CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2008. gada 16. aprīlī
Lieta F‑73/07
Frantisek Doktor
pret
Eiropas Savienības Padomi
Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Atlaišana pārbaudes laika beigās
Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru F. Doktors [F. Doktor] cita starpā lūdz atcelt Padomes 2006. gada 24. oktobra lēmumu par viņa atlaišanu pēc pārbaudes laika beigām un piespriest iestādei atlīdzināt profesionālo, mantisko un morālo kaitējumu, ko viņam radījusi viņa atlaišana.
Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Priekšmets
(Civildienesta noteikumu 34. pants)
2. Ierēdņi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Labas pārvaldības princips
(Civildienesta noteikumu 34. panta 3. punkts)
3. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Individuāls nodarbinātības plāns – Pārbaudes laika starpziņojums – Ziņojums par pārbaudes laiku – Novēlota pieņemšana
(Civildienesta noteikumu 34. pants)
4. Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Štata ierēdņi un pārbaudāmie ierēdņi
(Civildienesta noteikumu 34. pants)
1. Kaut arī Civildienesta noteikumu 34. pantā paredzēto pārbaudes laiku nevar pielīdzināt apmācībām, tomēr attiecīgajai personai ir obligāti jābūt iespējai šī perioda laikā pierādīt savas spējas. Šis nosacījums atbilst labas pārvaldības un vienlīdzīgas attieksmes prasībām, kā arī pienākumam ņemt vērā ierēdņu intereses, kas atspoguļo līdzsvaru starp abpusējām tiesībām un pienākumiem, kurus attiecībās starp publiskās varas iestādi un civildienestā strādājošajiem rada Civildienesta noteikumi. Tas praksē nozīmē, ka pārbaudāmajam ierēdnim ir jābūt ne tikai piemērotiem materiālajiem nosacījumiem, bet tam, ievērojot veicamos pienākumus, arī ir jāsaņem atbilstoši norādījumi un ieteikumi, lai viņš spētu pielāgoties ieņemamā amata īpašajām prasībām.
(skat. 31. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1956. gada 12. decembris, 10/55 Mirossevich/Augstā iestāde, Recueil, 365., 387. un nākamās lpp.; 1985. gada 15. maijs, 3/84 Patrinos/ESK, Recueil, 1421. lpp., 20. un 21. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1997. gada 5. marts, T‑96/95 Rozand‑Lambiotte/Komisija, Recueil FP, I‑A‑35. un II‑97. lpp., 95. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 18. oktobris, F‑112/06 Krcova/Tiesa, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 48. punkts.
2. Administrācijas pienākums ņemt vērā savu ierēdņu intereses atspoguļo līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem, kurus attiecībās starp publiskās varas iestādi un civildienestā strādājošajiem rada Civildienesta noteikumi. Šis pienākums, kā arī labas pārvaldības princips cita starpā paredz, ka iestāde, lemjot par ierēdņa stāvokli, ņem vērā visus elementus, kas var ietekmēt tās lēmumu, un ka, to darot, tā ņem vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses. No Civildienesta noteikumu 34. panta 3. punkta trešās daļas skaidri izriet, ka iestādei ir iespēja, nevis pienākums pārcelt citā amatā pārbaudāmo ierēdni, kuram tā ir nolēmusi pagarināt pārbaudes laiku. Ja pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses pārvērstu šo iestādes iespēju par pienākumu, šāds pienākums izmainītu līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem, kurus attiecībās starp publiskās varas iestādi un civildienestā strādājošajiem rada Civildienesta noteikumi, lai gan šim pienākumam ir jāatspoguļo minētais līdzsvars.
(skat. 41. un 42. punktu)
Atsauces:
Tiesa: 1987. gada 4. februāris, 417/85 Maurissen/Revīzijas palāta, Recueil, 551. lpp., 12. punkts.
3. Procesuāls pārkāpums var padarīt aktu spēkā neesošu tikai tad, ja ir pierādīts, ka, nepastāvot šim pārkāpumam, minētā akta saturs būtu citādāks. Tas tā nav tad, kad pārbaudāmā ierēdņa individuālais nodarbinātības plāns ir pieņemts ar dažu nedēļu nokavēšanos, ne tad, kad pārbaudes laika starpziņojums, kuram turklāt nav juridiskas nozīmes un kura pieņemšana nav Civildienesta noteikumos paredzēts iecēlējinstitūcijas pienākums, iespējams, ir izsniegts ar pusotra mēneša nokavēšanos, ne arī ziņojuma par pārbaudes laiku pieņemšanas ar nokavēšanos gadījumā, jo ar šādu Civildienesta noteikumos skaidri paredzēto prasību pārkāpumu, lai cik tas būtu nožēlojams, nevar apstrīdēt ziņojuma spēkā esamību.
(skat. 47., 48., 50., 51. un 53. punktu)
Atsauces:
Tiesa: 1973. gada 30. maijs, 46/72 De Greef/Komisija, Recueil, 543. lpp., 21.–25. punkts; 1982. gada 25. marts, 98/81 Munk/Komisija, Recueil, 1155. lpp., 8. punkts; Patrinos/ESK, minēts iepriekš, 19. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2003. gada 5. marts, T‑24/01 Staelen/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑79. un II‑423. lpp., 53. punkts.
4. Tas, ka attieksme pret divu grupu personām, starp kuru faktiskajām un juridiskajām situācijām nav būtisku atšķirību, ir atšķirīga, ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam. Tomēr pastāv būtiskas atšķirības starp štata ierēdņu un pārbaudāmo ierēdņu juridiskajām un faktiskajām situācijām. It īpaši pārbaudāmā ierēdņa faktiskā situācija nav salīdzināma ar ierēdņa, kurš gadiem pilda amata pienākumus, situāciju. Turklāt štata ierēdņu novērtējuma ziņojumam un ziņojumam par pārbaudāmo ierēdņu pārbaudes laiku ir dažādas funkcijas, jo ziņojuma par pārbaudes laiku mērķis galvenokārt ir vērtēt pārbaudāmā ierēdņa spējas pildīt tā amata pienākumus un spēju tikt ieceltam pastāvīgā amatā, bet novērtējuma ziņojuma pirmais mērķis ir sniegt administrācijai periodisku un pēc iespējas pilnīgāku informāciju par apstākļiem, kādos ierēdnis pilda tā amata pienākumus.
(skat. 86. punktu)
Atsauces:
Pirmās instances tiesa: 1996. gada 15. maijs, T‑326/94 Dimitriadis/Revīzijas palāta, Recueil FP, I‑A‑217. un II‑613. lpp., 83. un 84. punkts; 2006. gada 21. februāris, T‑200/03 un T‑313/03 V/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑15. un II‑A‑2‑57. lpp., 176. punkts.