CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (otrā palāta)

2008. gada 10. jūlijā

Lieta F‑141/07

Daniele Maniscalco

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Līgumdarbinieki – Klasificēšana pakāpē – Līgumdarbinieka līgums – Pieņemamība – Nelabvēlīgs akts – Civildienesta noteikumos paredzēto termiņu ievērošana

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru D. Maniskalko [D. Maniscalco] būtībā lūdz atcelt institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņa sūdzība par klasificēšanu IV funkciju grupas 13. pakāpes 1. līmenī, kā izriet no viņa līgumdarbinieka līguma.

Nolēmums: Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Absolūts raksturs – Termiņa sākums

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 117. pants)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Lūgums pieņemt nolēmumu pēc tiesas ieskata

(Civildienesta tiesas Reglamenta 87. panta 1. punkts)

1.      Līgumam starp darbinieku un iestādi ir ietekme tikai no tā parakstīšanas brīža, un tikai no tā brīža tas var būt nelabvēlīgs darbiniekam, ja visi līguma nosacījumi, it īpaši darbinieka klasifikācija, ir noteikti. Tātad atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, kurš pēc analoģijas ir piemērojams līgumdarbiniekiem atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 117. pantam, termiņa sākums sūdzības par lēmumu klasificēt līgumdarbinieku, kurš izriet no tā līguma, savlaicīgai iesniegšanai ir jārēķina, sākot no šī datuma. Šo secinājumu nevar atspēkot ar argumentu, ka sūdzības iesniegšana pirms pārbaudes laika var radīt konkrētā līguma izbeigšanu šī pārbaudes laika beigās. Šāda apstākļa ņemšana vērā izraisītu, ka netiek ņemts vērā Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā noteikto sūdzību un prasību iesniegšanas termiņu mērķis, proti, nodrošināt tiesisko situāciju skaidrību un drošību, kā arī to absolūtais raksturs, kas liegtu lietas dalībniekiem vai tiesai tos brīvi izmantot.

(skat. 20., 23., 25. un 27. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 11. jūlijs, T‑137/99 un T‑18/00 Martínez Páramo u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑119. un II‑639. lpp., 54. un 56. punkts; 2005. gada 14. februāris, T‑406/03 Ravailhe/Reģionu komiteja, Krājums‑CDL, I‑A‑19. un II‑79. lpp., 57. punkts; 2007. gada 5. marts, T‑455/04 Beyatli un Candan/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑0000. un II‑0000. lpp., 37. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 6. marts, F‑105/07 R bis/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 43. punkts.

2.      Atbilstoši Civildienesta tiesas Reglamenta 87. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Prasījumos ietverto lūgumu pieņemt nolēmumu par tiesāšanās izdevumiem pēc tiesas ieskata nevar uzskatīt par lūgumu piespriest tam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(skat. 31. un 33. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1992. gada 9. jūnijs, C‑30/91 P Lestelle/Komisija, Recueil, I‑3755. lpp., 38. punkts; 2004. gada 29. aprīlis, C‑470/00 P Parlaments/Ripa di Meana u.c., Recueil, I‑4167. lpp., 86. punkts.