EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)
2015. gada 16. jūnijā
Lieta F‑118/10 DEP
Aristidis Psarras
pret
Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA)
Civildienests – Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana
Priekšmets Pieteikums par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu atbilstoši Reglamenta 106. pantam pēc Civildienesta tiesas 2012. gada 2. oktobra sprieduma Psarras/ENISA (F‑118/10, EU:F:2012:138)
Nolēmums Tiesāšanās izdevumu kopējo summu, kas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūrai jāsamaksā A. Psarras kā atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi lietā F‑118/10, noteikt EUR 17 456,75 apmērā, minētajai summai pieskaitot nokavējuma procentus, kurus skaita no šī rīkojuma izsniegšanas dienas līdz samaksas dienai, tos aprēķinot saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi galvenajiem refinansēšanas darījumiem, kas bija spēkā attiecīgajā laikposmā, pieskaitot trīsarpus punktus.
Kopsavilkums
1. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Vērā ņemami fakti – Honorāri, kuri lietas dalībniekiem jāmaksā saviem advokātiem – Advokāta pakalpojumu nepieciešamība, ko var secināt no paveiktā tiesvedībā Civildienesta tiesā
(Civildienesta tiesas Reglamenta 105. panta c) punkts)
2. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Pieteikums par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu – Iesniegšanas termiņš – Saprātīga termiņa ievērošana
(Civildienesta tiesas Reglamenta 106. panta 1. punkts)
3. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Vairāku advokātu iesaistīšana
(Civildienesta tiesas Reglamenta 105. panta c) punkts)
1. Savienības tiesa nav pilnvarota noteikt apmēru honorāriem, kas lietas dalībniekiem ir jāmaksā saviem advokātiem, bet tā ir pilnvarota noteikt summas apmēru, kādā šo atlīdzību var piedzīt no lietas dalībnieka, kuram ir piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Lemjot par pieteikumu par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu, Savienības tiesai nav jāņem vērā nedz valstī pastāvošā likme, pēc kuras nosaka advokātu honorāru apmēru, nedz arī par to noslēgta iespējamā vienošanās starp ieinteresēto personu un tās pārstāvjiem vai padomdevējiem.
Tā kā Savienības tiesībās nav noteikumu par samaksas likmēm, tiesai ir brīvi jāizvērtē attiecīgā informācija, ņemot vērā lietas priekšmetu un raksturu, tās svarīgumu no Savienības tiesību viedokļa, kā arī lietas sarežģītību, darba apjomu, ko tiesvedībā varēja nākties ieguldīt pārstāvjiem vai padomdevējiem, kuri bija iesaistīti lietā, un lietas dalībnieku ekonomiskās intereses saistībā ar lietu.
Šajā ziņā no tā, ka advokāts ir iesniedzis prasības pieteikumu, piedalījies tiesas sēdē un sagatavojis dažādus dokumentus, var secināt, ka šis advokāts ir faktiski veicis vajadzīgās darbības un sniedzis pakalpojumus saistībā ar tiesvedību Civildienesta tiesā.
Saistībā ar apmēra noteikšanu par šiem vajadzīgajiem pakalpojumiem pierādījums par to, ka ir samaksāti tiesāšanās izdevumi, kuru atlīdzība tiek prasīta, nav priekšnoteikums, Civildienesta tiesai nosakot atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēru.
(skat. 24., 25. un 33.–35. punktu)
Atsauces
Tiesa: rīkojums, 2013. gada 4. jūlijs, Kronofrance/Vācija u.c., C‑75/05 P-DEP un C‑80/05 P-DEP, EU:C:2013:458, 30. punkts.
Civildienesta tiesa: rīkojumi, 2009. gada 10. novembris, X/Parlaments, F‑14/08 DEP, EU:F:2009:149, 22. punkts; 2010. gada 26. aprīlis; Schönberger/Parlaments, F‑7/08 DEP, EU:F:2010:32, 24. punkts; 2011. gada 27. septembris, De Nicola/EIB, F‑55/08 DEP, EU:F:2011:155, 40. un 41. punkts; 2013. gada 2. jūlijs, Martinez Erades/EĀDD, F‑64/12 DEP, EU:F:2013:111, 21. punkts; 2013. gada 14. novembris, Cuallado Martorell/Kmmisija, F‑96/09 DEP, EU:F:2013:186, 28. punkts, un 2014. gada 3. jūlijs, Bogusz/Frontex, F‑5/12 DEP, EU:F:2014:179, 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra.
2. Pieteikums par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu ir jāiesniedz saprātīgā termiņā, pēc kura lietas dalībniekam, kuram ir piespriests tos atlīdzināt, ir pamats uzskatīt, ka kreditors ir atteicies no savām tiesībām. Termiņa ilguma saprātīgums jāvērtē, ievērojot katras atsevišķas lietas apstākļus un lietas iznākuma nozīmi ieinteresētajai personai, lietas sarežģītību un klātesošo lietas dalībnieku izturēšanos.
Attiecībā uz lietas dalībnieku izturēšanos, lai gan apelācijas iesniegšanai nav apturošas iedarbības, ir pilnīgi saprotami, ka lietas dalībnieks, kuram ir tiesības uz tiesāšanās izdevumu atlīdzību, var gaidīt, līdz beidzas apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš, pirms tas iesniedz pieteikumu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
(skat. 28. un 30. punktu)
Atsauces
Tiesa: rīkojums, 1979. gada 21. jūnijs, Dietz/Komisija, 126/76 DEP, EU:C:1979:158, 1. punkts, un spriedums, 2013. gada 28. februāris, Arango Jaramillo u.c./EIB, pārskatīšana, C‑334/12 RX-II, EU:C:2013:134, 28. un 33. punkts.
Pirmās instances tiesa: rīkojums, 1996. gada 17. aprīlis, Air France/Komisija, T‑2/93 DEP, EU:T:1996:48, 10.–12. punkts.
3. Pieteikums par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu ir visai standartizēts un principā atšķiras ar to, ka advokātam, kurš jau ir iedziļinājies lietas būtībā, nerada nekādas grūtības.
Tomēr attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar jauna advokāta iesaistīšanu pēc tiesvedības, tiesāšanās izdevumus lietas dalībnieks, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, var atlīdzināt tikai tiktāl, ciktāl tie atbilst laikam, ko jaunais advokāts ir veltījis lietas materiāliem, bet ar to nav jāsaprot laiks, kāds noteikti vajadzīgs, lai iepazītos ar šiem lietas materiāliem.
(skat. 53. un 54. punktu)
Atsauces
Tiesa: rīkojums, 2012. gada 7. jūnijs, France Télévisions/TF1, C‑451/10 P-DEP, EU:C:2012:323, 32. punkts; un, 2013. gada 10. oktobris, OCVV/Schräder, C‑38/09 P-DEP, EU:C:2013:679, 42. punkts.
Pirmās instances tiesa: rīkojums, 2000. gada 15. marts, Enso-Gutzeit/Komisija, T‑337/94 DEP, EU:T:2000:76, 21. punkts.
Civildienesta tiesa: rīkojums, 2014. gada 3. jūlijs, Bogusz/Frontex, EU:F:2014:179, 47. punkts.