Language of document :

Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 22. decembra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) - Barbara Mercredi/Richard Chaffe

(lieta C-497/10 PPU) 1

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 2201/2003 - Laulības lietas un vecāku atbildība - Neprecētu vecāku bērns - Zīdaiņa "pastāvīgās dzīvesvietas" jēdziens - "Aizgādības tiesību" jēdziens

Tiesvedības valoda - angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Barbara Mercredi

Atbildētājs: Richard Chaffe

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) - Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 1. lpp.) 8. un 10. panta interpretācija - Pastāvīgās dzīvesvietas jēdziens - Bērns, kas ir dzimis Apvienotajā Karalistē, kura tēvs ir Lielbritānijas pilsonis un māte - Francijas pilsone, un kuram ir mātes pilsonība, situācijā, kad vecāki nav precēti - Bērns, ko māte ir izvedusi uz Reinjonu - Attiecīgajā brīdī likumīga izvešana, jo attiecīgajā laikā mātei bija vecāku atbildība par bērnu - Turpmāki pieteikumi par vecāku atbildības piešķiršanu, kopīgu dzīvesvietu un sazināšanos, kurus tēvs bija iesniedzis Lielbritānijas tiesās - High Court rīkojums, saskaņā ar kuru bērnam bija jāatgriežas Apvienotajā Karalistē - Rīkojums, ko māte apstrīdēja, izvirzot pamatu, ka bērna pastāvīgā dzīvesvieta vairs nebija Apvienotajā Karalistē brīdī, kad tiesā tika iesniegts pieteikums

Rezolutīvā daļa:

"pastāvīgās dzīvesvietas" jēdziens Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 8. un 10. panta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka šī dzīvesvieta atbilst vietai, ko raksturo bērna zināma integrācija sociālajā un ģimenes vidē. Šim nolūkam un ja tiek aplūkota zīdaiņa situācija, kurš dalībvalstī, kura nav tā pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts un uz kuru viņš ir aizvests, kopā ar savu māti uzturas tikai dažas dienas, jāņem vērā, pirmkārt, uzturēšanās šīs dalībvalsts teritorijā ilgums, regularitāte, apstākļi un iemesli un mātes pārcelšanās uz minēto valsti iemesli, kā arī, otrkārt, galvenokārt bērna vecuma dēļ, mātes ģeogrāfiskā un ģimenes izcelsme, kā arī ģimenes un sociālās saiknes, kādas mātei un bērnam ir šajā dalībvalstī. Bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir jānosaka valsts tiesai, ņemot vērā visus katrā konkrētā gadījumā pastāvošos faktiskos apstākļus.

Gadījumā, ja iepriekš minēto kritēriju piemērošanas rezultātā pamata lietā būtu jāsecina, ka bērna pastāvīgo dzīvesvietu nevar noteikt, tiesas, kurai ir piekritība, noteikšana būtu jāveic, pamatojoties uz "bērna atrašanās" kritēriju regulas 13. panta izpratnē;

dalībvalsts tiesas nolēmumi, ar kuriem atbilstoši Hāgas 1980. gada Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem ir noraidīts lūgums par bērna tūlītēju atgriešanos citas dalībvalsts jurisdikcijā un kuri ir saistīti ar vecāku atbildību attiecībā uz šo bērnu, neietekmē nolēmumus, kuri šajā citā dalībvalstī ir jāpieņem par prasībām saistībā ar vecāku atbildību, kuras tajā ir iesniegtas agrāk un tiek izskatītas joprojām.

____________

1 - OV C 328, 04.12.2010.