CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2010. gada 15. decembrī
Lieta F‑67/09
Nicolás Angulo Sánchez
pret
Eiropas Savienības Padomi
Civildienests – Īpašs atvaļinājums – Augšupējā radinieka smaga slimība – Atvaļinājuma dienu skaita aprēķināšanas metode vairāku smagi slimu augšupējo radinieku gadījumā
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru N. Angulo Sánchez lūdz atcelt Padomes 2008. gada 8. oktobra un 8. decembra lēmumus, ar kuriem tika atteikts īpašais atvaļinājums augšupējā radinieka smagas slimības gadījumā
Nolēmums Atcelt Eiropas Savienības Padomes 2008. gada 8. oktobra un 2008. gada 8. decembra lēmumus, ar kuriem tika noraidīti prasītāja lūgumi piešķirt īpašos atvaļinājumus. Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Atvaļinājumi – Īpašs atvaļinājums
(Civildienesta noteikumu V pielikuma 6. pants)
2. Ierēdņi – Atvaļinājumi – Īpašais atvaļinājums augšupējā radinieka smagas slimības gadījumā
(Civildienesta noteikumu V pielikuma 6. pants)
3. Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Noraidošs lēmums – Apstrīdētā akta pamatojuma aizstāšana
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
4. Ierēdņi – Prasība – Pamati – Neefektīvs pamats – Pamats, kas ir balstīts uz apstrīdētajā lēmumā izklāstītā vienīgā pamatojuma nelikumību – Lēmums, kuram var būt cits likumīgs pamatojums
1. Civildienesta noteikumu V pielikuma 6. pantā ir paredzēts, ka bez augšupējā radinieka nopietnas slimības gadījuma pastāv arī vairāki citi gadījumi, kad ierēdnim var piešķirt īpašu atvaļinājumu, un runa ir par trīs dažādiem gadījumiem. Dažos no šiem gadījumiem viena un tā paša kalendārā gada gaitā var tikt skarti arī vairāki ierēdņa bērni vai augšupējie radinieki. Runājot it īpaši par bērna dzimšanu vai nāvi vai par augšupējā radinieka nāvi, būtu grūti pieņemt, ņemot vērā šo notikumu ārkārtējo raksturu, ka Civildienesta noteikumu V pielikuma 6. pantā noteiktais maksimālais dienu skaits attiecas uz visiem dzimšanas gadījumiem vai visiem bērna vai augšupējā radinieka nāves gadījumiem, kas ir notikuši kalendārā gada laikā. Šādos gadījumos tiesības uz īpašu atvaļinājumu ir jāpiešķir katrā bērna dzimšanas gadījumā vai katrā bērna vai augšupējā radinieka nāves gadījumā. Taču no Civildienesta noteikumu V pielikuma 6. panta, tā kā nav paredzēta atšķirīga attieksme tajā uzskaitītajos gadījumos, ir jāsecina, ka likumdevējs vēlējās, lai tiek piemērota līdzīga attieksme visos šajos gadījumos, un līdz ar to, ka augšupējā radinieka smagas slimības gadījumā ierēdnim ir tiesības saņemt atvaļinājumu uz divām dienām attiecībā uz katru augšupējo radinieku un gada laikā.
(skat. 38.–42. un 45. punktu)
2. Gadījumā, kad iestāde pieņem iekšēju direktīvu ar atsauci uz Civildienesta noteikumu V pielikuma 6. panta piekto ievilkumu, kurā ierēdnim ir paredzēta iespēja pagarināt īpašo atvaļinājumu augšupējā radinieka nāves gadījumā, šai iespējai pastāvot ar papildu nosacījumiem par, pirmkārt, īpašu situāciju ģimenē un, otrkārt, attiecīgā augšupējā radinieka hronisku slimību, tad runa ir par to, ka tiek piešķirtas tiesības uz īpašu atvaļinājumu, kas netiek atskaitīts no minētajā Civildienesta noteikumu V pielikuma 6. pantā paredzētā atvaļinājuma augšupējā radinieka smagas slimības gadījumā.
Tādējādi šāda direktīva, kuru ir paredzēts piemērot vienīgi situācijās, kas ir delikātākas par Civildienesta noteikumu V pielikuma 6. panta piektajā ievilkumā paredzēto, nav pretrunā šī panta normām.
(skat. 48. un 49. punktu)
3. Kaut arī Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētajā tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā administrācija – gadījumā, ja tā ir skaidri noraidījusi sūdzību – var grozīt pamatojumu, balstoties uz kuru tā ir pieņēmusi apstrīdēto aktu, šāda grozīšana nevar notikt gadījumā, ja lēmums par sūdzības skaidru noraidīšanu ir pieņemts pēc tam, kad Civildienesta tiesā ir celta prasība par apstrīdēto aktu.
Pilnīgu pamatojuma trūkumu nevar kompensēt ar paskaidrojumiem, ko sniedz administrācija pēc strīdīgās prasības celšanas, jo, ļaujot administrācijai līdzsvarot pilnīgu pamatojuma trūkumu pēc strīdīgās prasības celšanas, netiktu ievērots princips par lietas dalībnieku vienlīdzību tiesā, jo prasītājam, lai izteiktu iebildumus par pamatojumu, par ko tas ir uzzinājis tikai pēc prasības pieteikuma iesniegšanas, būtu iespēja paust vienīgi repliku. Pēc analoģijas un to pašu iemeslu dēļ gadījumos, ja administrācija neaprobežojas ar jau iepriekš izvirzīta pamata papildināšanu, bet apgalvo, ka strīdīgais akts ir balstīts uz jaunu pamatu, tai tas ir jādara pirms strīdīgās prasības celšanas.
(skat. 70. un 71. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1992. gada 12. februāris, T‑52/90 Volger/Parlaments, Recueil, II‑121. lpp., 41. punkts
Vispārējā tiesa: 2009. gada 9. decembris, T‑377/08 P Komisija/Birkhoff, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑133. un II‑B‑1‑807. lpp., 55.–60. punkts; 2010. gada 12. maijs, T‑560/08 P Komisija/Meierhofer, Krājums, II‑1739. lpp., 59. punkts
4. Fakts, ka lēmumu, kas ir balstīts tikai uz vienu pamatu, ko Savienības tiesa ir atzinusi par nelikumīgu, var balstīt arī uz citu pamatu, ir šķērslis minētā lēmuma atcelšanai tikai gadījumā, ja administrācijai nav nekādas rīcības brīvības un tā var pieņemt vienīgi jaunu lēmumu, kas būtībā ir identisks atceltajam lēmumam.
Šajā ziņā atbildētāja iestāde, lai secinātu, ka ierēdnim ir juridiski pamatota interese administrācijas lēmuma atteikt apmierināt viņa lūgumu piešķirt īpašo atvaļinājumu augšupējā radinieka smagas slimības gadījumā atcelšanā, nevar atsaukties uz iestādes iekšējā direktīvā paredzēta piešķiršanas nosacījuma neizpildi, proti, nosacījuma par “īpašu situāciju ģimenē” neizpildi, jo administrācijai, kā izriet no paša nosacījuma formulējuma, šajā ziņā ir ļoti plaša rīcības brīvība.
(skat. 75., 76. un 78. punktu)