Language of document : ECLI:EU:C:2010:651

TIESAS RĪKOJUMS (piektā palāta)

2010. gada 28. oktobrī (*)

Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa – Preču zīmes – Direktīva 89/104/EEK – Preču zīmes īpašnieka tiesības iebilst pret preču, ko aptver šī preču zīme, pirmo laišanu EEZ tirgū bez viņa piekrišanas

Lieta C‑449/09

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Sofiyski gradski sad (Bulgārija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2009. gada 30. oktobrī un kas Tiesā reģistrēts 2009. gada 18. novembrī, tiesvedībā

Canon Kabushiki Kaisha

pret

IPN Bulgaria OOD.

TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: Ž. Ž. Kāzels [J.‑J. Kasel], palātas priekšsēdētājs, kurš pilda piektās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši M. Ilešičs [M. Ilešič] (referents) un E. Levits,

ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

tā kā Tiesa paredz lemt, izdodot motivētu rīkojumu atbilstoši tās Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmajai daļai,

uzklausījusi ģenerāladvokātu,

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), 5. panta interpretāciju.

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, kurā sabiedrība Canon Kabushiki Kaisha, kas dibināta saskaņā ar Japānas tiesībām (turpmāk tekstā – “Canon”), cēlusi prasību pret sabiedrību IPN Bulgaria OOD, kas dibināta saskaņā ar Bulgārijas tiesībām (turpmāk tekstā – “IPN Bulgaria”), saistībā ar Canon ražotajām precēm, kuras bez tās piekrišanas nosūtītas uz Bulgāriju no trešās valsts, kā saņēmēju norādot IPN Bulgaria.

 Direktīva 89/104

3        Direktīvas 89/104 5. panta ar virsrakstu “Tiesības, ko piešķir preču zīme” 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts:

“Reģistrētā preču zīme piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības atturēt visas trešās personas, kas nav saņēmušas viņa piekrišanu, lietot [izmantot] komercdarbībā:

a)      jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme.”

4        Saskaņā ar šī paša panta 3. punktu tostarp var aizliegt:

“a)      apzīmējuma piestiprināšanu precēm vai to iepakojumam;

b)      preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzkrājumu veidošanu šiem nolūkiem, izmantojot šo apzīmējumu, vai pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu ar šo apzīmējumu nosaukumu;

c)      preču importu vai eksportu, izmantojot šo apzīmējumu;

[..].”

5        Direktīvas 89/104 7. panta tā sākotnējā redakcijā ar virsrakstu “Preču zīmes piešķirto tiesību izmantošana [izsmelšana]” 1. punktā bija paredzēts:

“Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt tās lietošanu attiecībā uz precēm, ko laidis Kopienas tirgū, izmantojot šo preču zīmi, īpašnieks vai kas laistas Kopienas tirgū ar īpašnieka piekrišanu.”

6        Atbilstoši 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (OV 1994, L 1, 3. lpp.) 65. panta 2. punktam, aplūkojot to kopsakarā ar šī līguma XVII pielikuma 4. punktu, Direktīvas 89/104 7. panta 1. punkta sākotnējā redakcija tika pielāgota minētā līguma mērķiem, vārdu “Kopienā” aizstājot ar vārdiem “Līgumslēdzējā Pusē”.

7        Direktīva 89/104 tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvu 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (Kodificēta versija) (OV L 299, 25. lpp.), kas stājās spēkā 2008. gada 28. novembrī. Tomēr, ņemot vērā faktu rašanās laiku, pamata tiesvedībā ir piemērojama Direktīva 89/104.

 Pamata lieta un prejudiciālais jautājums

8        Canon ražo fotoaparātus, kopējamās ierīces, printerus un citas preces. Šīs preces tiek izplatītas ar vārdisko apzīmējumu “CANON”. Eiropas Savienībā šis apzīmējums ir reģistrēts kā Kopienas preču zīme un daudzās dalībvalstīs, tostarp Bulgārijas Republikā, – kā valsts preču zīme.

9        Ar 2008. gada 29. aprīļa vēstuli Burgasas [Bourgas] (Bulgārija) Reģionālā muitas pārvalde paziņoja Canon pārstāvim, ka 2008. gada 22. aprīlī tā ir aizturējusi kravu ar kasetnēm, kas apzīmētas ar preču zīmi “CANON”. Šī krava bija ievesta no Honkongas (Ķīna) un nonākusi Bulgārijā caur Burgasas ostu. Kravas saņēmējs bija IPN Bulgaria.

10      Ar 2008. gada 16. maija lēmumu Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa), pamatojoties uz Canon pieteikumu un lemjot par pagaidu noregulējuma pasākumiem, izdeva rīkojumu par attiecīgo preču aizturēšanu. Šis lēmums tika apstiprināts ar Sofiyski apelativen sad (Sofijas apelācijas tiesas) 2008. gada 26. jūnija rīkojumu. Tā kā minētās preces tika aizturētas, tās tika nodotas pagaidu glabāšanā Burgasas apgabala muitas pārvaldei.

11      Turklāt Canon cēla pret IPN Bulgaria prasību Sofiyski gradski sad, pārmetot, ka tā, importējot attiecīgās preces, ir pārkāpusi ekskluzīvās tiesības, ko piešķir preču zīme “CANON”.

12      Šīs tiesvedības ietvaros tika konstatēts, ka attiecīgās kasetnes ir autentiskas ar preču zīmi “CANON” aptvertas preces un tās ir uzskatāmas par “oriģinālām” precēm. Tāpat no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka šo preču ievešana Bulgārijā ir notikusi bez Canon piekrišanas. Savukārt IPN Bulgaria apstrīd, ka būtu veikta “importēšana”. Šajā ziņā tā apgalvo, ka minētās preces tai bija pasūtījis Serbijā reģistrēts klients, tādējādi to transportēšana šim klientam caur Bulgārijas teritoriju ir ārējais tranzīts.

13      No tiesību viedokļa pusēm ir strīds par to, vai preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt ievest Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) ar šo preču zīmi aptvertās oriģinālās preces bez minētā īpašnieka piekrišanas.

14      Minētās tiesvedības gaitā Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa) pieņēma interpretācijas lēmumu šajā jautājumā, nolemjot, ka oriģinālo preču, uz kurām bez preču zīmes īpašnieka piekrišanas ir norādīta preču zīme, ievešana no trešās valsts nav ar preču zīmi piešķirto ekskluzīvo tiesību pārkāpums.

15      Šauboties par minētā interpretācijas lēmuma un Savienības tiesību saderīgumu, Sofiyski gradski sad nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas [89/104] 5. pants, ciktāl tajā preču zīmes īpašniekam ir paredzētas izņēmuma tiesības aizliegt trešajām personām bez tā piekrišanas izmantot komercdarbībā apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei, tostarp importēt un eksportēt preces ar šādu apzīmējumu, ir interpretējams tādējādi, ka preču zīmes īpašnieka tiesībās ietilpst tiesības aizliegt izmantot preču zīmi bez tā piekrišanas oriģinālu preču importēšanā, ja [..] preču zīmes īpašnieka tiesības nav izsmeltas [minētās] direktīvas 7. panta izpratnē?”

 Par prejudiciālo jautājumu

16      Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmo daļu gadījumā, ja atbilde uz prejudiciālu jautājumu skaidri izriet no judikatūras, Tiesa pēc tam, kad tā ir uzklausījusi ģenerāladvokātu, var izdot motivētu rīkojumu, kurā ir norāde uz attiecīgo judikatūru.

17      Ir jākonstatē, ka tā tas ir šajā gadījumā attiecībā uz uzdoto prejudiciālo jautājumu.

18      Attiecībā uz, pirmkārt, jēdzienu “imports” Direktīvas 89/104 5. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē ir jāatgādina, ka 2005. gada 18. oktobra spriedumā lietā C‑405/03 Class International (Krājums, I‑8735. lpp., 42.–44. punkts) Tiesa nolēma, ka situācija, kad oriģinālās preces, kas ievestas dalībvalstī no trešās valsts, vēl nav bijušas laistas brīvā apgrozībā, bet bijušas nodotas glabāšanai muitas noliktavā, nav “imports” minētās normas izpratnē.

19      Tomēr preču zīmes īpašnieks attiecībā uz šīm precēm, kas faktiski ievestas EEZ, bet vēl nav laistas brīvā apgrozībā, var iebilst, efektīvi atsaucoties uz savām ekskluzīvajām tiesībām, pamatojoties uz Direktīvas 89/104 5. panta 1. punktu un 3. punkta b) apakšpunktu, ja ir konstatēts, ka minētās preces tikušas pārdotas vai piedāvātas pārdošanai, kas noteikti nozīmē to laišanu tirgū EEZ (iepriekš minētais spriedums lietā Class International, 58. punkts).

20      Piemērojot šos principus, iesniedzējtiesai ir jāvērtē, vai IPN Bulgaria gatavojas laist tirgū EEZ attiecīgās preces, kas saistītas ar pamata tiesvedību, vai pārdot šīs preces citam tirgus dalībniekam, kurš noteikti laidīs tās tirgū EEZ (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Class International, 60. punkts).

21      Attiecībā uz, otrkārt, jautājumu, ko būtībā uzdod iesniedzējtiesa, proti, vai Direktīvas 89/104 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks var iebilst pret to, ka oriģinālās preces, ko aptver šī preču zīme, tiek pirmo reizi laistas tirgū EEZ bez viņa piekrišanas, ir jākonstatē, ka apstiprinoša atbilde uz šo jautājumu izriet no vairākiem Tiesas spriedumiem.

22      Tiesa 1998. gada 16. jūlija spriedumā lietā C‑355/96 Silhouette International Schmied (Recueil, I‑4799. lpp.) nosprieda, ka Direktīvu 89/104 nevar interpretēt tādējādi, ka tā dod iespēju dalībvalstīm to valsts tiesībās paredzēt ar preču zīmi piešķirto tiesību izsmelšanu attiecībā uz precēm, kas laistas tirgū trešajās valstīs.

23      Turpmākajos spriedumos Tiesa precizēja, ka, ņemot vērā iepriekš minēto spriedumu lietā Silhouette International Schmied, ar Direktīvu 89/104 tiek ierobežota preču zīmes īpašnieka tiesību izsmelšana, attiecinot to vienīgi uz gadījumiem, kad preces ir laistas tirgū EEZ, un tādējādi šim īpašniekam tiek dota iespēja kontrolēt ar viņa preču zīmi aptverto preču pirmo laišanu tirgū EEZ (2001. gada 20. novembra spriedums apvienotajās lietās no C‑414/99 līdz C‑416/99 Zino Davidoff un Levi Strauss, Recueil, I‑8691. lpp., 33. punkts; 2003. gada 8. aprīļa spriedums lietā C‑244/00 Van Doren + Q, Recueil, I‑3051. lpp., 26. punkts, kā arī 2004. gada 30. novembra spriedums lietā C‑16/03 Peak Holding, Krājums, I‑11313. lpp., 36. punkts).

24      No tā izriet, ka gadījumā, kad pats preču zīmes īpašnieks agrāk nav laidis ar preču zīmi aptvertās preces tirgū EEZ vai arī tas nav noticis ar viņa piekrišanu, Direktīvas 89/104 5. pants piešķir minētajam īpašniekam ekskluzīvas tiesības, kas ļauj viņam aizliegt jebkurai trešajai personai tostarp importēt minētās preces, piedāvāt tās, laist tās tirdzniecībā vai veidot to uzkrājumus šādā nolūkā (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Peak Holding, 34. punkts).

25      No visas šīs judikatūras izriet, ka gadījumā, ja iesniedzējtiesa šī rīkojuma 20. punktā minēto faktisko apstākļu vērtējuma rezultātā secinātu, ka IPN Bulgaria gatavojas laist tirgū EEZ pamata tiesvedībā iesaistītās konkrētās preces vai piedāvāt vai pārdot šīs preces citam tirgus dalībniekam, kurš noteikti laidīs tās tirgū EEZ, proti, nonāktu pie secinājuma, no kura izrietētu, ka, ņemot vērā faktiskos apstākļus, kas pamata tiesvedībā nav apstrīdēti, runa ir par oriģinālo preču pirmo laišanu tirgū EEZ bez preču zīmes īpašnieka piekrišanas, būtu jāpiemēro minētā judikatūra, saskaņā ar kuru minētais īpašnieks var iebilst pret šo laišanu tirgū.

26      Ievērojot iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 89/104 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks var iebilst pret oriģinālo preču, ko aptver šī preču zīme, pirmo laišanu tirgū EEZ bez viņa piekrišanas.

 Par tiesāšanās izdevumiem

27      Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav pamata lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās Direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks var iebilst pret oriģinālo preču, ko aptver šī preču zīme, pirmo laišanu tirgū Eiropas Ekonomikas zonā bez viņa piekrišanas.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – bulgāru.