Language of document : ECLI:EU:C:2008:742

ĢENERĀLADVOKĀTA JANA MAZAKA [JÁN MAZÁK] SECINĀJUMI,

sniegti 2008. gada 18. decembrī (1)

Lieta C‑303/07

Aberdeen Property Fininvest Alpha Oy

(Korkein hallinto‑oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Nodokļu tiesību akti – Sabiedrību ienākuma nodoklis – Atbrīvojums attiecībā uz dividendēm, kuras izmaksā attiecīgās valsts teritorijā dibinātai mātes sabiedrībai – Nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā par dividendēm, kuras izmaksā citā dalībvalstī dibinātai mātes sabiedrībai – Salīdzināma situācija





1.        Šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesai iesniedza Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa) (Somija). Uzdotais prejudiciālais jautājums ir par to, kā interpretēt EKL 43. un 48. pantu, kā arī EKL 56. un 58. pantu.

2.        Iesniedzējtiesa uzskata, ka minēto EK līguma pantu interpretācija var būt lietderīga, lemjot par sabiedrības Aberdeen Property Fininvest Alpha Oy (turpmāk tekstā – “Alpha”) lūgumu atcelt sākotnējo Keskusverolautakunta (Centrālā nodokļu pārvalde) 2006. gada 25. janvāra lēmumu, kurā tā konstatēja, ka sabiedrībai Alpha par 2005. un 2006. gadu ienākumu gūšanas vietā jāietur nodoklis par dividendēm, ko tā izmaksā mātes sabiedrībai Aberdeen Property Nordic Fund I SICAV (turpmāk tekstā – “Nordic Fund SICAV”), kas saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem dibināta kā ieguldījumu sabiedrība ar mainīgu pamatkapitālu (turpmāk tekstā – “SICAV veida sabiedrība”).

3.        Iesniedzējtiesas šaubas izriet no tā, ka, ievērojot valsts tiesību aktus, ja Alpha izmaksātu dividendes Somijas akciju sabiedrībai, kas līdzīga SICAV veida sabiedrībai, vai citai līdzvērtīgai iekšzemes juridiskai personai, šīs dividendes nebūtu ar nodokli apliekams ienākums un tām arī nebūtu piemērojams nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā.

I –    Atbilstošās tiesību normas

A –    Kopienu tiesības

Direktīva 90/435

4.        Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem [mātes uzņēmumiem] un meitasuzņēmumiem [meitas uzņēmumiem], kas atrodas dažādās dalībvalstīs (2), mērķis ir dividenžu un pārējās peļņas sadali, ko meitas uzņēmumi izmaksā saviem mātes uzņēmumiem, atbrīvot no nodokļu ieturēšanas ienākuma gūšanas vietā un novērst nodokļu dubulto uzlikšanu šādiem ienākumiem mātes uzņēmuma līmenī (3).

5.        Atbilstoši Direktīvas 90/435 2. pantam minētajā direktīvā “dalībvalsts sabiedrība” ir ikviena sabiedrība, kas atbilst trim kumulatīviem nosacījumiem. Pirmkārt, šī sabiedrība pastāv kādā no Direktīvas 90/435 pielikumā uzskaitītajām juridiskajām formām. Otrkārt, šo sabiedrību saskaņā ar kādas dalībvalsts nodokļu likumiem uzskata par tādu, kurai tajā ir nodokļu rezidence un kuru saskaņā ar nodokļu divkāršas uzlikšanas novēršanas konvenciju, kas noslēgta ar kādu trešo valsti, neatzīst par tādu, kuras nodokļu rezidence ir ārpus Eiropas Kopienas. Treškārt, šai sabiedrībai ir uzliekams kāds no Direktīvas 90/435 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem nodokļiem bez izvēles tiesībām vai tiesībām saņemt atbrīvojumu no šā nodokļa vai ikviens cits nodoklis, ar ko var aizstāt kādu no iepriekš minētajiem nodokļiem.

6.        Attiecībā uz Luksemburgu Direktīvas 90/435 pielikumā ir minētas šādas sabiedrības: “ “société anonyme”, “société en commandite par actions”, “société à responsabilité limitée”, “société coopérative”, “société coopérative organisée comme une société anonyme”, “association d’assurances mutuelles”, “association d’épargne‑pension”, “entreprise de nature commerciale, industrielle ou minière de l’Etat, des communes, des syndicats de communes, des établissements publics et des autres personnes morales de droit public” un citas sabiedrības, kas izveidotas atbilstīgi Luksemburgas tiesību aktiem un uz ko attiecas Luksemburgas sabiedrību ienākuma nodoklis” (4). Attiecībā uz trešo nosacījumu Luksemburgā sabiedrībai jābūt uzliekamam “l’impôt sur le revenu des collectivités”.

B –    Valsts tiesiskais regulējums

Likums par ienākuma nodokli

7.        Saskaņā ar Likuma par ienākuma nodokli (5) 9. pantu ikvienai ārvalstu juridiskai personai ienākuma nodoklis ir uzliekams daļēji, tas ir, attiecībā uz Somijā gūtajiem ienākumiem.

8.        Somijā gūtie ienākumi ir uzskaitīti minētā likuma 10. pantā. Sarakstā cita starpā ir iekļautas dividendes, ko izmaksā Somijas akciju sabiedrība, kooperatīvs vai cita juridiska persona.

9.        Minētā likuma 20. pantā ir saraksts ar juridiskām personām, kas ir atbrīvotas no ienākuma nodokļa. Norādīto juridisko personu vidū ir arī ieguldījumu fondi.

Likums par daļēju nodokļu maksātāju aplikšanu ar ienākuma un īpašuma nodokli

10.      Saskaņā ar Likuma par daļēju nodokļu maksātāju aplikšanu ar ienākuma un īpašuma nodokli (6) 3. pantu dividendēm, ko Somijas juridiska persona izmaksā daļējam nodokļu maksātājam, ir piemērojams nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā, izņemot, ja dividenžu saņēmējs ir kādā Eiropas Savienības dalībvalstī rezidējoša juridiska persona, kurai tiešā veidā pieder vismaz 20 % no dividendes izmaksājošās sabiedrības kapitāla un kura līdztekus ir kāda no sabiedrībām, kas minētas Direktīvas 90/435 2. pantā.

Likums par saimnieciskās darbības ienākumu aplikšanu ar nodokļiem

11.      Likuma par saimnieciskās darbības ienākumu aplikšanu ar nodokli (7) 6.a pantā ir paredzēts, ka Somijā dibinātas juridiskas personas saņemtās dividendes parasti nav ar nodokli apliekami ienākumi. Turpretī fizisku personu saņemtās dividendes ir ar nodokli apliekami ienākumi.

II – Fakti

12.      Alpha ir biržā nekotēta Somijas akciju sabiedrība, kas izveidota 2005. gada augustā. Tā kā tai bija jākļūst par meitas sabiedrību, kas 100 % apmērā pieder Nordic Fund SICAV, kura saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem dibināta kā SICAV veida sabiedrība, Alpha iesniedza Keskusverolautakunta lūgumu sniegt iepriekšēju nolēmumu par Alpha pienākumu ienākumu gūšanas vietā ieturēt nodokli par dividendēm, ko tā izmaksā Nordic Fund SICAV.

13.      Alpha atsaucās uz EKL 43. un 56. pantu par brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti. No tiem izriet, ka objektīvi salīdzināmās situācijās attieksmei nodokļu ziņā būtu jābūt vienādai. Alpha, kas maksā dividendes citā dalībvalstī dibinātai sabiedrībai, atrodas salīdzināmā situācijā ar iekšzemes sabiedrību, kas maksā dividendes iekšzemes akcionāram. Ja Alpha izmaksātu dividendes Somijas akciju sabiedrībai, kas analoga SICAV veida sabiedrībai un kas nodarbojas ar ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, vai citai līdzvērtīgai iekšzemes juridiskai personai, šīs dividendes nebūtu ar nodokli apliekams ienākums ne atbilstoši Likumam par saimnieciskās darbības ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, ne atbilstoši Likumam par ienākuma nodokli. No tā izriet, ka izmaksātajām dividendēm netiktu piemērots nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā.

14.      Keskusverolautakunta savā 2006. gada 25. janvāra iepriekšējā lēmumā lēma, ka sabiedrībai Alpha ienākumu gūšanas vietā jāietur nodoklis par dividendēm, ko tā izmaksā Nordic Fund SICAV. Minētajā lēmumā Keskusverolautakunta atsaucās uz Likumu par ienākuma nodokli, saskaņā ar kuru ārvalstu juridiskām personām ir jāmaksā nodoklis par Somijā gūtajiem ienākumiem, un uz Likumu par daļēju nodokļu maksātāju aplikšanu ar ienākuma un īpašuma nodokli, saskaņā ar kuru dividendēm, ko Somijas juridiska persona izmaksā daļējam nodokļu maksātājam, ir piemērojams nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā, izņemot, ja dividenžu saņēmējs ir kādā Eiropas Savienības dalībvalstī rezidējoša juridiska persona, kurai tiešā veidā pieder vismaz 20 % no dividendes izmaksājošās sabiedrības kapitāla un kura līdztekus ir kāda no sabiedrībām, kas minētas Direktīvas 90/435 2. pantā. Tā kā SICAV veida sabiedrība nav norādīta Direktīvas 90/435 pielikumā paredzētajā sarakstā un Luksemburgā tā ir pilnībā atbrīvota no ienākuma nodokļa, Nordic Fund SICAV nevar uzskatīt par sabiedrību Direktīvas 90/435 nozīmē un šīs sabiedrības saņemtās dividendes nevar tikt atbrīvotas no nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā.

15.      Attiecībā uz Līguma noteikumiem par brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti Keskusverolautakunta uzskata, ka šie noteikumi neliedz piemērot iepriekš minētos Somijas tiesību aktus, jo Somijas akciju sabiedrība un SICAV veida sabiedrība neatrodas salīdzināmās situācijās. Keskusverolautakunta skatījumā šie divi sabiedrību veidi atšķiras trejādi. Pirmkārt, Somijas akciju sabiedrības statūtkapitāls ir bloķēts, tas ir, parasti uzņēmuma darbības laikā to nevar atmaksāt akcionāriem. Otrkārt, Somijas akciju sabiedrībai Somijā ir jāmaksā ienākuma nodoklis. Treškārt, Somijas akciju sabiedrība ir norādīta Direktīvā 90/435, bet SICAV veida sabiedrība nav.

16.      Alpha lūdza Korkein hallinto-oikeus atcelt Keskusverolautakunta iepriekšējo lēmumu. Tā vēlreiz atsaucās uz EKL 43. un 56. pantu un apgalvoja, ka arguments, ka Somijas akciju sabiedrības un SICAV veida sabiedrības situācijas neesot salīdzināmas, nav pamatots.

III – Prejudiciālais jautājums un tiesvedība Tiesā

17.      Korkein hallinto‑oikeus nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:

“Vai EKL 43. un 48., kā arī EKL 56. un 58. pants ir interpretējami tādējādi, ka tajos garantēto pamatbrīvību īstenošanas nolūkā akciju sabiedrība vai ieguldījumu fonds, kas dibināti saskaņā ar Somijas tiesību aktiem, un SICAV veida sabiedrība, kas dibināta saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem, ir uzskatāmi par līdzīgiem, kaut arī Somijas tiesību aktos nepastāv tāda sabiedrības juridiskā forma, kas pilnībā atbilstu SICAV veida sabiedrībai, vienlaikus ņemot vērā, ka SICAV veida sabiedrība, kas dibināta saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem, nav minēta to sabiedrību sarakstā, kuras ietvertas Direktīvas 90/435 2. panta a) punktā – kam ir pielāgoti šajā lietā piemērojamie Somijas tiesību akti par nodokļa ieturējumu ienākumu gūšanas vietā –, un ņemot vērā, ka SICAV veida sabiedrība saskaņā ar Luksemburgas [Lielhercogistes] valsts nodokļu tiesisko regulējumu ir atbrīvota no ienākuma nodokļa? Vai, ņemot vērā šos apstākļus, ir pārkāpti iepriekš minētie EK līguma panti, ja Luksemburgā rezidējoša SICAV veida sabiedrība kā dividenžu saņēmēja Somijā nav atbrīvota no dividendēm piemērojamā nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā?”

18.      Rakstveida apsvērumus iesniedza Somijas, Itālijas un Kipras valdības, kā arī Eiropas Kopienu Komisija. Somijas valdība ierosina uz uzdoto jautājumu atbildēt tā, ka, Luksemburgā rezidējošu SICAV veida sabiedrību Somijā neatbrīvojot no dividendēm piemērojamā nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā, nav pārkāpts ne EKL 43. un 48. pants, ne EKL 56. un 58. pants. Itālijas valdība būtībā piekrīt minētajam viedoklim. Savukārt Kipras valdība un Komisija uzskata, ka akciju sabiedrība vai ieguldījumu fonds, kas dibināti saskaņā ar Somijas tiesību aktiem, un SICAV veida sabiedrība, kas dibināta saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem, ir uzskatāmi par salīdzināmiem, kaut arī Somijas tiesību aktos nepastāv tāda sabiedrības juridiskā forma, kas pilnībā atbilstu SICAV veida sabiedrībai, un līdz ar to Luksemburgā rezidējošu SICAV veida sabiedrību Somijā neatbrīvojot no dividendēm piemērojamā nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā, ir pārkāpts Līgums.

19.      Tiesas sēdē, kura notika 2008. gada 13. novembrī pēc Alpha lūguma, bija pārstāvēta Alpha, Somijas valdība, kā arī Komisija.Alpha pārstāvji, kas neiesniedza rakstveida apsvērumus, būtībā piekrita Kipras valdības un Komisijas viedoklim.

IV – Vērtējums

A –    Ievada piezīmes

20.      Iesniedzējtiesas jautājuma mērķis faktiski ir noskaidrot, vai EKL 43. un 48. pants, kā arī EKL 56. un 58. pants nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā pamata lietā aplūkojamais, saskaņā ar kuru dividendes, ko Somijā dibināta sabiedrība izmaksā Somijā dibinātai akciju sabiedrībai vai ieguldījumu fondam, nav ar nodokli apliekami ienākumi, savukārt dividendes, ko izmaksā SICAV veida sabiedrībai, kura dibināta saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem un kura Luksemburgā ir pilnībā atbrīvota no ienākuma nodokļa, ir ar nodokli apliekami ienākumi un tām ir piemērojams nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā.

21.      Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar iedibināto Tiesas judikatūru, kaut arī tiešie nodokļi ir dalībvalstu kompetencē, tām tomēr šo nodokļu uzlikšanā jāievēro Kopienu tiesības (8) un ir jāatturas no jebkādas diskriminācijas valstspiederības dēļ (9).

22.      Dalībvalstu nodokļu noteikumus attiecībā uz dažādu dalībvalstu mātes un meitas sabiedrībām ietekmē Direktīva 90/435. Līdz ar minētās direktīvas transponēšanu Somijā nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā netiek piemērots dividendēm, ko izmaksā kādā Eiropas Savienības dalībvalstī rezidējošai juridiskai personai, kurai tiešā veidā pieder vismaz 20 % no dividendes izmaksājošās sabiedrības kapitāla un kura līdztekus ir kāda no sabiedrībām, kas minētas Direktīvas 90/435 2. pantā.

23.      Ir skaidrs, ka tas neattiecas uz sabiedrību Nordic Fund SICAV, kas atbilst nosacījumam par dalības īpatsvaru sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, bet kas nav Direktīvas 90/435 2. pantā minēto sabiedrību vidū, jo nav iekļauta Direktīvas 90/435 pielikumā un Luksemburgā ir pilnībā atbrīvota no ienākuma nodokļa. Tomēr no tā nedrīkst secināt, ka šī sabiedrība nevar atsaukties uz Līgumā paredzētajām pamatbrīvībām.

24.      Šā iemesla dēļ šajā gadījumā situācija ir jāvērtē, ņemot vērā attiecīgos Līguma noteikumus.

25.      Taču kādi šajā konkrētajā lietā ir attiecīgie noteikumi? Iesniedzējtiesas uzdotais jautājums skar gan brīvību veikt uzņēmējdarbību, gan kapitāla brīvu apriti. Komisijas viedoklis, no vienas puses, un Somijas un Kipras valdību viedokļi, no otras puses, saskan jautājumā par to, uz kāda pamata ir jāizskata šī lieta.

26.      Atkarībā no konkrētā gadījuma ir iespējams pamatoties uz brīvību veikt uzņēmējdarbību vai uz kapitāla brīvu apriti. Izšķirošais kritērijs saskaņā ar judikatūru ir dalība, kas mātes sabiedrībai ļauj īstenot zināmu ietekmi uz meitas sabiedrības lēmumiem un noteikt tās darbību (10).

27.      Kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, Alpha ir meitas sabiedrība, kas 100 % apmērā pieder Nordic Fund SICAV. Līdz ar to ir skaidrs, ka Nordic Fund SICAV ir ievērojama ietekme uz Alpha vadību. Tas nozīmē, ka uz pamata prāvu attiecas brīvība veikt uzņēmējdarbību, tāpēc es atbildi uz uzdoto jautājumu meklēšu, pamatojoties uz Līguma noteikumiem par brīvību veikt uzņēmējdarbību.

28.      Tomēr, kā to pamatoti ir norādījusi Komisija, man jākonstatē, ka nav praktiskas nozīmes tam, kurus Līguma noteikumus izvēlas piemērot. EKL 43. un 56. panta piemērošanas rezultātam ir jābūt vienādam. Argumentāciju par to, vai akciju sabiedrība vai ieguldījumu fonds, kas dibināti saskaņā ar Somijas tiesību aktiem, un SICAV veida sabiedrība, kas dibināta saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem, ir salīdzināmā situācijā, var izmantot gan brīvības veikt uzņēmējdarbību, gan kapitāla brīvas aprites kontekstā.

B –    Brīvība veikt uzņēmējdarbību un salīdzināma situācija

29.      Ņemot vērā Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru brīvība veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz sabiedrībām, kuras izveidotas atbilstoši kādas dalībvalsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenās vadības atrašanās vieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Kopienā, ietver tiesības veikt savu darbību citās dalībvalstīs ar meitas sabiedrības, filiāles vai pārstāvniecības starpniecību (11), Nordic Fund SICAV, Somijā darbojoties ar Somijas sabiedrības Alpha starpniecību, kuras vienīgais akcionārs ir pati Nordic Fund SICAV, nenoliedzami izmanto brīvību veikt uzņēmējdarbību.

30.      Tāpat nav noliedzams, ka Somijas tiesību akti ir cēlonis atšķirīgai attieksmei attiecībā uz Somijas sabiedrības izmaksātām dividendēm. Dividendes, ko izmaksā Somijā dibinātai sabiedrībai neatkarīgi no tās juridiskās formas, nav ar nodokli apliekami ienākumi, lai tādējādi novērstu dividenžu vairākkārtēju aplikšanu ar nodokli, savukārt dividendes, ko izmaksā ārvalstī dibinātai sabiedrībai, ir ar nodokli apliekami ienākumi un tām ir piemērojams nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā, izņemot kādā Eiropas Savienības dalībvalstī rezidējošas sabiedrības, kurām tiešā veidā pieder vismaz 20 % no dividendes izmaksājošās sabiedrības kapitāla un kuras līdztekus ir kāda no sabiedrībām, kas minētas Direktīvas 90/435 2. pantā. Tātad atšķirīgā attieksme skar tādas Somijā dibinātas sabiedrības un tādas ārvalstī dibinātas sabiedrības, kuras neietilpst Direktīvas 90/435 piemērošanas jomā, un tā ir pamatota ar sabiedrības juridisko adresi.

31.      Kā Tiesa to vairākkārt ir norādījusi, brīvības veikt uzņēmējdarbību mērķis ir meitas sabiedrības uzņemošajā dalībvalstī nodrošināt tādu pašu attieksmi kā pret šīs valsts sabiedrībām, aizliedzot jebkādu, pat niecīgu diskrimināciju atkarībā no sabiedrību juridiskās adreses (12).

32.      Atšķirīga attieksme pati par sevi nav uzskatāma par diskrimināciju. No judikatūras skaidri izriet, ka diskriminācija pastāv tikai tad, ja atšķirīgas normas piemēro salīdzināmās situācijās vai vienu un to pašu normu piemēro atšķirīgās situācijās (13). Uzdotais prejudiciālais jautājums arī atbilst šim uzstādījumam.

33.      Es uzskatu, ka atbilde uz jautājumu, vai Somijā dibināta mātes sabiedrība vai, precīzāk, saskaņā ar Somijas tiesību aktiem dibināta “akciju sabiedrības” vai “ieguldījumu fonda” veida mātes sabiedrība un saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem dibināta SICAV veida sabiedrība ir salīdzināmās situācijās, izriet no Tiesas sprieduma lietā Denkavit International un DenkavitFrance (14).

34.      Atšķirībā no Somijas un Itālijas valdībām es nedomāju, ka Tiesas apsvērumus, kas izklāstīti minētajā spriedumā, nevar piemērot šai konkrētajai lietai. Man nešķiet pamatots arguments, ka, tā kā pamata lietas fakti iepriekš minētajā spriedumā lietā Denkavit International un Denkavit France bija risinājušies pirms Direktīvas 90/435 stāšanās spēkā, Tiesa savā sistēmas interpretācijā nav varējusi ņemt vērā minēto direktīvu. Minētajā spriedumā Tiesa izskaidroja Līguma noteikumu sekas, un šie noteikumi nevar zaudēt savas sekas kādas direktīvas ietekmē. Direktīvas interpretācija nevar radīt tādu rezultātu, ka tiktu noliegta Līguma interpretācija.

35.      Šis secinājums ir apstiprināts sprieduma lietā Amurta (15) 24. punktā, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir tiesības attiecībā uz dalību sabiedrībās, uz kuru Direktīva 90/435 neattiecas, noteikt, vai un cik lielā mērā ir jānovērš ekonomiskā dubultā nodokļa uzlikšana sadalītajai peļņai, un šajā nolūkā ieviest sistēmas, kuras ir paredzētas, lai novērstu vai samazinātu šo ekonomisko dubulto nodokļa uzlikšanu. Tomēr šis apstāklis vien tām neļauj piemērot pasākumus, kas ir pretrunā Līgumā garantētajai aprites un pārvietošanās brīvībai.

36.      Pieņemot, ka Tiesas apsvērumus, kas izklāstīti minētajā spriedumā, var piemērot šai konkrētajai lietai, atbildi uz uzdoto jautājumu var rast minētā sprieduma 38. punktā, saskaņā ar kuru, sākot no brīža, kad dalībvalsts uzliek nodokli ne tikai akcionāru rezidentu peļņai, bet arī akcionāru nerezidentu peļņai par dividendēm, kuras tie saņem no sabiedrības rezidentes, minēto akcionāru nerezidentu situācija tuvinās tai, kādā atrodas akcionāri rezidenti.

37.      Tātad Somijā dibinātas mātes sabiedrības un ārvalstī dibinātas mātes sabiedrības atrodas salīdzināmā situācijā, jo abos gadījumos tām Somijā ir piemērojams ienākuma nodoklis. Šajā sakarā uzmanība ir jāpievērš tam, ka ārvalstī dibinātām mātes sabiedrībām ienākuma nodoklis ir uzliekams neatkarīgi no šo sabiedrību juridiskās formas. Tomēr Somijas tiesību aktos ir paredzēts atbrīvojums attiecībā uz dividendēm, ko izmaksā Somijā dibinātām mātes sabiedrībām un, ievērojot Direktīvu 90/435, tikai daļai no ārvalstī dibinātām mātes sabiedrībām, proti, ārvalstī dibinātām mātes sabiedrībām, kuras ietilpst Direktīvas 90/435 piemērošanas jomā. Pārējām ārvalstī dibinātām mātes sabiedrībām, proti, sabiedrībām, kuras neietilpst Direktīvas 90/435 piemērošanas jomā, ir piemērojams nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā.

38.      No Tiesas judikatūras arī izriet, ka, lai konstatētu diskrimināciju, Kopienā pastāvoša situācija ir jāsalīdzina ar valsts iekšienē pastāvošu situāciju, ņemot vērā attiecīgo valsts tiesību normu mērķi (16).

39.      Saskaņā ar Somijas valdības rakstveida apsvērumiem dividendes no nodokļiem ir atbrīvotas, lai novērstu to vairākkārtēju aplikšanu ar nodokli.

40.      Šajā posmā man ir jāuzsver, ka atbilstoši Likuma par saimnieciskās darbības ienākumu aplikšanu ar nodokli 6.a pantam atbrīvojums attiecas ne tikai uz akciju sabiedrībām, bet uz visām Somijā dibinātām juridiskām personām. Tas nozīmē, ka, vispārīgi ņemot, atbrīvojuma mērķis ir novērst nodokļa vairākkārtēju uzlikšanu meitas sabiedrību peļņai, kura dividenžu veidā izmaksāta šo sabiedrību mātes sabiedrībām.

41.      No Tiesas judikatūras nepārprotami izriet, ka, ja dalībvalsts ir izvēlējusies pasargāt savus rezidentus no nodokļa vairākkārtējas uzlikšanas, šāds pasākums tai ir jāpiemēro arī nerezidentiem, jo analoga nodokļu uzlikšana šiem nerezidentiem izriet no tās nodokļu kompetences īstenošanas attiecībā uz nerezidentiem (17).

42.      No iepriekš minētā izriet, ka attiecīgais Somijas tiesiskais regulējums izraisa atšķirīgu attieksmi pret mātes sabiedrībām, kuras atrodas salīdzināmā situācijā attiecībā uz dividendēm, ko izmaksā Somijā dibinātas meitas sabiedrības. Tas nozīmē, ka šis tiesiskais regulējums rada mātes sabiedrību diskrimināciju pēc šo sabiedrību juridiskās adreses, turklāt neatkarīgi no to juridiskās formas.

43.      Šo secinājumu neietekmē tas, ka SICAV veida sabiedrība saskaņā ar Luksemburgas valsts nodokļu tiesisko regulējumu ir atbrīvota no ienākuma nodokļa. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai kādai no pamatbrīvībām pretrunā esošu nelabvēlīgu attieksmi nodokļu jomā nevar pamatot ar citu nodokļu priekšrocību pastāvēšanu, pat ja šādas priekšrocības pastāv (18).

V –    Secinājumi

44.      Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz iesniedzējtiesas iesniegto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:

EKL 43. un 48. pants nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru dividendes, ko meitas sabiedrība rezidente izmaksā mātes sabiedrībai rezidentei, nav ar nodokli apliekami ienākumi neatkarīgi no mātes sabiedrības juridiskās formas, savukārt dividendes, ko izmaksā mātes sabiedrībai nerezidentei, kuras juridiskās forma nav paredzēta meitas sabiedrības valsts tiesībās un kura neietilpst Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, piemērošanas jomā, ir ar nodokli apliekami ienākumi un tām ir piemērojams nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā, pat ja mātes sabiedrība nerezidente savā rezidences valstī ir atbrīvota no ienākuma nodokļa.


1 – Oriģinālvaloda – franču.


2 – OV L 225, 6. lpp., turpmāk tekstā – “Direktīva 90/435”.


3 – Direktīvas 90/435 mērķi ir sīki aprakstījusi ģenerāladvokāte Šarpstone [Sharpston] lietā C‑48/07 Les Vergers du Vieux Tauves sniegto secinājumu 46. un 47. punktā.


4 – Attiecībā uz Luksemburgu minētā pielikuma pašreizējā redakcija izriet no grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2003. gada 22. decembra Direktīvu 2003/123/EK (OV L 7, 41. lpp.).


5 – Tuloverolaki (1535/1992).


6 – Laki rajoitetusti verovelvollisen tulon verottamisesta (627/1978).


7 – Laki elinkeinotulon verottamisesta (360/1968).


8 – Šajā sakarā skat. 2007. gada 8. novembra spriedumu lietā C‑379/05 Amurta (Krājums, I‑9569. lpp., 16. punkts un tajā minētā judikatūra).


9 – Skat. 1995. gada 11. augusta spriedumu lietā C‑80/94 Wielockx (Recueil, I‑2493. lpp., 16. punkts), 1999. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C‑311/97 Royal Bank of Scotland (Recueil, I‑2651. lpp., 19. punkts), 2001. gada 8. marta spriedumu apvienotajās lietās C‑397/98 un C‑410/98 Metallgesellschaft u.c. (Recueil, I‑1727. lpp., 37. punkts), 2006. gada 14. decembra spriedumu lietā C‑170/05 Denkavit Internationaal un Denkavit France (Krājums, I‑11949. lpp., 19. punkts), kā arī 2008. gada 2. oktobra spriedumu lietā C‑360/06 Heinrich Bauer Verlag (Krājums. I‑7333. lpp., 17. punkts).


10 – Skat. 2000. gada 13. aprīļa spriedumu lietā C‑251/98 Baars (Recueil, I‑2787. lpp., 21. un 22. punkts), 2006. gada 12. decembra spriedumu lietā C‑446/04 Test Claimants in the FII Group Litigation (Krājums, I‑11753. lpp., 37. punkts), 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā C‑231/05 Oy AA (Krājums, I‑6373. lpp., 20. punkts), kā arī 2008. gada 26. jūnija spriedumu lietā C‑284/06 Burda (Krājums, I‑4571. lpp., 69. punkts).


11 – Skat. 1999. gada 21. septembra spriedumu lietā C‑307/97 Saint‑Gobain ZN (Recueil, I‑6161. lpp., 35. punkts), 2000. gada 14. decembra spriedumu lietā C‑141/99 AMID (Recueil, I‑11619. lpp., 20. punkts), 2006. gada 23. februāra spriedumu lietā C‑471/04 Keller Holding (Krājums, I‑2107. lpp., 29. punkts), iepriekš 9. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā Denkavit Internationaal un Denkavit France, 20. punkts, 2008. gada 15. maija spriedumu lietā C‑414/06 Lidl Belgium (Krājums, I‑3601. lpp., 18. punkts), kā arī 2008. gada 27. novembra spriedumu lietā C‑418/07 Papillon (Krājums, I‑8947. lpp., 15. punkts).


12 – Šajā sakarā skat. 1986. gada 28. janvāra spriedumu lietā 270/83 Komisija/Francija (Recueil, 273. lpp., 14. punkts), iepriekš 11. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā Saint‑Gobain ZN, 35. punkts, kā arī iepriekš 9. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā Denkavit Internationaal un Denkavit France, 22. punkts.


13 – Šajā sakarā skat. 1995. gada 14. februāra spriedumu lietā C‑279/93 Schumacker (Recueil, I‑225. lpp., 30. punkts), 2007. gada 22. marta spriedumu lietā C‑383/05 Talotta (Krājums, I‑2555. lpp., 18. punkts), 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā C‑182/06 Lakebrink un Peters‑Lakebrink (Krājums, I‑6705. lpp., 27. punkts), kā arī 2007. gada 18. decembra spriedumu lietā C‑341/05 Laval un Partneri Ltd (Krājums, I‑11767. lpp., 115. punkts).


14 – Iepriekš minēts 9. zemsvītras piezīmē.


15 – Iepriekš minēts 8. zemsvītras piezīmē.


16 – Šajā sakarā skat. iepriekš 9. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu apvienotajās lietās Metallgesellschaft u.c., 60. punkts, iepriekš 10. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā Oy AA, 38. punkts, un iepriekš 27. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā Papillon, 27. punkts.


17 – Skat. iepriekš 9. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā Denkavit Internationaal un Denkavit France, 37. punkts.


18 – Šajā sakarā skat. 2000. gada 6. jūnija spriedumu lietā C‑35/98 Verkooijen (Recueil, I‑4071. lpp., 61. punkts) un iepriekš 8. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā Amurta, 75. punkts.