Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 14. martā iesniedza Rechtbank Den Haag, zittingsplaats Haarlem (Nīderlande) – K.A./Minister van Buitenlandse Zaken

(Lieta C-226/19)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag, zittingsplaats Haarlem

Pamatlietas puses

Prasītāja: K.A.

Atbildētājs: Minister van Buitenlandse Zaken

Prejudiciālie jautājumi

Vai galīga lēmuma par vīzas atteikumu saskaņā ar Vīzu kodeksa 1 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta vi) punktu pārsūdzības gadījumā Vīzu kodeksa 32. panta 3. punkta izpratnē ir runa par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta izpratnē šādos apstākļos:

    – lēmuma pamatojumā dalībvalsts ir tikai norādījusi: “Viena vai vairākas dalībvalstis Jūs uzskata par apdraudējumu vienas vai vairāku dalībvalstu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai Šengenas Robežu kodeksa 2. panta 19. un 21. punkta izpratnē, vai to starptautiskajām attiecībām”;

    – nedz lēmumā, nedz pārsūdzības tiesvedībā dalībvalsts nesniedz informāciju par to, kurš konkrēts pamats vai pamati no četriem Vīzu kodeksa 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta vi) punktā minētajiem tiek izmantoti;

    – pārsūdzības tiesvedībā dalībvalsts nesniedz nedz sīkāku informāciju, nedz sīkāku pamatojumu pēc būtības par pamatu vai pamatiem, uz kuriem ir balstīti citas dalībvalsts (vai citu dalībvalstu) iebildumi?

Vai pirmajā jautājumā izklāstītajos apstākļos tiesības uz labu pārvaldību Hartas 41. panta izpratnē tiek nodrošinātas, it īpaši ņemot vērā administrācijas pienākumu pamatot tās lēmumus?

a)    Vai atbilde uz pirmo un otro jautājumu ir atšķirīga, ja dalībvalsts galīgajā lēmumā par vīzu norāda uz faktiski pastāvošu un pietiekami precīzi aprakstītu pārsūdzības iespēju citā dalībvalstī pret vārdā nosaukto kompetento iestādi šajā citā dalībvalstī (vai šajās citās dalībvalstīs), kura (vai kuras) ir cēlusi (cēlušas) Vīzu kodeksa 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta vi) punktā minētos iebildumus, un atteikuma pamats var tikt vērtēts šīs pārsūdzības ietvaros?

    b)    Vai, lai sniegtu apstiprinošu atbildi uz pirmo jautājumu kopsakarā ar 3. jautājuma a) daļu, ir jāaptur lēmums pārsūdzības tiesvedībā, kas notiek dalībvalstī, kas ir pieņēmusi galīgo lēmumu, un kas norisinās pret to, ir jāaptur lēmuma izpilde līdz brīdim, kad pieteikuma iesniedzējam ir radusies iespēja izmantot pārsūdzības iespēju citā dalībvalstī (vai citās dalībvalstīs), un, ja pieteikuma iesniedzējs to izmanto, ir ticis pieņemts (galīgais) nolēmums saistībā ar šo pārsūdzību?

Vai atbilde uz jautājumiem ir atkarīga no tā, vai (iestādei) dalībvalstī (vai dalībvalstīs), kas ir cēlusi iebildumus pret vīzas izsniegšanu, var tikt sniegta iespēja galīgā lēmuma par vīzas pieteikumu pārsūdzības tiesvedībā piedalīties kā otrai atbildētājai un tai kā šādai lietas dalībniecei var tikt dota iespēja izklāstīt, uz kādu pamatu vai kādiem pamatiem ir balstīti tās iebildumi?

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 ( 2009. gada 13. jūlijs ), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV 2009, L 243, 1. lpp.).