CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2009. gada 30. novembrī
Lieta F‑83/07
Brigitte Zangerl‑Posselt
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Atklāts konkurss – Nepielaišana pie praktiskajiem un mutiskajiem pārbaudījumiem – Nepieciešamie diplomi – Augstākās izglītības jēdziens – Diskriminācija vecuma dēļ
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru B. Zangerla‑Poselta [B. Zangerl-Posselt] lūdz atcelt atlases komisijas lēmumu nepielaist prasītāju konkursa EPSO/AST/27/06, kas organizēts, lai izveidotu vācu valodas asistentu kandidātu rezerves sarakstu, pārbaudījumiem
Nolēmums Prasību noraidīt. Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina divas trešdaļas no prasītājas tiesāšanās izdevumiem. Prasītāja sedz vienu trešdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Konkurss – Pielaišanas nosacījumi – Diploms, kas nodrošina pieeju augstākajai izglītībai
(Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļa)
2. Ierēdņi – Konkurss – Pielaišanas nosacījumi – Vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija
(Civildienesta noteikumu 27. pants)
1. Paziņojumā par konkursu lietotais jēdziens “diploms, kas nodrošina pēcvidusskolas izglītības iespēju” ir pārņemts no Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļas, kurā ir paredzēts, ka viens no diploma minimālajiem nosacījumiem, lai kandidāts tiktu iecelts asistentu funkciju grupas ierēdņa amatā, ir, lai kandidātam būtu “vidusskolas izglītības līmenis, ko apliecina ar diplomu, kas nodrošina pēcvidusskolas izglītības iespēju”.
Lai arī Civildienesta noteikumos nav definēts jēdziens “augstākā izglītība”, tas noteikti attiecas uz izglītības līmeni, kurš tiek sasniegts pēc diploma par pabeigtu vidējo izglītību iegūšanas. Pirmkārt, īpašības vārda “supérieur” lietojums Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļas franču valodas versijā neapšaubāmi norāda, ka attiecīgā izglītība nebūtu jaucama ar vidējās izglītības ietvaros iegūto, tā, gluži pretēji, atbilst izglītībai, ko sniedz mācību iestādēs, piekļuve kurām ir pakļauta nosacījumam par pabeigtu vidējo izglītību – proti, vidējās izglītības pirmo un otro posmu. Otrkārt, lai arī šis jēdziens Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļas vācu un angļu valodas versijās ir izteikts ar vārdiem “postsekundäre[r] Bildung” un “post‑secondary education”, tie, papildus tam, ka tie burtiski norāda uz izglītības līmeni, kas atšķiras no vidējās izglītības, nekādā ziņā nebūtu interpretējami atšķirīgi no šī paša panta franču valodas versijā ietvertā jēdziena, jo nepieciešamība vienveidīgi piemērot un līdz ar to interpretēt Kopienu tiesību aktu nepieļauj, ka tas tiek ņemts vērā atsevišķi vienā no tā redakcijām, bet gan prasa, lai tas tiktu interpretēts, pamatojoties gan uz tā autora faktisko nolūku, gan arī uz mērķi, ko tas vēlējies sasniegt, ņemot vērā esošās redakcijas visās Kopienas valodās.
Ja nav neviena pretēja noteikuma, kas būtu ietverts kādā regulā vai direktīvā, vai paziņojumā par konkursu, universitātes diploma esamības prasība, no kā ir atkarīga piekļuve atklātajam konkursam – vienalga, vai par vidējās izglītības vai augstākās izglītības iegūšanu –, ir jāsaprot tādā nozīmē, kāda ir šim izteicienam attiecīgajos tās dalībvalsts tiesību aktos, kur kandidāts ir pabeidzis minētās studijas.
Jēdziens “augstākā izglītība” Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē Vācijā atbilst izglītības līmenim, kas iegūts tādās mācību iestādēs kā universitātes, Fachhochschulen, Fachschulen/Fachakademien, Berufsakademien vai arī Verwaltungsfachhochschulen, piekļuve kurām galvenokārt ir atkarīga no nosacījuma par iegūto diplomu, kas apliecina pabeigtu vidējās izglītības, proti, Allgemeine Hochschulreife, Fachhochschulreife vai arī Fachgebundene Hochschulreife, otro posmu; pirmais no šiem diplomiem parasti tiek saukts par “Abitur”, bet abi pārējie – par “Fachabitur”.
(skat. 48., 49., 51. un 52. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1969. gads 12. novembris, 29/69 Stauder, Recueil, 419. lpp., 3. punkts; 1979. gada 12. jūlijs, 9/79 Koschniske, Recueil, 2717. lpp., 6. punkts; 1997. gada 17. jūlijs, C‑219/95 P Ferriere Nord/Komisija, Recueil, I‑4411. lpp., 15. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1999. gada 29. septembris, T‑68/97 Neumann un Neumann‑Schölles/Komisija, Recueil FP, I‑A‑193. un II‑1005. lpp., 79. punkts; 1999. gada 9. decembris, T‑299/97 Alonso Morales/Komisija, Recueil FP, I‑A‑249. un II‑1227. lpp., 60. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 29. novembris, F‑52/06 Pimlott/Eiropols, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 61. punkts.
2. Vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē, ka līdzīgās situācijās nedrīkst būt atšķirīga attieksme vai ka atšķirīgās situācijās ir jābūt vienādai attieksmei, ja vien šāda attieksme – atšķirīga vai vienāda atkarībā no situācijas – ir objektīvi attaisnojama. Tas pats izriet arī no nediskriminācijas principa, kas ir tikai vispārējā vienlīdzības principa īpaša izpausme un kas kopā ar šo pēdējo minēto principu veido Kopienu tiesību pamattiesības, kuru ievērošanu nodrošina Tiesa. Attiecībā uz Eiropas Kopienu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem nediskriminācijas princips ir izteikts Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punktā, saskaņā ar kuru īpaši “diskriminācija jebkāda iemesla dēļ, piemēram, [..] vecuma [..] dēļ, ir aizliegta”. Visbeidzot, īstenojot rīcības brīvību, nediskriminācijas princips tiek pārkāpts, ja attiecīgā iestāde pieļauj patvaļīgu vai acīmredzami neatbilstošu diferenciāciju, ņemot vērā sasniedzamo mērķi.
Konkursa paziņojums, kurā ir ietverts nosacījums par diplomu, proti, lai pierādītu “vidusskolas līmeņa izglītību, ko apliecina ar diplomu, kas nodrošina pēcvidusskolas izglītības iespēju”, nerada nekādu tiešu diskrimināciju vecuma dēļ. Pat ja šis nosacījums par diplomu skar lielāku daļu personu grupā, kas ir sasniegušas 45–50 gadu vecumu, nekā personu grupā, kas sasniegušas 20–25 gadu vecumu, ikvienas pieņemšanas darbā procedūras mērķis, kā tas arī īpaši noteikts Civildienesta noteikumu 27. pantā, ir nodrošināt, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi.
Līdz ar to, nosakot, ka kandidātiem jābūt diplomam, “kas nodrošina pēcvidusskolas izglītības iespēju” – nosacījumu, kas ietverts Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, kuru Kopienu likumdevējs ir pieņēmis, īstenojot savu plašo rīcības brīvību, – Eiropas Kopienu Personāla atlases birojs īsteno likuma mērķi, neradot patvaļīgu vai acīmredzami neatbilstošu diferenciāciju.
(skat. 71.–78. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1977. gada 19. oktobris, 117/76 un 16/77 Ruckdeschel u.c., Recueil, 1753. lpp., 7. punkts; 2002. gada 12. decembris, C‑442/00 Rodríguez Caballero, Recueil, I‑11915. lpp., 32. punkts; 2005. gada 14. aprīlis, C‑110/03 Beļģija/Komisija, Krājums, I‑2801. lpp., 71. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1998. gada 30. septembris, T‑164/97 Busacca u.c./Revīzijas palāta, Recueil FP, I‑A‑565. un II‑1699. lpp, 49. punkts; 2003. gada 11. decembris, T‑323/02 Breton/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑325. un II‑1587. lpp., 99. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 23. janvāris, F‑43/05 Chassagne/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 62. punkts; 2007. gada 19. jūnijs, F‑54/06 Davis u.c./Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 62. punkts un tajā minētā judikatūra.