sistēmas organizēšanu, bet vispārīgs nodokļu pasākums, ar kuru piešķir nodokļu atvieglojumu, ja privātpersona veic darbības sabiedrības labā. Pat ja šāds tiesiskais regulējums ir pasākums, kas saistīts ar izglītības sistēmas organizēšanu, tas tomēr nav saderīgs ar Līgumu, ciktāl tas ietekmē pasniedzēju, kas veic papildu darbu, pakalpojumu sniegšanas vietas izvēli.

(sal. ar 54., 56., 57., 61., 69., 71., 73., 83.–85., 88. un 89. punktu un rezolutīvās daļas 2. un 3. punktu)