Language of document : ECLI:EU:F:2009:123

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2009. gada 24. septembrī

Lieta F‑36/08

Arno Schell

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Ģenerāldirektoru prioritātes punktu piešķiršana – 2007. gada paaugstināšana amatā

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru A. Schell lūdz atcelt viņa karjeras attīstības ziņojumu par laika periodu no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, kā arī ģenerāldirektora izstrādāto oficiālo nodomu punktu piešķiršanas jomā 2007. gada paaugstināšanai amatā

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums

(Civildienesta noteikumu 43. un 45. punkts)

No Komisijas pieņemto Civildienesta noteikumu 43. panta Vispārīgo īstenošanas noteikumu 8. panta 7. punkta nevar secināt administrācijas pienākumu veikt salīdzinošu novērtējamo ierēdņu vērtēšanu, lai sagatavotu viņu karjeras attīstības ziņojumus. Patiesībā minētā tiesību norma jāinterpretē tās kontekstā. Vispirms, ja Civildienesta noteikumu 43. pantā paredzēts, ka par katra ierēdņa spējām, efektivitāti un uzvedību darbā vismaz reizi divos gados sagatavo karjeras attīstības ziņojumu, tad minētajos noteikumos nav paredzēts, ka šim novērtējumam jābūt salīdzinošam, kā tas ir Civildienesta noteikumu 45. pantā noteiktajā gadījumā. Tieši pretēji, atbilstoši minēto Vispārīgo īstenošanas noteikumu 8. panta 5. punktam novērtējums, ciktāl tas attiecas uz sadaļu “Uzvedība darbā”, tiek veikts, ņemot vērā katra ierēdņa sasniedzamos mērķus. Turklāt minēto vispārīgo īstenošanas noteikumu 8. panta 7. punkta pirmajā daļā minētā pārbaude, kas paredzēta minētā panta otrajā daļā, uzskatāma par apspriežu priekšnoteikumu, kuras mērķis ir katra ģenerāldirektorāta katrā novērtējumā nodrošināt nopelnu izvērtēšanas konsekvenci. No visa iepriekš minētā izriet, ka atsauce uz minēto vispārīgo īstenošanas noteikumu 8. panta 7. punkta pirmajā daļā minēto nopelnu salīdzinājumu ir jāsaprot kā tāda, kura veido vienu no elementiem, kas ļauj veikt izvērtējuma konsekvences pārbaudi, nevis kā norāde, ka karjeras attīstības ziņojumi ir jāsagatavo tikai pēc visu ierēdņu nopelnu salīdzinājuma.

(skat. 37.–39 un 41. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2007. gada 13. decembris, F‑42/06 Sundholm/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 31. punkts.