Language of document : ECLI:EU:F:2009:162

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2009. gada 30. novembrī

Lieta F‑3/09

Roberto Ridolfi

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Ierēdņi, kas ir iecelti amatā trešajā valstī – Palielināts izglītības pabalsts – Iecelšana citā amatā iestādes mītnes valstī – Pārcelšana – Parastais darbā iecelšanas laika posms – Civildienesta noteikumu X pielikuma 3. un 15. pants

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru R. Ridolfi lūdz it īpaši atcelt, pirmkārt, Komisijas 2008. gada 5. marta lēmumu, ar kuru viņam no 2007. gada 24. oktobra, datuma, kurā notikusi viņa iecelšana amatā iestādes mītnes valstī pēc darba trešajā valstī, atteikta “pārcelšana”, kas paredzēta Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu X pielikuma 3. pantā, un, otrkārt, Komisijas 2008. gada 12. decembra dokumentu, kurā paredzēts atgūt izglītības pabalsta, kas piešķirts prasītājam saskaņā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantu par periodu no 2007. gada 24. oktobra līdz 2007. gada 31. decembrim, palielinājumu

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Iecelšana amatā – Pārcelšana citā amatā

(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Priekšrocības, kas piešķirtas, ieceļot citā amatā Komisijas mītnes valstī pēc parastā darbā iecelšanas laika posma pabeigšanas trešajā valstī

(Civildienesta noteikumu X pielikuma 3. un 15. pants)

1.      Pārcelšana citā amatā dienesta interesēs neizslēdz to, ka kompetentās iestādes ņem vērā ieinteresēto personu personīgās vēlmes, tostarp, lai viņām ļautu pārvarēt personīgās grūtības. Ciktāl katra ierēdņa sniegums ir atkarīgs no viņa personīgās izaugsmes un saskaņā ar Eiropas Kopienu pienākumu ņemt vērā savu ierēdņu intereses, dienesta intereses obligāti ietver to, ka tiek ņemtas vērā personiskās problēmas, kuras norādījuši ierēdņi. Ļaut ierēdnim, kurš ir iecelts citā amatā pēc sava tieša lūguma un personīga rakstura iemeslu dēļ, neņemt vērā šo apstākli un attiecināt viņa pārcelšanu citā amatā vienīgi uz dienesta vajadzībām, nozīmētu, ka kļūdaini tiek disasociētas dienesta intereses un ierēdņa personiskā situācija; bet šie divi elementi ir nesaraujami saistīti.

(skat. 47. punktu)

Atsauce

Tiesa: 1978. gada 9. novembris, 140/77 Verhaaf/Komisija, Recueil, 2117. lpp., 11. un 12. punkts.

2.      Vienlīdzīgas attieksmes princips tostarp aizliedz līdzīgas situācijas risināt dažādi un dažādas situācijas risināt vienādi, ja vien šāds dažāds vai vienāds risinājums atkarībā no gadījuma nav objektīvi pamatots. Tāpat tas ir ar nediskriminācijas principu, kurš ir vienīgi vispārējā vienlīdzības principa specifiska izpausme un kurš kopā ar pēdējo minēto principu ir viens no Kopienu tiesību pamattiesībām, kuru ievērošanu nodrošina Tiesa. Savukārt samērīguma princips pieprasa, lai Kopienu iestāžu tiesību akti nepārsniegtu atbilstošo un nepieciešamo, lai sasniegtu noteikto mērķi.

Tomēr, tā kā savas rīcības brīvības ietvaros Kopienu likumdevējs ir nolēmis izveidot “pārcelšanas” iespēju, proti, ierēdņa, kurš ir iecelts amatā trešajā valstī, pagaidu pārcelšanu citā amatā Komisijas mītnes zemē vai jebkurā citā dienesta vietā Kopienā, šim likumdevējam a fortiori ir plaša rīcības brīvība noteikt šādas iespējas nosacījumus un kārtību. Līdz ar to iepriekš minētie principi ir jāinterpretē saskaņā ar šo plašo rīcības brīvību, pilnībā ņemot vērā nepieciešamību īstenot likumdevēja izvēli personāla politikas jomā.

Šādā jomā Kopienu tiesa attiecībā uz vienlīdzības principu, kā arī nediskriminācijas principu pārbauda tikai to, vai attiecīgā iestāde nav veikusi patvaļīgu vai acīmredzami nepiemērotu nošķiršanu saistībā ar izvirzīto mērķi, un attiecībā uz samērīguma principu, vai īstenotais pasākums nav acīmredzami nesamērīgs ar izvirzīto mērķi.

Tomēr, ņemot vērā personīga un ģimenes rakstura neērtības un ierobežojumus, kurus ierēdņiem var izraisīt iecelšana amatā trešajās valstīs, nevar apgalvot, ka to ierēdņu, kuri pabeidz parasto dienesta periodu trešajā valstī, situācija ir līdzīga ierēdņu, kuri pamet trešo valsti pirms šāda perioda beigām, it īpaši pēc sava lūgumu, situācijai. Tāpat tas ir gadījumā, ja tiek izspriesta un izvērtēta ierēdņu situācija, ņemot vērā Kopienu civildienesta vajadzības, tostarp dienesta ilguma un turpinātības nepieciešamību, kā arī budžeta noteikumus; un ir jāatzīst, ka šādas vajadzības tiek labāk izpildītas, izpildot parasto dienesta ilgumu trešajā valstī, nekā priekšlaicīgi beidzot dienestu.

Tā kā ierēdņu, kas izpilda parasto dienesta periodu trešajās valstīs, situācija nav līdzīga ierēdņu situācijai, kas neizpilda šādu periodu, no tā izriet, ka, ja vien nav pamatojuma par pretējo, diferencēšana starp abām ierēdņu kategorijām ir ne tikai pamatota, bet pat obligāta.

Šajā gadījumā Kopienu likumdevējs var brīvi noteikt konkrētas priekšrocības ierēdņiem, kas pabeidz parasto dienesta periodu trešajās valstīs, un tas var arī brīvi, ievērojot samērīguma principu, noteikt šīs priekšrocības, kā to tas ir paveicis, nosakot “pārcelšanas” stadijas un paaugstināta izglītības pabalsta samaksas turpināšanu. Tā kā ierēdnis, kas ir iecelts citā amatā pamata valstī bez “pārcelšanas”, nezaudē izglītības pabalsta palielinājumu, kurš piešķirts ierēdņiem ar “pārcelšanu”, nevis ar tiesībām uz izglītības pabalstu, tad šī diferencēšana nekādā veidā nav nesamērīga ar tā mērķi.

(skat. 50., 51. un 53.–57. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1979. gada 20. februāris, 122/78 Buitoni, Recueil, 677. lpp., 16. un 20. punkts; 1983. gada 23. februāris, 66/82 Fromançais, Recueil, 395. lpp., 8. punkts; 1984. gada 17. maijs, 15/83 Denkavit Nederland, Recueil, 2171. lpp., 25. punkts; 1987. gada 11. marts, 279/84, 280/84, 285/84 un 286/84 Rau Lebensmittelwerke u.c./Komisija, Recueil, 1069. lpp., 34. punkts; 1989. gada 11. jūlijs, 265/87 Schräder HS Kraftfutter, Recueil, 2237. lpp., 22. punkts; 1990. gada 26. jūnijs, C‑8/89 Zardi, Recueil, I‑2515. lpp., 10. punkts; 1998. gada 5. maijs, C‑157/96 National Farmers’ Union u.c., Recueil, I‑2211. lpp., 60. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 30. septembris, T‑13/97 Losch/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑543. un II‑1633. lpp., 113., 121. un 122. punkts; 1998. gada 30. septembris, T‑164/97 Busacca u.c./Revīzijas palāta, Recueil FP, I‑A‑565. un II‑1699. lpp., 49., 58. un 59. punkts; 1999. gada 6. jūlijs, T‑112/96 un T‑115/96 Séché/Komisija, Recueil FP, I‑A‑115. un II‑623. lpp., 127. un 132. punkts; 2002. gada 27. septembris, T‑211/02 Tideland Signal/Komisija, Recueil, II‑3781. lpp., 39. punkts; 2003. gada 8. janvāris, T‑94/01, T‑152/01 un T‑286/01 Hirsch u.c./ECB, Recueil FP, I‑A‑1. un II‑27. lpp., 51. punkts; 2005. gada 13. aprīlis, T‑2/03 Verein für Konsumenteninformation/Komisija, Krājums, II‑1121. lpp., 99. punkts; 2006. gada 13. septembris, T‑217/99, T‑321/00 un T‑222/01 Sinaga/Komisija, Krājumā nav publicēts, 144. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 23. janvāris, F‑43/05 Chassagne/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 55. punkts, 59. punkts un tajā minētā judikatūra un 61. punkts; 2009. gada 28. aprīlis, F‑115/07 Balieu-Steinmetz un Noworyta/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 26. punkts un tajā minētā judikatūra.