CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)

2008. gada 1. februārī

Lieta F‑77/07

Kay Labate

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Nelaimes gadījumu un arodslimību apdrošināšana – Arodslimība – Plaušu vēzis – Pasīvā smēķēšana – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko K. Labate [K. Labate] lūdz atcelt Komisijas 2004. gada 18. oktobra un 2006. gada 6. oktobra lēmumus, ar kuriem ir noraidīts lūgums atzīt plaušu vēža, ar ko slimoja un no kā mira viņas laulātais, profesionālo izcelsmi, piespriest Komisijai samaksāt viņai visu pabalstu, uz kuru tiesības viņai dod Civildienesta noteikumu 73. pants, un, piemērojot noteikumu par ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību risku 9. pantu, atlīdzināt viņai izmaksas par ceļojumiem, ko viņas laulātais bieži veica, lai konsultētos ar savu ārstu Briselē, kā arī noteikt jebkurus citus pasākumus, kas šķistu taisnīgi, un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Nolēmums: Izbeigt tiesvedību par prasītājas prasības pieteikumā celtajiem prasījumiem. Prasījumus atlīdzināt zaudējumus, kas izvirzīti prasītājas 2007. gada 25. oktobra vēstulē, noraidīt kā acīmredzami nepamatotus. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība, kas celta par lēmumu – Apstrīdētā lēmuma atsaukšana tiesvedības laikā – Prasības priekšmeta zudums – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

(Civildienesta tiesas Reglamenta 75. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence – Piespriešana atbildētājai iestādei samaksāt zaudējumu atlīdzību pēc tiesas iniciatīvas

(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)

1.      Tiesvedība sakarā ar prasību atcelt tiesību aktu ir jāizbeidz, ja strīdīgā lēmuma izdevēja iestāde to ir formāli atsaukusi tiesvedības laikā un atsaukšanai neseko cita lēmuma par to pašu jautājumu vienlaicīga pieņemšana. Šādai atsaukšanai, kas ar atpakaļejošu iedarbību likvidē strīdīgo lēmumu, ir līdzvērtīga iedarbība tai, kāda varētu būt atcelšanai tiesas ceļā.

Šajā ziņā arguments, ka iestāde strīdīgo lēmumu esot atsaukusi, lai izvairītos no tiesas kontroles, nepierāda, ka strīdam vēl joprojām ir priekšmets. Iestādei nevar pārmest, ka tā pēc prasības pieteikuma un visu lietas materiālu analīzes uzskata par vēlamu novērst atsevišķas nepilnības vai nelikumības šajā lēmumā, no jauna uzsākot pieņemšanas procedūru. Turklāt atsaukšanas novēlotais raksturs, lai arī cik lielu nožēlu tas neizraisītu, neietekmē konstatējumu, ka strīdīgais lēmums ir izzudis no juridiskajiem dokumentiem.

(skat. 7., 11. un 13. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 18. septembris, T‑22/96 Langdon/Komisija, Recueil, II‑1009. lpp., 12.–14. punkts.

2.      Lai gan atbilstoši Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punktam Kopienu tiesai ir neierobežota kompetence strīdos, kas saistīti ar finansēm, un tā pat pēc savas iniciatīvas var piespriest iestādei samaksāt atlīdzību par morālu kaitējumu, kurš ir radīts prasītājam, tā tomēr šādu spriedumu var pieņemt tikai pēc tiesas kontrolei nodotā akta likumības pārbaudes. Ja Kopienu tiesa nevar ne pārbaudīt apstrīdētā akta likumību, ne arī novērtēt apgalvotā kaitējuma esamību un pamatojumu, nevar tikt uzskatīts, ka turpmāk pastāv iestādes atbildība.

Tātad attiecībā uz lūgumu samaksāt atlīdzību, atlīdzinot kaitējumu, kas izriet no nesaprātīga slimības profesionālās izcelsmes atzīšanas procedūras ilguma, kas saistīts ar sākotnējā lēmuma atsaukšanu un pēc tam ar jaunas procedūras uzsākšanu medicīniskajā komisijā, Kopienu tiesa nevar veikt ne atsauktā lēmuma likumības pārbaudi, ne pārbaudīt vēl joprojām notiekošās procedūras ilguma nesaprātīgumu, kuras visi posmi un norises nosacījumi tai nav pieejami un par kuras kopējo ilgumu tā nevar iepriekš spriest. Turklāt pati lēmuma, kas beigās tiks pieņemts, būtība principā lietas dalībniekiem un Kopienu tiesai nav zināma un prasītājas kaitējuma atlīdzības prasības būs obligāti atkarīgas no procedūras noslēgumā pieņemtā lēmuma.

(skat. 16.–22. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 12. decembris, T‑99/95 Stott/Komisija, Recueil, II‑2227. lpp., 72. punkts; 2006. gada 11. aprīlis, T‑394/03 Angeletti/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑95. un II‑A‑2‑441. lpp., 163.–167. punkts un tajos minētā judikatūra; 2007. gada 15. marts, T‑402/03 Katalagarianakis/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑0000. un II‑A‑0000. lpp., 104. punkts.