CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2008. gada 4. novembrī

Lieta F‑126/07

Isabelle Van Beers

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Sertifikācijas procedūra – 2006. gads – Neiekļaušana iepriekš atlasīto ierēdņu sarakstā – Civildienesta noteikumu 45.a pants

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru I. van Bērsa [I. Van Beers] būtībā lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 29. marta lēmumu, ar kuru noraidīta tās kandidatūra 2006. gada sertifikācijas procedūrā.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanas izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Sertifikācijas procedūra – Kandidātu iepriekšēja atlase – Kritēriji – Iestāžu rīcības brīvība

(Civildienesta noteikumu 45.a pants)

2.      Ierēdņi – Sertifikācijas procedūra – Kandidātu iepriekšēja atlase – Kritēriji – Vispārīgi īstenošanas noteikumi, kuros tiek prasīts zināms darba stāžs asistentu funkciju grupas minimālajā pakāpē

(Civildienesta noteikumu 45.a pants, XIII pielikuma 1. pants, 4. panta h) punkts un 8. panta 1. punkts)

1.      No Civildienesta noteikumu 45.a panta formulējuma un struktūras skaidri izriet, ka kandidātu priekšatlase sertifikācijai ir atkarīga no divu kategoriju kritērijiem, kuri attiecas, pirmkārt, uz pašu kandidātu, proti, viņa ikgadējiem karjeras attīstības ziņojumiem un viņa izglītības un apmācību līmeņa, otrkārt, uz dienesta vajadzībām. Katrai iestādei iepriekš ir jāizskaidro šie kritēriji, pieņemot vispārīgos īstenošanas noteikumus. Tādējādi iestādei ir tiesības vispirms izskaidrot, ja nepieciešams, ļoti detalizēti, kritērijus, kas attiecas uz pašu kandidātu, un pēc tam precizēt apjomu, kādu tā ir iecerējusi piešķirt “dienesta vajadzībām”, vajadzības gadījumā ieviešot kritērijus, kas tieši paredzēti, lai apmierinātu šīs prasības, ar iespēju, īstenojot savu rīcības brīvību, tos kombinēt ar kritērijiem, kas attiecas uz pašiem kandidātiem.

Tā Civildienesta noteikumu 45.a panta prasības nepārkāpj iestāde, kas pieņem vispārīgos īstenošanos noteikumus, kuri paredz, pirmkārt, minimālo darba stāžu zināmā asistentu funkciju grupas minimālajā pakāpē, kas tiek pielāgots atbilstoši šī ierēdņa izglītības un apmācību līmenim, un kuri prasa, otrkārt, lai trīs no pēdējiem pieciem novērtējuma ziņojumiem apliecinātu, ka ierēdnim ir prasītais potenciāls veikt administratora funkcijas; šie divi nosacījumi tikai paskaidro Civildienesta noteikumu 45.a panta saturu it īpaši attiecībā uz “dienesta vajadzībām”, izmantojot likumdevēja piešķirto rīcības brīvību attiecībā uz šo pēdējo minēto izteikumu.

(skat. 35.–38., 41. un 43. punktu)

2.      Sertifikācijas procedūrā iestādes atteikums konkrēti novērtēt bijušās C kategorijas ierēdņa profesionālo pieredzi, kurš faktiski ir veicis uzdevumus, kas atbilst bijušajai A un B kategorijai, nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu, labas pārvaldības principu un iespējas veidot karjeru principu. Attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principu šīs pieredzes neņemšana vērā ir balstīta uz objektīvu kritēriju par nepiederēšanu bijušajai B kategorijai, un šāds dalījums kategorijās, jo saskaņā ar tā mērķi tas būtībā nav diskriminējošs, nevar tikt pārmests iestādei, pat ja pieņem, ka ierēdnim no tā rodas zināmas nejaušas neērtības. Labas pārvaldības princips tiek ievērots, ja, pirmkārt, attiecīgā iestāde iepriekš ir noteikusi nosacījumus, uz kuriem tiek balstīta kandidātu priekšatlase, un, otrkārt, precīzi piemēro šos nosacījumus, tādējādi no brīža, kad kandidāts noteiktā kategorijā neatbilst šim darba stāža nosacījumam, iestādei nevar pārmest, ka tā nav ņēmusi vērā kandidāta gūto pieredzi bijušajā C kategorijā. Šo pašu iemeslu dēļ ir noraidāms iespējas veidot karjeru principa pārkāpums.

Visbeidzot, ierēdnis, kura C kategorijā gūtā pieredze nav ņemta vērā, pielaižot pie sertifikācijas procedūras, nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu ne tāpēc, ka Civildienesta noteikumu 45.a pantā noteikto kritēriju vidū nav kritērija par noteiktu darba stāžu kategorijā vai funkciju grupas minimālajā pakāpē, jo iestādei, ņemot vērā, ka tai ir pietiekama rīcības brīvība, un ņemot vērā dienesta vajadzības, ir tiesības paredzēt nosacījumu par minimālo darba stāžu noteiktā asistentu funkciju grupas pakāpē, ne pamatojoties uz to, ka tā tiešais priekšnieks viņa novērtējuma ziņojumos ir norādījis, ka, ņemot vērā viņa nopelnus, viņam būtu nekavējoties jāuzsāk veikt administratora funkcijas, jo šīs norādes nevar būt iestādes precīzi un beznosacījumu solījumi, jo minētais tiešais priekšnieks nav par sertifikācijas procedūras īstenošanu atbildīgais dienests.

(skat. 63., 68., 69., 71., 72. un 76.–79. punktu)

Atsauce:

Tiesa: 1980. gada 16. oktobris, 147/79, Hochstrass/Tiesa, Recueil, 3005. lpp., 14. punkts.